Maketa fails

šajā pasaulē, agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka
ģimenes un patiesas draudzības attiecības ir vienīgais,
kā dēļ bijis vērts dzīvot. Pēc savas dziļākās pārliecības
varu apgalvot, ka neklausīt vecākus vai nemīlēt bērnus
ir sliktāk kā neklausīt Krimināllikumu. Ja šo ignorē,
sabiedrības kopējais zaudējums ir daudz lielāks, nekā
labums, ko tā iegūst, formāli izpildot likuma pantus.
Nevienam nav noslēpums, nedz politiķiem, nedz presei,
ka lielākajai daļai cilvēku nav pašiem sava viedokļa
un viņi gluži vienkārši atdarina piemērus. Šāds
gadījums ir ļoti slikta piemēra demonstrācija. Likuma
rāmis nekad nav sakritis ar absolūto morāles rāmi, to,
kas ilgākā laika periodā izrādās noteicošais veselīgas
sabiedrības veidošanā.
Rīgas Laiks 2007.17.VII
No vienas puses: paldies, Vent, par ļoti nozīmīgu
rakstu, kurš citādi nebūtu iepazīts. No otras puses:
mūsmājā šim rakstam ir viens apzīmējums - “briesmīgs!”.
Tas visā nežēlībā atkailina pagātnes radītās
sabiedrisko vērtību kroplības. Pie tam tas nāk no
cilvēka kurš spēlē tik nozīmīgu lomu šodienas valsts
dzīvē. Saprast jau var, Grūtups ir ne vien bijušās padomju
iekārtas audzēknis, bet pat tās līdzveidotājs,
aizstāvis, jo nebija citas iespējas tajā laikā. Tagad par
notikušajiem noziegumiem pret līdzcilvēkiem pašam
jāmeklē sev attaisnojumi...
Ričards Spuris
Mūsu pagastā kādreiz dzīvoja sieviete, kas bija nodevusi
savu viru, un viņš sēdēja cietumā. Visu viņas
mūžu ciema ļaudis izturējās pret šo “kārtīgo” sievieti
kā pret spitālīgo. Rič, briesmīgi ir tad, kad ģimenē nenovērš
noziegumu, pirms tas nav noticis, jo katrs liels
pārkāpums nerodas vienā dienā. Pirms tā ir bijuši
daudzi mazāki, kuriem nav dots pietiekošs pretspars.
Ausma Ābele
Nu, ja jau ģimene ir svarīgāka par likumu, sanāk
diezgan kurioza situācija. Ja kāds no ģimenes pārkāpj
likumu - nogalina, aplaupa, neviens no ģimenes
nerīkojas, lai vainīgais atbildētu, tad – pieķeršanas,
atklāšanas un notiesāšanas gadījumā – visai ģimenei
cietumsods/nāvessods/asinsatriebība un īpašuma
konfiskācija. Vai neparādās mazliet kuriozums? Tā
spriedelējot, mēs aiziesim līdz senlatviešu vaidu kariem,
kad par ģimenes locekļa noziegumu pilnīgi atbild
ģimene.
Aivis Biķernieks
Tik un tā Krusttēvs nesanāk. Sanāk Pavļiks Morozovs
[padomju jaunatnes Pionieru organizācijas svētais
martirs (1918-1932), ko nogalināja viņa radinieki “kulaki”
par to, ka viņš savus vecākus, valsts kaitniekus,
nodevis Staļina drošības dienestam – Čekai. – J.Ž.].
Manā bērnībā Pavļiku pienācās slavināt. Grūtups
viņu nosoda. Nesaskatu šādā Grūtupa viedoklī nekā
ekstrēma.
Māris
Nepiekrītu. Man sanāk Krusttēvs: Sabiedrība, kur
likumu tur augstāk par cilvēku savstarpējām attiecībām,
jau ir totalitāra. Šis ir Krusttēva cienīgs atzinums.
Vents
Filmaktieris Marlon Brando The Godfather (Krusttēva)
lomā
Vispirms saprotam rakstā minēto ģimeni romāna
Krusttēvs [Mario Puzo. The Godfather (1969); arī filmu
triloģija (1972., 1974., 1990) – J.Ž.] nozīmē, pēc
tam nosodām. Uz to es arī būtu gatavs. Vēl divreiz
pārlasīju rakstu, meklējot tekstā kaut ko, kas mudinātu
uz vārda “ģimene” izpratni mafijas terminoloģijā.
Neatradu. Sliecos domāt, ka autors runā par parasto
ģimeni.
Māris Jānis Vasiļevskis
Uz krusttēva traktējumu vedina aprakstītās situācijas,
kas ģimenes saites un cilvēku savstarpējās attiecības
vispār stāda augstāk par likumību. Es vēl labi saprastu,
ja Grūtupa kungs aizstāvētu uzskatu, ka ģimenes
locekļiem nav pienākums ziņot par savu tuvinieku
noziegumiem un ka viņi nav jāsoda, ja to nav darījuši.
To paredz arī likumdošana. Tas, kad un kādos
gadījumos vērsties pēc palīdzības likumsargājošās
iestādēs, ir vienas ģimenes locekļu sirdsapziņas jautājums.
Taču Grūtupa kungs iet krietni tālāk un atklāti
nosoda ģimenes locekļus, kas tomēr izvēlējušies
vērsties valsts iestādēs ar liecībām par savu tuvinieku
noziegumiem.
Vents
50