Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
DIVAS VERSIJAS<br />
Latviešu literatūrā par Zemgales noziedznieku<br />
Kaupēnu ir divas diametrāli pretējas versijas.<br />
Vēlreiz jāuzsver, ka Kaupēns bijis reāls<br />
cilvēks un par viņa noziedzīgajiem nodarījumiem<br />
arhīvos pieejami dokumenti, ko Māra<br />
Zālīte, Ingrīda Karstā un Andris Grūtups arī<br />
izmantojuši, taču viņu darbos ļoti atšķirīgi<br />
interpretēti daudzi fakti. Gan Grūtups, gan<br />
Zālīte nepārprotami norāda, ka ciniskais<br />
Kaupēns veicis ne vienu vien sevišķi smagu<br />
noziegumu, abu autoru darbos atšķiras vienīgi<br />
laupīšanas epizožu skaits (skat. Grūtupa<br />
darbā 35. lpp. un Māras Zālītes – 39. lpp.).<br />
Grūtups arī norāda, ka bez laupīšanas epizodēm,<br />
Kaupēna kontā ir 19 cilvēku slepkavības,<br />
taču Zālītes libretā precīzs slepkavību<br />
skaits nav atklāts. Savukārt Karstā pauž absolūti<br />
pretēju nostāju, proti, ka Kaupēns tiesāts<br />
un sodīts nepamatoti, tātad nevainīgs,<br />
lai gan viņas darbā minēts konkrēts tiesas<br />
uzrādīto epizožu skaits – 39. Pretēji Grūtupam,<br />
Karstā paudusi, ka vienīgais, kas apliecina<br />
Kaupēna vainu, ir viņa paša atzīšanās<br />
un parakstītie protokoli, taču lietisko pierādījumu,<br />
kas apliecinātu šī apsūdzētā vārdu<br />
patiesumu, tikpat kā nav bijis. Autore nenoliedz,<br />
ka atzīšanās varētu būt panākta ne gluži<br />
likumīgi, par ko jau minēts iepriekš. Interesanta<br />
vēl viena epizode – Grūtupa un Karstās<br />
darbos Kaupēns apžēlošanas lūgumu rakstījis<br />
Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam,<br />
bet Zālītes libretā šis lūgums adresēts prezidentam<br />
Gustavam Kviesim (389. lpp.). Iespējams,<br />
autore domājusi Gustavu Zemgalu.<br />
Trešais Latvijas Valsts prezidents Alberts<br />
Kviesis tas diezin vai varētu būt, jo viņš šai<br />
amatā pirmoreiz ievēlēts 1930.9.IV, bet otrreiz<br />
– 1933.4.IV. 6 Daudz informācijas visi trīs<br />
autori ieguvuši no pagājušā gs. 20. gadu<br />
preses izdevumiem Jaunākās Ziņas, Pēdējā<br />
Brīdī, Zemgales Balss, Jaunais Zemgalietis.<br />
Tā bieži bijusi pārspīlēta ar mērķi radīt sensāciju,<br />
lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lasītāju.<br />
Grūtups, to lieliski apzinādamies, raksta:<br />
Avīžnieki sarīkoja īstu preses kauju. Amizanti<br />
bija vērot, kā viņi sacentās. 7 Līdzīgs secinājums<br />
ir arī Karstās darbā: Jau tūlīt pēc Anša<br />
aresta avīžu un grāmatu izdevniecības laida<br />
klajā desmitiem brošūru, cenšoties cita citu<br />
pārspēt intriģējošu jaunumu pasniegšanā.<br />
Vēl nebija sācies tiesas process, kad jau „Jaunāko<br />
ziņu” pielikumā Nr. 64 vesela lappuse<br />
tika piepildīta ar fotogrāfijām no Kaupēna<br />
6. Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga:<br />
A. Gulbja apgādībā, 1933.-1934. g. – 19337.-19338.<br />
sleja.<br />
7. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā<br />
māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 269.<br />
šārīta, 21. marta, dzīves. Zem uzraksta „Bandīta<br />
brūtes” bija jau paspēts nodrukāt Valijas<br />
Valdmanes un Valijas Kleinberģes attēlus.<br />
8 Rezumējot jāpiebilst, ka tik daudz atšķirīgā,<br />
pat klaju pretrunu visu trīs autoru darbos<br />
varētu arī būt tādēļ, ka viņi kā avotus tomēr<br />
izmantojuši minētos preses izdevumus.<br />
Vēl, runājot par presi, nevar nepieminēt Māras<br />
Zālītes darbu, kur šai sakarā konstatējami<br />
nedaudz citi akcenti. Avīžu tirgotājs – šis<br />
Jelgavas ielās gaidītais puisis, ziņu un dažādu<br />
nepārbaudītu pieņēmumu izplatītājs – kā<br />
viens no varoņiem izmantots Zālītes libretā.<br />
Un simboliski – dramaturģiskajā darbā avīžu<br />
zēns mirst no paša Kaupēna rokas. Mirst,<br />
jo Kaupēns sadusmojies par viņa atļaušanos<br />
paust informāciju. Karstās un Grūtupa darbā<br />
šādas epizodes nav.<br />
ANŠA KAUPĒNA RAKSTUROJUMS<br />
Zālīte, Karstā, Grūtups atšķirīgi interpretējuši<br />
Kaupēna raksturu un viņa izturēšanos. Ļoti<br />
detalizēti galvenā varoņa rakstura iezīmes,<br />
viņa uzvedību tiesas zālē un attieksmi pret<br />
noziedzīgajiem nodarījumiem lasītājam atklāj<br />
Grūtups: Pēc izskata Kaupēns līdzinājās<br />
tipiskam katordzniekam. (..) Kaupēns atgādināja<br />
cilvēku – mašīnu, kura galvā smadzeņu<br />
vietā nežēlīgi maļ dzelzs skrituļi. Bez mazākās<br />
nožēlas viņš šāva uz saviem upuriem.<br />
Viņa noziedzīgās domas lidoja tikpat ātri kā<br />
izšautas lodes. Kaupēns bija visai īpatna personība.<br />
Gudrība viņā nemājoja, taču izveicības<br />
un manības bija pārpārēm. Leģendārās<br />
noziedzībās viņam līdzēja tikai veiksme, cilvēku<br />
izbailes un muļķība. 9 Arī Zālīte Kaupēna<br />
tēlu traktējusi līdzīgi – ļoti egoistisks, nežēlīgs,<br />
cinisks, uzdzīvot kārs vīrs, kas savu<br />
iegribu dēļ laupa un nogalina. Sirdsapziņas<br />
pārmetumi viņam sveši. Uz asociāciju pamata<br />
tieši Zālītes darba galvenais varonis raksturā,<br />
izdarībās atgādina kādu citu sadistisku<br />
maniaku, Staņislavu Rogoļovu, kura gaitas<br />
Grūtups apskata grāmatā Maniaks (2010<br />
– skat. 57. lpp.). Viņš darbojās un cilvēkus<br />
paniskās bailēs turēja pagājušā gadsimta<br />
80. gadu sākumā. Kā īpaša rakstura šķautne<br />
Kaupēna personībā, kas neparādās Grūtupa<br />
darbā, bet vairākkārt atspoguļota Zālītes<br />
libretā, ir varoņa dzelžainā pārliecība, ka<br />
visi viņam ir parādā, līdz ar to tiek rasts attaisnojums<br />
noziegumiem. Zālītes varonī verd<br />
aizvainota patmīlība un smags mazvērtības<br />
komplekss: Maksās man visi kā viens!/ Maksās<br />
man visi kā viens. / Par to, ka es varonis<br />
8. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava,<br />
2007: 281-282.<br />
9. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā<br />
māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 277-278.<br />
38
Change language