Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
komitejas komisijās vai komitejās viņa vārds<br />
formāli figurē. Bet viņš nekur aktīvi negāja<br />
un netikās, izņemot ar atsevišķiem zēniem,<br />
talantīgiem. 31 Kā domā Imants Ziedonis, iespējams,<br />
ka tieši pārāk „pareizās“ (komunistiskās)<br />
biogrāfijas dēļ un darba Tās dienas<br />
acīm trimda Vācieti īsti nepieņēma, varbūt<br />
arī Ungārijas notikumu inspirētais dzejolis<br />
par lielo un mazo dzimteni ieguvis nelabvēlīgu<br />
interpretāciju. Knuts Skujenieks arī atzīst,<br />
ka Vācietis nav saprotams trimdas latviešiem,<br />
bet Ziedonis ir, to skaidrojot: Ojārs bija hepeningu<br />
cilvēks. To var redzēt dzejoļos. Ne<br />
jau vienmēr sociālās drosmes paraugi bija labākā<br />
literatūra. (..) Ojārs ir visai īpatna poētiskā<br />
temperamenta cilvēks. Latviešu dzejā<br />
netipisks. Šerpi izsakoties – drīzāk krievisks<br />
temperaments. Te ir jautājums par literārajām<br />
skolām. 32<br />
Arī par prozu Latvijā sniegti regulāri pārskati<br />
trimdas presē, kā arī tā pārspriesta sarakstē.<br />
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Anšlava<br />
Eglīša komentāri par Zigmunda Skujiņa<br />
rakstniecību: Stumbru Olups stāsta, ka drošākais<br />
veids kā nokaitināt Zigmundu Skujiņu<br />
esot, pārmest aizguvumus no manis. Saprotams,<br />
tikai privātās sarunās, jo oficiāli tāda<br />
lieta, ka padrakstnieks ko aizgūtu no buržuja<br />
ir vispār neiedomājama un neiespējama.<br />
Es uz šo lietu skatījos diezgan skeptiski, kamēr<br />
man neparādīja viņa stāstu „Čingischana<br />
zirgs“, kas nu gan ir pilnīgs „spoguļa attēls“<br />
no „Čingischana gala“. Taču kā stāsts<br />
man tas gluži labi patika. Viņš bija ārkārtīgi<br />
pameklējies pa mongoļu vēsturi pēc saistīgām<br />
detaļām. Bet viņam ir arī citi vēsturiski<br />
stāsti, viens par grieķiem antīkajā Tesālijā,<br />
kas savukārt dikti atsita Miku Valtari. Arī labi<br />
stāsti iz mīļās dzimtenes pagājības, piem., kā<br />
Neikenu piemeklē trieka, karstā laikā ejot uz<br />
Lēdurgas baznīcu u.c. Kolumba mantiniekos<br />
un Fornarīnā ir dažs labs teicams tēlojums,<br />
bet pārliecīgā pakļaušanās partijas priekšrakstiem<br />
atstāj smagi nospiedošu iespaidu.<br />
„Sudrabotos mākoņos“ 1967. g. viņš notēlo<br />
Zviedrijas letiņus kā posta un izmisuma pārņemtus,<br />
pavisam partijas pretvanagu brošūru<br />
garā. Manuprāt, viņa labākais romāns ir<br />
„Kailums“ par meiteņu sadzīvi Valmieras rūpnīcu<br />
kopmītnēs, strādnieču barakās un taml.,<br />
darbojas diezgan interesanti filozofējoši tipi<br />
u.c. Oficiāli tiek gaužām cildināts viņa VEFa<br />
romāns „Vīrietis labākajos gados“, kurā viņš<br />
31. Imants Ziedonis par Ojāru Vācieti. No:<br />
Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005:<br />
118.<br />
32. Knuts Skujenieks par Ojāru Vācieti. No:<br />
Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005:<br />
151.<br />
demonstrē „elegantu“ techniku apmēram<br />
kā Normans Mailers, kad rakstīja „lielo amerikāņu<br />
romānu“ (American Dream), bet iestieg<br />
ērmotā, galīgi sīkpilsoniskā moralizēšanā.<br />
Arī rūpnīcas inženiera „nesavtīgie“ cīniņi<br />
par vispārības labu kaut kā vientiesīgi. Bet<br />
ir teicams tēls izbijusī veco laiku operdziedone<br />
(M. Brehmane-Štengele). Tā notēlota<br />
jauki un zīmīgi, tās dēļ vien var lasīt visu<br />
garo „pļerzu“. Bet Skujiņš ir viens no viņu<br />
labākajiem prozistiem, blakām Belam, Marģ.<br />
Zariņam, Mauliņam („Kājāmgājējs“), Ziedonim<br />
(īsie gabali). Tās Indrānes, Ezeras, Dineres<br />
man liekas drusku tādas kā ūdensnesējas<br />
– ja lietojam kāda Indrānes romāna titulu,<br />
lai gan raksta it paveikli. Bet viņiem tagad<br />
ļoti jauks komediju rakstnieks. Pauls Putniņš,<br />
dzimis 1937. g., ja tik vien viņu nabagu nenoveiks<br />
partija ar savām „virsvērtībām”. 33<br />
Velta Toma par to pašu: Tā kā Skujiņš aug,<br />
veidojas uz augšu savā rakstīšanā, reti kāds<br />
autors spējis – apbrīnojami jūt i darba nopietnību,<br />
i stila smalkumu, i vielas pārdzīvojumu.<br />
Viņa cilvēkam ir asinis, to vīrišķīgā ziedēšana.<br />
Belam ir roboti – lelles – maskas –<br />
viepļi, veikli darināti, labi izdomāti, bet ne<br />
izdarības, ne jūtas nespēj pārliecināt, ka tie<br />
ir dzīvi cilvēki, tu vai es vai viņi. Un jo tālāk,<br />
jo vairāk šādi. Mauliņa „Kājāmgājējs“ man<br />
deva daudz, tik kā Karogā apstāsts par Lāčplēša<br />
kolhoza tapšanu – t.i. laikmetīgi, informatīvi,<br />
dziļi cilvēcīgi, patiesi tēlojot. Simpātisks<br />
autors. Ar Lāmu „draudzējos“ jau sen,<br />
ētiski cēls, jā, bet ligatūras arī vēl pulka, kaut<br />
mana dārgu rūdu, tomēr jāattīra. Viņam nav<br />
valodas dzirdes, kāda ir apskaužami laba<br />
Skujiņam. Ak, ja mēs varētu apsēsties uz Rīgas<br />
kapu sola un runāt, runāt par dzeju un<br />
prozu dzimtenē, cildinot arī dažu labu autori<br />
– sievieti! 34<br />
Dažkārt parādās mēģinājumi līdzās skatīt<br />
Latvijas un trimdas dzejniekus, piemēram,<br />
vismaz divreiz Ojāra Vācieša dzeja vērtēta<br />
salīdzinājumā ar trimdas liriķiem. Dzejnieks<br />
un tulkotājs Paulis Birznieks apcerē „Saules<br />
dzeja un ikdienas nedzeja” JG62(1967) salīdzina<br />
Vācieša dzeju krājumā Elpa ar Austrālijā<br />
dzīvojošā trimdas latviešu dzejnieka Kārļa<br />
Ābeles dzeju krājumā Saule vien un atzīst,<br />
ka abi ir īsti dzejnieki, kas cīnās ar valodu<br />
un mēģina pat dot mesiāniskas vērtības, lai<br />
gan abiem, liekas, ir zināmas grūtības pārvarēt<br />
savas dzejas tēvus vai krusttēvus – Ābelem<br />
Raini un Vācietim Chruščovu, jo Vācietis<br />
33. Anšlavs Eglītis. Vēstule A. Šķipsnam 1976.25.<br />
IX – RTMM 503192.<br />
34. Velta Toma. Vēstule Jānim Liepiņam 1976.31.V<br />
(no Toronto) – RTMM 513308.<br />
28
Change language