Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat, neesmu gan<br />
mūzikas speciālists, bet nevajag jau nekādas<br />
zināšanas, lai saprastu, ka komponista V. Kaminska<br />
mūzika ir piesātināta ar komūnistiskām<br />
notīm. Savā vēstulē Peniķis aizrāda, ka<br />
Laika sašutušo protestētāju nostāja ļoti līdzinās<br />
okupētās Latvijas varas aparāta metodēm.<br />
Skeptiski piebilzdams, ka šādā veidā<br />
mēs patiesi varam tuvoties savai tautai Latvijā<br />
un izprast viņas stāvokli, jo tur, okupētajā<br />
Latvijā nekad nav bijusi atļauta tādu idejisko<br />
sēnalu ievazāšana, kā, piemēram, trimdas<br />
dzejnieku un komponistu darbu atskaņošana.<br />
Komūnistu pārvaldes aparāts tur nenoguris<br />
gādā par latviešu tautas ideoloģisko tīrību,<br />
un tagad varam konstatēt, ka latviešu<br />
patrioti trimdā arī mācījušies no pretinieka<br />
šo visai teicamo īpašību. 40 Šo vēstuli Laiks<br />
nepublicēja. Tas ir piemērs, cik konsekventi<br />
redakcijas patriotiskā cenzūra sargāja laikraksta<br />
lasītājus no domām un argumentiem,<br />
kas varētu ierosināt pārvērtēt attieksmi pret<br />
dzeju okupētajā dzimtenē.<br />
Runājot par padomju Latvijas dzejas recepciju<br />
trimdā, jāmin arī vēsturnieks, publicists<br />
un analītiķis Uldis Ģērmanis. Rakstot savus<br />
publicistiskos darbus, kas ir feļetonisma, enciklopēdisma<br />
un kultūrvēstures sintēze, Ģērmanis<br />
jo bieži izmanto Padomju Latvijas dzeju<br />
savas domas un uzskatu ilustrācijai, un, lai<br />
arī nereti dzejas fragmenti ir izrauti no kopējā<br />
dzejoļa konteksta, šie asprātīgie iespraudumi<br />
ir viena no Ģērmaņa publicistikas veiksmes<br />
ķīlām. Piemēram, viņš raksta: Dzejnieki<br />
svešatnē un dzimtenē par spīti visiem šķēršļiem<br />
sākuši sasaukties. Jānis Peters raksta:<br />
’Bet vectēva krusts / deg manos krustos / un<br />
laikam laikmeti / cits citu krusto’. Andrejs<br />
Eglītis to lietu izsaka tā: ’Jūtu – pašam sīvi<br />
iesāpas dvēselē / un krustos. / Krustīdamies<br />
dzīvoju. Dievu lūgdams / vienmēr krustos’. 41<br />
Zviedrijā mītošais rakstnieks un sociologs<br />
Gunars Irbe (vairāk publicējies kā Andrejs<br />
Irbe), lai noteiktu un sistematizētu specifiskos<br />
literatūras un rakstnieku uzdevumus un<br />
mērķus padomju sistēmā, 20. gs. 60. gados<br />
veicis pētījumu „Publiskā viedokļa veidošanās<br />
Padomju Latvijā” 42 (publicēts angļu valodā),<br />
kurā ekscerpējis laikraksta Literatūra un<br />
40. Jānis Peniķis. Vēstule Laika redakcijai 1969.26.<br />
XI – RTMM 554530.<br />
41. Uldis Ģērmanis. Tālu tālumā, lielā plašumā:<br />
Austrālijas piezīmes. Bruklinā, ASV: Grāmatu<br />
draugs, 1977: 210.<br />
42. Gunars Irbe. „The Formation of Public Opinion<br />
in Soviet Latvia: An Analysis of the Soviet Latvian<br />
Press.” Commentationes Balticae (Bonn). 1964:<br />
4-55.<br />
jāizdziest<br />
zvaigznei<br />
un ziedam<br />
un tādēļ<br />
mīlam un<br />
dziedam<br />
JAUNGAITNIEKS<br />
GUNARS SALIŅŠ<br />
1924 — 2010<br />
Māksla 1959. gada numurus no janvāra līdz<br />
jūnijam, sistemātiski izrakstot un pēcāk saskaitot<br />
un klasificējot rakstniekiem izvirzītos<br />
uzdevumus. Galarezultātā iedalītas 19 kategorijas,<br />
kurās minētie uzdevumi sarindoti<br />
pēc pieminēšanas biežuma. Kā pirmais, tātad<br />
galvenais uzdevums: cīnīties par, pirmkārt,<br />
galīgu komunisma (sociālisma) uzvaru;<br />
otrkārt, komunismu, sociālismu, Padomju<br />
Savienību; treškārt, progresīvās ideoloģijas<br />
uzvaru. Kā pēdējais: konkurēt ar labāko pasaules<br />
literatūru. Pa vidu ir rodami arī šādi<br />
mērķi: būt saskarsmē ar sava paša laika notikumiem<br />
un tā laika garu; vairot darba mīlestību<br />
un apsūdzēt slinkumu; atmaskot imperiālismu<br />
un kapitālismu utt.<br />
Dzejnieks Māris Čaklais 1991. gadā, intervējot<br />
profesoru Rolfu Ekmani, jautāja, vai trimdā<br />
Latvijas literatūra netika pārāk politiski<br />
tulkota, proti, kā ideoloģijas vienība, uz ko<br />
Ekmanis atbildēja: Vai tad tā nebija ideoloģijas<br />
vienība? Un tiklīdz nebija, tūdaļ pa galvu!<br />
Nekur jaunlaiku vēsturē politika un literatūra<br />
un kultūra vispār nav bijušas savā starpā<br />
tik cieši saistītas kā padomju impērijā. 43<br />
Jāsecina, ka trimdas literāti un literatūras interesenti<br />
skrupulozi un pamatīgi iedziļinājās<br />
Latvijas literatūrā, gan to vērtējot atsevišķi,<br />
gan salīdzinot ar trimdas literatūru, samērojot<br />
ar ideoloģiskajiem nosacījumiem vai skatot<br />
mākslinieciskos aspektus, tādējādi sniedzot<br />
vairāk vai mazāk profesionālus un objektīvus<br />
vērtējumus trimdas periodikā, starptautiskos<br />
izdevumos, savstarpējā sarakstē.<br />
Turpinājums sekos<br />
43. Māris Čaklais. „Kultūra un politika – pirms un<br />
pēc bezsaules norieta. Intervija ar Rolfu Ekmani.”<br />
Literatūra un Māksla 1991.15.XI: 11.<br />
30
Change language