par normālu un daudz neapšauba; ja kultūrā ir normāli būvēt krāpniecisku sistēmu, no kuras cieš lielākā daļa iedzīvotāju, to tieši tāpat neapšauba, kamēr neiestājas kādi ārkārtēji apstākļi. Ļoti iespējams, bankas zināja, ka šis ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs, tomēr, ja viena banka apstātos, tad citas palielinātu savu tirgus daļu uz tās rēķina. 2006. gadā vairākas vadošās Latvijas bankas ar Swedbank (toreiz – Hansabanka) priekšgalā veica mēģinājumu slāpēt kreditēšanu, neriskējot ar savu tirgus daļu. Tās ierosināja bankām noslēgt savstarpēju vienošanos, kas regulētu kredītu apjoma pieaugumu un fiksētu banku tirgus daļas. Diemžēl valsts šo visnotaļ saprātīgo priekšlikumu uztvēra kā mēģinājumu izveidot karteli un kategoriski tam iebilda. Vēlāk bankas mēģināja ierosināt nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu, tomēr arī to valdība nevēlējās. Tā tika nostiprināti pamati šodienas ekonomiskajai krīzei, jo bankas turpināja riskanto spēli, nespējot likumīgi pašregulēties un neizjūtot arī stingru valsts kontroli. 2 Šāda veida kapitālisms neapšaubāmi ir amorāls. Kāda tad ir situācija šeit pēc piramīdas sabrukuma? Lai arī Latvijas kopējo deficītu veido gan valdības, gan iedzīvotāju aizņēmumi, pēdējo gadu laikā ārvalstu aizņēmumu apjoms privātpersonām ik gadu nekontrolēti sasniedza pat aptuveni 17% no iekšzemes kopprodukta 3 , kamēr valsts savu kopējo budžeta deficītu taču kontrolēja un paturēja vien dažu pieļaujamo procentu robežās. <strong>Jura</strong> un viņa kolēģu parāds ārvalstu bankai nozīmē to, ka mūsu valstī atrodas milzīgs daudzums ne ar ko nesegtas, virtuālas naudas, ko mums ir nepieciešams segt, piesaistot Latvijā reālu ārvalstu naudu. Loģiski, ka rodas sabiedrības vilšanās kapitālisma spējā harmoniski pašregulēties. Atkārtoti veidojas situācijas, ka sabiedrība par saviem līdzekļiem ir spiesta pārņemt kapitālisma instrumentus, kuru īpašnieki peļņas gūšanas nolūkos ir aizrāvušies ar riskiem – bankas vai citviet milzīgās korporācijas u. tml. tiek glābtas par sabiedrības līdzekļiem ar valsts līdzdalību. Šāds kapitālisms ir amorāls arī no viedokļa, ka individuālo kapitālistu riska sedzēji ir visi sabiedrības locekļi. Tādējādi sabiedrība tiek krāpta dubulti – gan iesaistot tās locekļus sistēmiski veidotā nepamatotā vērtību sakāpināšanā, gan, kad 2. Turpat. 3. Turpat. šī sistēma sabrūk, kā tas loģiski paredzams, šķietami leģitīmi uzkraujot uz sabiedrības pleciem dažu tās locekļu orģiju rēķinus, aizbildinoties ar draudiem par visas „ēdināšanas sistēmas” sabrukumu. Šādas sistēmas pastāvēšana ir iespējama demokrātijas modeļa ietvaros, kad politiskajā elitē atrodas subjekti, kuru labklājība atkarīga no kopējās patēriņa aprites un cieši saistīta ar politiskās elites pārstāvju līdzdalību krāpniecības shēmās ar cerību uzlabot personisko turību. Tāpat valdošā elite ir atkarīga no patēriņa pieauguma, tautas labklājības pieauguma, vēlētāju apmierinātības un, lai vēlēšanu brīdī sasniegtu šādus īstermiņa mērķus, ir spiesta ziedot resursus un atbalstīt krāpnieciskās finanšu shēmas kārtības pastāvēšanu visā pasaulē. Līdz ar to šāda pilsoņu līdzdalība milzīgajā krāpniecības shēmā tiek apskatīta kā pašu pilsoņu personīgais risks un viņu demokrātiskās tiesības. Manuprāt, šāda tirgošanās stipri atgādina Amerikas iedzimto iedzīvotāju līdzdalību savas zemes pārdošanā kolonizatoriem. Kāda tad var būt radošo nozaru atbildīga rīcība? Izdalīšu divus punktus. 1. ĪSTERMIŅA MĒRĶI. Ļoti vienkārši un pašsaprotami no visa iepriekšējā izriet – Latvijas valstij tuvākajos gados būs nepieciešama reāla ārvalstu nauda tās virtuālās naudas vietā, kas šeit no ārvalstīm tika iepludināta, visiem kopā vieglprātīgi būvējot augošo krāpniecības piramīdu. Šo naudu Latvijā var radīt eksports – preču, pakalpojumu, ideju, inovāciju utt. eksports. Jājautā, vai Latvijā tikai iekšējam patēriņam orientēts kultūras produkts varēs izpelnīties visas sabiedrības atzinību un novērtējumu – tādas sabiedrības, kuras attieksmē postkrīzes periodā veidosies varoņa eksportētāja un parādu jūga „izdzēsēja” – nolīdzinātāja tēls. Sabiedrības grupai, kura tajā vēlas ieņemt novērtētu un cienījamu vietu (mūsu gadījumā tie ir „mākslinieki un mākslas profesionāļi”), ir jāspēj „ienest” naudu Latvijā. Nozares ietvaros nepieciešams visa veida atbalsts eksportspējīgam kultūras produktam. Latvijā spēj tapt kvalitatīvs, vērtīgs, oriģināls un eksportam derīgs kultūras produkts – to pierāda kaut vai operdziedātāji, teātru režisori, diriģenti, aktieri, mākslinieki u.tml. Vizuālās mākslas pārstāvjiem, māksliniekiem, kuratoriem un zinātniekiem jākļūst daudz aktīvākiem, jāiesaistās pasaules apritē, jāpiesaista ārvalstu nauda projektiem Latvijā un jāveido produkts, kuru savukārt var eksportēt. Nevis kusli, kaunīgi un aizbildinoties, ka tas tikai, lai izvilktu dzīvību, bet gan 42
Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII)
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 3, ISSUE 262 AUTUMN 20
- Page 4 and 5: JURIS HELDS * * * Dzeja atmirst no
- Page 6 and 7: Argentum Kad sudrabs atklāja Argen
- Page 8 and 9: Nesenā vēstulē, runājot par dze
- Page 10 and 11: LIENA: Lūdzu, lūdzu... vai, piedo
- Page 12 and 13: LIENA: Biedrs komisārs mūs atkal
- Page 14 and 15: Uldis Briedis. Dziesmotā revolūci
- Page 16 and 17: VLADIMIRS: Un ko viņa grib? Kas ai
- Page 18 and 19: VLADIMIRS: Lai iet! Par visas tauta
- Page 20 and 21: gribas aizmigt kā sunim... es zinu
- Page 22 and 23: VLADIMIRS: Ko teiksi, Solovej Budim
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 36 and 37: Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krus
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitė tagad
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJAS Latviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 46 and 47: Sigita Daugule. Baltā grāmata. 20
- Page 48 and 49: Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪ
- Page 50 and 51: dažādos līmeņos nemitējas, ar
- Page 52 and 53: Helēna Gintere PIANISTS UN ĒRĢEL
- Page 54 and 55: VIJAS CELMIŅAS PERSONĀLIZSTĀDE
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: VEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļūdē
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65: Migration Institutions - ). ••
- Page 66 and 67: LETA Ludmila Azarova Portugāles u.
- Page 68 and 69: Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71: partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73: Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75: STĀSTI AR MINIMĀLISMA PIESKAŅU G
- Page 76 and 77: BALTVĀCIEŠI UN VĀCIJA Deutschbal
- Page 78 and 79: Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80: LETTERS, THE VISUAL ARTS AND MUSIC.