You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kam drīz vien seko Maskavas rīkojums izbeigt<br />
AB raidījumu traucēšanu, kas gan vēlāk tiek<br />
atkal atjaunota. 1965. gada vidū uz amerikāņu<br />
valsts departamenta pieprasījuma Brīvās<br />
Eiropas Komiteja maina savu politiku un<br />
pārtrauc eksīla politisko organizāciju atbalstīšanu,<br />
un uz pusi tiek samazināts pabalsts<br />
Apspiesto Nāciju asamblejai Ņujorkā. Dīvainā<br />
kārtā trimdas vadītāji, īpaši Savienotajās<br />
Valstīs, sevišķu satraukumu par to neizrāda.<br />
Viņiem, liekas, vairāk rūp turēšanās pie savas<br />
šķietamās varas zižļiem un vienlaikus gados<br />
jaunāku, krietni labāk kvalificētu un zinīgāku<br />
cilvēku līdzdalības stūrgalvīga atvairīšana<br />
– to vidū 60. gados par ārstiem, juristiem,<br />
tautsaimniekiem, menedžeriem, politiskiem<br />
zinātniekiem, architektiem, profesoriem un<br />
skolotājiem kļuvušos trīsdesmitgadniekus,<br />
kas dzīvo līdzi notikumiem trimdā un, galvenais,<br />
– notikumiem Latvijā un arī pārējās<br />
PSRS iekļautajās republikās, kā arī labi orientējas<br />
starptautiskajā situācijā. Bet ērtāk taču<br />
ir plunčāties, kā līdz šim, savā garīgās un<br />
sabiedriskās stagnācijas dīķītī. Kādēļ būtu<br />
jāņem vērā kaut kādi „mākoņu stūmēju” un<br />
“vēja dzirnavu cīnītāju” projekti, kam, kā ironizē<br />
prāvests Trepša, būtu nauda jādod un,<br />
varbūt, pat jāsāk domāt. 50 Tikai 70. gadu sākumā<br />
manāmas jaunas ēras pirmās pazīmes,<br />
kas izpaužas gan ne pārāk steidzīgā ķeršanās<br />
pie Augeja staļļu izmēšanas.1972. gada beigās,<br />
piemēram, tiek paustas atziņas, ka PBLA<br />
jāpārveidojas par visus latviešus ietverošu<br />
nacionālpolitisku cīņas organizāciju un ieteikums<br />
šīs latviešu jumta organizācijas vadībai<br />
nokāpt no sava jumta lejā pie tautiešiem –<br />
kā to jau vairāk nekā septiņus gadus agrāk<br />
pieprasa ALJAs Radiokuģa komisija. Pārķeŗot<br />
dažas Radiokuģa komisijas un BATUN idejas,<br />
beidzot aktivizējas arī latviešu iniciatīvā dibinātā<br />
(1972.18.XI) Pasaules Baltiešu apvienība<br />
(BWC – Baltic World Conference) ar mērķi<br />
strādāt kopīgi Baltijas valstu atbrīvošanai. To<br />
vada deviņas personas, trīs pārstāvji no katras<br />
tautības.<br />
Radiokuģa ideja un BATUN nav vienīgās<br />
„dumpīguma” pazīmes jaunākajā paaudzē.<br />
Tādās publikācijās kā Jaunā Gaita, Brīvība,<br />
Ziemeļkalifornijas Apskats un vēl dažās citās,<br />
arī dažādos trimdinieku saietos vairāk vai<br />
mazāk atklāti tiek minēta maiņu nepieciešamība.<br />
70. gados, piemēram, ALAs vadībā<br />
notiek vesels apvērsums. 51 Pamazām mainās<br />
arī trimdas “lielās” preses nostāja. Laika redaktors<br />
Kārlis Rabācs, kuŗš 60. gadu vidū,<br />
slēpdamies aiz nom de plume “Periskops”,<br />
nežēlīgi dursta „plānā galdiņa urbējus”, tādus<br />
kā prāvestu Trepšu un Dzintaru Paegli,<br />
vēlāk maina savas domas, pat uzaicinādams<br />
radiokuģa aktīvisti Vallenu kļūt par viņa vadītās<br />
avīzes līdzstrādnieci. 52<br />
Kaut arī radiokuģa ideja paput, pats projekts<br />
un vairākus gadus ilgstošās rosmes ap to ir<br />
svarīgas ne tikai kā līdz šim neaplūkots „baltais<br />
plankums” trimdas vēsturē, bet arī tādēļ,<br />
ka cilvēki no tām pašām Baltijas Balss entuziastu<br />
un BATUN nodibinātāju aprindām<br />
turpina ziedot daudz pūļu, lai radioraidījumi<br />
baltiešu valodās notiktu, konkrēti, lai tie<br />
tiktu iekļauti no Amerikas Balss atšķirīgajā<br />
Radio Brīvība / Radio Brīvā Eiropa sistēmā,<br />
kas arī īstenojas, gan tikai pēc vairāk nekā<br />
10 gadiem (1975). Jaunas iespējas radioprogrammām<br />
uz Latviju no Rietumiem uz<br />
savu roku turpina meklēt Madrides radio jeb<br />
Radio Nacional de España latviešu raidījumu<br />
pēdējais vadītājs Vilis Skultāns tūdaļ pēc to<br />
izbeigšanas (1965). Neatlaidīgi, intensīvi,<br />
mērķtiecīgi.<br />
VĒRES UN PIEZĪMES<br />
30. Mēs 1964,9:4-5.<br />
31. Laiks 1964.28.XI.<br />
32. ALJAs Radiokuģa komisija... 1965:24.<br />
33. ČLJP biļetens 1965:4.<br />
34. Mēs 1964,9:4-5.<br />
35. ČLJP biļetens 1965:2.<br />
36. Laiks 1964.24.X.<br />
37. ČLJP biļetens 1965:3.<br />
38. Turpat.<br />
39. …uzskatu sadursmes un domu dažādības par sabiedriskiem<br />
jautājumiem neatrod auglīgu vidi ALAs kongresos<br />
– tā konstatē politoloģijas profesors Jānis Peniķis.<br />
JG41(1963):79-81.<br />
40. Latvija Amerikā 1964.10.XII.<br />
41. ALJAs Radiokuģa komisija...1965:24.<br />
42. Hearing Before the Subcommittee on State Department<br />
Organization and Foreign Operations of the Committee<br />
on Foreign Affairs, 1958.22.IX-6.X. Par Amerikas Balsi<br />
Minchenē (1956-1958) skat. JG 237(2004):44, 55.<br />
43. Latvija Amerikā 1964.20.VI.<br />
44. A Study Presented by the Subcommittee to Investigate<br />
the Administration of the Internal Security Laws of the<br />
Committee of the Judiciary, U.S. Senate, 86 th Congress,<br />
2 nd Session. Washington: U.S. Government Printing<br />
Office, 1960. 38 pp.<br />
45. ČLJP biļetens 1965:3.<br />
46. Latvija Amerikā 1965.21.IV.<br />
47. JG48:25.<br />
48. Vēstulē Skultānam 1965.4.VII; skat. arī Kaut šķirti, tomēr<br />
nešķirami. 1965:26-28.<br />
49. Laiks 1964.26.IX.<br />
50. Norberts Trepša. Mūsu sabiedriskās...1966:5.<br />
51. Ilgvars Spilners. Mēs uzvarējām! Rīgā: Elpa, 1998:2-10.<br />
52. Dagmāra Vallena gan piemetina vēstulē (2007.12.III), ka<br />
iesūtītos materiālus redaktors esot smagi svītrojis.<br />
35
Change language