Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
īvā dabā. Zēni mēģina vēlāk pievilkt zodu<br />
pie šī stieņa. Parasti šādu kadru filmē, lai ar<br />
tradicionālā kopplāna starpniecību skatītāji<br />
gūtu informāciju par vidi. Podnieks turpretī<br />
izvēlas vērst uzmanību uz to, kas vēlāk<br />
izvēršas par vienu no galvenajām tēmām<br />
– cīņu pašam ar sevi. Tātad jau filmas sākumā<br />
Podnieks pavēstī skatītājiem, ka šī darba<br />
būtība ir pašos cilvēkos un viņu cilvēcībā.<br />
Kadrs, kas rāda jaunu paukotāju, „cīnoties“<br />
ar savu attēlu spogulī, kalpo kā šīs tēmas<br />
vizuālais simbols. To atbalsta trenera Aināra<br />
Lejas balss skaņu ierakstā, pastāvīgi uzsveŗot<br />
personīgo cīņu pieccīņas treniņā. Bez tam,<br />
Lejas vārdi iegūst lielāku, vispārēju nozīmi.<br />
Vārda „cīnītājs“ definīcija pieccīņas kontekstā<br />
ir – tas, kas sacenšas pieccīņā, bet zēnu<br />
treniņi varētu atspoguļot arī Lejas pārliecību,<br />
ka tā izglītība, ko viņa skolnieki saņem, dod<br />
viņiem prasmi un izturību izdzīvot un pat<br />
„zelt“ bargajā un prasīgajā sabiedrībā.<br />
Jau filmas nosaukums Puikas, zirgos! pasvītro<br />
Podnieka domu par iekšējo cīņu, ko jaunie<br />
cilvēki pārdzīvo savā pieaugšanas procesā.<br />
Kā metaforu šai cīņai Podnieks izmanto<br />
tēlu, kur zēni cenšas uzkāpt zirgam mugurā.<br />
Filmas beigās jaunākie skolnieki beidzot sasniedz<br />
savu mērķi. Taču Podnieks vizuāli parāda,<br />
ka šis triumfs ir tikai viens sasniegums<br />
dzīvē. Pēdējā kadrā (kopplānā) redzam zēnu<br />
seglos uz zirga muguras, mēģinot uzmundrināt<br />
dzīvnieku kustēties uz priekšu.<br />
Palēninātas kustības rada ekspresionistisku<br />
efektu. Podnieks arī lauž t.s. „ceturto sienu“<br />
kādā kadrā, kur divi zēni izmēģina savu<br />
paukošanās prasmi, lecot uz priekšu, t.i.,<br />
„uzbrūkot“ kinoaparātam, it kā viņi cīnītos<br />
ar filmas skatītājiem, tādā veidā iesaistot<br />
skatītājus filmas darbībā. Visi šie paņēmieni<br />
liecina, ka vizuālais Podniekam ir svarīgāks<br />
par mutisko. Varbūt epizode, kur zēni treniņa<br />
centrā skrien, peld, šauj ar pistolēm, jāj<br />
ar zirgiem un paukojas ar saviem atspoguļojumiem,<br />
sniedz vislabāko vizuālā ieraksta<br />
piemēru. Lejas vārdi savukārt norāda skatītājiem,<br />
ka lielākais ienaidnieks esi pats sev.<br />
Un šīs domas īsto emocionālo spēku pauž<br />
Podnieka izteiksmīgie tēli, kas visos sīkumos<br />
parāda tās grūtības, kas zēniem jāizcieš treniņa<br />
laikā.<br />
Bezpersoniskās Dieva balss vietā Podnieks<br />
izmanto trenera Lejas personīgās domas par<br />
pieccīņu un atlētisko treniņu nozīmi zēnu<br />
dzīvē. Arī Leja un viņa kolēģi un skolnieki<br />
treniņu laikā izsaka paši savas domas un<br />
emocijas, nebalstoties uz pamācošo diktora<br />
tekstu. Šādā veidā dokumentālfilma iegūst<br />
autentisku gaisotni, kamēr izvēlētā mūzika<br />
ne tikai rada poētisku atmosfēru, bet arī pastiprina<br />
tēlu nozīmi. Vai katrā montāžas epizodē<br />
Podnieks meistarīgi manipulē dinamiku<br />
starp vizuālo tēlu un skaņu.<br />
BALTAIS AVE SOL! (1979)<br />
Arī šī īsfilma balstās uz vizuālo, nevis diktora<br />
tekstu. Skaņa tikai papildina vizuālo tēlu,<br />
nezaudējot emocionālo efektu. Varētu pat<br />
teikt, ka Podnieka vērīgā skaņu kombinācija<br />
ar īpašiem tēliem, it sevišķi izmantojot mūziku,<br />
tieši izveido režisora nepārprotamo autora<br />
parakstu šai darbā, rosinot skatītājus ļoti<br />
ekspresionistiskā veidā interpretēt filmētās<br />
ainas. Ciemojoties Filipīnās, koŗa dalībnieki<br />
kādā ielā vēro gaiļu cīņu. Podnieks uzfilmē<br />
šo epizodi platā leņķī tuvplānā. Ekstrēmais<br />
leņķis deformē gaiļus, kas uzbrūk viens otram,<br />
kamēr tuvplāni rada tiešības sajūtu un<br />
palielina redzamās darbības intensivitāti.<br />
Skaņu ieraksts šajā brīdī sakāpina īstas šausmas.<br />
Atonālā mūzika koŗa pavadībā stakāto<br />
veidā izsaka kopējo vokālo teroru – it kā<br />
koristi kliegtu šaušalās par vardarbību, kas<br />
notiek viņu acu priekšā. Rezultāts ir spēcīgi<br />
kadri, kas izsauc skatītājos dziļu instinktīvu<br />
pārdzīvojumu. Koŗa mūzika paceļas pāri<br />
pamācošajam diktora tekstam. No 127 kadriem<br />
tikai 18 kadros var dzirdēt vīrieša diktora<br />
Dieva balsi. Pārējās daļās atskan Ave Sol<br />
koristu balsis. Stereotipiskā dokumentālo<br />
filmu didaktisma vietā še izceļas māksliniecisks<br />
daiļrunīgums, kas ļauj skatītājiem „lasīt“<br />
filmas tekstu pašiem savā, nevis uzspiestā,<br />
pamācošā veidā. Arī Ave Sol koristiem<br />
Podnieks dod iespēju izpausties pašiem (ar<br />
dziesmu).<br />
Podnieka agrīnās 70. gadu beigu filmās režisors<br />
eksperimentē ar tuvplāniem, palēnināto<br />
kustību un skaņām, kas kopā veido viņa<br />
ekspresionistisko stilu. Formālā eksperimentēšana<br />
aplūkotajās trīs filmās vēlāk kļūs par<br />
pamatu režisora vēlākajos darbos – emociju<br />
dziļuma izteikšana vizuāli. Kaut gan šie darbi<br />
radīti Podnieka karjēras sākumā, tie dod iespēju<br />
vērot, kā veidojas radošais ģēnijs, kuŗš,<br />
ar savām vēlākajām filmām ir pivotāls dokumentālā<br />
kino vēsturē.<br />
□<br />
38
Change language