Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ziemeļvācijā krituša leģionāra un Tautas palīdzības<br />
darbinieces pagājušā gs. 30. gadu<br />
vidū dzimušais dēls Rihards dziedājis Jāņa<br />
Milzarāja vadītā Rīgas zēnu korī, pamatskolā<br />
nodibinājis bandiņu NJG jeb Naci onālu jauji<br />
di daktiskā bērnu ludziņa „Žebērklītis” un<br />
ar 1940. gada apcietinājumu saistīti raksti.<br />
Par dzeju šī rakstītāja neņemas spriest kaut<br />
gan tā ir varbūt vērtīgākā daļa no Arnolda<br />
Jansona literārā veikuma. Dodu vārdu kā dam<br />
lietpratējam. Pacietīgi izurbusies cauri 11<br />
prozas sējumiem, šo rindiņu rakstītāja uz izlasīto<br />
atskatās ar visai dalītām jūtām. Autoram<br />
neapšaubāmi ir krietnas literāras dotības, it<br />
īpaši dabas parādību, Latvijas lauku ainavu,<br />
putnu un dzīvnieku vai Sibīrijas tundras īpatnību<br />
aprakstos. Viņa darbi ir tapuši, „nesot<br />
nepanesamo,” neiedomājami bar gos izsūtījuma<br />
un spaidu darbu apstākļos. Pašapziņa<br />
par savu literāro varēšanu, var būt pat sūtību,<br />
palīdzējusi garīgi spītēt ne pielūdzamā<br />
padomju režīma neģēlību iz pausmēm un kā<br />
Ariadnes pavediens izve dusi viņu cauri ciešanu<br />
labirintiem. Taču, izlasot autora prasību,<br />
lai viņa rakstītais tiktu iespiests tieši tā kā viņš<br />
to ir rakstījis, neatkarīgi no pieņemtām formām<br />
un pa treizējiem vai agrākajiem latviešu<br />
valodas rakstības principiem, nākas apsvērt<br />
robežu starp veselīgu pašapziņu un nepamatotu<br />
iedomību. Jo iebildumu pret autora<br />
grama tikas, sintakses, loģikas, stila, fabulas<br />
risinājuma un atrisinājuma izpratni ir tik<br />
daudz, ka katru pieminot varētu sakopot vēl<br />
15. sējumu. Sevišķi tas attiecināms uz pirmajiem<br />
pieciem autobiogrāfiskajiem sējumiem,<br />
kas citādi visādi ir kultūrvēstu riski interesanti<br />
un nozīmīgi. Diemžēl gluži par pilnu autora<br />
autobiogrāfisko stāstījumu nevar ņemt, jo<br />
viņš pats atzīstas, ka šo to izpušķojis un piefantazējis<br />
klāt. Šāda rīcī ba, lai cik labi domāta,<br />
tomēr krietni ma zina stāstījuma vērtību,<br />
jo daudzi no šiem izpušķojumiem ir viegli<br />
pamanāmi ar neap bruņotu aci. Jānožēlo arī,<br />
ka korektores acij paslīdējis gaŗām samērā<br />
liels skaits iespiedumkļūdu un pārrakstīšanas<br />
procesā radušos pārpratumu, piemēram,<br />
Saldus pilsēta kļuvusi par Frakenburgu (pareizi:<br />
Frauen burga), lux aeterna vietā lasām<br />
lux alterna, sui generis vietā ir seri generis,<br />
rakstnieks Sillanpē pārvērties par „Silampē,”<br />
utt. Ne gribēts sirreālisms ieviesies stāstiņā<br />
„Lats,” jo autoram darbības vārda „iet” vietā<br />
lab paticies lietot man nepazīstamo verbu<br />
„litot,” bet, kad korektore nav pamanījusi<br />
drukas kļūdu, tad lasām, ka Spuļģa tēvs gausi<br />
aizlido pāri nolejas tīrumiem.<br />
Autoram patīk lietot neparastus adjektīvus,<br />
un tā visi koki vienmēr ir „žaukraini,” nekad<br />
nelietojot kādu citu pazīstamāku sinonīmu<br />
šim neparastajam apzīmējumam. Vīri lielā-<br />
koties ir „sakņoti,” un kad šis vārdiņš īsā<br />
stāstiņā parādās desmit reizes no vietas, lasītājs<br />
sāk mazliet erroties. 12. sējumā ievietoti<br />
divi gandrīz identiski stāstiņi par greizsirdīgu<br />
vīru, kuŗš negaidīti pārrodas mājā un guļamistabā<br />
dzird vīrieša balsi vai vijoļu spēli. Taču<br />
izrādās, ka sieva klausās radio. Visi minētie<br />
un daudzi citi šeit ne pieminētie iebildumi<br />
nebūt nav sīkmanīga piekasīšanās, jo, kā zināms,<br />
piliens darvas sabojā mucu medus, un<br />
Rakstos šādu pie lienu ir vienkārši par daudz.<br />
Turklāt sastā dītājs un korektore daudzus no<br />
tiem būtu viegli varējuši novērst, autoram<br />
nemaz ne darot pāri, bet tieši otrādi.<br />
Patiesi jānožēlo, ka autors savu nenoliedzamo<br />
literāro talantu nevarēja izkopt normālākos<br />
apstākļos, kur iespējama aug līga domu<br />
apmaiņa ar citiem spalvas brā ļiem, uzklausot<br />
arī lietpratīgu padomdevēju vai redaktoru<br />
ierosinājumus. Raksti izdoti ar Valsts<br />
Kultūrkapitāla fonda, organizāci jas LATS un<br />
korporācijas Fraternitas Lata viensis financiālu<br />
atbalstu. Atklāts paliek jautājums par<br />
šī ieguldījuma vērtību un nozīmi latviešu literatūras<br />
kopainā.<br />
Biruta Sūrmane<br />
JG redakcijas locekle Biruta Sūrmane, ilgus gadus<br />
Radio Brīvā Eiropa darbiniece, bez daudziem kultūrai<br />
veltītiem rakstiem trimdas/diasporas periodiskos<br />
izdevumos, arī tulko no latviešu angļu valodā<br />
(skat., piemēram, Valentīns Jakobsons. Breakfast at<br />
Midnight: Stories from Exile. Ithaca, NY: Mezabele,<br />
2003. 199 lpp.).<br />
BIJA ARĪ TĀDI<br />
Rihards Kalvāns. Atklusējumi. Rīgā: nordik,<br />
2006. 256 lpp.<br />
Pēc ilggadējas sveces turēšanas zem pūra,<br />
autors nolemj atkaŗot savu dzīvesstāstu aizslīdošajam<br />
laikam un iemūžināt pierakstā.<br />
„Atklusēšanas” procesā svarīgu lomu spēlējis<br />
ASV Dienviddakotas štata Rapidsitijā (Rapid<br />
City) mītošais ārsts Pauls Dzintars – gan ar<br />
mudinājumiem, gan arī ar finansiālu atbalstu<br />
Atklusējumu publiskošanai.<br />
63
Change language