Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
viņiem vairs nebūtu citas izejas, saistot cilvēka<br />
dzīvību kā ’lielāko kļūdu’. Ja lepojamies,<br />
ka pazīstam šo iekārtu, nevajadzētu mētāties<br />
vieglprātīgi ar ’nodevēju’ saukļiem. Cilvēki<br />
ir spiesti rēķināties ar to vidi, kurā viņiem<br />
ir ’iespējams dzīvot’ un jādzīvo. 12 Vērā<br />
tiek ņemts arī cilvēciskais faktors, tāpēc tik<br />
lojāli un smalkjūtīgi izskan pēdējais teikums<br />
Lesiņa apcerējumā: Sudrabkalns ir bijis ļoti<br />
smalks un interesants dzejnieks; kurp viņš<br />
iet tagad – nav ne mūsu daļā, ne varēšanā.<br />
Katram sava rietēšana. 13<br />
Trīs trimdas literatūrzinātnieki, pro ti, Jānis<br />
Andrups, Jānis Rudzītis (rakstu sērijā „Literātūra<br />
padomju žņaugos”) un Rolfs Ekmanis<br />
(apcerē „Tas 1970. gads.”), pauduši viedokli,<br />
ka Latvijā 60. gados ir izaugusi dzejnieku<br />
plejāde, kurus, Ekmaņa vārdiem, ar pilnām<br />
tiesībām var dēvēt par savas tautas nacionāliem<br />
dzejniekiem. 14 Piemēram, Jāni Andrupu<br />
70. gadu otrajā pusē gandarī tas, ka tiklab<br />
trimdā, kā Latvijā vēl arvien dominē pirms<br />
20 gadiem ienākušā paaudze. Gunars Saliņš<br />
tai ir devis četros vārdos izteiktu programmu:<br />
„Mēs nākam atjaunot ticību”, un tā ir<br />
bijusi noderīga abām mūsu divās daļās sašķeltās<br />
dzejas pusēm. Dzejas pēkšņā atdzimšana<br />
dzimtenē pēc tuksnesīga tukšuma pēckara<br />
gadiem bija viena no priecīgākām šā<br />
laika zīmēm, kas lika cerēt, ka ne tikai dzejai,<br />
bet arī tautai ir iespēja pārdzīvot, jo dzeja<br />
parasti ir tautas iekšējā klimata barometrs.<br />
Zināmā mērā tas pats sakāms arī par trimdas<br />
dzeju. 15<br />
1971. gadā JG parādās Rolfa Ekmaņa apcere<br />
par 1970. gada literatūras aktualitātēm Latvijā.<br />
Iespējams, ka taisnība, ka Māris Čaklais<br />
četras reizes atteicies sacerēt pret rakstu šim<br />
rakstam un tieši tādēļ zaudējis darbu „Liesmas“<br />
redakcijā, lai gan, kā pareizi aizrāda Ekmanis,<br />
pats Māris Čaklais savā atmiņu grāmatā<br />
Laiks iegravē sejas min citus aiziešanas<br />
iemeslus. Šo pasūtījumrakstu galu galā uzrakstījis<br />
Ilgonis Bērsons, un ar nosaukumu<br />
„Izkropļošanas brīvība“ tas parādījās Literatūrā<br />
un Mākslā 1972. gadā. 16<br />
12. Knuts Lesiņš K. „Kāda dzejnieka riets.” Tilts<br />
1959, 32/33: 98.<br />
13. Turpat.<br />
14. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmes<br />
latviešu literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7.<br />
15. Jānis Andrups. „Ticības atjaunošana” (Par<br />
Gunara Saliņa dzejoļu krajumu Satikšanās.) Jaunā<br />
Gaita 1981, 133: 52.<br />
16. Ilgonis Bērsons. „Izkropļošanas brīvība.”<br />
Literatūra un Māksla 1972.23.IX.<br />
Rolfs Ekmanis, kurš ar savu monumentālo<br />
pētījumu Latvian Literature under the Soviets,<br />
1940-1975 (1978) devis izcilu pienesumu<br />
Padomju Latvijas literatūras procesa<br />
pētniecībā un padarījis to starptautiski pieejamu<br />
zinātniskai analīzei, latviešu trimdas<br />
periodikā pazīstams ar meistarīgu publicistiku,<br />
kuras galvenie plusi ir distancēts, objektīvs,<br />
analītisks skatījums un aizraujoša valoda.<br />
Pētījums „Tas 1972. gads. Iezīmes Latvijas<br />
literārajā dzīvē“ 17 noder par paraugu<br />
akadēmiskai, erudītai pētniecībai un faktoloģiskam<br />
darbam ar padomju literatūru. Izsekojot<br />
norisēm Latvijas literatūrā un literatūrzinātnē,<br />
Ekmanis dod niansētu apskatu gan<br />
par literārajiem procesiem, gan atsevišķiem<br />
daiļdarbiem.<br />
Kā uzskata Jānis Andrups, 60. gados, kaut<br />
partijas spaidi pēc īsā atkušņa perioda atkal<br />
pieauga, Latvijā iezīmējās jauna stila attīstības<br />
līnija, aistētisko vērtību pieaugums un<br />
nozīmīgs uzplaukums, jo sevišķi lirikā, kas<br />
izskaidrojams ar jaunas paaudzes ienākšanu.<br />
Interesanti, ka tai pat laikā jauna autoru paaudze<br />
atjauno un iezīmē literatūras uzplaukumu<br />
arī trimdā, kas rāda, ka iekšējie literatūras<br />
attīstības faktori (paaudžu mai ņa, tautas<br />
un valodas raksturs) ir dažkārt spēcīgāki<br />
par ārējiem apstākļiem. 18 Andrups arī saskata,<br />
ka jaunā paaudze, kas trimdā un Latvijā<br />
60. gados atjauno lirikas tradīciju, par savu<br />
paraugu uzskata Aleksandru Čaku. Literatūrzinātnieks<br />
Jānis Rudzītis 1964. gadā apgalvo,<br />
ka latviešu padomju literātūrā ir jau<br />
virkne vārdā saucamu dumpinieku – Jēzups<br />
Laganovskis, Laimonis Purs, Visvaldis Eglons,<br />
Harijs Heislers, Ēvalds Vilks, Vizma Belševica,<br />
Ojārs Vācietis. Vecumā apmēram starp 30-<br />
40 gadiem, viņi ir komjaunieši vai komunisti,<br />
bet grib būt arī latvieši, atteikties no meliem<br />
un izcīnīt neatkarīga mākslinieka tiesības. 19<br />
Rudzītis spriež, ka minēto latviešu dumpinieku<br />
skati spraukušies cauri dzelzs aizkaram,<br />
lai ieraudzītu, kas notiek Rietumu literatūrā<br />
un gara dzīvē vispār. (..) Pirms uzrakstījis 260<br />
rindas garu poēmu „Einšteiniāna”, Ojārs Vācietis<br />
esot cita starpā izlasījis kādas 400 lappuses<br />
biezu sējumu par Einšteinu. Tāpat jūtams,<br />
ka savā formā Vācietis mācījies no Rietumu<br />
modernās dzejas – vai nu tieši vai ar<br />
dumpīgo krievu starpniecību. 20 Jāņa Rudzīša<br />
viedoklis trimdas sabiedrībā nebūt nav īpaši<br />
17. Jaunā Gaita 1973, 97: 17.<br />
18. Jānis Andrups. „Literatūra Latvijā.” Ceļa Zīmes<br />
1976, 58.<br />
19. Jānis Rudzītis. „Literātūra padomju žņaugos.”<br />
Latvija 1964.22.II: 4.<br />
20. Turpat.<br />
26
Change language