You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Benita Veisberga<br />
PIERAKSTI<br />
Šorīt tāda lieta. Naktī bija auksts, no rīta uz<br />
loga aprasojums. Spoža saule, apraso juma<br />
lāses mirdz. To mēs zinām. Tas ir redzēts. Bet<br />
ārā aiz tā ir gaŗskujainā priede, tās skujas arī<br />
mirdz saulē. Ar sīkā kiem, smalkākiem spīdumiem<br />
nekā uz rūts. Labi, arī tas ir zināms,<br />
skujas spīd saulē. Bet tagad. Tagad pāri kalnam<br />
atnāk viegla vēsma, lēni kustina priedes<br />
zarus. Un nu smalkie spīdumi skujās šūpojas<br />
aiz un cauri aprasojuma spīdumiem uz<br />
rūts. Atšķirīgu mirdzumu kopas tuvinās un<br />
tālinās. Satie kās, pārklājās. Ieiet viena otrā,<br />
atvelkās. Atkal tuvinās. Kā lēnas, zaļzeltainas<br />
dejas raksts, vēja elpas vadīts. Mirdzumi<br />
pakļā vušies vēsmai kā dejotāji vai spēlētāji<br />
pa kļaujas mūzikai. Viņu mūzika ir gaisa plūsma,<br />
pēc tās tie šūpojas un mirdzinās. Kopā<br />
ar vieglām ēnām. Kas par saskaņas brīdi viņiem<br />
visiem tur ir, zariem, stariem, ēnām, zālei,<br />
kalna slīpumam...<br />
Es paskatos vārdnīcā. Viens skaidrojums<br />
sa ka, ka harmonija ir atsevišķu daļu vienošanās,<br />
saprašanās, radot veseluma un skaistuma<br />
izjūtu. Tas tur pašlaik ir, pavisam tuvu.<br />
Un tad vēl jāievēro, ka šie mirdzumu raksti<br />
nav tikai mechāniska redzes parā dība. Kaut<br />
kas daudz, daudz vairāk. Jo katrs spīdums,<br />
katra mirdzošā lāse ir drusku savienojusies<br />
ar to, kas ir apkārt, uzņēmusi sevī kaut ko no<br />
rīta vēsuma, skuju zaļuma, pāri kalnam klīstošām<br />
gaisa strāvām. Bet tikai drusku! Tas ir<br />
ļoti sva rīgi: tikai nelielā, vēlamā daudzumā<br />
viņi to ir uzņēmuši sevī. Viņi nav saplūduši,<br />
viņi ir palikuši savi. Citādi viņi nemaz nevarētu<br />
mirdzēt. Mīļais Dievs, lūk, nu viņi sāk vēl<br />
čukstēt un teikt par mums, par Latviju, ka<br />
jāpatur savums...<br />
Tas vēl nebija redzēts, nebija tā parādījies.<br />
Budistu mūki to laikam cenšas panākt savās<br />
meditācijās – un šorīt tas pats te šūpojas gar<br />
logu.<br />
Vienkārši tādēļ, ka pasaule ir tik pārpilna ar<br />
šīm brīnišķībām.<br />
*<br />
Sēžu autiņā, gaidu Āŗa vilcienu, gaŗām iet<br />
ļaudis. Sievietes, meitenes, pliki vēderi, vīrieši<br />
noslīd malā. Tas tagad parasts apģērbs: apžmiegtas<br />
džīnas ar zemu jostas vietu, augšdaļā<br />
tāds puskrekliņš. Vēderi pliki, nabas ārā,<br />
kājās biezu zoļu, augstu papēžu zandāles.<br />
Vienai tetovējums uz rokas, vienai mazs vēderiņš<br />
spiežas pāri džīnām. Viņa neko. Viņa<br />
brauc uz Sanfrancisko.<br />
Pēkšņi acu priekšā nolaižas Jelgavas Lielā<br />
iela – toreiz bērnībā, ar tiem cilvēkiem, kas<br />
tur gāja. Mūsu klases audzinātāja Siliņa kundze,<br />
skolas pārzine Hansena jaunkundze.<br />
Mācītājs Romiņš. Bisenieka kundze, vectēvs,<br />
mana klavierskolotāja... Ko viņi būtu teikuši,<br />
kādus ģīmjus rādījuši, ja tur būtu parādījušās<br />
šādas būtnes? Diezi, vai policists bāli zilajā<br />
formas tērpā nebūtu kāpis nost no mazā paaugstinājuma<br />
Lielās un Katoļu ielas krustojumā,<br />
būtu devies turēt Jelgavu pie jēgas un<br />
kārtības. Tur būtu bijuši joki.<br />
Citas iet gaŗos brunčos, tumšzilos bikšu<br />
uzvalkos, portfeli padusē. Iet kā katrs grib.<br />
Atnāk vilciens, un Āris kāto šurp taisnā līnijā<br />
cauri šim baram, arī ne aci nepamirkšķinājis.<br />
Benita Veisberga. Ēra litogrāfija<br />
Rakstniece Benita Veisberga ir viena no pirmajām<br />
jaungaitniecēm – tēlojums „Ar Oldzīti,” kas ir arī viņas<br />
pirmā publikācija, iespiests JG 5-7 (1956). Romānam<br />
Es, tavs maigais jērs (1968, Jāņa Jaunsudrabiņa<br />
balva) seko liriskā dienasgrāmata Orindas piezīmes<br />
(1977), atmiņu grāmata par dzimto Jelgavu Brīnumaini<br />
(1995, PBLA KF balva) un Trimdas grāmata<br />
(1995, PBLA KF balva). Publikācijas Latvijas un trimdas<br />
periodikā. „Pierakstu” sākums JG 243 (2005).<br />
Dzīvo Kalifornijā.<br />
8
Change language