Maketa fails
Maketa fails Maketa fails
Edgars Jēriņš. Džei un Leslija Astorijā. 2005. Ogle uz papīra. 160 x 254 cm. Par mākslinieku skat. 44. lpp.
Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪJUMI LATVIE- ŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀ PUSĒ Sākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004), 248 (2007), 250(2007). SAPŅOJUMS PAR RADIOKUĢI 1963-1965 – II DAĻA KUR DABŪT LĪDZĒKĻUS? Krustām šķērsām tiek spriests par Baltijas Balss financiālās uzturēšanas jautājumu. Jau idejas rašanās pašā sākumā Dzintars Paegle norāda, ka latviešu daļa pirmajā gadā varētu būt $200 000, pēc tam apmēram $100 000 gadā. Par to, ka latviešiem nauda ir, liecinot daudzie sabiedriskie un privātie īpašumi, kā arī ziņa Ņujorkas avīzē Laiks: 100 000 latviešu par 1963. gada dziesmu svētkiem Klīvlandē (Cleveland) izdevuši vienu miljonu dolāru. Tā kā jauniešiem parasti naudas nav, Paegle iesaka viņiem kļūt par sirdsapziņu kā saviem tuviniekiem, tā arī paziņām – katrreiz, kad vecākā paaudze ieņem patriotisku nostāju, jaunietim jāpajautājot, kā tā izpaužas darbos. Piemēram, ja kāds tēvs vai nu pievienojas radiokuģa projektam vai ieteic kādu citu, dēls vai meita varētu noprasīt, cik darba vai līdzekļu viņš ziedos šim projektam. Ja tikai pāris dolāru, tad “lielais patriotisms” parādīsies kā ļoti lēta manta. 30 Radiokuģa komisijas memorandā līdzekļu iegādei veltītas trīs nodaļas. Pēc ķīmijas doktora Laimoņa Streipa aplēses latviešu trimdinieki, kas gadā nopelnot no 200 līdz 300 miljonu dolāru, varētu pavisam viegli atlicināt vienu miljonu Baltijas Balsij. 31 Ievērības vērts ir ekonomikas maģistra Jāņa A. Platā (1905-1965) memorandā daļēji citētais pētījums Latviešu Bankas kalendārā (Toronto, 1964): ASV un Kanadas latviešu tautas ienākums ir ap 120 miljonu dolāru gadā vai apmēram 2,5 reizes vairāk nekā bija valsts budžets brīvajā Latvijā. Mūsu noguldījumu kopsummu sveštautiešu naudas iestādēs var vērtēt tuvu pie 30 miljonu dolāru gadā, bet kopā ar tekošo rēķinu un depozītu summām bankas gadā apgroza 50 miljonu dolāru mūsu naudas. Līdzīgs stāvoklis droši vien esot ar lietuviešiem un igauņiem. Kaut arī par tautiešiem Austrālijā un Rietumeiropā sīkāku ziņu nav, arī tur patvērumu atradušos latviešus nekādā ziņā vairs nevar saukt par nabagiem. Tātad trimdinieki ir turīgi, financiāli spējīgi, lai, kopīgi rīkojoties, veiktu lielākus projektus. Tagad nu viņiem atliekot izšķirties, vai vispār vajadzīgs kopīgi un organizēti kaut ko darīt Latvijas labā. Līdzekļus sagādāt latvieši varētu, piemēram, paceļot lepno baļļu un citu sarīkojumu latviešu centros ieejas maksas par 10-25% vai arī atvēlot vismaz 25% no sarīkojuma atlikuma. Piemēru varētu ņemt no (jau raksta sākumā minētās) “nacionālpolitiskās nodevas”, ko ČLJP uzliek ALJAs 11. kongresa noslēguma balles ieejas biļetēm. Cits veids varētu būt ziedojumi. 60. gadu vidū ārpus Maskavas impērijas atradušies apmēram 110 000 latviešu. Trīs dolari no katra pelnītāja kabatas varētu segt latviešu daļu radiokuģim, pat rēķinoties, ka bērni, pensionāri un tie, kuŗi pilnīgi pārtautojušies un atsvešinājušies, nedotu nekā. Latviešu izdotās summas nacionālpolitiskiem pasākumiem, kā norādīts memorandā, nobāl nekustamo īpašumu iegādei un citu lokālu pasākumu veicināšanai izdoto līdzekļu priekšā. Vairākas aptaujas liecina, ka atsaucība radiokuģa projekta īstenošanai varētu būt krietna – ja vien latviešu trimdas organizācijas spētu pietiekami sadarboties. Pazīstamais gleznotājs Sigurds Vīdzirkste (1928-1974) dažu stundu laikā Ņujorkā sazvana latviešus, kuŗi katrs solās dot no 25 līdz 100 dolāriem kuģa iegādei (pieteikumu kopsumma $1 100). No 100 līdz 200 dolāriem solījušies ziedot katrs no Čikāgā nepilnas dienas laika kontaktētajiem 16 tautiešiem (kopsumma $1 700). ELJAs 10. kongresa laikā 15 jaunieši, galvenokārt Minsteres Latviešu ģimnazijas abiturienti, uz vietas ziedo 190 vācu marku, bet ASV rietumkrasta latviešu jaunieši iemaksā 75 dolārus radiokuģa fondā. 32 Kāda J. Plūmes kontaktētie 15 cilvēki katrs solījis $100, bet ar noteikumu, ka latviešu organizācijām jānodibina formāla komiteja, padome vai organizācija [Baltijas Balss] projekta izvešanai 33 Entuziasms ELJAs un ALJAs kongresos, arī citos jauniešu salidojumos, ir ievērojams – cilvēku skaits, kas būtu ar mieru strādāt uz kuģa, ir daudz lielāks nekā paredzamo vietu skaits. Varot gan izrādīties, kā norāda Dzintars Paegle, ka tiem, kam drosme, ne vienmēr ir arī zināšanas un spējas, tāpat kā tiem, kam zināšanas, ne vienmēr ir drosme. 34 Velta Toma (1912-2000), iepazinusies savā dzīves vietā Toronto ar “trīs matrožu” izplatī- 29
- Page 3 and 4: Eiropa no Igaunijas negaida franču
- Page 5 and 6: Vakara avīzes pauda satraucošas z
- Page 7 and 8: edvards estlins kamingss no krājum
- Page 9 and 10: top) kā tiks noplūkts. Izauklē s
- Page 11 and 12: Laiki mainās. Tie vēderi tā. Bet
- Page 13 and 14: jāķērc. Pēc kādiem likumiem ta
- Page 15 and 16: Gundars Pļavkalns MODERNISMA DRUP
- Page 17 and 18: mainos vēstījumus par „hobitiem
- Page 19 and 20: izdevies - tāds ir literatūrzinā
- Page 21 and 22: grūstīdamies rindā pie kases vai
- Page 23 and 24: gam pie Raudu mūŗa, būdami, kā
- Page 25 and 26: Juris Šlesers GRŪTS DARBS - SMAGS
- Page 27 and 28: iskām atšķirībām. Somijas iedz
- Page 29: Kris Lūiss (Lewis). No sērijas Mi
- Page 33 and 34: goties uz diplomātisko stāvokli,
- Page 35 and 36: akstīta anonīma, piecu lapu gaŗa
- Page 37 and 38: kam drīz vien seko Maskavas rīkoj
- Page 39 and 40: Protams, Podnieka darbos var saskat
- Page 41 and 42: Voldemārs Avens Ēriks Rudāns - L
- Page 43: Edgars Jēriņš. Pašportrets ar T
- Page 46 and 47: formālistu un emigrantu mākslas d
- Page 48 and 49: ir skanējusi visos kontinentos, ar
- Page 50 and 51: pie katra ceļa, pārbraucot Indian
- Page 52 and 53: šajā pasaulē, agri vai vēlu non
- Page 54 and 55: Veļu upi pārjāj jaungaitnieks -
- Page 56 and 57: Rietumu universitātēs tomēr kaut
- Page 58 and 59: Nr. Autors Darba nosaukums Gads 1.
- Page 60 and 61: las rektore Dace Markus māca dzied
- Page 62 and 63: GŪTENBERGA MIELASTS Jānis Einfeld
- Page 64 and 65: No stāstījumu polifoniskām kolā
- Page 66 and 67: natnes grupu, kas, ja zināmām apr
- Page 68 and 69: savukārt dziļi nožēlo, ka Heisl
- Page 70: ku top paustas. Laiks, kad aculieci
Edgars Jēriņš. Džei un Leslija Astorijā. 2005. Ogle uz papīra. 160 x 254 cm.<br />
Par mākslinieku skat. 44. lpp.
Change language