You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
GŪTENBERGA MIELASTS<br />
Jānis Einfelds. Neļaudis. Stāsti.<br />
Rīga: Die nas Grāmata, 2005. 190 lpp.<br />
Nevar neiesākt ar brīdinājumu<br />
lasītājiem, ka žanriskais apzīmējums<br />
„stāsti” neatbildīs ierastajam<br />
priekšstatam par šo<br />
žanru, kaut tipogrāfiski teksta<br />
aparatūra nenorāda uz kaut<br />
ko eks travagantu: virsraksti,<br />
paragrāfi, teikumi. Viss ierastajās<br />
formās. Arī stils varētu<br />
it kā iežūžināt lasītāju déjà<br />
vu noskaņās. Vairāk īsstāstu<br />
nekā gaŗstāstu. Grāmatas vāks<br />
gan nesola lasītāju ieaijāt apmierinātībā,<br />
ko nevarētu radīt<br />
kailos kokos pakarināti tādi kā<br />
ģindeņi. Neparasta ir arī stāstījuma<br />
ap rautība, gaisotne. Reizēm<br />
lasītājs mēģinās sadzirdēt<br />
pasakas stāstītāja balsi par brīnumainiem<br />
notikumiem. Varmācība,<br />
necil vēciska nežēlība, kaušana un sišana,<br />
kādas tik bieži aprakstītas, gan ar zināmu<br />
nonša lantu atturību, leģendās un pasakās,<br />
ir viena no Einfelda stilistiskām iezīmēm.<br />
Autors paliek stāstījuma ārpusē, kas<br />
citviet būtu bijis noderīgs materiāls emociju<br />
kāpi nāšanai. Lasītājam reizēm uzmācas sajūta,<br />
ka stāstījums nevar būt nopietns, ka tā<br />
var būt ir parodija vai pat parodijas parodija.<br />
Cilvēki, kas figurē šajos stāstījumos, ir pa<br />
laikam līdzīgi folkloras varoņiem, vietvietām<br />
gan kariķēti ar visai pārspīlētām rakstura īpašībām.<br />
Dažviet parādās nosliece uz skataloģisko,<br />
ko autoram pierakstīja, kad viņš pieteicās<br />
rakstniecībā ar tādiem tekstiem kā<br />
Cūku grāmata, Veči u.c. Neļaudis jau arī neiztiek<br />
bez smirdoņas un citu delikātu iejūtu<br />
aprakstīšanas. No jaunajām iezīmēm varbūt<br />
spilgtākā ir sava veida autoritātes nolikšana<br />
un piesmiešana, sevišķi, kad cie nība ir svarīga<br />
varai, lai tā spētu būt pienācīgi varmācīga.<br />
Pirmā stāstā, kur figurē auto krātiskie „Dievnesēji,”<br />
paceļas jautājums, ko Voltēram tīkas<br />
pieminēt – kāda būtu pa saule, ja dievu vispār<br />
nav? Einfelda vare nie, priesteŗi, dižaiši,<br />
pūšļotāji un viņu līdzi nieki ir netaisni, nežēlīgi<br />
un autokrātiski valda pār sev padotajiem.<br />
Kaut kur ieska nas veco teiku motīvs par El<br />
Dorado, kur mūs sola izmetināt – par to sapņoja<br />
arī Be keta Godo gaidītāji.<br />
Pēdējais stāstījums, kas iesākas ar lirisku dusi<br />
klusi vārds, ir sava veida envoi, kas piegriežas<br />
pats pret sevi un nav vairs vērsts uz ārpusi,<br />
uz sabiedrības neliešiem un ap spiedējiem.<br />
„Kabatas ēnu dumpis” ir eseja par rakstīšanu<br />
un vārdiem, kur autors līksmojas<br />
ap dažāda veida absurdiem,<br />
kas rodas rakstīšanas<br />
procesā. Vārdi ir visai vaislīgi.<br />
Tie savairojušies visādās<br />
pasugās un noskaņās. Tur ir<br />
nomocītie vārdi, lamu vārdi<br />
un mīļvārdi, sadurstītie un<br />
neapdomī gie, drošie un pazemīgie.<br />
Einfelda vārdi ir sadumpojušies.<br />
Svens Birkerts,<br />
vērojot šo dienas publicēšanas<br />
problēmas un nejēdzī bas,<br />
kā arī elektroniskās technoloģijas<br />
invā zijas draudus rakstītam<br />
vārdam, piesauc Gūtenberga<br />
„vaimanas,” domājot<br />
par viņa spiestuvi un rakstīto<br />
vārdu nākotnē, kad grāmatu<br />
varbūt uzsviedīs uz nolietoto<br />
drazu kaudzes. Šodien<br />
mēs vēl šaubāmies, ka tas tā varētu notikt.<br />
Einfelds piesauc Gūtenbergu grāmatas noslēgumā<br />
– „Gūten bergs pret Gūtenbergu.”<br />
Jā, tik daudz cil vēcīga nevar atrast ne vēstures<br />
krāmos, ne prātā jukušā nākotnē. Pat<br />
tagadnei viņš nav piemērots – būtu daudz<br />
ļaundaru, kuri gribētu redzēt viņa galvu ripojam<br />
(182). Bet vārdu dumpis saplok, kad<br />
viņi atrod sev mājas un zupu bibliotēkā: Vārdi<br />
paklausīgi ņēma karotes, pietipināja, un<br />
karstā zupa teica tiem spēku, sulīgais cepetis<br />
deva vel dzi, un tai brīdī bibliotēkā viņi izskatījās<br />
savādi, kā grezni raksti, kuŗi tālāk sniedz<br />
teikumus un baudu. Un arī lasītājs būs priecīgs<br />
strēbt pasniegto burtu zupu.<br />
Juris Silenieks<br />
AR KRĀSĀM UN IEJŪTĀM<br />
Inara Cedrins. Fugitive Connections.<br />
Virtual Artists Collective. Autores izdevums,<br />
2006. 69 lpp.<br />
Dzejnieces (piedēvējot autorei tikai vienu talantu)<br />
parādīšanās latviešu lasītājiem ir bijusi<br />
visai sporādiska, bet rokas klēpī viņa nav<br />
60
Change language