You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Paldies par JG248. Žurnāls, kā parasti, saistošs,<br />
daudzveidīgu ziņu pilns. Pilnībā atbilst cerētajam un<br />
solītajam – rakstu krājums kultūrai un brīvai domai.<br />
Dzejoļi, stāsti, tēlojumi, apceres par kultūras rosmēm<br />
un personībām liekas vienlīdz svarīgas. Īpašu interesi,<br />
protams, izraisa sasaiste ar šodienas norisēm<br />
Latvijā, ja arī galvaspilsētu uz Madonu nepārcels<br />
(tāda doma arī mums nākusi prātā)... Godam pieminēts<br />
Valdemārs Ancītis. Šķiet, dažu impulsu tālākam<br />
izvērsumam var gūt viņa Senču kalendāros, arī pēdējā<br />
– 2007. gadam domātajā. Proti, kas notiek ar tautu?<br />
Aksioma: maiņas ir ārkārtīgi straujas, cik cerīgas,<br />
cik draudīgas? Knuts [Skujenieks] reiz man no lēģera<br />
rakstīja vārdus, kuri bieži jāatceras joprojām: dzimtene,<br />
tēvzeme bez tautas ir fikcija. Vakar visos telekanālos<br />
– piemiņas raidījumi par Borisu Jeļcinu. Viņam<br />
būtiska lappuse arī Latvijas jaunlaiku vēsturē. Tāli un<br />
pavisam neseni liekas tie pārmaiņu gadi. Manuprāt,<br />
galvenais ir tas, ka JG spēj saglabāt sasaisti starp cerēto<br />
– esošo – ceramo. Paldies jums visiem!<br />
Imants Auziņš, Rīgā<br />
_____<br />
Sveicieni no samirkušās salas! Nodaļā Dažos vārdos<br />
ir vairāk vērtīgu ziņu nekā abos mūsu laikrakstos.<br />
Laris Strunke savu talantu apbrīnojami jauki lietā licis<br />
Stokholmas baznīcā.<br />
Lasītājs Anglijā<br />
_____<br />
Ļoti pateicos par līdzšinējo, bet turpmāk JG vairs nesūtiet!<br />
Naudas pārvedumi bankā par dārgiem, pie<br />
tam man ar 86 gadiem acis vairs nav tagadējiem iespiedu<br />
darbiem piemērotas. Par to man ļoti žēl. Ar<br />
JG esmu saaugusi, neatceros, cik paaudzes jau. Taču<br />
viena no Latvijas kultūras galotnēm! Nesniegties pēc<br />
tām nozīmē slīdēt lejup neziņā, bet līdzēt tur nevar.<br />
Ceru vēl šad tad ieskatīties JG no draugiem. Lielu lielais<br />
paldies visiem JG darbiniekiem. Lai JG neapstājas<br />
nekad!<br />
Līgsma Ķirpe, Vestaivanhō (West Ivanhoe), Austrālijā<br />
_____<br />
Komentējot uz Andreja Baidiņa vēstuli JG249, tūlīt<br />
jāteic, ka reti gadās, kad viens īss paragrāfs var<br />
saturēt tik daudz aplamību un neloģismu. Pirmkārt,<br />
nav tāda termina kā Sociāldemokrātiskā Internacionāle,<br />
bet gan Sociālistiskā Internacionāle 1 .<br />
Otrkārt, pretēji Baidiņam, šai amorfai organizācijai<br />
nav tieša sakara ar Latvijas sociāldemokrātijas vēsturisko<br />
attīstību. LSDSP programma paredzēja evolūcijas<br />
ceļā lietot tikai demokrātiskus līdzekļus savu<br />
ideju īstenošanai. Vispār, I Pasaules kaŗš pierā dīja, ka<br />
nacionālās saites ir stiprākas par šķiras ap ziņu 2 . Arī<br />
neloģiski šķiet saistīt kādu Baidiņa nedokumentētu<br />
Soc-internacionāles deklarāciju ar ieroču atrašanos<br />
pāris sociāldemokrātu mājās. Iero čus iepirka 1927.g.<br />
ar toreizējās Skujenieka valdības naudu un atbalstu<br />
varbūtējai demokrātijas aizsar dzībai kā no galēji<br />
labā, tā arī galēji kreisā spārna ekstrēmistiem. Ka<br />
bažas toreiz nebija gluži nepama totas, to septiņus<br />
gadus vēlāk apstiprināja Ulmaņa 1934.g. pučs, kas<br />
iznīcināja Latvijas demokrātiju. Tālāk Baidiņš raksta:<br />
Atzinums, ka strādnieku šķiras intereses stādāmas<br />
augstāk par nacionālajām inte resēm novilcināja neatkarīgas<br />
Latvijas valsts dibinā šanu gandrīz par gadu.<br />
Ne gluži! Neatkarības oficiālu deklarāciju galvenokārt<br />
novilcināja nesa skaņas Nacionālās Padomes un<br />
Demokrātiskā bloka starpā. Svarīgi atcerēties, ka<br />
bez sociāldemokrātiem uz Tautas Padomi kandidēja<br />
vēl astoņas citas parti jas – katra ar savām politiskajām<br />
prasībām 3 . Tāpat jāpiezīmē, ka, lai gan igauņi<br />
formāli deklarēja neatkarību 1918.g. februārī, viņu<br />
pagaidu kabinets sāka darboties tikai tā paša gada<br />
12. novembrī, sešas dienas pirms Latvija pasludināja<br />
savu neatka rību. Un visbeidzot Baidiņš raksta: Kad<br />
viņi (sociāldemo krāti – red.) beidzot piekrita Latvijas<br />
valsts dibināšanā, viņi to darīja tikai ar stipulāciju, ka<br />
neatkarīgā Latvija nav partijas mērķis, bet tikai solis<br />
ceļā uz strādnieku šķiras pārvaldīto pasauli. Vis pirms,<br />
vēstules autors gan varēja pareizi pārrakstīt toreizējo,<br />
tagad visās vēstures grāmatās tik pie ejamo Paula<br />
Kalniņa deklarāciju Tautas Padomes veidošanas laikā.<br />
Arī, ka, par nožēlošanu, īstenība ir daudz komplicētāka.<br />
Kaut arī sociāldemokrāti toreiz deklarēja, ka<br />
Latvija ir līdzeklis sociālistiskās iekārtas īstenošanai<br />
demokrātiskā ceļā, tā bija tikai viena no 15 prasībām,<br />
no kuŗām toreiz kontraver sālākā bija muižu zemes<br />
bezmaksas atsavināšana 4 . Šī prasība vēlāk tika ietverta<br />
t.s. “agrārajā re formā.” Nobeidzot gribētu<br />
Baidiņam atgādināt, ka nezināšana nav negods, bet<br />
atsevišķu, izolētu faktu izraušana no konteksta – demagogu<br />
iecienītākais ierocis – ir vairāk kā bīstama.<br />
Raimonds Staprāns, Sanfrancisko<br />
1. Franks Gordons. JG249:61.<br />
2. Edgars Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920:33.<br />
3. Ādolfs Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940:256.<br />
4. Edgars Andersons. Latvijas vēsture 1914–1920:354.<br />
_____<br />
Meklēt mudīgi jaunus dzejniekus! Kaut vai Indianapoles<br />
Dziesmu svētku Rakstnieku rīta laikā. Silvija<br />
Šteinere savā laikā Alūksnes Glika pamatskolā tīri labi<br />
mālēja. Kas viņai noticis?<br />
Gastons Korulis, Toronto<br />
_____<br />
Ar prieku saņemam un izlasām no pirmās lappuses<br />
līdz pēdējai!<br />
D. Friša, Čikagā<br />
_____<br />
Man labāk patīk lasīt stāstus, tādus kā „Neskumsti,<br />
meitenīt!” Neesmu visai ieinteresēts dzejnieku, rakstnieku<br />
un mākslinieku dzīves stāstos, īpaši ja tie aprakstīti<br />
visos sīkumos.<br />
Arnolds Zariņš, Montreālā<br />
Interesanta informācija labā latviešu valodā. JG ir<br />
vienmēr gaidīta.<br />
Gunta Harvey, Fērfīldā (Fairfield, NJ)<br />
2007.g. pavasarī Mūrnieku un Ma tīsa ielas zaļajā<br />
laukumā atklāta tēlnieku Ģirta Burvja un Kārļa<br />
Īles Rīgas mūrniekiem un skursteņslauķiem veltīta<br />
skulp tūra.
Change language