Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
valstu kaŗamākslas īpatnības”. Šeit un agrāk,<br />
Somija tiek izcelta kā svarīgs piemērs, no kā<br />
mācīties. Pielikumā dažādi dokumenti un<br />
fakti, no kuŗiem īpaši nozīmīgs staļinistu noslepkavoto<br />
vai apcietinājumā mirušo latviešu<br />
ģenerāļu saraksts (pāri par 50!)<br />
Šī megadarba lielproblēma ir mērķauditorijas<br />
neskaidrība. Kā militārvēsturiskam darbam,<br />
tam būtu jābūt zinātniskam – piemērotam<br />
speciālistu kritiskai izvērtēšanai. Par to<br />
lai spriež militāro zinību speciālisti un vēstures<br />
zinātnieki. Bet cik tādu bija satracināto<br />
Krustugunīs pircēju pūlī? Šķiet, pircējus pievilināja<br />
intriģējošie apakšvirsraksti: Latviešu<br />
kaŗotmāka ... 60 gadus no tautas slēptais!<br />
(Gandrīz kā Davinči kods ...) Grāmatu jau neviens<br />
veikalā neizlasīja.<br />
No veikalnieciskā viedokļa, šī, protams, nav<br />
problēma. Bet lasītājs, kas cerēja daudz ko<br />
iemācīties, varētu justies pievilts. Ne jau, ka<br />
grāmatā nebūtu daudz informācijas, un šodienas<br />
lasītājam daudz tiešām varētu būt<br />
jauns – sevišķi, ja nav jau izlasījis daudzos<br />
trimdas izdevumus par šiem notikumiem,<br />
kā arī pēdējos 16 gados atvērtos archīvus<br />
Latvijā un Krievijā. Tomēr bija ļoti grūti izvētīt<br />
svarīgo no milzīgā militāro detaļu lēveņa,<br />
ko pulkvežleitnants Pētersons savā kaŗa pētnieka<br />
mūžā savācis un visu burtiski sabēris<br />
šajā monografijā. Pieiešu tai no nespeciālista<br />
lasītāja viedokļa – kas nezin izšķirt divīzionu<br />
no divīzijas vai fronti no teātŗa. Pakavēšos arī<br />
dažos sānceļos, kuŗos šis cīniņš mani ieveda.<br />
KĀ BŪTU, JA BŪTU NOTICIS CITĀDI?<br />
Grāmatas idejiskā virstema ir tā pati, kuŗu<br />
nesen pauda „kā būtu, ja būtu noticis citādi”<br />
žanrists Ainārs Zelčs pērn publicētajā romānā<br />
1940, 6 un pirms tam pētījis un analizējis<br />
kontroversiālais igauņu vēsturnieks Magnuss<br />
Ilmjervs (Magnus Ilmjärv) monografijā Klusā<br />
padošanās. 7 Zelčs un Pētersons abi pārliecināti,<br />
ka vienīgais pareizais solis Latvijas valdībai<br />
1940. gada jūnijā bija militāri pretoties<br />
okupācijai. To vajadzējis darīt jau arī 1939.<br />
gada rudenī, kad Padomju savienība prasīja<br />
sev militāras bazes Latvijā. Somija pretojās<br />
un saglabāja savu neatkarību. Latvijai vaja-<br />
6 1940. Rīgā: Zvaigzne, 2006; recenzija: Juris Šlesers. „Mēs<br />
kaŗosim – Ulmanis”, Jaunā Gaita, nr. 246, 2006.IX, 60-62.<br />
7 Magnus Ilmjärv. Silent Submission/ Formation of Foreign<br />
Policy of Estonia, Latvia and Lithuania/ Period from Mid-<br />
1920-s to Annexation in 1940. Stokholmā: Stockholm<br />
University, 2004. (Angļu valodā, 592 lpp.)<br />
dzējis tāpat. (Ilmjervs domā citādi.)<br />
Pētersons uzsveŗ, ka Latvijas armijas vadība<br />
bija izcili kompetenta mazas valsts aizsardzības<br />
plānošanā un latviešu kaŗavīri ir pierādījuši<br />
izcilas kaujas spējas. Izmisuma un patriotisku<br />
jūtu iespaidā, tie visās 2. pasaules kaŗa<br />
kaujās pret abiem ienaidniekiem (dažkārt arī<br />
pret saviem tautas brāļiem pretējā pusē) centībā<br />
un varonībā pārspējuši gan ienaidniekus,<br />
gan savus vācu vai krievu cīņas biedrus. Ar<br />
šiem faktoriem 1939. vai 1940. gadā būtu<br />
varēts stāties pretim arī lielam pārspēkam.<br />
Nepietiekamo Latvijas armijas apbruņojumu<br />
autors gan piemin (99), bet atstāj nerisinātu.<br />
8 To, tāpat kā nesekmīgo kopējas aizsardzības<br />
diplomātiju ar Igauniju, Lietuvu un<br />
Somiju, lasītājs, protams, var likt uz atkārtoti<br />
pieminēto „nespējīgo polītiķu” birkas.<br />
SOMIJA KAŖOJA ...<br />
Kā argumentu militārai pretošanās Pētersons<br />
uzdod 2. pasaules kaŗā Latvijai zudušo iedzīvotāju<br />
skaitļus: 130.000 kritušo, no tiem ap<br />
80.000 vācu armijas sastāvā; 260.000 represēto<br />
un Latviju atstājušo. Salīdzinājumā –<br />
Somija zaudējusi 19.545 kritušo. (78) Autora<br />
secinājums: ar militāru pretošanos – arī vēl<br />
1940.VI – „mēs nekad nezaudētu tādu skaitu<br />
kritušo un bezvēsts pazudušo un mums<br />
nelabvēlīgo imigrantu masu ievešanu deportēto<br />
vietā.” (79) Nu – var jau būt ... bet<br />
arguments strauji saplok, kad uzzinu (no<br />
cita avota 9 ), ka visā 1939.-1945. g. periodā<br />
Somija zaudēja 90.000 kritušo. Šķiet, ka<br />
Pētersona uzdotais skaits attiecas tikai uz<br />
1939.-1940. g. Ziemas kaŗu, bet lasītāju tas<br />
maldina.<br />
Pie Somijas atgriežamies atkārtoti. Tiek uzsvērta<br />
līdzība Somijas un Latvijas virsnieku<br />
augstā līmeņa kaŗamākslas apguvē un stratēģiskā,<br />
operātīvā un taktiskā plānošanā, un<br />
abu tautu kaŗavīru lielā drosme, dzimtenes<br />
mīlestība un kaŗotspēja – bet maz uzmanības<br />
veltīts materiālām, ģeografiskām un vēstu-<br />
8 1939. g. rudenī, kad krievi pieprasīja bazes Baltijā, abi vadošie<br />
ģenerāļi, Balodis un Berķis, atzina, ka Latvija nav spējīga<br />
pretoties, jo – „Armijai nebija pietiekami ieroču”. Ulmanis<br />
toreiz gribējis mobilizēt armiju, tomēr abi ģenerāļi viņu pārliecināja<br />
to nedarīt, bet pieņemt Maskavas prasības. Avots:<br />
Juka Rislaki (Jukka Rislakki). Kur beidzas varavīksne/ Krišjānis<br />
Berķis un Hilma Lehtonena. (Tulkots no somu valodas.) Rīgā:<br />
Jumava, 2004, 181-183. Par bruņojuma problēmām, skat.<br />
arī: Edgars Andersons. Latvijas vēsture 1920-1940/ Ārpolītika<br />
II. Stokholmā: Daugava, 1984, 138-144.<br />
9 Juka Rislaki (Jukka Rislakki). Kluso slēpotāju zeme Somija.<br />
(Tulkots no somu valodas.) Rīgā: Valters un Rapa, 2003, 70.<br />
24
Change language