Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
formālistu un emigrantu mākslas darbi, kas<br />
padomju varai liekas kā mēris. Tikai pateicoties<br />
Āriņa gudrai rīcībai tie tiek paglābti.<br />
1953. gadā muzeja vadītāja gods tomēr tiek<br />
Āriņam atņemts un turpmāk viņam jāstrādā<br />
par zīmēšanas skolotāju Tukuma vidusskolā.<br />
Tur mākslinieku iepazīst monogrāfijas autore,<br />
kas tai laikā ir viņa skolniece. 1968. gadā<br />
Āriņš pensionējas, tiek uzņemts Mākslinieku<br />
savienībā. Par kūtru darbību un nepiemērotu<br />
laikmeta parādīšanu gleznās viņš kādus gadus<br />
no tās bijis izslēgts. Atbrīvots no maizes<br />
darba, Leonīds sāk cītīgi gleznot un zīmēt.<br />
Viņš rīko izstādes Tukumā un citos provinces<br />
centros. Darbi tiek pieņemti arī Valsts mākslas<br />
muzeja izstādēs. Mākslinieks gūst atzīšanu<br />
un ievērību. Nozīmīgāko izstāžu saraksts<br />
ir pievienots monogrāfijas beigās.<br />
1982. gadā Mākslinieku savienības grupa,<br />
kuŗā tiek iedalīts arī Āriņš, dodas ārzemju ceļojumā<br />
uz Franciju. Franču mākslas dievinātājam<br />
tas ir sapņa piepildījums. Parīzē grupa<br />
tiek trīs stundās izrauta cauri visām Luvras<br />
muzeja bagātībām, bet citiem grupas biedriem<br />
pat šis laiks licies par gaŗu, jo Parīzes<br />
veikali vilkuši vairāk. Leonīds savās piezīmēs<br />
neslēpj vilšanos: maz iegūts, vienīgi izbālušais<br />
Botičelli noderēs paša turpmākam darbam...<br />
Lai arī nekad mākslinieks nav bijis ar<br />
dzīvi un savu mākslu apmierināts, tomēr viņa<br />
mūža pēdējie desmit gadi ir bijuši radoši un<br />
latviešu glezniecībai nozīmīgi.<br />
1986. un 1987. gadā viņš saņem atzinības<br />
diplomus no Latvijas PSR Kultūras ministrijas<br />
un Augstākās Padomes. 1991. gadā, īsi<br />
pirms aiziešanas mūžībā, Āriņš vēl apmeklē<br />
savu gleznu un zīmējumu izstādi Valsts muzejā<br />
Rīgā. Savos pēdējos ierakstos dienasgrāmatā<br />
viņš sašutis, ka presē maz ievērots:<br />
Kas nu būs par manu izstādi? Bezgali gari<br />
vai visa avīze par avangardu. Bankovskis gāž<br />
svešvārdu plūdus, un par mani viena rindiņa<br />
sludinājumos (..) Bet tik lielu pazemojumu<br />
negaidīju. Nu neko darīt. Arī tas vecuma<br />
galā jāpārcieš...<br />
Monogrāfijas autore nobeidz apskatu par<br />
dižo tukumnieku ar teikumu: Ikviena mākslinieka<br />
vērtība nosakāma tikai kontrastā,<br />
salīdzinājumā un kopsakarā ar citiem, arī<br />
Leonīdu Āriņu neizbēgami vērtēs ar nākotnes<br />
mēru. Izdotā monogrāfija katrā ziņā palīdzēs<br />
noteikt Leonīda Āriņa īpatsvaru latviešu<br />
mākslas zelta graudu maisā.<br />
□<br />
PAR EDGARU JĒRIŅU<br />
Linkolnā (Nebraskā, ASV) dzimušais un<br />
Ņujorkā mītošais Edgars Jēriņš mākslas pasaulē<br />
ir visvairāk pazīstams kā rūpīgi nostrādātu,<br />
līdzībā nevainojamu portretu gleznotājs<br />
eļļas technikā, gan arī kā lieldimensiju<br />
ogles zīmējumu darinātājs. Divas no šajā JG<br />
laidienā ievietotajām reprodukcijām labi reprezentē<br />
mākslinieka zīmējumus – parasti tie<br />
ir psicholoģiski tverti paziņu vai ģimenes locekļu<br />
figurāli portreti ikdienā ar viņu individuālitāti<br />
raksturojošiem atribūtiem. Izvēlētie<br />
modeļi bieži atrodas dzīves vidusposmā,<br />
tāpat kā pats mākslinieks. Techniski visi zīmējumi<br />
izpildīti vienveidīgi ogles zīmuļa vai<br />
krīta švīkojumā. Gaismēnu kontrasti reālistiski<br />
veidoti, tāpat telpas dziļums, perspektīva.<br />
Figūru izvietojumā nav centrāla uzsvēruma.<br />
Visos darbos ietverts kāds privāts stāsts,<br />
kāda personīga eksistenciāla mīkla, un tieši<br />
šis zemteksts, kontrastēts ar klaji ilustratīvo<br />
stilu, rada spriedzi, kas darbiem piešķir vienreizību<br />
un oriģinalitāti. Māksliniecisko izglītību<br />
Jēriņš ieguvis Pensilvānijas Mākslas akadēmijā<br />
(Pennsylvania Academy of the Fine<br />
Arts), Filadelfijā, kas ir viena no vecākajām,<br />
labākajām, bet arī konservatīvākajām mākslas<br />
skolām Savienotajās Valstīs. Tūlīt pēc<br />
akadēmijas beigšanas viņš iegūst Grīnšilda<br />
Fonda stipendiju (Elizabeth Greenshields<br />
Foundation Grant) divu gadu studiju turpināšanai<br />
Losandželosā, kur dažus gadus vēlāk<br />
Jēriņš piedalās skatē Five New York Artists<br />
Look at Los Angeles (Pieci Ņujorkas mākslinieki<br />
vēro Losandželosu) Santamonikas<br />
pilsētā. Pirmā mākslinieka solo izstāde sarīkota<br />
Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā (1992).<br />
Tai seko četras Savienotajās Valstīs. Vairāk<br />
nekā 50 grupu izstādēs dažādās ASV pilsētās<br />
Jēriņš piedalās jau no 1981. gada – Ņujorkā,<br />
Bostonā, Filadelfijā, Sietlā, Omahā u.c. Viņš<br />
ir Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības<br />
(ALMA) biedrs. Piedalījies arī latviešu<br />
mākslinieku grupu izstādēs Ņujorkā un<br />
Losandželosā. Viņa gleznas un ogles zīmējumi<br />
reproducēti un/vai aprakstīti American<br />
Arts Quarterly, American Artist Magazine,<br />
American Art Collector, The New York Times,<br />
itāļu Arte un vēl citos periodiskos izdevumos.<br />
Jau kā talantīgs mākslas students Edgars<br />
Jēriņš saņem pusduci stipendiju vai apbalvojumu,<br />
kuŗiem pēc akadēmijas nobeigšanas<br />
seko vismaz desmit citi no dažādiem mākslu<br />
veicinātājiem fondiem.<br />
(V.A.)<br />
44
Change language