Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
sensāciju. Traģēdijas centrā kaislību plosīti,<br />
briesmīgus noziegumus izdarījuši cilvēki, kuriem<br />
par to jāuzņemas atbildība un jāsaņem<br />
sods; sižets spraigs, tam ne viens vien lasītājs<br />
seko līdzi ar neatslābstošu interesi. Nekā<br />
tāda latviešu lasītājam agrāk nebija nācies<br />
lasīt.<br />
Ja traģēdiju Laupītāji lasa paralēli ar kādu no<br />
iepriekš minētajiem latviešu autoru darbiem<br />
par Kaupēnu, iespējams pamanīt daudz kopīgu<br />
iezīmju. Taču nekādā gadījumā neapņemos<br />
apgalvot, ka Šillera darbs tieši būtu ietekmējis<br />
kādu no 21. gs. autoriem, kaut gan<br />
mūsu literatūrā kopumā konstatējama liela<br />
vācu (un ne tikai vācu) literatūras ietekme.<br />
Te jāatkārto, ka pirmie lasāmgabali, kas nonāca<br />
latviešu lasītāja rokās, bija vācu autoru<br />
darbu tulkojumi un lokalizējumi, piemēram,<br />
pirmā luga latviešu valodā un arī citi.<br />
Bez mīlestības līnijas (Kārlis Mors – Amālija;<br />
Ansis Kaupēns – viņa „līgavas”) darbus vieno<br />
kāda cita līdzība sižetā. Proti, tā ir literatūrā<br />
lieliski atainotā tiesībsargu un sabiedrības<br />
vēlme nodarījumus zibenīgi atriebt, sodīt,<br />
kas konkrētajos apstākļos būtu tikai loģiska.<br />
Bet paradoksālākais, lai „nolīdzinātu rēķinu”,<br />
bieži vien pat netiek noskaidrots, vai apsūdzētais<br />
cilvēks patiešām ir veicis noziegumu,<br />
viņam pietiek tikai nedaudz līdzināties<br />
noziedzniekam ārējā izskatā vai arī šķist aizdomīgam,<br />
piemēram, savas noslēgtības pret<br />
apkārtējiem dēļ, lai nāktos atbildēt par lietām,<br />
ko apsūdzētais nekad nav pastrādājis.<br />
Laupītāju 2. cēliena 3. ainā laupītājs Špīgelbergs<br />
savam kolēģim Racmanim lielās: Nav<br />
neviena laikraksta, kur nebūtu kāds raksts<br />
par slīpēto zelli Špīgelbergu, tāpēc vien arī<br />
tos lasu; aprakstījuši mani no galvas līdz kājām<br />
– kā tavu acu priekšā stāvu, pat manu<br />
svārku pogas nav piemirstas. (..) Nesen es<br />
iegāju tipogrāfijā – sak, esmu redzējis slaveno<br />
Špīgelbergu – un aprakstīju kādam skrīverim,<br />
kas tur sēdēja, viena turienes dziednieka<br />
izskatu – nu, kā dzīvu. Ziņa tiek padota<br />
tālāk, puisi sauc pie atbildības, viņu attiecīgi<br />
pratina, un savās izbailēs un muļķībā šis<br />
– velns lai parauj! – atzīstas, ka esot Špīgelbergs,<br />
- ka tevi nelabais! Es jau dzīros ziņot<br />
maģistrātā, ka nelietis apkauno manu vārdu.<br />
Vai zini, trīs mēnešus vēlāk viņu pakāra. 2 Savukārt<br />
par Kaupēna noziegumiem nevainīgi<br />
sodīti vismaz pieci cilvēki (Grūtupam – 5;<br />
Karstajai – 7), no kuriem viens, Jānis Staņķis,<br />
pat notiesāts ar nāvi pakarot. Grūtups savā<br />
darbā uzsvēris, ka Kaupēna pratināšanas un<br />
tiesāšanas laikā, kad liktenīgā kļūda beidzot<br />
tikusi atklāta, prokurors nav spējis to atzīt,<br />
2. Frīdrihs Šillers. Laupītāji. Rīga: Liesma, 1975: 79.<br />
mēģinādams Staņķi vienā no Kaupēna noziegumu<br />
epizodēm padarīt par līdzvainīgu,<br />
labi apzinoties, ka maldina tiesu un sabiedrību.<br />
Ignorējot Kaupēna paskaidrojumus, apsūdzības<br />
rakstā vēl bez Piebalga kā nozieguma<br />
līdzdalībnieks tika nosaukts arī Jānis<br />
Staņķis… Laikam jau prokuroram bija grūti<br />
atzīt savu agrāko kļūmi… Nāves spriedums<br />
Staņķim jau izpildīts, un šī traģiskā kļūda<br />
kaut kā bija jāattaisno. Tiesai bija pat doma<br />
neapsūdzēt Kaupēnu šajā laupīšanā un slepkavībās…<br />
3 Daļa viņa noziegumu tikuši pierakstīti<br />
arī kādam citam noziedzniekam Leonam<br />
Adamaitim. Un, visbeidzot, jāpiezīmē,<br />
ka nepatiesi notiesāto cilvēku atzīšanās nereti<br />
panākta ar fizisku, brutālu spēku, viņus<br />
pazemojot un spīdzinot, līdz aizturētie,<br />
nespēdami to izturēt, izstāsta visu, kas likuma<br />
kalpiem vajadzīgs. Uz to ļoti konkrēti norāda<br />
Andris Grūtups. Savukārt Māras Zālītes<br />
libretā fakts par nevainīgu cilvēku sodīšanu<br />
Kaupēna vietā pieminēts nedaudz, bet sīkāk<br />
nav iztirzāts.<br />
Otra būtiska līnija, kas vieno Kārli Moru ar<br />
Ansi Kaupēnu ir abu varoņu attiecības ar tēvu.<br />
Kā viens, tā otrs netieši vainojams tēva nāvē<br />
– Kārļa tēvs mirst sarunas laikā ar dēlu, kurš<br />
beidzot atgriezies mājās, bet Kaupēna tēvs<br />
Jānis, nespēdams pārdzīvot dēla izdarības,<br />
pakaras. Jāņa Kaupēna traģēdiju vispilnīgāk<br />
atklājis Grūtups: Par apsūdzētā tēvu zināja<br />
stāstīt, ka tas bijis godīgs un strādīgs cilvēks.<br />
(..) Par dēla gaitām tēvs bijis satriekts. Vecais<br />
Kaupēns slēpis dēla nolaupītās mantas. Vīrs<br />
zinājis, ka viņu apcietinās, un nevarējis ar to<br />
samierināties. Ilgi staigājis pa mežu. Meklējis<br />
pīlādža koku. Bijis māņticīgs. Beidzot noplēsis<br />
pīlādža mizu, ar kuru pie tā paša koka pakāries.<br />
4 Tālāk Grūtupa darbā atrodams Jāņa<br />
Kaupēna raksturojums, ko tiesai pauž viņa<br />
dēls, proti, ka tēvs bijis alkoholiķis, ļaunuma<br />
pilns un Ansi nav ieredzējis (364. lpp.). Zālītes<br />
libretā par Jāņa Kaupēna likteni pavisam<br />
skopu informāciju uzzinām no viņa mirušā<br />
gara: Es pakāros Vasarsvētkos. / Pakāros paegļa<br />
kokā. / Pakāros negoda dēļ. 5 Savukārt<br />
Ingrīdas Karstās grāmatā, koka, kur pakāries<br />
Jānis Kaupēns, suga gan nav minēta, taču<br />
spilgti atklāts tēva izmisums un pārdzīvojumi,<br />
uzzinot par dēla nodarījumiem, kaut arī<br />
abu attiecības bijušas vēsas.<br />
3. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kā<br />
māksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 265-266.<br />
4. Turpat: 281.<br />
5. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet to<br />
par teātri. Rīga: Jumava, 2001: 384.<br />
37
Change language