Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MAIJA MEIRĀNE – ĒRPF LAUREĀTE 2007<br />
Trīs gadus pēc dzejnieka, žurnālista un redaktora<br />
Raistera (1905-1967) nāves tiek<br />
nodibināts Ērika Raistera Piemiņas fonds un<br />
ĒRPF balva – ar mērķi atbalstīt un rosināt<br />
centienus žurnālistikā, literatūrā un vēstures<br />
pētniecībā. Šogad fonda valde balvu piešķir<br />
dzejniecei, redaktorei, grafiķei un pedagoģei<br />
Maijai Meirānei (dz. Krustāne, precējusies ar<br />
JG redakcijas locekli, Dr. Juri Šleseru).<br />
II Pasaules kaŗa beigu posmā kopā ar vecākiem<br />
Maija nonāk Vācijā (1944), kur Lībekas<br />
bēgļu nometnē beidz pamatskolu un iestājas<br />
Neištates (Neustadt) latviešu ģimnazijā.<br />
Kad no Vācijas bēgļu nometnēm sākas Lielā<br />
Izklīšana (40. gadu beigās, 50. gadu sākumā),<br />
Krustānu ģimenei par politiskās trimdas<br />
turpinājumu kļūst ASV (1949), kur, pēc<br />
amerikāņu vidusskolas beigšanas Baltimorā,<br />
Maija beidz Merilandes Mākslas institūtu<br />
(Maryland Institute) ar BFA (Bachelor of Fine<br />
Arts) grādu dizainā (1958) un Rodailandes<br />
Dizaina institūtu (Rhode Island Institute of<br />
Design) ar maģistres grādu (1966) grafikā<br />
un mākslas pedagoģijā, kam seko grafiķes,<br />
mākslas recenzentes, dizaineres, mākslas<br />
skolotājas darbs Bostonā, arī kādu laiku<br />
Baltimorā, un piedalīšanās ar grafikām grupu<br />
un solo izstādēs ASV un Latvijā (Ārzemju<br />
mākslas muzejā un Rīgas pilī). Starp daudzajām<br />
trimdas aktivitātēm minēsim tikai<br />
dažas – Bostonas latviešu teātŗa dekorātore,<br />
Bostonas latviešu skolas pārzine (1976-<br />
1984), literatūras skolotāja Beverīnas latviešu<br />
vasaras vidusskolā, lektore 2 x 2 un 3 x<br />
3 nometnēs, atdzejotāja (e.e. cummings,<br />
Robert Graves, Karol Wojtyła u.c.), mākslas<br />
recenzente un rakstu autore (par Jāni Plēpi,<br />
Dzintaru Freimani u.c.) trimdas periodikā,<br />
Amerikas Latviešu mākslas apvienības<br />
(ALMA) un Latviešu Rakstnieku apvienības<br />
(LaRA) biedre un tās žurnāla LaRAs Lapa redaktore<br />
(nr. 44-50, 1994-1999).<br />
Jaunas, dzidras vēsmas uzpūš Maijas pirmie<br />
dzejojumi („Latgalei”, „Tītavas” un „Stāvos”<br />
– JG119, 1978), ar kuŗiem viņa pievienojas<br />
jaungaitnieku saimei. Līdz šim pēdējā dzejas<br />
kopa atrodama JG240(2005). Maija Meirāne<br />
nav daudzrakstītāja, bet erudītās, plašu kultūras<br />
apvāršņu dzejnieces precīzās un ietilpīgās<br />
dzejrindas, viņas izkoptais mākslas rokraksts<br />
nav sajaucams ne ar vienu citu. Viņas<br />
abi poētiski izcilie un grafiski skaistie autores<br />
pašas iekārtotie krājumi jau tagad ir kļuvuši<br />
par mūsu dzejas dārgakmeņiem. No Dūmistabas<br />
(Toronto, 1987), tāpat kā no Kalmītes<br />
rijām, dveš senatnīguma elpa, zīmes no aizlaikiem,<br />
rūgtenas smaržas, dažādu folkloristisku<br />
burvestību noskaņas. Un, kaut arī nāks<br />
velētājas ar palagiem, / un iesmels mūs madrigālos,<br />
visnotaļ zem visām palodām / dēd<br />
izmisums. Kāpēc dūmistaba? Uz to atbildi<br />
rodam dzejnieces pēcvārdā: Patiesā Dūmistaba<br />
atrodas brīvdabas muzejā, restaurētā<br />
guļbaļķu celtnē un ar aizšaujamo lūku loga<br />
vietā. Tā ir no Meirānu sādžas Gaigalavas<br />
pagastā, un tur, pirms 235 gadiem dzīvojis<br />
mans vectēva vectēvs. Bet tajā otrā Dūmistabā<br />
mīt septiņas nedēļas dienas, gadskārtas,<br />
satiktie un pazudušie draugi, dziesmas par<br />
sauli, svētkiem, par eglēm un prieku. Arī –<br />
zalkšu kauliņu krelles un pīlādžu krusti. Un<br />
dūmi reizēm kož acīs. Bet tad es atšauju<br />
lūku, un ļauju, lai tie sajaucas ar garojošo<br />
zemi. Tātad ne tikai zīmes no aizlaikiem, bet<br />
vienlaikus centieni uzminēt, uztaustīt arī šodienas<br />
vārdu, parādīt to modernā estētiskā<br />
pasaulē. Arī naktsvēstulēs (2002, Rīgā) Meirāne<br />
meklē tautas maģiskā un šodienas vārda<br />
saliedēšanas noslēpumus. Un viņai tas<br />
16
Change language