Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
par normālu un daudz neapšauba; ja kultūrā<br />
ir normāli būvēt krāpniecisku sistēmu, no<br />
kuras cieš lielākā daļa iedzīvotāju, to tieši tāpat<br />
neapšauba, kamēr neiestājas kādi ārkārtēji<br />
apstākļi.<br />
Ļoti iespējams, bankas zināja, ka šis ekonomikas<br />
modelis nav ilgtspējīgs, tomēr, ja viena<br />
banka apstātos, tad citas palielinātu savu tirgus<br />
daļu uz tās rēķina. 2006. gadā vairākas<br />
vadošās Latvijas bankas ar Swedbank (toreiz<br />
– Hansabanka) priekšgalā veica mēģinājumu<br />
slāpēt kreditēšanu, neriskējot ar savu tirgus<br />
daļu. Tās ierosināja bankām noslēgt savstarpēju<br />
vienošanos, kas regulētu kredītu apjoma<br />
pieaugumu un fiksētu banku tirgus daļas.<br />
Diemžēl valsts šo visnotaļ saprātīgo priekšlikumu<br />
uztvēra kā mēģinājumu izveidot karteli<br />
un kategoriski tam iebilda. Vēlāk bankas<br />
mēģināja ierosināt nekustamā īpašuma nodokļa<br />
palielināšanu, tomēr arī to valdība nevēlējās.<br />
Tā tika nostiprināti pamati šodienas<br />
ekonomiskajai krīzei, jo bankas turpināja riskanto<br />
spēli, nespējot likumīgi pašregulēties<br />
un neizjūtot arī stingru valsts kontroli. 2<br />
Šāda veida kapitālisms neapšaubāmi ir amorāls.<br />
Kāda tad ir situācija šeit pēc piramīdas sabrukuma?<br />
Lai arī Latvijas kopējo deficītu veido<br />
gan valdības, gan iedzīvotāju aizņēmumi,<br />
pēdējo gadu laikā ārvalstu aizņēmumu<br />
apjoms privātpersonām ik gadu nekontrolēti<br />
sasniedza pat aptuveni 17% no iekšzemes<br />
kopprodukta 3 , kamēr valsts savu kopējo<br />
budžeta deficītu taču kontrolēja un paturēja<br />
vien dažu pieļaujamo procentu robežās.<br />
<strong>Jura</strong> un viņa kolēģu parāds ārvalstu bankai<br />
nozīmē to, ka mūsu valstī atrodas milzīgs<br />
daudzums ne ar ko nesegtas, virtuālas naudas,<br />
ko mums ir nepieciešams segt, piesaistot<br />
Latvijā reālu ārvalstu naudu.<br />
Loģiski, ka rodas sabiedrības vilšanās kapitālisma<br />
spējā harmoniski pašregulēties. Atkārtoti<br />
veidojas situācijas, ka sabiedrība par<br />
saviem līdzekļiem ir spiesta pārņemt kapitālisma<br />
instrumentus, kuru īpašnieki peļņas<br />
gūšanas nolūkos ir aizrāvušies ar riskiem<br />
– bankas vai citviet milzīgās korporācijas u.<br />
tml. tiek glābtas par sabiedrības līdzekļiem<br />
ar valsts līdzdalību. Šāds kapitālisms ir amorāls<br />
arī no viedokļa, ka individuālo kapitālistu<br />
riska sedzēji ir visi sabiedrības locekļi. Tādējādi<br />
sabiedrība tiek krāpta dubulti – gan<br />
iesaistot tās locekļus sistēmiski veidotā nepamatotā<br />
vērtību sakāpināšanā, gan, kad<br />
2. Turpat.<br />
3. Turpat.<br />
šī sistēma sabrūk, kā tas loģiski paredzams,<br />
šķietami leģitīmi uzkraujot uz sabiedrības<br />
pleciem dažu tās locekļu orģiju rēķinus, aizbildinoties<br />
ar draudiem par visas „ēdināšanas<br />
sistēmas” sabrukumu.<br />
Šādas sistēmas pastāvēšana ir iespējama demokrātijas<br />
modeļa ietvaros, kad politiskajā<br />
elitē atrodas subjekti, kuru labklājība atkarīga<br />
no kopējās patēriņa aprites un cieši saistīta<br />
ar politiskās elites pārstāvju līdzdalību<br />
krāpniecības shēmās ar cerību uzlabot personisko<br />
turību. Tāpat valdošā elite ir atkarīga<br />
no patēriņa pieauguma, tautas labklājības<br />
pieauguma, vēlētāju apmierinātības un,<br />
lai vēlēšanu brīdī sasniegtu šādus īstermiņa<br />
mērķus, ir spiesta ziedot resursus un atbalstīt<br />
krāpnieciskās finanšu shēmas kārtības<br />
pastāvēšanu visā pasaulē. Līdz ar to šāda pilsoņu<br />
līdzdalība milzīgajā krāpniecības shēmā<br />
tiek apskatīta kā pašu pilsoņu personīgais<br />
risks un viņu demokrātiskās tiesības.<br />
Manuprāt, šāda tirgošanās stipri atgādina<br />
Amerikas iedzimto iedzīvotāju līdzdalību savas<br />
zemes pārdošanā kolonizatoriem.<br />
Kāda tad var būt radošo nozaru atbildīga rīcība?<br />
Izdalīšu divus punktus.<br />
1. ĪSTERMIŅA MĒRĶI. Ļoti vienkārši un pašsaprotami<br />
no visa iepriekšējā izriet – Latvijas<br />
valstij tuvākajos gados būs nepieciešama<br />
reāla ārvalstu nauda tās virtuālās naudas<br />
vietā, kas šeit no ārvalstīm tika iepludināta,<br />
visiem kopā vieglprātīgi būvējot augošo<br />
krāpniecības piramīdu. Šo naudu Latvijā var<br />
radīt eksports – preču, pakalpojumu, ideju,<br />
inovāciju utt. eksports. Jājautā, vai Latvijā<br />
tikai iekšējam patēriņam orientēts kultūras<br />
produkts varēs izpelnīties visas sabiedrības<br />
atzinību un novērtējumu – tādas sabiedrības,<br />
kuras attieksmē postkrīzes periodā veidosies<br />
varoņa eksportētāja un parādu jūga „izdzēsēja”<br />
– nolīdzinātāja tēls. Sabiedrības grupai,<br />
kura tajā vēlas ieņemt novērtētu un cienījamu<br />
vietu (mūsu gadījumā tie ir „mākslinieki<br />
un mākslas profesionāļi”), ir jāspēj „ienest”<br />
naudu Latvijā. Nozares ietvaros nepieciešams<br />
visa veida atbalsts eksportspējīgam kultūras<br />
produktam. Latvijā spēj tapt kvalitatīvs, vērtīgs,<br />
oriģināls un eksportam derīgs kultūras<br />
produkts – to pierāda kaut vai operdziedātāji,<br />
teātru režisori, diriģenti, aktieri, mākslinieki<br />
u.tml. Vizuālās mākslas pārstāvjiem, māksliniekiem,<br />
kuratoriem un zinātniekiem jākļūst<br />
daudz aktīvākiem, jāiesaistās pasaules apritē,<br />
jāpiesaista ārvalstu nauda projektiem Latvijā<br />
un jāveido produkts, kuru savukārt var eksportēt.<br />
Nevis kusli, kaunīgi un aizbildinoties,<br />
ka tas tikai, lai izvilktu dzīvību, bet gan<br />
42
Change language