You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ādams<br />
Zagajevskis<br />
LĪDZSVARS<br />
Skatījos no augšas uz arktisko ainavu<br />
un domāju par neko, par saldo neko.<br />
Redzēju baltās mākoņu vagas, nebeidzamos<br />
plašumus,<br />
kur velti meklēt vilka pēdas.<br />
Domāju par tevi un par to, ka tukšums<br />
var apsolīt tikai vienu: pilnību –<br />
un ka ir šajos sniega laukos tāds gabaliņš,<br />
kas plīst no laimes pārpilnības.<br />
Kad sākām nolaisties,<br />
starp mākoņiem parādījās neaizsargāta zeme,<br />
īpašnieku aizmirsti smieklīgi dārzi,<br />
ziemas un vēja nomaitāta, bāla zāle.<br />
Noliku malā grāmatu un vienubrīd<br />
jutu brīnišķu līdzsvaru starp sapni un parādību.<br />
Tiklīdz lidmašīna pieskārās betonam,<br />
un sāka prātīgi grozīties lidostas labirintā,<br />
Adam Zagajewski<br />
es tomēr vairs neko nezināju. Atgriezās<br />
ikdienas maldu tumsa, saldā dienas tumsa,<br />
un tās balss tumsa, kas skaita un mēra,<br />
atceras un aizmirst.<br />
GARAS<br />
PĒCPUSDIENAS<br />
Tās bija garas pēcpusdienas, kad mani pameta dzeja.<br />
Plūda pacietīgi upe, stūma uz jūru slinkās baržas.<br />
Tās bija garas pēcpusdienas, ziloņkaula krasti.<br />
Uz ielām bija izklātas ēnas, un izstādes pilnas lepnu<br />
manekenu,<br />
kas skatījās man acīs spītīgi, zinoši, droši.<br />
No licejiem iznāca profesori ar tukšām sejām,<br />
it kā Homērs būtu viņus pievarējis, pazemojis,<br />
nokautējis.<br />
2
Change language