Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
autoru aplūkotajās grāmatās paustais ir atšķirīgs.<br />
No Karstās un daļēji arī Zālītes darba<br />
secināms, ka Kaupēna nokļūšana policijas<br />
uzmanības lokā, viņa arests vērtējams kā<br />
sāncenša atriebība. Karstās Kaupēna līgavā<br />
to paveicis galvenā varoņa meitenes Valijas<br />
Kleinbergas atraidītais pielūdzējs, policists<br />
Kārlis Limbergs, kurš vienīgais spējis atklāt,<br />
ka Kaupēns ir viltvārdis un dezertieris, taču<br />
Zālītes libretā varoņa soģis ir kāds Dzejnieks.<br />
Jāpiebilst, ka Dzejnieka tēls lugā ir simbolisks.<br />
Dzejnieks, līdzīgi Kārlim Limbergam, ir<br />
Valijas atraidītais pielūdzējs. Savukārt Grūtupa<br />
darbā nav ne šādas epizodes, ne šādu<br />
personāžu. Arī pati soda izpildīšana Kaupēnam<br />
palikusi noslēpumā tīta. Kurš to veicis,<br />
īsti nav saprotams, autoru norādes ir mīklainas.<br />
Tā būs masku balle, sievišķīgā balsī pasaka<br />
pelēkās drēbēs ģērbies bende un izvelk<br />
no kabatas pelēku drēbi. Savas mātes lakatā<br />
izgriezu divus caurumus un uzmaukšu to<br />
sev galvā, lai mani nepazītu, un pats arī jutīšos<br />
drošāk, metot cilpas tiem kaklā… 13 Arī<br />
Zālīte libreta remarkās norāda: Priekšplānā<br />
iznāk Bende. Viņš noņem rūtaino mātes lakatu.<br />
Tas ir Dzejnieks. 14 Tas libretā ir kulminācijas<br />
brīdis, jo Dzejnieku, ar kura teiktajiem<br />
vārdiem sākas un noslēdzas šis dramaturģiskais<br />
darbs, nav iespējams iedomāties kā<br />
nāves soda izpildītāju. Kaut gan – atriebība,<br />
gluži tāpat kā mīlestība, spējīga uz visu. o<br />
Par Lāsmu Ģibieti skat. JG261:71, arī .<br />
13. Turpat: 330.<br />
14. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to<br />
par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 391.<br />
Dragas<br />
Aigars Bikše<br />
KAPITĀLISMA KRĪZE<br />
UN MĀKSLINIEKA<br />
VIETA IDEJĀ<br />
PAR ATBILDĪBAS<br />
EVOLŪCIJU<br />
Lai spētu atrast mākslinieka vietu, atbildību<br />
un risinājumus šībrīža ekonomiskās krīzes situācijā,<br />
uzskatu par nepieciešamu vispirms<br />
apskatīt, analizēt un definēt pašu krīzi, kā<br />
arī – vissvarīgāk – atpazīt amorālos procesus,<br />
kas šo krīzi ir izraisījuši. Izdalīšu pamatpunktus,<br />
kas manuprāt skaidri uzrāda patērētājsabiedrību<br />
barojošā kapitālistiskā modeļa<br />
amoralitāti, ilgtspējas neesamību un<br />
bezatbildību.<br />
Mans secinājums, apskatot un analizējot to,<br />
kādā veidā pārvietojās naudas plūsma un<br />
auga materiālā labklājība bezatbildīgajā patērētāju<br />
sabiedrības modelī Latvijā, ir viens<br />
– šī modeļa pamatā ir sistēma, kas ārkārtīgi<br />
atgādina visvienkāršāko piramidālo krāpniecības<br />
shēmu. Turklāt šajā gadījumā globālā<br />
tirgus apstākļos daudzās nelielās piramīdas<br />
ir savstarpēji savienotas un veido kopējo piramīdu.<br />
Tās pamatā ir virtuālas manipulācijas<br />
ar resursiem, kuru vērtība un daudzums<br />
tiek mākslīgi radīti un tad vēl daudzkāršoti<br />
cerībās uz nākotnē prognozējamo patēriņa<br />
kāpumu.<br />
Piemēram, viena persona – sauksim viņu par<br />
Juri – iegādājas akcijas kādā lielā elektrotehnikas<br />
korporācijā, kura ražo televizorus. <strong>Jura</strong><br />
cerības uz akciju vērtības kāpumu ir balstītas<br />
uz sabiedrības locekļu augošo spēju iegādāties<br />
televizorus. Noteiktajā laika nogrieznī<br />
kopējais noskaņojums par patēriņa iespējām<br />
uzlabojās, Juris pārdeva savas akcijas, nopirka<br />
televizoru un vispārējās eiforijas iespaidā<br />
iegādājās bankas akcijas. Tādējādi cerības<br />
uz patēriņa pieaugumu un līdz ar to naudas<br />
plūsmas virtuālais apjoms palielinājās.<br />
Tēlnieks, instalāciju un vides objektu mākslinieks,<br />
scenogrāfs, mākslas maģistrs (2000) Aigars Bikše<br />
bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks,<br />
arī Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas prodekāns.<br />
Veidojis Latvijas paviljonus EXPO izstādēs<br />
Lisabonā (1998) un Hannoverā (2000). Par<br />
mākslinieka neseno veikumu skat. Rutas Čaupovas<br />
rakstu JG261:42. Šeit ievietotā apcere ir viens no<br />
Borisa Vipera piemiņas lasījumiem Krīze un māksla<br />
(2009) Rīgā, LMA un Mākslas vēstures institūta<br />
paspārnē.<br />
40
Change language