Uldis Briedis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII) Par fotomeistaru skat. sadaļu FOTO 59. lpp.
VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju vienreiz! Jūs pats ar to nazi gribat likvidēt zemniecību vienas Bērtuļa nakts laikā! KOMISĀRS: Ko es varu darīt... no mums prasa tur „augšā”, mēs esam modernās verdzības upuri... VLADIMIRS: Ļoti ietilpīgs apzīmējums, (pauze) Ejiet un atvediet atpakaļ to sievieti, kuru te pratinājāt! KOMISĀRS: Mēs tikai tā aprunājāmies. VLADIMIRS: Es arī vēl gribu aprunāties, ejiet! (Komisārs prom) Skat kādi komisāri pa kūtīm staigā! Bet tā var dabūt mēslu dakšas mugurā! Tomēr savādi... Tauta sprēgā, sprēgā, bet pa īstam aizdegties nespēj... Visi neapmierināti, visur kaut kas rūgst, un tad pēkšņi atkal sāk dziedāt: „Liku bēdu zem akmeņa...” Kur te loģika? Bēdai tas akmens ir jāpaceļ un jātriec pret varas mūriem, citādi, piedodiet, bēdas ar to jūsu bēdu vien būs... (Ienāk Komisārs un Liena) VLADIMIRS: Piedodiet, piedodiet, tas viss ir pārpratums, neuztraucieties, Liena Janovna, ja nekļūdos? LIENA: Jā, Jāņa meita. VLADIMIRS: Piedodiet, ka viss tā sanāca... Komisār Hauzer, atnesiet mums tēju ar citronu! (Komisārs prom) Sēdieties, lūdzu, un nebaidieties, neesmu jau nekāds antikrists, manis dēļ neviens nav jāienīst... LIENA: Es nesaprotu... kas jāienīst, kāpēc? VLADIMIRS: Tas nu tā, atcerējos Lūkas evaņģēlija 14. nodaļas 26. pantu, kurā teikts: „Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.” Tā, lūk, mazliet pārdomām, tā sakot. (pauze) Jā, sen neesmu ticies ar cilvēkiem, ļoti sen, bet darba tauta tā pati... kā daba... kā bērzi un pļavas, kā pavasara ūdeņi nemierīgie. (Komisārs ienes tēju) VLADIMIRS: Lūdzu, iesildīsimies mazliet. LIENA: Paldies! VLADIMIRS: Varat iet, balodīt, kad vajadzēs – pasauksim (Komisārs prom. Pauze) Jūs droši vien mani neatceraties? LIENA: Jūs esat ļoti līdzīgs... baidos teikt... VLADIMIRS: Sakiet droši, nebaidieties, kaut arī es pašam velnam līdzīgs būtu – nebaidieties, bet priecājieties, jo arī nelabais grib priecāties kā bērns! LIENA: Piedodiet, kaut kāds vājums uznāca... VLADIMIRS: Nekas, iedzersim tēju ar piešpricīti, un viss būs labi. Man kaut kas ir aizķēries, vēl no cara laikiem, „Sibirskij Medvedj”, ticiet man, tā ir manta! Bez cara Krievija iztiks, bet bez tādiem „lāčiem” –nekad! Uz veselību, dārgā Liena Janovna! LIENA: Es nemaz vēl attapties nevaru... Visu laiku jūs skatījām tikai filmās un pieminekļos, un te pēkšņi – kā dzīvs...Saki nu vēl, ka brīnumu nav! VLADIMIRS: Tas nav brīnums, Ļenočka, tā ir revolucionārā predestinācija jeb iepriekšējā nolemtība! Es arī dzīvoju laikam līdzi! Jums – Atmoda un man arī! LIENA: Palīdziet, lūdzu, mums, ko lai darām, visur tie komisāri lien iekšā, pašiem vairs nekādas teikšanas nav... tagad pat visus lopiņus apkaut liek, kaut kāda Āfrikas gripa nākot vai velns zina kas! Bet ko lai zemnieki dara, ja nekā vairs nebūs, tad jau likvidējiet mūs arī pie reizes! VLADIMIRS: Nebaidieties, neviens jūs neaiztiks, es zinu, kā ar viņiem tikt galā, un mēs rīkosimies! No Sibīrijas lāča visiem ir bail! LIENA: Tad nu es iešu, Vladimir Iļjič, jūs sakāt, ka neviens mūs neaiztiks? VLADIMIRS: Esiet mierīga, nebēdājiet, galvu augšā! LIENA: Uz redzēšanos, Vladimir Iļjič! (Liena prom) (Vladimirs pamana akordeonu) VLADIMIRS: Skat, cik mēs muzikāli... jā, bet es taču arī kādreiz spēlēju... Ha! Uz nedarbiem velk prāts! (Sāk dziedāt) „Обязательно, обязательно, обязательно женюсь, / Обязательно, обязательно жену возьму на вкус, / Чтобы была она семипудовая и пихте л а как паровоз, / Обязательно, обязательно, чтоб рыжий цвет волос...” 4 Pietiek! Strādāt vajag, strādāt! Vispasaules revolūcija – tie nav jaunības sapņi, zemestrīce nobriest lēnām, tie ir objektīvi procesi zemes iekšienē, un tāpat tas ir ar visām tautām, un pašreiz pandēmija var būt mūsu sabiedrotā... (Ienāk Komisārs) KOMISĀRS: Piedodiet, Vladimir Iļjič, bet mums ir „če-pē”... VLADIMIRS: Kas par „čepē”? Ko jūs te māžojaties! Valodu esat aizmirsis! KOMISĀRS: Piedodiet, tas tāds izteiciens... saīsinājums no „чрезвычайное происшествие” 5 ... VLADIMIRS: Un kas par lietu? KOMISĀRS: Kā sniegs uz galvas... žurnāliste Bruto. VLADIMIRS: Bruto? Kā to atkal saprast? KOMISĀRS: Uzvārds viņai tāds. 4. Noteikti, noteikti, noteikti apprecēšos, Noteikti ņemšu sievu ar gaumi; Kaut viņa svērtu septiņus pudus, Kaut arī svilpotu kā lokmotīve, Noteikti, noteikti, lai tā būtu rudmate. 5. „čepē” – ārkārtējs gadījums 13
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 3, ISSUE 262 AUTUMN 20
- Page 4 and 5: JURIS HELDS * * * Dzeja atmirst no
- Page 6 and 7: Argentum Kad sudrabs atklāja Argen
- Page 8 and 9: Nesenā vēstulē, runājot par dze
- Page 10 and 11: LIENA: Lūdzu, lūdzu... vai, piedo
- Page 12 and 13: LIENA: Biedrs komisārs mūs atkal
- Page 16 and 17: VLADIMIRS: Un ko viņa grib? Kas ai
- Page 18 and 19: VLADIMIRS: Lai iet! Par visas tauta
- Page 20 and 21: gribas aizmigt kā sunim... es zinu
- Page 22 and 23: VLADIMIRS: Ko teiksi, Solovej Budim
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 36 and 37: Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krus
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitė tagad
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJAS Latviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 44 and 45: par normālu un daudz neapšauba; j
- Page 46 and 47: Sigita Daugule. Baltā grāmata. 20
- Page 48 and 49: Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪ
- Page 50 and 51: dažādos līmeņos nemitējas, ar
- Page 52 and 53: Helēna Gintere PIANISTS UN ĒRĢEL
- Page 54 and 55: VIJAS CELMIŅAS PERSONĀLIZSTĀDE
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: VEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļūdē
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65:
Migration Institutions - ). ••
- Page 66 and 67:
LETA Ludmila Azarova Portugāles u.
- Page 68 and 69:
Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71:
partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73:
Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75:
STĀSTI AR MINIMĀLISMA PIESKAŅU G
- Page 76 and 77:
BALTVĀCIEŠI UN VĀCIJA Deutschbal
- Page 78 and 79:
Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80:
LETTERS, THE VISUAL ARTS AND MUSIC.