Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Almantas Samalavičius<br />
SITUĀCIJA LIETUVAS<br />
PROZĀ GANDRĪZ<br />
NORMĀLA<br />
Lietuviešu rakstnieki, kuri pirms 20 vai vairāk<br />
gadiem sludināja patiesību un brīvības idejas<br />
savu līdzpilsoņu tūkstošiem pilsētu parkos<br />
un laukumos, tagad atrodas sabiedriskās<br />
dzīves nomalē. Tāpat kā citur Vidus- un<br />
Austrumeiropā, rakstnieki (arī citi intelektuāļi)<br />
Dzelzs priekškara sairšanas laikā spēlēja<br />
ietekmīgu, kaut arī īslaicīgu, lomu politikas<br />
priekšpostenī. Bet drīz vien uz sabiedriskās<br />
un politiskās skatuves parādījās pragmātiskāki<br />
ļaudis, kuri abstraktas brīvības sludināšanas<br />
vietā piedāvāja noteiktākas un reālākas<br />
kategorijas saimnieciskajā dzīvē. Rakstniekiem,<br />
kuru vārdus raksturoja drosmīgas,<br />
bet toties visai miglainas metaforas, nācās<br />
samierināties ar savas lomas īslaicīgumu<br />
politikā.<br />
Kopš tā laika lietuviešu sabiedrībā notikušas<br />
lielas izmaiņas. 1991. gada janvārim, kad<br />
padomju karaspēks Viļņā noslepkavoja 13<br />
miermīlīgus civiliedzīvotājus, kuri protestēja<br />
pret militāro varu, sekoja piespiedu ekonomiska<br />
blokāde un drīz pēc tam „mežonīgā”<br />
kapitālisma ietvaros norisinājās pārsteidzīga<br />
un pa lielākai daļai netaisnīga bijušo „valsts<br />
īpašumu” sadalīšana. Dabīgi, ka paredzēt<br />
pārejas posma attīstības gaitu pēcpadomju<br />
sabiedrībā iepriekš nebija iespējams. Diemžēl<br />
sabiedriskā dzīve valstī turpinājās vecajā<br />
garā un aplamību netrūka. Tā kā rakstniekiem<br />
nebija iepriekšējas politiskas pieredzes,<br />
arī pēckomunisma laikā viņiem neradās<br />
vieta politiskajā dzīvē. Pēc tam, kad Sajudis<br />
(lietuviešu reformkustība, kas atradās<br />
brīvības cīņas priekšgalā 80. gadu otrā pusē<br />
un 90. gadu sākumā) radītā politiskā eiforija<br />
bija norimusi, atklājās jaunas sabiedriskas<br />
un ekonomiskas problēmas. Lielāka daļa<br />
Viļņas Gedimīna Tehniskās U. (Vilniaus Gedimino<br />
technikos universiteto) mācībspēks, humanitāro<br />
zinātņu doktors Almantas Samalavičius ir viens<br />
no žurnāla Kultūros barai redaktoriem, Lietuvas<br />
P.E.N. prezidents, sacerējis vairāk nekā pusduci<br />
grāmatu (Universiteto idėja akademinė industrija,<br />
Idėjos ir struktūros architektūros istorijoje u.c.) un<br />
daudzus rakstus periodiskos izdevumos (Partisan<br />
Review, Dailogue and Universalism, Finsk Tidskrift,<br />
Var Losen u.c.). Šeit ievietotā raksta („Beveik<br />
normalūs”. Kulturos barai 2009,12) tulkojums ir<br />
no stipri saīsinātā varianta angļu valodā interneta<br />
vietnē Eurozine – „Almost Normal” (2010.25.II).<br />
rakstnieku ņēma dalību dzīves normalizācijas<br />
un pilsoniskās sabiedrības veidošanas<br />
procesā, bet ne vairs kā vadītāji un demokrātijas<br />
paudēji, bet gan kā parasti pilsoņi, komentējot<br />
norises valstī – sākumā laikrakstos,<br />
vēlāk internetā. Rakstnieku sabiedriskā balss<br />
kļuva arvien vājāka un arī retāk sadzirdama.<br />
Plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību literatūrai<br />
un rakstniekiem parasti tikai tad, kad<br />
kāds no literārās „ģildes” piederīgajiem iekļuva<br />
skandalozā situācijā.<br />
Dažus gadus pēc neatkarības atgūšanas likās,<br />
ka literatūra ir nolemta lēnai un grūtai<br />
nāvei. Grāmatu un literāru žurnālu skaits samazinājās,<br />
kaut arī uzplauka vairākas jaunas,<br />
parasti gan īslaicīgas, izdevniecības. Pēc apmēram<br />
sešiem gadiem literārais klimats sāka<br />
uzlaboties un izdevēji varēja raksturot rakstniecības<br />
tirgu kā gandrīz normālu. Daiļliteratūras<br />
jomā ar katru gadu vairojās lietuviešu<br />
autoru romāni, stāstu un eseju krājumi.<br />
Pārmetumi rakstniekiem par padomju gados<br />
pārāk maz manuskriptu sacerēšanu noglabāšanai<br />
„atvilktnēs” (t.i. bez cerībām tos<br />
izdot) noklusa. Klajā parādījās vairāku jauno<br />
autoru darbi. Lietuviešu rakstniecībā izveidojās,<br />
kaut arī dažbrīd nepastāvīgs, tomēr<br />
apmierinoši stabils tirgus.<br />
Kāda ir situācija mūsdienās? Daiļliteratūras<br />
grāmatu metieni visumā ir mazāki nekā<br />
pirms 20 gadiem – tāpat kā visur citur Vidus-<br />
un Austrumeiropā, bet to noiets ir apmierinošs.<br />
Tādi literāri sarīkojumi, kā, piemēram,<br />
Viļņas Starptautiskais grāmatu tirgus,<br />
kas pievelk daudz publikas, ir nenoliedzams<br />
pierādījums, ka literatūras nozīmīgums joprojām<br />
nav zudis. Šodien gan grūti priekšā<br />
stādīties, ka tikai pirms apmēram 20 gadiem<br />
pazīstama trimdas rakstnieka dzejkrājumu<br />
ne tikai izdeva 100 000 eksemplāros, bet<br />
arī izpārdeva. Normālam rietumniekam šāds<br />
metiens dzejoļu grāmatai nav iedomājams.<br />
Mūsdienās dzeju izdod krietni mērenākos<br />
metienos. Bet dzeja nav zaudējusi ne savu<br />
simbolisko nozīmi, ne kvalitāti (par to liecina<br />
tulkojumi citās valodās), nedz arī pastāvīgos<br />
lasītājus. Tajā pat laikā – tāpat kā citās valstīs<br />
– gandrīz neviens dzejnieks Lietuvā vairs nevar<br />
izdzīvot tikai no dzejas. Lai dzejniekiem<br />
un arī rakstniekiem citos žanros nodrošinātu<br />
ekonomisku stabilitāti, valsts viņiem piešķir<br />
stipendijas.<br />
Brīvībai ir cena, un tas attiecas arī uz grāmatām.<br />
ŠOKĒJOŠA PROZA BEZ KOMPROMISIEM.<br />
1989. gadā Ričardas Gavelis romānu Vilniaus<br />
pokeris (1989 – Viļņas pokers) iespieda<br />
31
Change language