You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Tikai lielāks, tāds kā Latvijas zilās spārītes. Kā<br />
maza ēnas plūksna viņš tur lidinās, neatlaidīgi,<br />
kā kaut ko meklēdams. Drusku kā apsēsts,<br />
kā kāds gars. Viņa vieglā, ēnveidīgā parādība<br />
brīnišķā saskaņā ar krēslas stundu, dārza<br />
zaļganpelēkumu. Komponistam te varētu iznākt<br />
mūzikas gabals.<br />
Vakara lielums un rāmums draudzīgā līdzvērtībā<br />
ar kukaiņa mazumu.<br />
Nav dzirdēts, ka šie lielie odi kostu, sūktu<br />
asinis. Bet kāpēc viņš ņemas lidināties gar<br />
rūti? Vai viņš tikpat labi nevarētu lidināties<br />
gar stumbriem, stiebriem, zariem? Viņa neatlaidībā<br />
kaut kas līdzīgs cilvēka apsēstībai.<br />
Mums ir daudz kā līdzīga. Viena mākslinieka<br />
vilcieni, veidi, temati. Es tikai nevaru beigt<br />
brīnīties, kā viss ir izdomāts un saskaņots.<br />
Katrs kukainis, kāds viņš būs un ko viņš darīs.<br />
Mārīte rāpos pa stiebru uz augšu un tad pacels<br />
spārnus un aizlidos uz margrietiņu. Tikai<br />
mārīte. Šis ods tā nedarīs. Ne prātā viņam<br />
nenāks rāpties augšā pa stiebru. Un visām<br />
irbēm būs tieši tādi cekuli un ne citādi. Un<br />
pēc lietus mākoņi pašķirsies, saule spīdēs<br />
uz rasainām pļavām, dār ziem, mežiem, un<br />
katra atsevišķā ūdens lāse sevī<br />
spoguļos gaismu. Katrā maza<br />
saulīte! Tas tagad liecas pretī<br />
uz katra soļa. Eju gar vecajiem<br />
pazīstamajiem krūmiem, viņu<br />
lapu miljoniem, un reibstu iedomādamās<br />
– nē, zinādama – ka<br />
katrā vienā no tām ir brīnumains<br />
sakārtojums, smalki vadi, pa<br />
kuŗiem noteiktos virzienos plūst<br />
dzīvību dodošas, dzīvību uzturošas<br />
vielas, tiek radīta zaļā dvaša,<br />
kas nepieciešama mūsu pastāvēšanai.<br />
Katrā no šīm mazajām<br />
lapām tas ir... Esmu apsēsta, kā<br />
tas ods ar savu lidināšanos, ar tā<br />
ievērošanu, apbrīnošanu, neuzrakstu<br />
vēstules mīļiem, labiem cilvēkiem, nemeklēju<br />
grāmatai izdevēju, tā tagad ir.<br />
*<br />
Pirmslietus jausmas. Pelēks vējš, viegls vēsums<br />
gaisā. Kaimiņu augstās priedes spēcīga<br />
iešalkšanās. Koki un augi jūt lietus tuvošanos,<br />
pelēko maigumu gaisā. Neesmu vēl izdarījusi<br />
pirmslietus darbus, bet es tevi gaidu,<br />
es tevi mīlu, pelēkais, dzīvību ceļošais lietu!<br />
Eju ap māju, šo to paņemu, palieku zem<br />
jumta. Man ceļā galvas augstumā gadās nokarens<br />
priedes zars, zaļas skujas. Es apstājos,<br />
ļauju tam pieskarties sejai, brīdi paturu skujas<br />
starp lūpām.<br />
Atceries? Mēs te gājām ikdienas gaitās pa<br />
māju, katrs savus darbus darīdami. Dažreiz<br />
durvīs satikdamies, uz celiņa gaŗām iedami,<br />
brīdi apstājāmies, salikām kopā vaigus. Tu<br />
uzliki man roku uz pleca, ar plaukstu apņēmi<br />
kaklu. Tad gājām tālāk savos darbos. Te, šajā<br />
pakalnā, mēs divi no Latvijas.<br />
Nu es te eju viena. Nu es brīdi pastāvu kopā<br />
ar mazu priedes zaru. Cik skaists un labs tu<br />
esi, es viņam nočukstu.<br />
Ir cits laiks. Savāds, nebijis, brīnumains.<br />
*<br />
Kā tagad dzīvoju –<br />
Pievakare, krēslo. Pēkšņi redzu uz kamīna akmeņiem<br />
mazu atspīdumu no rietošās saules.<br />
Bāli zeltains gaismas laukumiņš, viens pats<br />
krēslainajā telpā. Kluss, viegls. Tai pašā laikā<br />
īstens, nenoliedzams, stiprs. Tik īpašs. Jau<br />
sen mani būris gaismas vieglums un klusums.<br />
Tās ir lielas īpašības, lielas lietas.<br />
Tās var piepildīt rītus, apvāršņus,<br />
brīnumaini atrasties ap bērzu<br />
stumbriem. Un kā šis lielums un<br />
lieliskums, tikpat īstens un nenoliedzams,<br />
te ir mazā atspīdumā<br />
uz viegli apputējuša akmens.<br />
Tur tas ir. Es nostājos tam pretī.<br />
Salieku rokas, stāvu tā priekšā.<br />
Es čukstu: ved mani, rādi man,<br />
brīnišķīgais, palīdzi man izdarīt,<br />
lai ir labi, lai labi, lai ir labi...<br />
Ēra gleznojums<br />
Kādu mirkli mēs tā esam. Tad<br />
savā neizsakāmajā vieglumā, tas<br />
ir pazudis, nav vairs. Paskatos<br />
pār plecu uz logu – jā, saule<br />
noslīd aiz kokiem. Pareizi, saskan.<br />
Es noskaitīju lūgšanu, kamēr tas te bija.<br />
Manī radās, tas radīja manī lūgšanu, mazs,<br />
starp dārza krūmiem izspraucies stars.<br />
Tad eju vakara so li.<br />
Tā tagad dzīvoju. Šis ir vienreizīgs laiks. Nekad<br />
nav bijis tik brīnumaini kā tagad. □<br />
JG iespējams nopirkt Rīgā – Latvijas<br />
Okupācijas muzeja grāmatgaldā,<br />
Strēlnieku laukumā 1.<br />
12
Change language