Sigita Daugule. Baltā grāmata. 2006. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 120 x 150 cm Par mākslinieci skat. 53. lpp.
mērķtiecīgi un ar atbildības sajūtu pret sevi, savu nozari un Latvijas ekonomiku. 2. ILGTERMIŅA MĒRĶI. Mākslas kopienu nevar apskatīt kā atsevišķu organismu, atrautu no visas sabiedrības, bet drīzāk gan kā atsevišķu orgānu sabiedrības kopējā organismā. Tai var izvirzīt savus konkrētus uzdevumus, kurus jāveic gan organisma labā, gan pašai savā labā, lai spētu veselīgi dzīvot organismā. Ilgtermiņā Latvijas mākslas profesionāļu vidē būtu jādiskutē par atbildīgas sabiedrības ideju. Konstatējot patērētāju sabiedrības un demokrātijas kā sabiedrību organizējošas sistēmas negatīvos, amorālos aspektus, konceptuāli ievirzītā mākslinieku kopiena varētu veltīt uzmanību šo aspektu apzināšanai un atmaskošanai. Šim virzienam, analizējot demokrātijas kā uz īslaicīgu mērķi orientētas, resursus šķērdējošas iekārtas ēnas aspektus, būtu jāveic procesu analīze, sadarbojoties ar visiem intelektuāli ievirzīto sabiedrības grupu pārstāvjiem. Sistēma, kura komplektācijā ar patērētāju sabiedrības ideoloģiju pasaulē iegūst postošas izpausmes, sākot ar mērenām, valstu stingri regulētām pilsoņu apkrāpšanas sistēmām un beidzot ar plašu, mežonīgu, kā tas bija Latvijas pirmskrīzes periodā, praktiski neregulētu apkrāpšanu, ir jāreformē. Domāju, ka sabiedrība aizvien plašāk saskatīs šādas sistēmas krāpniecisko, amorālo raksturu un tas, tāpat kā kādreiz verdzība un tās amorālie aspekti, tiks aptverts, atmaskots un noraidīts. Tāpēc mākslai ir ne tikai jāveido kritiskā un atmaskojošā bāze, bet arī jāturpina pārdomāt nākamās sabiedrības struktūras konceptu un uz šo pārdomu pamata jāveic tēlu konstruējošas darbības, kuras varētu sabiedrību kopumā pārliecināt par jauna sabiedrības modeļa nepieciešamību. Esmu pārliecināts, ka ne tikai apjēga par sistēmas amorālo dabu, bet arī pasaules resursu nepietiekamība drīzumā novedīs pie demokrātijas revīzijas un iespējamas nomaiņas ar jaunu kārtību. Domāju, ka radošā sabiedrības daļa, pateicoties savai pasionārajai attieksmei pret pasaules kārtību, ir piemērota augsne idejai par jaunu ētisku un atbildīgu sabiedrības modeli, kurā mākslīgi uzpūstu surogātvērtību vietā varētu izvirzīt par prioritāti vērtības, kas spēj veidot ilgtspējīgu tālākās izdzīvošanas kodolu pasaules sabiedrībai. o Uldis Bērziņš NEŠĶINDINIET ZEM BRUNČIEM ZELTU! Teksta nesaīsināts variants Gribu iebilst pats pret saviem vārdiem piektdienas Dienā [2010.23.IV], ka Korāns nenosakot, kā sievietei jāģērbjas. Nosaka gan – kam ir pie rokas kāds no tulkojumiem, pārliecinieties, ko teic 33. sūras „Sabiedrojušies” 59. zīme (pants). Mans lasījums: Ak, pravieti! Saki savām sievām un meitām, un ticīgo sievietēm, lai tās apmetni pastiepj uz leju – tā drošāk, ka pazīs viņas un neuzmāksies viņām. 24. sūra „Gaisma” 31. zīmē pieteic ticīgajām valšķīgi netērpties un šķelmīgi negrozīties ļaudīs. Tām būs staigāt nodurtu skatienu, sargāt savu klēpi, aizklāt azoti ar lakatu, slēpt savas rotas vai, citā lasījumā, savas [miesas] krāšņumus vīriešiem, izņemot vien savus vīrus vai savus tēvus, vai vīrutēvus, vai savus dēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus, vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, (..) vai vīriešu kārtas kalpus, kam nevajagas, vai bērnus, kas vēl nezina sievu kailuma. Koķeta harēmnieču viltība laikus bargi apsaukta: Un lai tās nepiecērt kāju, likdamas nomanīt, kādas rotas tām apslēptas. Toties lieguma atsegt vaigu gan Korānā nav! To piecerējuši klāt vēlāku laikmetu morālisti. Kad norādu saviem konservatīvajiem draugiem uz šo „neatbilstību”, atbilde skan: ak, netikli! Vai neapzinies, ka nav nekā krāšņāka un pavedinošāka par jaunas sievas vaigu?! – Vēl gribas iebilst pret Dienas viedokli, ka Turcijā esot skaudri aizliegts tērpties hidžābā vai nikābā – tā nebūt nav. Stambulas ielās ikviens būs redzējis meitenes, kam no melnām drānām ārā vien spulgu acu pāris – parasti tikpat tikumīgi tērptu vecāku dāmu pavadonībā. Pasaulīgi noskaņotie ironizē, ka viņām kaut ko arī samaksājot – un droši vien dažos gadījumos šāda promenāde tiešām var būt priekšnoteikums labdarīgai palīdzībai. Bet ierēdnēm, studentēm, skolniecēm darba un mācību vietās noliegts pat laucinieciskais lakatiņš, mums zināmā vārdā saukts par „turbānu”. Meitenes, jaunās Turcijas dibinātājs, lielais Ataturks mācīja turcietei lepoties ar savu matu rotu! Aizeju uz Teoloģijas fakultāti – nu nav man lemts ieraudzīt matu rotu, studentes pa virsu turbānam uzmaukušas vēl vecmammu jaunības hūtītes, jo citādi sargs nelaiž pa vārtiem iekšā. Parlamenta liberāli islāmiskā pozīcija – „Baltā” jeb 45
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 3, ISSUE 262 AUTUMN 20
- Page 4 and 5: JURIS HELDS * * * Dzeja atmirst no
- Page 6 and 7: Argentum Kad sudrabs atklāja Argen
- Page 8 and 9: Nesenā vēstulē, runājot par dze
- Page 10 and 11: LIENA: Lūdzu, lūdzu... vai, piedo
- Page 12 and 13: LIENA: Biedrs komisārs mūs atkal
- Page 14 and 15: Uldis Briedis. Dziesmotā revolūci
- Page 16 and 17: VLADIMIRS: Un ko viņa grib? Kas ai
- Page 18 and 19: VLADIMIRS: Lai iet! Par visas tauta
- Page 20 and 21: gribas aizmigt kā sunim... es zinu
- Page 22 and 23: VLADIMIRS: Ko teiksi, Solovej Budim
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 36 and 37: Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krus
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitė tagad
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJAS Latviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 44 and 45: par normālu un daudz neapšauba; j
- Page 48 and 49: Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪ
- Page 50 and 51: dažādos līmeņos nemitējas, ar
- Page 52 and 53: Helēna Gintere PIANISTS UN ĒRĢEL
- Page 54 and 55: VIJAS CELMIŅAS PERSONĀLIZSTĀDE
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: VEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļūdē
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65: Migration Institutions - ). ••
- Page 66 and 67: LETA Ludmila Azarova Portugāles u.
- Page 68 and 69: Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71: partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73: Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75: STĀSTI AR MINIMĀLISMA PIESKAŅU G
- Page 76 and 77: BALTVĀCIEŠI UN VĀCIJA Deutschbal
- Page 78 and 79: Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80: LETTERS, THE VISUAL ARTS AND MUSIC.
Change language