Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Protams, Podnieka darbos var saskatīt iejūtīgumu<br />
skaņu ieraksta izmantošanā, īpaši<br />
veidā, kā režisors arvien vairāk beidz lietot<br />
viszinīgo, abstrakto un bezpersonisko vīrieša<br />
diktora Dieva balsi. Tā vietā Podnieks<br />
atļauj uzfilmētajiem cilvēkiem dalīties ar saviem<br />
piedzīvojumiem un uzskatiem un lietot<br />
pašiem savus vārdus un izteicienus. Lēnām<br />
atkāpjoties no didaktiskās balss, Podnieks<br />
ne tikai parāda līdzjūtīgu humānismu pret<br />
intervētajiem cilvēkiem, bet arī atklāj savu<br />
respektu pret skatītājiem, ticot viņu prasmei<br />
saprast filmas nozīmi bez tieša paskaidrojuma.<br />
Podnieks arī parāda izcilas spējas izvēlēties<br />
tādu mūziku, kas bagātina viņa darbu<br />
vizuālo nozīmi un spēku.<br />
AGRĪNO DARBU STILS<br />
Pirmās trīs īsās dokumentālās filmas, kas nav<br />
ne kinožurnāli, ne reklāmfilmas, ir zīmīgi<br />
režisora eksperimentēšanas posma piemēri.<br />
Brāļi Kokari veido labu Latvijas pazīstamo<br />
diriģentu – Imanta un Gido Kokaru – portretu,<br />
kamēr Puikas, zirgos! centrā ir treniņi<br />
pieccīņām, bet Baltais Ave Sol izseko slavenā<br />
latviešu koŗa Ave Sol ceļojumam ārzemēs.<br />
Uzfilmētas tikai īsu laiku pēc Podnieka filmu<br />
režisora karjeras sākuma, tās labi parāda<br />
viņa ekspresionistiskā stila evolūciju – stilu,<br />
kas nobrieda pilnībā Gorbačova glasnostj<br />
(atklātības) laikā un radīja mākslinieciski spēcīgus<br />
darbus, saviļņojot masas gan toreizējā<br />
Padomju Savienībā, gan ārzemēs.<br />
BRĀĻI KOKARI (1978)<br />
Visraksturīgākā īpatnība šeit ir biežā tuvplānu<br />
izmantošana. Filma sastāv no 107 kadriem.<br />
Apmēram 91 no tiem ir tuvplāni. Filma<br />
iesākas ar tuvplānu, kur redzami abi brāļi, diriģējot<br />
vienā dubultekspozīcijā – vienā tēlā,<br />
kas varbūt funkcionē kā rotaļīga vizuāla „vārdu<br />
spēle,“ atsaucoties uz to, ka brāļi ir dvīņi.<br />
Viscauri šim darbam dominē abu Kokaru<br />
tuvplāni, radot iespaidu, ka skatītājiem ļauts<br />
speciāls ieskats šo izcilo mākslinieku iekšējās<br />
dzīvēs. Katrs tuvplāns rosina tiešamības un<br />
tuvības sajūtu: skatītāji ir liecinieki tam, kā<br />
režisors atklāj emociju patiesumu un pat<br />
Imanta un Gido būtības. Turklāt Podnieka<br />
izvēle izmantot tuvplānus daudz vairāk nekā<br />
kop- un vidējos plānus, atspoguļo režisora<br />
vēlēšanos uzsvērt cilvēku vairāk nekā apkārtējo<br />
vidi. Filmā vēstīts, kā brāļi Kokari triumfē<br />
pār savu apkārtni. Pārvarot nabadzīgās bērnības<br />
grūtības, viņi izceļas ar savu māksliniecisko<br />
veikumu slēgtajā padomju sabiedrībā.<br />
Pie filmas beigām Podnieks ekspresīvi sniedz<br />
skatītājiem vizuālu metaforu par indivīda<br />
sekmīgo cīņu. Divos tuvplānos parādīts, kā<br />
Imants un Gido palēninātā kustībā izceļas no<br />
ūdens uz ūdens slēpēm – no tumšiem bezdibeņiem,<br />
lai „pārspētu visu.“ Gribot negribot<br />
jādomā, ka te slēpjas zināma simbolika. Šie<br />
kadri skaidri atšķiŗas no pārējās filmas gan<br />
ar palēnināto kustības techniku, gan arī ar<br />
ūdens tematiku, kam sakars ar diriģentu muzikālo<br />
pasauli. Liekas, Podnieks vēlējies piešķirt<br />
speciālu nozīmi šiem diviem kadriem,<br />
un, iespējams, še iemiesota filmas galvenā<br />
ideja.<br />
Vizuālā tēla svarīgums, protams, nenozīmē,<br />
ka skaņu ieraksts palicis novārtā. Tieši<br />
pretēji. Brāļi Kokari ir pirmā Podnieka dokumentālfilma,<br />
kur izpaliek diktora Dieva balss<br />
stāstījums. Tā vietā Imantam un Gido ļauts<br />
izteikties savos vārdos. Bez tam režisors izvēlas<br />
parādīt diriģentus un viņu raksturu<br />
īpašības nevis ar formālu interviju palīdzību,<br />
bet filmējot viņus ikdienas dzīvē, ieskaitot<br />
viņu attiecības ar koŗiem. Brāļu pašu teiktie<br />
vārdi ļauj skatītājiem vērot dvīņu raksturus,<br />
kaislības, ambīcijas, apsēstību, talantu un<br />
humora izjūtu. Retajās reizēs, kad skaņu ierakstā<br />
dzirdamas balsis, (kas nav sinchronā)<br />
tās pieder sievietēm, kas brāļus pazīst personīgi<br />
– viņas stāsta anekdotes no brāļu bērnības,<br />
dzimšanas dienu svinībām, arī par viņu<br />
temperamentu. Viņu intīmās zināšanas par<br />
Imantu un Gido liek skatītājiem uztvert šīs<br />
balsis ne kā abstrakta un bezpersoniska diktora<br />
stāstījumu, bet vairāk kā skaņu ierakstu<br />
no sarunām ar draugiem, ar kolēģiem.<br />
PUIKAS, ZIRGOS! (1979)<br />
Vispirms atkal jāmin Podnieka paļaušanās<br />
uz tuvplāniem jauno zēnu pieccīņu demonstrēšanā<br />
treniņu centrā. Filma sastāv no 104<br />
kadriem, no kuŗiem apmēram 80 ir tuvplāni<br />
ar nolūku radīt intimitātes sajūtu. Podnieks<br />
vizuāli aicina skatītājus personīgi pietuvoties<br />
lielajai personīgai cīņai, ko šie zēni piedzīvo<br />
treniņa laikā. Tuvplāni palielina emocijas<br />
spriedzes atmosfēru, uzsveŗot jaunekļu pārdzīvojuma<br />
nozīmīgumu.<br />
Podnieks iesāk filmu transgresīvā veidā, parādot<br />
skatītājiem tuvplānā abstraktu stieni<br />
37
Change language