Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Eva Eglāja-Kristsone<br />
OKUPĒTĀS LATVIJAS<br />
UN LATVIEŠU<br />
TRIMDAS SASKARSME<br />
UN TĀS DINAMIKA –<br />
VII DAĻA<br />
Sākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29; 258:12;<br />
259:21; 260:20; 261:16.<br />
Par filoloģijas doktori Evu Eglāju-Kristsoni skat. JG254:15<br />
ATTIEKSME PRET LATVIEŠU<br />
PADOMJU LITERATŪRU TRIMDĀ<br />
Vēsturiskā un sociālā perspektīva ļauj paraudzīties<br />
uz „kultūras sakariem“ izvērtējošāk,<br />
pilnīgāk un analītiskāk, ja tiek ņemts vērā<br />
politiskais un sociālais konteksts. Šis konteksts<br />
svarīgs, arī ieskicējot tendences, spilgtākos<br />
paraugus abu pušu literatūru recepcijā,<br />
t.i., Padomju Latvijas literatūras recepcijā<br />
trimdā un trimdas literatūras recepcijas nosacītībā<br />
Latvijā. Tā kā šajā nodaļā ir aplūkotas<br />
spilgtākās un zīmīgākās tendences abu<br />
pušu literatūru recepcijā, tad nodaļai ir apkopojošs<br />
raksturs, analizēti vien atsevišķi<br />
raksti un apceres.<br />
* * *<br />
Par rakstniecību Latvijā viedokli izteikuši daudzi<br />
trimdas literatūras un kultūras pārstāvji<br />
(būtiskas atziņas rakstos pauž Jānis Rudzītis,<br />
Valters Nollendorfs, Rolfs Ekmanis, Gunars<br />
Andrejs Irbe, Valda Dreimane, Astrīde Ivaska,<br />
Gunars Saliņš u.c.). Līdzās publiskajai tribīnei,<br />
par ko uzlūkojami žurnāli Jaunā Gaita,<br />
Tilts, laikraksti LaRAs Lapa, Latvija u.c., nozīmīgas<br />
atziņas lasāmas arī trimdas literātu sarakstē<br />
(Velta Toma, Valentīns Pelēcis, Guntis<br />
Zariņš, Ervīns Grīns u.c.)<br />
Savās apcerēs, kritikās un vēstulēs, aplūkojot<br />
literatūru Latvijā, trimdas vērtētāji izvirza<br />
vairākas tēzes. Piemēram: rakstnieka darbs<br />
Latvijā nav vērtējams atrauti no politiskās situācijas.<br />
Tā viens no kompetentākajiem Padomju<br />
Latvijas literatūras situācijas pārzinātājiem,<br />
literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis<br />
savā apcerē „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešu<br />
literārajā dzīvē” 1 secina, ka, ņemot vērā<br />
apstākļus, kādos norisinās mākslas procesi<br />
Padomju Savienībā, būtu gluži aplami apcerēt<br />
dzeju kā neatkarīgu aistētisku kategoriju,<br />
neņemot vērā aktuālos dzīves jautājumus,<br />
1. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešu<br />
literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7.<br />
sociālās problēmas un kompartijas polītiku.<br />
Būtu gaužām vienpusīgi pievērsties tikai tam,<br />
‘kā’, atstājot novārtā ‘ko’ un ‘par ko’. Protams,<br />
tikpat kļūdaini būtu visu dzejisko darbību<br />
pāradresēt, tā sakot, polītiskā plāksnē. 2<br />
Literatūras specifika pieļauj šādu atšķirīgu<br />
uztveri atkarībā no lasītāju, arī literatūras<br />
kritiķu subjektīvās attieksmes, kas savukārt<br />
cieši saistīta ar dzīves pieredzi, zināšanām,<br />
interesēm un mērķiem. Svarīgākais iemesls<br />
šai daudzveidībai ir receptīvais uzstādījums,<br />
tā ir jau iepriekšēja noskaņošanās uz uztveri,<br />
kas darbojas visa mākslinieciskā procesa<br />
gaitā. Piemēram, savu receptīvo uzstādījumu<br />
Anšlavs Eglītis raksturo šādi: Es jau sen<br />
nevērtēju dzeju no augstiem kritērijiem, bet<br />
tikai no personīgas ietekmes – vai tā saista<br />
interesi, vai ne. Daudzu cildinātu un formāli<br />
izvirtuozu autoru grāmatas man nereti<br />
aiz garlaika šļūk iz rokām. 3 Literatūras kritiķis<br />
Mārtiņš Lasmanis par Ojāra Vācieša dzeju<br />
izteicis domu, kas pilnībā attiecināma uz<br />
Padomju Latvijas literatūras vērtēšanu kopumā:<br />
Noderīgu citātu meklētājiem vienā un<br />
otrā pusē Vācieša darbos viegli atrast piemērus<br />
kā brīvdomībai, tā partejiskai un principiālai<br />
nostājai. 4 Savukārt Valentīns Pelēcis<br />
ir gandrīz vienīgais, kas sarakstē ar Ojāru Vācieti<br />
regulāri analizē Vācieša dzeju, lielākoties<br />
gan tikai dzejas ideoloģisko satvaru. Pelēcis<br />
pat centies definēt savu kā kritiķa metodiku:<br />
Tavas dzejas lasot, cenšos vienmēr ‘iedzimt’<br />
Tavā laikmetā, pārliecībā un izcelsmes<br />
kategoriskajos apstākļos. Tā Tu man tieci tuvāks,<br />
saprotams, izjūtams. Varbūt nav pārāk<br />
aplam, ja arī attiecībā uz manu pasauli,<br />
(cik greiza tā arī nebūtu) Tu mēģinātu līdzīgu<br />
pieeju. 5<br />
Lai arī paši trimdas literāti un literatūras kritiķi<br />
apzinājās: Šeit Rietumos mēs pārāk bieži<br />
pūlamies saskatīt jaunas brīvības izpausmi<br />
mūsu turienes dzejnieku izpausmē vai<br />
domās, 6 viņu recenziju pamatā ir jautājums,<br />
kāda daļa autora darbā ir mesli padomju<br />
diktatūrai, kāda – latviskās identitātes un<br />
pat brīvības idejas paušana ar vairāk vai mazāk<br />
izzīmētu zemtekstu palīdzību. Tas varēja<br />
2. Turpat.<br />
3. Anšlavs Eglītis. Vēstule Valentīnam Pelēcim.<br />
1976.24.VIII – RTMM V.Pel K 21/4, 554898.<br />
4. Mārtiņš Lasmanis. „Tumšais minors un<br />
ķeizarkronis.” Jaunā Gaita 1984, 150: 21.<br />
5. Valentīns Pelēcis. Vēstule Ojāram Vācietim.<br />
1966.28.III – Ojāra Vācieša Memoriālais muzejs<br />
inv. nr. K: 130.<br />
6. Valda Melngaile. „Vizmas Belševicas un Imanta<br />
Ziedoņa dzeja: ceļi uz patiesību”. Jaunā Gaita 1971,<br />
84: 4.<br />
24
Change language