You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Maruta Z. Vītola<br />
JUŖA PODNIEKA KINO STILS<br />
Šogad Jāņu laikā aprit 15 gadi, kopš izcili apdāvinātā<br />
dokumentālo filmu darinātāja Juŗa<br />
Podnieka pāragrās nāves. Izgaismot viņa<br />
darbu pilnībā viena raksta ietvaros nav iespējams.<br />
Pakavēšos tikai pie viena Podnieka<br />
mākslas ļoti nozīmīga aspekta.<br />
Juris Podnieks (1950-1992) parādījās uz<br />
pasaules kino skatuves 1986. gadā ar savu<br />
vienreizējo dokumentālo filmu Vai viegli būt<br />
jaunam?, radikāli pārmainot latviešu un padomju<br />
kinomākslu. Šī darba emocionālais<br />
spēks pievērsa publikas uzmanību padomju<br />
dokumentālo kino darbiem un kino māksliniekiem,<br />
ietekmējot šī žanra izpratni plašākā<br />
sabiedrībā. Podnieka sekojošās slavenās<br />
filmas Mēs? (1989), Krustceļš (1990) un<br />
Impērijas gals (1991) saviļņo skatītājus visā<br />
pasaulē. Režisors savā īpatnējā stilā lietpratīgi<br />
komunicē savus filozofiskos un opozicionāros<br />
politiskos viedokļus.<br />
Tomēr Podnieka paša cinéma vérité metode<br />
neparādās pēkšņi 1986. gadā. Jaunais režisors<br />
veido īpašo ekspresionistisko stilu jau<br />
savos pirmajos īsajos dokumentālo filmu eksperimentos.<br />
Apskatot Podnieka pirmās trīs<br />
dokumentālās filmas – Brāļi Kokari, Puikas,<br />
zirgos! un Baltais Ave Sol! – iespējams novērtēt<br />
formālo techniku, ko Podnieks izmanto,<br />
lai vizualizētu svarīgas emocijas – jūtas,<br />
ko režisors vēlāk mobilizēs savos nobriedušajos<br />
darbos ar nodomu mudināt skatītājus<br />
būt polītiski un sabiedriski aktīviem.<br />
izmantošana, palēninātas kustības kadros<br />
un attālināšanās no diktora Dieva balss stāstījuma<br />
skaņu ierakstā. Podnieka tuvplāna<br />
izmantošana nozīmīgi sakāpina viņa filmu<br />
emocionālo spēku, radot intimitātes sajūtu<br />
starp skatītājiem un cilvēkiem uz ekrāna.<br />
Turklāt šie skatītāji jūt, ka viņiem piešķirta<br />
sevišķa privilēģija dot informāciju par noslēptām<br />
patiesībām un iepriekš noklusētām<br />
emocijām.<br />
Podnieks izmanto palēnināto kustību kadros,<br />
lai radītu vienu no vizuāli spēcīgākajām<br />
īpašībām režisora ekspresionistiskajā stilā.<br />
Palēninātā kustība vērš uzmanību uz vizuālo<br />
ierakstu, norādot, cik svarīgi ir tas, ko režisors<br />
parāda uz ekrāna. Turklāt, tā ilustrē vienu<br />
no galvenajām tēmām Podnieka darbos:<br />
vizuālo priviliģēšanu virs skaņu ieraksta. Tas<br />
nenozīmē, ka skaņa ir nesvarīga – taisni otrādi.<br />
Tomēr, sekojot Rīgas kinodokumentālistu<br />
„poētiskās skolas“ tradīcijai, Podnieks paļaujas<br />
uz tēliem, lai pārraidītu savas idejas; skaņu<br />
ierakstam ir tikai atbalstītāja loma.<br />
Juris Podnieks<br />
DEFINĒJOT PODNIEKA STILU<br />
Vispirms, lai saprastu Podnieka speciālo devumu<br />
dokumentālajam kino, ir jādefinē viņa<br />
unikālais stils. Formāli starp galvenajām raksturīgajām<br />
īpašībām jāmin biežā tuvplānu<br />
_______________________<br />
Maruta Z. Vītola (1976) ir doktora grāda kandidāte<br />
Ohaijo pavalsts U. (Ohio State U.) mākslas vēstures<br />
fakultātē. Fulbraita stipendija ļauj viņai pavadīt<br />
2006./2007. akadēmisko gadu Latvijā, vācot materiālus<br />
par Juŗa Podnieka dokumentālajām filmām.<br />
Bakalaures grādu itāļu kultūrā Maruta saņēmusi no<br />
Veleslejas Koledžas (Wellesley College) un maģistru<br />
kino mākslas vēsturē un teorijā – no Ņujorkas U.<br />
(New York U.). Pašreizējā dzīves vieta – Bostonā.<br />
36
Change language