Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Laura Sintija Černiauskaitė<br />
tagadnes kontūras ir visai neskaidras. Viņas<br />
stāstījums par jauna cilvēka dzīvi sabiedrībā,<br />
kas maldās starp materiālām un garīgām<br />
vērtībām, un kur patērētājfilozofijas ētoss iesēžas<br />
arvien dziļāk, ir iejūtīgs, smalks, atklāts,<br />
godīgs un dažbrīd sāpīgs, bet bez tieksmes<br />
radīt kaut kādu universālu metaforu dzīvei<br />
sabiedrisku pārmaiņu laikā.<br />
Lielākā daļa autoru, kuri debitējuši pēdējos<br />
gadu desmitos, ir dzimuši un auguši laukos<br />
un vēl šodien ir tikai pa daļai pilsētnieki,<br />
pa daļai lauku cilvēki. Tādēļ nav brīnums,<br />
ka lauki spēlē tik svarīgu lomu visjaunākajā<br />
lietuviešu daiļliteratūrā. Turklāt gados vecākie<br />
rakstnieki paši piedzīvojuši padomju piespiedu<br />
kolektivizāciju un citas reformas. Urbānismam,<br />
kam līdz šim pievērsušies tikai<br />
nedaudzi rakstnieki, saknes nav senas, nedz<br />
arī dziļas. Tajā pat laikā jauno un visjaunāko<br />
rakstnieku darbos pilsētnieciskā vide ir kļuvusi<br />
par daudz ko vairāk, nekā tikai fonu – tā<br />
pati par sevi ir svarīga ar savām jaunām eksistenciālām<br />
problēmām.<br />
Nesen, kad lasīju lekciju par pēcpadomju<br />
daiļliteratūru Viļņas Universitātes starptautiskajā<br />
vasaras skolā, kāds izmeta piezīmi<br />
ar mazliet ironisku pieskaņu par lietuviešu<br />
rakstniekiem, kuri rakstot tikai par pagātni.<br />
To nevar noliegt. Bet literatūra nav tikai instruments,<br />
kas uztver cilvēku un sabiedrības<br />
jūtas. Literatūrai ir daudzi uzdevumi. Izmisīgi<br />
mēģinājumi reaģēt tikai uz visu, kas šimbrīžam<br />
norisinās ap mums, draud pārvērst<br />
literatūru par publicistisku tekošo notikumu<br />
komentāru. Literatūras teksti, kas rodas<br />
mūsdienās, paši par sevi ir reakcija uz šodienas<br />
dzīvesveida metafiziskām un sabiedriskām<br />
problēmām. Tāpēc arī nav nekāds pārsteigums,<br />
ka lietuviešu rakstnieki pievēršas<br />
pagātnei. Ir tikai dabīgi, ka katra rakstnieku<br />
paaudze meklē atbildes uz mūžīgajiem<br />
jautājumiem – kas mēs esam un no kurienes<br />
mēs nākam? Tikai tad, kad būsim atbildējuši<br />
uz šiem jautājumiem, mēs varēsim minēt,<br />
kurp mēs ejam. o<br />
No angļu valodas tulkojusi Anita Liepiņa<br />
Lāsma Ģibiete<br />
LAUPĪTĀJS KAUPĒNS<br />
21. GS. LITERATŪRĀ<br />
Ir sižeti, kas ātri pazūd aizmirstībā, bet ir arī<br />
tādi, kas literatūrā dzīvo gadu desmitiem<br />
ilgi un aizvien interesē kā autoru, tā lasītāju.<br />
Viens no skandalozākajiem, reāli dzīvojušajiem<br />
latviešiem, kura gaitas mūsu literatūrā<br />
plaši atspoguļotas pat 21. gs., ir armijas<br />
dezertieris, Zemgales lielceļu un lauku saimniecību<br />
aplaupītājs, dedzinātājs, 19 cilvēku<br />
slepkava Ansis (citos avotos: Alberts) Kaupēns.<br />
Viņš Jelgavas apkārtnes ļaudis savu necilvēcīgo<br />
izdarību dēļ paniskās bailēs turējis<br />
veselus sešus gadus, līdz beidzot 1927. gadā<br />
tiesāts un sodīts ar nāves sodu pakarot. Kaut<br />
arī senos notikumus no mūsdienām šķir vairāk<br />
kā 80 gadi, sižets par bezbailīgo noziedznieku<br />
vēl aizvien šķiet saistošs. 21. gs. sākumā<br />
šim tematam veltīti trīs literāri darbi –<br />
Māras Zālītes librets mūziklam pēc patiesu<br />
notikumu motīviem divos cēlienos Kaupēn,<br />
mans mīļais! (lugu izlase Sauciet to par teātri,<br />
2001), kas ar lieliem panākumiem tika<br />
uzvests Liepājas teātrī, Ingrīdas Karstās biogrāfiskais<br />
romāns Kaupēna līgava (2007) un<br />
vesela nodaļa advokāta Andra Grūtupa grāmatā<br />
Tiesāšanās kā māksla (2002). Jāpiebilst,<br />
ka Zālīte un Karstā galvenokārt akcentējušas<br />
Kaupēna mīlas dēkas un privāto dzīvi, taču<br />
Grūtups izmantojis citu sižeta līniju – viņu interesē<br />
Kaupēna tiesāšana, taču varoņa privātā<br />
dzīve tēlota ar mērķi izsecināt un izskaidrot,<br />
kāpēc viņš kļuvis par vienu no visdrausmīgākajiem<br />
noziedzniekiem 20. gs. Latvijas<br />
kriminālistikas vēsturē.<br />
KĀRLIS MORS – KAUPĒNA PRIEKŠTECIS?<br />
Viens no ievērojamākiem vācu dramaturgiem<br />
Fridrihs Šillers publicēja traģēdiju piecos<br />
cēlienos Laupītāji (1785). Gadu pēc publikācijas<br />
traģēdiju iestudēja teātrī, taču Latvijā<br />
tas pirmoreiz uz skatuves tika rādīts ap<br />
1818. gadu Dikļu zemnieku uzvedumā. Latviešu<br />
valodā traģēdija izdota 1910. gadā un<br />
atkārtoti 1975. gadā. 1 „Vētru un dziņu laikmeta”<br />
dramaturga darbs mūsu valstī ieguva<br />
milzu popularitāti, teātra uzvedums pulcēja<br />
lielus skatītāju pūļus. Tikpat liela piekrišana<br />
bija arī traģēdijas publikācijai; to lasīja<br />
un par varoņu gaitām šausminājās vai visās<br />
latviešu mājās. Aristokrātu Moru dzimtas liktenis<br />
vienaldzīgu neatstāja nevienu. Latviešu<br />
sabiedrībā minētais darbs radīja sava veida<br />
1. Latvijas Padomju enciklopēdija, 9. sēj. Rīga:<br />
Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987: 404-405.<br />
36
Change language