Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
sprediķo kā kādreiz Chruščovs strādniekiem,<br />
ceļot Maskavas pazemes dzelzceļu – nost ar<br />
gļēvajiem un remdenajiem! Abu dzejnieku<br />
labākās vērtības, kā formas, tā satura ziņā<br />
slēpjoties atsevišķās vietās, bet jāpacieš daža<br />
laba rindiņa nedzejas, vairāk O.V. Salīdzinošo<br />
metodi izvēlējies arī Jānis Andrups, salīdzinot<br />
Ojāra Vācieša un Astrīdes Ivaskas dzeju.<br />
Ivaskas dzeju viņš raksturo kā modernā<br />
cilvēka dvēseles pasaules atklājēju, turpretim<br />
Vācieša daiļradi nodēvē par plakātisku.<br />
Pamatoti izceļot Ivaskas dzejas kvalitāti,<br />
Andrups raksta: Ideoloģiju, mudinājumu un<br />
plakātu laiks dzejā ir beidzies. Palicis vientuļais,<br />
skepsē atskurbušais cilvēks ar savu niecīguma<br />
apziņu. (..) Tāpēc anahroniska šķiet<br />
tagad ekspresionistu tehnikas mantinieku<br />
padomu un plakātu dzeja, ieskaitot Jevtušenko<br />
un O.Vācieti. 35 Andrups arī nenoliedz,<br />
ka Latvijā dzejnieks ir apspiests un viņam nākas<br />
runāt zemtekstos. Iespējams, ka, Andrupa<br />
raksta iedvesmota, arī pati Astrīde Ivaska<br />
izteikusi savas domas par Vācieti rakstā<br />
„Dzejas perspektīvas dzimtenē“ 36 , īpaši izceļot<br />
„Einšteiniānu“, kā arī uzsverot savu vērojumu,<br />
ka nevar tomēr noliegt viņa dzejas<br />
īstumu – viņš ir dzejnieks, kam sāp, turpat<br />
trāpīgi citējot pašu Vācieti:<br />
Ko lai daru, ka man<br />
Katra dziesma sākas ar pušumu. 37<br />
Literatūras kritiķa Mārtiņa Lasmaņa 38 ieviestā<br />
metafora vēsa distance kā caur stikla sienu<br />
ir vēlamais trimdas literatūrkritiķu skatupunkts<br />
uz Latvijā sarakstīto. Latvijas literatūras<br />
vērtētāji trimdā atzīst, ka šāda distance<br />
ir vērtīga un, iespējams, paver objektīvāku<br />
ainu nekā Padomju Latvijas kritiķu apceres.<br />
Trimdas kultūras darbinieki, kuri recenzē Latvijas<br />
dzejnieku dzeju trimdas presē, analizē<br />
un apcer kompozīciju, izteiksmi, biogrāfijas<br />
ietekmi uz dzeju, politiskās propagandas valodu,<br />
kritisko prātu un intelektu, prasīgumu<br />
pēc patiesīguma, literārās un sabiedriskās ietekmes<br />
uz stilu, formu, tēliem, saturu. Lielākoties<br />
dzeja uzlūkota un vērtēta bez eksaltētām<br />
emocijām un pārspīlēti pozitīvas vai<br />
35. Jānis Andrups. „Jaunā dzeja.” Ceļa Zīmes<br />
1970,44:66.<br />
36. Astrīde Ivaska. „Dzejas perspektīvas dzimtenē.”<br />
Ceļa Zīmes 1972,50:29.<br />
37. Ojāra Vācieša rindas no dzejoļu krājuma Aiz<br />
simtās slēpes.<br />
38. Mārtiņš Lasmanis (1930) – literatūras kritiķis.<br />
Kopš 1945. gada dzīvo Stokholmā un 70. gadu<br />
otrā pusē sāk publicēt recenzijas trimdas latviešu<br />
periodikā. Viņa recenzijām raksturīga poētikas<br />
smalkjūtīga izpratne un novatorisko aspektu precīza<br />
atklāsme.<br />
negatīvas attieksmes, lai arī kritiķi pārsvarā<br />
neiztiek bez dzejas vērtēšanas no politiskā<br />
viedokļa. Ir neparasti dzirdēt Padomju Latvijas<br />
dzeju, ko rakstījuši dzejnieki, kuri izpelnījušies<br />
esošās sistēmas uzticamību, 39 raksta<br />
literatūr pēt nieks Valters Nollendorfs, dzeja,<br />
kuru vieni trimdas komentētāji apzīmogojuši<br />
kā komunistisku, otri kā nacionālistisku un<br />
tas vairāk atkarīgs no dzejnieka ideoloģiskās<br />
klasifikācijas, nevis no paša dzejnieka.<br />
Nollendorfa minētā paradoksa viens no<br />
spilgtākajiem piemēriem ir 1969. gadā notikušais<br />
strīds sakarā ar 4. Rietumu Dziesmu<br />
svētku Losandželosā rīkotāju centieniem iekļaut<br />
kopkora repertuārā Padomju Latvijas<br />
komponista Valtera Kaminska dziesmu ar<br />
Ojāra Vācieša dzeju „Mana dziesma“. Fakts,<br />
ka sākotnēji izplatītajā Dziesmu svētku programmā<br />
šī dziesma bijusi ierakstīta, liecina, ka<br />
rīkotāji ir tie, kuri šo Vācieša dzeju uztver kā<br />
ļoti nacionālu. Taču drīz vien Ņujorkas avīze<br />
Laiks publicē vairākus rakstus, kuru autori<br />
minēto dzejoli uztver kā „sarkanu“, komunistisku<br />
un ir šokēti par rīkotāju nostāju. To<br />
komentējot, savu vēstuli Laikam aizraksta arī<br />
politologs Jānis Peniķis, kurš ironizē: Uz Losandželosas<br />
dziesmu svētkiem nebraukšu, jo<br />
esmu ar mieru braukt tikai uz īsti latviskiem<br />
dziesmu svētkiem, tas ir tādiem, kuru programmā<br />
nav ievazāts nekas no Latvijas. Viņš<br />
arī citē pilnu Ojāra Vācieša dzejoļa „Mana<br />
dziesma“ tekstu:<br />
Mozdamās uz dzīvību,<br />
Palu straumes san.<br />
Kamēr mostas Latvija,<br />
Tikmēr mosties man.<br />
Druvu smarža briedīgā<br />
Lai pār zemi tvan.<br />
Kamēr zaļo Latvija,<br />
Tikmēr zaļot man.<br />
Pretī rītam austošam<br />
Drošu soli likt<br />
Un ar savu Dzimteni<br />
Saules kalnā tikt.<br />
Dzīves dziesma diženā<br />
Man pa vēnām skan.<br />
Kamēr mostas Latvija,<br />
Kamēr zaļo Latvija,<br />
Kamēr dzīvo Latvija,<br />
Tikmēr dzīvot man.<br />
Šo dzejoli komentēdams, Jānis Peniķis norāda:<br />
...kā katrs pats var redzēt, te taču komūnistu<br />
propaganda pilēt pil no katras O.<br />
39. Valters Nollendorfs. „Riga in the Lyric Poetry of<br />
the Postwar Latvian Generation.” Journal of Baltic<br />
Studies. V/2 1974: 107.<br />
29
Change language