You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
„[20. gadsimta poļu-krievu konflikti] viņam ir<br />
Rietumu mūžīgi pret Krieviju vērsto agresiju<br />
fragmenti.” (http://en.wikipedia.org)<br />
Igaunis Mihkelsons laikrakstā Postimees 15<br />
citē no Meļtjuchova grāmatas (manā latviešu<br />
tulkojumā no viņa angliskā tulkojuma):<br />
„Vācijas sagrāve un Eiropas sociālizēšana<br />
būtu atļāvusi Maskavai pielietot tās zinātniski-technisko<br />
potenciālu, būtu atvērusi ceļu uz<br />
taisnīgu sabiedrības pārkārtošanu 16 Eiropas<br />
kolonijās Āzijā un Afrikā. Sociālistiskā nometne,<br />
nostiprinājusies Vecās pasaules robežās,<br />
kontrolētu lielo vairumu planētas resursu.<br />
Arī ja Jaunā pasaule nebūtu iekaŗota,<br />
tā noteikti nespētu apsteigt krievisko pasauli<br />
dzīves standarta ziņā. Rezultātā rastos liela<br />
sabiedrības neapmierināto daļa, kas ar ilgām<br />
raudzītos pāri okeānam pēc palīdzības.<br />
Sociālistiskajai sistēmai pārņemot pasauli<br />
pilnīgi, Eiropas liberālo tradīciju mērķis, radīt<br />
vienu kopēju cilvēces valsti, būtu sasniegts.<br />
Tas savukārt ļautu izveidoties salīdzinoši stabilai<br />
sabiedrības sistēmai un veicinātu milzīgu<br />
tālākattīstību.” (Cik žēl gan, ka Staļins<br />
palaida gaŗām savu šansi!)<br />
Mihkelsons tad ironizē – ko mēs teiktu, ja<br />
vācu vēsturnieki sāktu nopietni spekulēt,<br />
kāda varētu tagad būt uzplaukusi kārtība,<br />
vienlīdzība un brālība, ja Hitlers nebūtu uzbrucis<br />
1941.VI, bet jau maijā – un rezultātā<br />
uzvarējis kaŗu!? 17<br />
Tā kā Staļina plāni Baltijas valstīm jau mums<br />
bija zināmi tā vai tā, tad Meļtjuchova jaunatklājumi<br />
tur daudz negroza, varbūt precī-<br />
15 Mihkelsons (Marko Mihkelson) ievietojis interneta<br />
Johnsons’s Russia List sava raksta laikrakstā Postimees<br />
(25.11.2000) anglisku tulkojumu (http://cdi/russia/johnson/4652.<br />
html): „Russia in the Thrall of its Own History” („Krievija savas<br />
vēstures gūstā”).<br />
16 Mihkelsons frazi “taisnīgu sabiedrības pārkārtošanu”<br />
ielicis pēdiņās (“fair social restructuring”), bet man šķiet, ka<br />
tā ir neuzmanības kļūda. Meļtjuchovs to saka nopietni!<br />
17 Pēc Meļtjuchova atklājumiem, Staļina oriģinālais plāns<br />
bijis uzbrukt 1940.12. VI, bet ziņas par Hitlera kādreizējā labās<br />
rokas Rūdolfa Hessa pēkšņo lidojumu maijā uz Skotiju, it<br />
kā līgt mieru ar Čerčilu, satraukušas Staļinu un plāns suspendēts.<br />
Vēlāk tas nolikts uz 15.VII – bet tad jau bija par vēlu!<br />
(Skat. Vikipedijas šķirkli “Stalin’s Missed Chance”.)<br />
zāk izgaismo. Uz Pētersona paša pētījumiem<br />
daudz atsauču 5., 6. un 8. nodaļā par latviešu<br />
kaŗavīriem abās pusēs – Krievijā, Latgalē,<br />
Vidzemē un Zemgalē, un vēlāk Polijā un<br />
Vā cijā. Uz tiem savā grāmatā atsaucas arī<br />
Kažociņš. (Pētersons gan nekur nepiemin<br />
Kažociņu.) Abi autori daudz izmanto trimdas<br />
un vācu publikācijas – ieskaitot nodaļās<br />
par Kurzemi un kureliešiem. 18<br />
DILEMMAS SAKNES, SOMIJAS PIEMĒRS<br />
Ilmjervs domā, ka militāra pretošanās atsevišķajām<br />
Baltijas valstīm, dotajos apstākļos,<br />
1939. vai 1940. gadā būtu bijusi bezcerīga<br />
un bezjēdzīga, bet arī „klusā padošanās” nebija<br />
neizbēgama. Viņa skatījumā dilemmas<br />
saknes ir dziļas un komplicētas. Vienā lietā<br />
viņš ar Pētersonu ir vienis prātis – var mācīties<br />
no Somijas piemēra ... tikai, ne pēdējā<br />
brīdī! 20-os un 30-os gados Somija saglabāja<br />
demokrātiski parlamentāru valdību un<br />
Somijas polītiķi spēja izvairīties no Padomju<br />
savienības aģentu kukuļiem tās iekšpolītikā.<br />
Baltijas valstis to nespēja, un rezultātā<br />
to savstarpējās sadarbības un ārpolītikas<br />
centieni tika sabotēti. Arī no Vācijas. Kukuļi<br />
20-os un agrajos 30-os gados deva pamatu<br />
šantāžai vēlāk. Pēc 1939.23.VIII vācu-krievu<br />
draudzības pakta stāvoklis kļuva kritisks un<br />
neatgriezenisks. Kad 2.XII 19 Somijas radio<br />
sauca igauņus, latviešus un lietuviešus palīgā,<br />
viņu valdības jau bija dziļi zirnekļa tīklā<br />
iekšā – sapinušās, šķirtas un paralizētas.<br />
Tās pat nebalsoja līdzi, kad Tautu savienība<br />
14.XII izslēdza Padomju savienību – kā agresoru<br />
pret Somiju. Ilmjerva darbs, vairāk nekā<br />
Pētersona, pelna vēsturnieku izvērtēšanu.<br />
Krustugunīs ir grūts darbs – grūti lasāms,<br />
grūti uzņemams. Pārpildīts apcirknis, kas<br />
prasās vētīšanas. Žēl, ka grūtais darbs tik<br />
viegli ņemts. Bet ir arī ieguvums – „sānceļi”!<br />
_____________<br />
Līdzās ārsta darbam, Juŗa Šlesera interešu lokā vienmēr<br />
bijusi vēsture. Precējies ar dzejnieci Maiju Meirāni.<br />
Nesen beidzis ārsta praksi, turpina dzīvot Bostonā<br />
Bēkona (Francis<br />
Bacon)<br />
Romas pāvests<br />
Inocents X<br />
Skat. „Dažos vārdos”<br />
(55. lpp.)<br />
18 Ģenerāļa Jāņa Kureļa vadītā kaŗaspēka vienība, kas kaŗa<br />
beigās drāmatiski un traģiski manevrēja starp vācu pavēlniekiem<br />
un savu idejisko bāku, slepeno pretestības organizāciju<br />
Latvijas Centrālo padomi (LCP).<br />
19 Divas dienas pēc krievu uzbrukuma Somijai. Skat.<br />
Ilmjärv, 430 (7. piezīme, augstāk),<br />
26
Change language