You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Jaunlaulātie Nikoleta Mantovani un Lučano<br />
Pavarotti (2003)<br />
GRĀMATAS. TULKOJUMI CITVALODĀS. Ingas Ābeles<br />
Uguns nemodina, ko Husets Forlag izdevis dāņu<br />
valodā (tulk. Karstens Lomholts), dāņu kritiķes Zenijas<br />
Jonsenas vērtējumā ir romāns ar garšu – to baudīs<br />
un nebeidzami pārdomās lasītājs, kas mīl vārdus<br />
un iztēles bagātu maģisko reālismu. Pērngada beigās<br />
Viļņas apgāds Versus Aureus to laiž klajā lietuviski<br />
– Ugnis nepabudins (skat. JG249:56). Ābeles darbi<br />
tulkoti arī vācu, angļu, franču, itāļu un krievu valodā.<br />
*** Dagnijas Dreikas prozas un dzeju krājums lietuviski<br />
Vejo juokas (Vēja smiekli). Jau iepriekš viņas<br />
stāstu krājums Stāsti un sāgas publicēts Armenijā.<br />
*** Vairas Vīķes-Freibergas Dzejas loģika: dainu<br />
struktūra un poētika franču valodā (William Blake &<br />
Co) ar tautas mūzikas KD pielikumā. Autore pati<br />
kopā ar Rūtu un Valdi Muktupāvelu iedzied Saulīt,<br />
mana krustamāte. *** Pirms četriem gadiem<br />
Maķedonijas Kultūras ministrijas (sadarbībā ar UNES-<br />
CO) nodibināto balvu Bridges of Struga piešķir dzejniekiem<br />
no visas pasaules par pirmo dzejkrājumu un<br />
atlasītas dzejoļu kopas iespiež antoloģijā Bridges oriģinālvalodā,<br />
maķedoniešu un kādā no „lielajām valodām”.<br />
Šogad tur atrodami arī Ērikas Bērziņas darbi<br />
no viņas debijas krājuma Ziemeļu lapsa. *** Rīgas<br />
izdevniecība Hekate laiž klajā albūmu Trejkrāsainā<br />
saule ar Raiņa un Aspazijas dzejoļiem, izvilkumiem<br />
no dienasgrāmatām, aforismiem un vēstulēm<br />
trīs valodās – latviešu, ukraiņu un gruzīnu. Priekšvārda<br />
un tulkojumu autors ir dzejnieks un filologs, prof.<br />
dr. Rauls Čiličava, patlaban Ukrainas vēstnieks Latvijā.<br />
*** Poļu dramaturģijas mēnešrakstā Dialog (2007.<br />
VI) ar nosaukumu Wschód słońca u Voldiego publicēta<br />
Ansela Kaugera luga Artis klusē, Alise klusē, par<br />
ko autors saņēmis Literatūras Gada balvu (2006) kategorijā<br />
„Labākā debija”. *** Sanktpēterburgā<br />
14.VI notiek Rasmas Kārkliņas krieviski pārtulkotās<br />
un Kazachstānā publicētās grāmatas The System<br />
Made Me Do It: Corruption in Post-Communist Societies<br />
(skat. JG245:63-64) prezentācija. Tajā pat dienā<br />
profesore nolasa lekciju par šo pašu tematu<br />
Sanktpēterburgas Eiropas U. *** DZEJA. Mūsu<br />
dzīve nokalpota (nordik) – tā saucas Knuta Skujenieka<br />
pēdējais krājums, kam par motto varētu likt<br />
paša dzejnieka vārdus: nāc talkā ugunskuru dzēst /<br />
lai varam katrs savā sētā / mēs varam smago brīves<br />
nastu nest. *** Šnabji/blaknes, Žebera (mākslinieka<br />
Andra Bražes) 2. dzejgrāmata, iznāk tieši 20<br />
gadus pēc Tetovējumiem – viņa pirmās. *** PRO-<br />
ZA. Jāņa Einfelda romāns Palaidnis (Dienas Grāmata)<br />
ar dažādu dīvainu, bet krāšņu būtņu starpniecību<br />
noārda esošo pasauli. *** Aivars Kļavis savas<br />
vēsturiskās triloģijas Viņpus vārtiem 2. grāmatā Rīgas<br />
kuprītis (nordik) nonāk līdz 19.gs. otrai pusei. 1.<br />
grāmata – Adiamindes āksts (2005). *** Daces<br />
Priedes (kopdarbs ar meitu) Zirnekļa tīkls smilgās<br />
(Amberline) sadzīviskā plāksnē sastāv no iekšējiem<br />
monologiem par eksistenciāliem jautājumiem, mūžību,<br />
dzīves jēgu, pasaules neizskaidrojamību etc. ***<br />
MANTOJUMS. Rūtas Skujiņas līdz šim plašākajā<br />
dzejoļu izlasē Uz Dieva plaukstas (Jaunā Daugava),<br />
ko sakārtojusi viņas meita, valodniece, dzejniece, JG<br />
līdzstrādniece Lalita Muižniece, iekļautas visas trīs<br />
Skujiņas dzejgrāmatas – Kuģi (1935), Putni (1947) un<br />
Viss elpo zem saules (1964), kā arī periodikā un rokrakstā<br />
palikušie darbi. *** Fragmenti no Austras<br />
Skujiņas dienasgrāmatām, vēstulēm, kā arī agrāk<br />
publicēti un nepublicēti raksti par dzejnieces īso, traģisko<br />
dzīvi un viņas dzeju iekļauti Jāņa Zālīša sakārtotajā<br />
grāmatā Krizantēmu sniegs (Mansards). Dzejnieks<br />
un kritiķis Kārlis Vērdiņš (Diena 2007.16.VII) izsaka<br />
speciālu atzinību trimdā mirušās Intas Ezergailes<br />
(1932-2005) plašajam rakstam, kur autore objektīvi<br />
un analītiski un bez tradicionālajiem sterotipiem liek<br />
sev par uzdevumu attīrīt no vairākām kārtām ciniskas<br />
un virspusīgas interpretācijas: traģiskā meitene, kas<br />
mira mīlas dēļ, nožēlojamais kapitālisma upuris, ne<br />
gluži korektā revolucionāre (..) izaicinošā bohēmiete<br />
ar izmisīgu bravūru, kas dzēra un pīpēja daudz cigarešu<br />
kafejnīcās. Vērdiņš pacildina arī otru trimdā sacerēto<br />
un grāmatā pārpublicēto rakstu – šo rindiņu<br />
rakstītāja apceri par Austras Skujiņas izlasi Krīt manā<br />
pavasarī sarma (1978) – apceres autors tiecas noraut<br />
dzejniecei padomju gados uzsegtos plīvurus, kritizējot<br />
viņas dzīves un dzejas marksistiskās interpretācijas.<br />
Lasot abu trimdinieku rakstus, pārņem kluss<br />
apmierinājums: nu var taču rakstīt par leģendāro<br />
Austru arī racionāli un lietišķi, izvairoties no apnicīgajām<br />
„ak, vai” un „cik žēl” nopūtām. Laikam jau tajās<br />
53