You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RAIMONDS STAPRĀNS ATBILD INGRĪDAI<br />
BULMANEI<br />
I.B.: Kā tava mazā teātŗa sanfrancisko<br />
2007.21.VII izrādītā luga Meli un to piedošana<br />
atšķiŗas no JG229 un 230 (2002)<br />
publicētās romantiskās drāmas 15 cēlienos<br />
Postītājs?<br />
R.S.: No savas JG pirms vairākiem gadiem<br />
iespiestās kontrversālās lugas paturēju dažas<br />
sižetiski līdzīgas līnijas, vispirms no tām<br />
izravējot specifiski izolētos, vietām panaivos<br />
izteicienus, kuŗiem kāds varētu piesieties. Tas<br />
bija viegls, apmēram stundas darbs, kas tūlīt<br />
uzlaboja rakstītā kvalitāti. Tad nāca grūtākā<br />
daļa, kad sāku izgaismot un precizēt iepriekšējās<br />
galvenās dramatiskās līnijas, kas varētu<br />
būt pagājušas garām paviršam lasītājam.<br />
Ievedu arī pāris jaunas intrīgas, lai saistītu<br />
skatītāju uzmanību. Mainīti arī tika vairāku<br />
tēlu gadi, nodarbošanās, dzīvesvietas un<br />
pasaules redzēšana. Rezultātā luga uztūka<br />
līdz trim stundām. Pārrakstīju un saīsināju<br />
līdz divi ar pusi. Vēl par gaŗu! – teica režisors<br />
Laimonis Siliņš. Gāju vēlreiz cauri, svītrojot<br />
un īsinot, kas lugai nāca tikai par labu. Tāpat<br />
ar vairākiem svītrojumiem un uzlabojumiem<br />
tekstā palīgā nāca gan režisors, gan arī aktieri<br />
– Ivars Puga un Aīda Ozoliņa, abi no<br />
Latvijas.. Jo luga tikai skaitās pabeigta tās<br />
uzvešanas brīdī uz skatuves. Vadošā ideja:<br />
ļauns režīms padara pamatā labus cilvēkus<br />
par ļauniem un melīgiem. Katalists – bailes,<br />
bailes! Veca, ne pārāk oriģināla doma jaunā<br />
vēsturiskā situācijā. Pie tās nonācu, klausoties<br />
savā tēvocī Volodjā Staprānā, kuŗš bija<br />
vietējais izpildkomitejas sekretārs traģisko<br />
1949.gada deportāciju laikā, jo, pretēji pārējiem,<br />
viņš mācēja rakstīt. Par mantrausību un<br />
nodevību. Pēc viņa stāstījuma lugā veidots<br />
Maijas tēls (spēlē Brigita Siliņa). Šo laikmetu<br />
tālāk pētot, izkristalizējās divi fakti: katram<br />
rajonam bija uzlikta noteikta izsūtāmo<br />
kvota (grafiks), kas bija jāizpilda. Izšķiršanos,<br />
kuŗš brauks un kuŗš paliks, atstāja vietējo latviešu<br />
ziņā - ļaudīm, kuŗi bija gadiem ilgi saticībā<br />
kopā dzīvojuši. Otrkārt, neskatoties uz<br />
to, ka daudzi zemnieki atbalstīja partizānus<br />
ar pārtiku un naktsmājām, bija arī tādi, kuŗi<br />
piedalījās to iznīcināšanā, iefiltrējot un uzrādot<br />
to slēptuves. Tādēļ Latvijas neatkarības<br />
sākumā aizrautīgi lasīju meža brāļu likteņstāstus<br />
– par to bezcerīgajām cīņām. Lasot<br />
vienmēr atmiņā uzplaiksnījās mana tēvoča<br />
stāsti. Ar skumjām redzēju, ka cilvēki, kas<br />
spiesti dzīvot melu pilnā vidē, pēc laika tiek,<br />
pašiem negribot, inficēti un piemērojas tai,<br />
lai izdzīvotu. Lugas rakstīšanas laikā ar gandarījumu<br />
lasīju vietējo čekistu taisnošanos<br />
presē. Arī Gorbunova izskaidrošanos un domas<br />
(laikrakstā Diena) iepinu čekista Ivanova<br />
raksturā.(spēlē Ivars Puga). Svarīgi šķita arī<br />
citu autoru likteņstāsti un nostāsti, jo rakstnieks<br />
reiz nu ir tāds kā atkritumu vācējs, kas<br />
rakājas pa citu mēslu kastēm, lai tur atrastu<br />
sev ko noderīgu.<br />
Bet vai vērts to visu vairs šodien pieminēt?<br />
Tā iejautājos kādai vecākai dāmai, kuŗa apbrīnoja<br />
Kolkas baznīcā gleznoto Helēnas<br />
Heinrihsones triptihu. Kur tie gadi, viņa nopūtās.<br />
Vietējie sarakstu stādītāji – tie visi zem<br />
zemes, un pārējie diezin kur aizklīduši. Kam<br />
tad par to vairs kāda interese. Bet aizmirst<br />
gan nevajadzētu. Un tā mēs šķīrāmies.<br />
I.B.: Vai esi apmierināts ar sanfrancisko mazā<br />
teatŗa uzvedumu?<br />
R.S.: Lugu iestudējot, režisoram Siliņam bija<br />
jāstaigā kā pa šauru laipu, lai teksts, kuŗā<br />
vienā murskulī savīti meli, nāve, mīlestība un<br />
Foto: Albinis Martinskis<br />
Paulis (Laimonis Siliņš) un Vizma (Aida Ozoliņa)<br />
nodevība, neieslīgtu melodrāmā. Domāju,<br />
ka režisoram tas izdevās. Viņš izvairījās no<br />
uzvedumos tik novalkātās, noskaņu veidojošās<br />
mūzikas, kas varētu padarīt romantiskās<br />
scēnas sentimentālas. Ainas bija īsas un sekoja<br />
viena otrai zibenīgā ātrumā. Nekādi triki<br />
vai uguņošanas. Nekādas dziesmas vai dejošanas,<br />
kas tik bieži, dramaturgam par šausmām,<br />
atšķaida izrādes Latvijā. Pateicoties<br />
tam, lugā nav tukšu vietu, kādēļ man šķita,<br />
51
Change language