Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iju. / Bet tagad – vien piemīzts siens. 10 Ar<br />
to tiek attaisnotas iedomātās tiesības pašam<br />
lemt savu un citu likteņus. Līdzīgi kā Fjodora<br />
Dostojevska romāna Noziegums un sods galvenajam<br />
varonim Raskoļņikovam, arī Kaupēnam<br />
ir dziļa iekšēja pārliecība, ka viņš ir pārāks,<br />
augstāks par citiem, kas viņa noziegumus<br />
it kā attaisno. Turklāt visos trīs aplūkotajos<br />
darbos minēts, ka Kaupēns sevi dēvē<br />
gan par līvu karaļa Kaupo pēcteci, gan Lietuvas<br />
karali.<br />
Ingrīdas Karstās grāmatā Kaupēna līgava varoņa<br />
raksturojums kardināli atšķiras no iepriekš<br />
minētā; var uzskatīt, ka no tā izaug<br />
arī pārējās autores versijas, tai skaitā, versija<br />
par tiesas kļūdu, notiesājot un sodot nevainīgu<br />
cilvēku. Viņas darba centrā ir godīgs,<br />
strādīgs, izpalīdzīgs cilvēks, kura vienīgais<br />
noziegums ir dezertēšana no armijas. Taču,<br />
uzmanīgi lasot tekstu, atklājas dažas dīvainības.<br />
Nekas šim godīgajam cilvēkam netraucē<br />
ilgus gadus glabāt nereģistrētu ieroci, paust<br />
nepatiesu informāciju par savu darbavietu,<br />
pēc atvaļinājuma ierasties darbā Bitnera mēbeļu<br />
darbnīcā mēnesi vēlāk, nekā bija solījis.<br />
Un galvenais – absolūti neloģiski šķiet gan<br />
tas, ka Kaupēns vairākkārt vienā laikā un vietā<br />
atradies ar īstajiem laupītājiem, kad tika<br />
veikts noziegums (pilsoņa pienākums ir nekavējoties<br />
ziņot policijai, A. Kaupēns nav darījis<br />
ne reizes), gan viņa visai dīvainā tikšana<br />
pie it kā pamesta saiņa ar lielu naudu un<br />
dārglietām: Čūskas kārdinājums bija pārāk<br />
liels. Man toreiz ar visu atrasto saini izdevās<br />
no viņa aizmukt. (..) Brīžiem gan man sirdsapziņā<br />
pazib doma, ka es toreiz biju iekārojis<br />
svešu mantu, aplaupot tās īpašnieku, bet<br />
tajā brīdī man likās, ka es būtu liels muļķis,<br />
ja palaistu garām tādu izdevību un nepievāktu<br />
sev šo atradumu. 11<br />
BAISĀKIE KAUPĒNA NOZIEGUMI<br />
Visprecīzāk un detalizētāk Kaupēna noziegumi<br />
atainoti Grūtupa grāmatā Tiesāšanās kā<br />
māksla, savukārt it kā otršķirīga loma tiem<br />
ir Zālītes un Karstās darbos, jo te uzmanības<br />
centrā ir viņa attiecības ar sievietēm. Protams,<br />
absolūti ignorējis Kaupēna privāto dzīvi<br />
nav arī Grūtups. Viņa darbā tas nepieciešams,<br />
lai rastu jel kādu ticamu skaidrojumu<br />
Kaupēna motivācijai, veicot noziegumus.<br />
Kaut pavirši, taču par Ansi Kaupēnu dzirdējuši<br />
ļoti daudz latviešu. Viņa laikabiedru<br />
mūsu vidū diemžēl nav daudz. Šī pētījuma<br />
10. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to<br />
par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 345.<br />
11. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava,<br />
2007: 143.<br />
autorei nesen bija saruna ar laikā, kad Kaupēnam<br />
piesprieda nāvessodu, dzimušu jelgavnieci,<br />
ilggadēju vizuālās mākslas un<br />
kultūras vēstures skolotāju Elmāru Zelenko,<br />
kura par viņa brutālajiem noziegumiem<br />
daudz dzirdējusi no savu tuvinieku stāstītā.<br />
Latvijas kriminālistikas vēsturē Kaupēns<br />
pirmkārt ir slavens kā pirmais noziedznieks,<br />
kurš mūsu valstī aplaupījis vilcienu. Savukārt<br />
kāda cita nozieguma epizodē Kaupēns apsūdzēts<br />
par mēģinājumu uzspridzināt Rīgas<br />
– Berlīnes vilcienu, lai to pēc tam aplaupītu.<br />
Jāpiebilst, ka tik retu noziegumu kā laupīšana<br />
uz dzelzceļa atsevišķi aplūkojis arī Deivids<br />
Ouens (David Owen) grāmatā Noziegums<br />
un zinātne. 40 mīklainu noziegumu izpēte<br />
(„Zvaigzne ABC”). Tas ir īpašs retums, kriminālistikas<br />
vēsturē šādu gadījumu nav daudz.<br />
Šķiet nedaudz dīvaini, ka Karstā savā romānā<br />
minēto epizodi piemin izvairīgi, viņa to<br />
ataino kā mazsvarīgu, pat ikdienišķu notikumu:<br />
27. septembrī aplaupīts kāds Ēķengrāves<br />
– Daudzevas vilciens. Par vilcienu to gan<br />
grūti nosaukt, tad jau drīzāk par tējmašīnu,<br />
kurai kurtuvē ik pa brīdim iesviež ogles. (..)<br />
Jau nākamajā dienā 24. oktobra avīzē „Jaunais<br />
Zemgalietis” tika ievietots raksts par<br />
Daudzevas bānīša aplaupīšanu. 12 Pirmkārt,<br />
neparasti, ka Karstās un Grūtupa darbos par<br />
vienu un to pašu nozieguma epizodi konstatējams<br />
daudz būtisku atšķirību, bet, otrkārt,<br />
grūti saprast, ka pēc 27. septembra kā nākamā<br />
diena minēts 24. oktobris.<br />
Savukārt viens no Kaupēna visšausmīgākajiem<br />
noziegumiem ir Klabiņu māju aplaupīšana,<br />
nodedzināšana un piecu cilvēku, tostarp,<br />
bērnu nogalināšana 1922. gada Vasarsvētkos.<br />
Pēc Grūtupa darba secināms, ka<br />
pat šo briesmīgo noziegumu Kaupēns veicis<br />
vienatnē, tā vēlreiz apliecinādams savu drosmi;<br />
taču Karstā norāda, ka Kaupēns tikai atradies<br />
līdzās, kad baismo noziegumu paveikuši<br />
īstie laupītāji, jo tai vakarā nevēlējies doties<br />
uz zaļumballi. Beidzot rosīties noziedzniekiem,<br />
nekas viņu nav atturējis caur logu<br />
iekļūt blakus atrodošajās Rugu mājās, ko arī<br />
pirms tam apmeklējuši noziedznieki, un, kā<br />
raksta Karstā, dodoties prom, no virtuves<br />
paņemt maizi un gaļu, jo Kaupēns bijis izsalcis.<br />
Tāpat lasītājam neloģiska varētu šķist<br />
viņa rīcība, izšaujot ar pistoli gaisā un līdz<br />
nāvei pārbaidot tikko no balles atgriezušos<br />
cilvēkus.<br />
VAI SĀNCENŠA ATRIEBĪBA?<br />
Īsts noslēpums par Kaupēna gaitām sarakstītajā<br />
literatūrā izvērtusies viņa notveršana<br />
pirms tiesāšanas. Arī šajā sakarā visu trīs<br />
12. Turpat: 168.<br />
39