Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
19.02.2015 • Views
Share Embed Flag

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, jūnijs, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
stradini.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

<strong>2010</strong>. gada jūnijs Nr. 2 (28)<br />

Latvijas kardiologi –<br />

tilts starp Ameriku un Japānu<br />

Stradiņa slimnīcas<br />

simtgades balle<br />

Jauni pakalpojumi<br />

Pacientu ombuds

SATURS I Slimnīcas Ziņas<br />

3<br />

4<br />

8<br />

9<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

16<br />

17<br />

18<br />

19<br />

20<br />

21<br />

22<br />

23<br />

24<br />

25<br />

26<br />

27<br />

IEVADRAKSTS<br />

Darba pilna vasara, A. A. Veinbergs<br />

STRADIŅIEM 100<br />

Stradiņa slimnīcas simtgades balle, I. Stibe, I. Lapsa<br />

AKTUALITĀTES<br />

Valdes lēmumi<br />

Celtniecības un remontdarbi, J. Gūtmans<br />

Aicina kļūt par donoru<br />

Komunikācija ar pacientu un viņa piederīgajiem, A. Kalēja<br />

Pateicoties ārstu profesionālai un operatīvai rīcībai<br />

VIEDOKLIS<br />

Maksas pakalpojumi laiku lokos, O. Rubens, G. Rusecka<br />

UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />

Latvijas kardiologi – tilts starp Ameriku un Japānu, I. Bajāre<br />

Uzsāk saudzīgākas operācijas plaušu vēža pacientiem<br />

LEPOJAMIES<br />

L’OREAL Latvijas stipendija “Sievietēm Zinātnē”<br />

Valsts apbalvojumi<br />

Apsveicam<br />

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

Internās medicīnas rezidentu apmācība Stradiņos, L. Zariņa<br />

Studiju ceļojumu stipendijas<br />

NUMURA INTERVIJA<br />

Andis Paeglītis: Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs – kā otrās mājas<br />

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Plastiskās ķirurģijas iespējas Stradiņos, A. Ruberte<br />

Atlaides ķirurgu konsultācijām<br />

Populāras atveseļošanās programmas, A. Buša<br />

Fizikālās un estētiskās medicīnas procedūras<br />

NOTIKUMI<br />

Pacientu ombuds<br />

Kam vajadzīgi jaunie ārsti?<br />

Latvijas doktors Hauss<br />

Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākums<br />

Endoskopiskas terapijas iespējas pacienta sagatavošanai aknu transplantācijai<br />

Transplantācijas iespējas Latvijā<br />

Grāmata par profesoru Volkolākovu<br />

VĒSTURE<br />

Revolucionāre un kordziedātāja Milda Rusmane, J. Liepiņš<br />

MĀSU SLEJA<br />

Māsu prakse Stradiņa slimnīcā, G. Aleksandroviča<br />

Starptautiskā māsu diena<br />

PERSONĪBA<br />

Ārstu dzimta četrās paaudzēs, A. Buša<br />

PIEREDZE<br />

Ambulatorās ķirurģijas centram – divi gadi, A. Martinsons, L. Lēmane, M. Lāce<br />

Edīte Amane: Esmu īstajā vietā!, A. Savoņi<br />

Vija Voltnere: Pacienti vienmēr pirmajā vietā<br />

SALIDOJUMS<br />

RSU 60 gadu jubilejas svinības<br />

SVEICAM<br />

2 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTS<br />

Darba pilna vasara<br />

Šī vasara paliks slimnīcas vēstures lappusēs ar to, ka sāksies veco slimnīcas korpusu nojaukšana, lai<br />

atbrīvotu vietu jaunajam. Tiek plānots, ka veco korpusu demontāža sāksies augustā. Nojaukšanai<br />

paredzēti 9 vecie korpusi. Vairākas slimnīcas struktūras un nodaļas tādējādi pārcelsies uz jaunām<br />

telpām, piemēram, Imunoloģijas laboratorija un citas struktūras no 19. korpusa. Sāksies parka<br />

labiekārtošana.<br />

Taču pats pirmais darba objekts šovasar būs galvenā aleja, galvenie vārti un jaunais ceļš, pa kuru<br />

iebrauksim un izbrauksim no slimnīcas. Ventspils ielas vārti tiks slēgti, tādēļ jau laikus sāksies galveno<br />

vārtu un iebrauktuves rekonstrukcija – jo turpmāk pa šo ceļu no Pilsoņu ielas notiks visa<br />

transporta kustība. Šim nolūkam izstrādāts jauns transporta kustības plāns slimnīcas teritorijā un<br />

saskaņā ar to jau jūnija nogalē sāksies galvenās alejas un ielas asfaltēšana no 2. līdz 12. korpusam –<br />

iekšpusē gar žogu paralēli Liepājas ielai. Turklāt tiks piepildīts sens solījums mūsu darbiniekiem –<br />

taps vēl vieni jauni vārti no Atpūtas ielas.<br />

Par visām šīm pārmaiņām Jūs regulāri informēsim un ceram uz sapratni un atbalstu reizēs, kad<br />

varbūt piedzīvosiet kādas neērtības.<br />

Taču kopumā slimnīcas valde un saimnieciskās struktūras ir darījušas visu, lai darbi noritētu<br />

saskaņoti un lai šie pasākumi būtu savienojami ar slimnīcas ikdienas darba grafiku.<br />

Šī žurnāla lappusēs lasīsiet par to, kā esam virzījušies uz priekšu, neskatoties uz ekonomiska rakstura<br />

grūtībām, realizējuši atkal jaunas un efektīvas idejas pacientu ārstēšanā, meklējuši ceļus, kā<br />

pacientiem vēl labāk palīdzēt. Mūsu pacientu plūsma nav samazinājusies.<br />

Esam realizējuši vairākas idejas, kas palīdz strādāt arī mums pašiem, kā arī esam piedzīvojuši daudzus<br />

skaistus brīžus – sveikuši mūsu māsas viņu profesijas dienā un uzdāvinājuši svētkus visam<br />

mūsu kolektīvam. Domāju, ka skaisto slimnīcas 100-gades svinību noskaņa vēl vairāk ir saliedējusi<br />

mūs un radījusi jaunu kopības sajūtu.<br />

Tādēļ gribu pateikties visiem, kas ieguldīja lielu radošu darbu šo pasākumu organizēšanā un tiem<br />

mūsu draugiem, kas mūs no sirds atbalstīja. Šādu lielu projektu un pasākumu īstenošana – tas arī<br />

nostiprina pārliecību par sekmīgu tālāko plānu realizāciju un paļāvību pašu spēkiem. Mums ir laba<br />

komanda un pašaizliedzīgi veselības aprūpes darba darītāji, ar kuriem lepojamies.<br />

Novēlu Jums visiem skaistu šo vasaru! Meklējiet un atrodiet veidu, kā vislabāk atpūsties un baudīt<br />

to kopā ar saviem tuvajiem!<br />

A.A.Veinbergs,<br />

valdes priekšsēdētājs<br />

<strong>2010</strong>. gada jūnijā<br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

3

STRADIŅIEM 100<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Stradiņa slimnīcas simtgades balle<br />

Ieva Stibe<br />

Ieva Lapsa<br />

Komunikācijas nodaļa<br />

Vasarīgs siltums, pļavās lidinās krāsaini tauriņi, zaļo zāle, parkos zied koki un košas puķes.<br />

Gaiss ir burvīgu krāsu un reibinošu smaržu pilns. Daba ir sava krāšņuma zenītā! Ir ziedoņa<br />

laiks! Ziedonis jūtams ne tikai apkārtējā dabā, bet arī Stradiņa slimnīcas vēsturē. Simts darba<br />

pilni gadi aizvadīti, lai šodien varētu smaržot un veldzēt dvēseli ar šī gadsimteņa laikā paveiktajiem<br />

darbiem, sasniegtajām virsotnēm un ieguldītajiem pūliņiem, kas kā krāšņi ziedi priecē<br />

acis un piepilda sirdis!<br />

Krāšņā ziedoņa laika noskaņā nosvinēta arī Stradiņa slimnīcas 100 gadu jubileja. Balles organizatoru<br />

komandas vārdā vēlamies pateikt lielu paldies par kopā pavadīto burvīgo sestdienas<br />

vakaru – bez Jūsu līdzdarbības šī balle nebūtu izdevusies! Protams, pasākums tika iemūžināts<br />

arī foto reportāžās. Tāpēc foto stāsta veidā sniegsim nelielu ieskatu balles norisē.<br />

Arēna Rīga pārvērtās ziedošā dārzā, telpas rotāja ābeļziedi un ceriņi, īpašu<br />

gaisotni radīja baltie griestu dekori<br />

Vakara vadītāji Valdis Melderis un Evelīna Strazdiņa (ex. Kovaļevska)<br />

rūpējās par svētku atmosfēru zālē un tiešraidēs ziņoja par notiekošo<br />

plašajās Arēna Rīga telpās<br />

Muzikālo priekšnesumu papildināja Intars Busulis un Ieva Kerēvica<br />

4 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I STRADIŅIEM 100<br />

Skanīgu, ziedoņa laika sveicienu Stradiņa slimnīcas 100 gadu jubilejai sagatavojis Liepājas<br />

Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Orķestrim ziedošu ābeļu alejā<br />

pievienojas maestro Raimonds Pauls<br />

Pozitīvi, siltuma un labu vārdu pilni sabiedrībā<br />

populāru cilvēku video apsveikumi pārsteidza<br />

klātesošos muzikālo priekšnesumu pauzēs. Mūs<br />

sveica Vaira Vīķe-Freiberga, Māra Zālīte, Adrians<br />

Dāvis (Latvijas Gāze), Kārlis Andersons (Latvijas<br />

Balzams), Lilita Ozoliņa, Juris Žagars, Jānis<br />

Domburs, Raimonds Bergmanis, Prāta vētra, Ufo<br />

un Fredis<br />

Īpašs paldies Stradiņu sieviešu korim diriģenta<br />

J.Augustinoviča vadībā, kas slimnīcas dzimšanas<br />

dienai par godu sagatavoja skaistu<br />

apsveikuma repertuāru<br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

5

STRADIŅIEM 100<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Neoficiālajā daļā viesus Sweet Waterz pavadījumā izklaidēja Intars Busulis<br />

un trīs burvīgas dāmas no Ladies Sweet<br />

Pasākuma viesi varēja pārbaudīt savas radošās dotības Vēja zvanu<br />

darbnīcā un Ziedu rotu darbnīcā<br />

Pasākuma dalībniekiem bija lieliska iespēja nofotografēties simtgades<br />

foto salonā<br />

Visa vakara gaitā viesiem bija iespēja uzrakstīt laba vēlējumus slimnīcas<br />

dzimšanas dienā, pēc tam tos iesienot ābeļu zaros. Šobrīd vēlējumu koki<br />

atgādina par balles atmosfēru vairākās slimnīcas uzgaidāmajās telpās<br />

Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 2000 Stradiņa slimnīcas darbinieku<br />

6 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I STRADIŅIEM 100<br />

Īstai jubilejas ballei pienākas arī dzimšanas dienas torte! Valdes priekšsēdētājs nospiež “STARTA<br />

pogu”, izšaujas pirotehniskas sveces un nolīst balts ābeļziedu lietus. Grandiozās simtgades tortes<br />

griešanā talkā nāk valdes pārstāvji Modris Dzenītis ar mačeti un Raimonds Bricis ar<br />

amputācijas nazi<br />

Vakara kulminācijā galvu reibinošus trikus izpildīja gaisa vingrotājas<br />

Mūzika un dejas līdz rīta gaismai...<br />

Lielu paldies sakām slimnīcas atbalstītājiem – tikai un vienīgi viņu piešķirtie finanšu līdzekļi deva mums brīnišķo iespēju nosvinēt šo tik ievērojamo<br />

un nozīmīgo gadskaitli, jo slimnīcas pašas spēkiem šajos ekonomiskajos apstākļos tas nebūtu iespējams.<br />

Pasākumu dāvināja slimnīcas Attīstības fonds.<br />

Atbalstītāji: Amerikas Baltijas tehnoloģiju korporācija, Amerilat MD, Apva med, Arbor Medical Korporācija, B.Braun medical, BT centrs, Dina medika,<br />

Elvim, GlaxoSmithKline Latvia, Ilsanta filiāle, Interlux, J.I.M., Latvenergo, Latvijas Balzams, Latvijas Gāze, Latvijas Mobilais telefons, Meditec,<br />

NMS Elpa, Olympus Latvia, Recipe plus, Remedine, Rīgas piena kombināts, Scanmed, SEB banka, Siemens Osakeyhtio, Swedbank, Tradintek. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

7

AKTUALITĀTES I Slimnīcas Ziņas<br />

Valdes lēmumi<br />

24.03.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts Medicīnas tehnoloģiju departamenta<br />

direktora U. Jaspera priekšlikums<br />

par videonovērošanas kameru izvietošanu<br />

regulāro zādzību dēļ. Videonovērošanas<br />

kameras tiks uzstādītas 31., 34., 37. un 42.<br />

korpusā un divās autostāvvietās.<br />

• Pieņemts lēmums nomāt autostāvvietu<br />

Mārupes ielā 19, jo līdz ar Slimnīcas veco<br />

ēku demontāžu un inženiertehnisko tīklu<br />

pārnešanu tiks būtiski ierobežots Slimnīcas<br />

teritorijā esošo automašīnu stāvvietu skaits.<br />

22.04.<strong>2010</strong>.<br />

• Pieņemts lēmums Rasmas Platupas<br />

atstātā mantojuma līdzekļus novirzīt Slimnīcas<br />

parka plānošanai un labiekārtošanai<br />

teritorijā, kuru nevar skart plānotā būvniecība.<br />

6.05.<strong>2010</strong>.<br />

• Ar 01.05.<strong>2010</strong>. noteikts, ka kardioloģijas<br />

stacionārā uzņem pacientus tikai<br />

akūtā stāvoklī, t.sk., koronāros sirds slimniekus<br />

ar sekojošām diagnozēm: akūts<br />

koronārs sindroms, miokarda infarkts, nestabila<br />

stenokardija, progresējoša slodzes<br />

stenokardija, pirmreizējā stenokardija, miera<br />

stenokardija.<br />

26.05.<strong>2010</strong>.<br />

• Nolemts iepirkt Slimnīcas vajadzībām<br />

divas netiešās sirds masāžas ierīces “Lucas-2”,<br />

paredzot vienu – Latvijas Kardioloģijas<br />

centram un vienu Neatliekamās<br />

medicīnas centram. Sirds masāžas aparāti<br />

nepieciešami akūto, reanimējamo pacientu<br />

skaita liela pieauguma dēļ.<br />

• Pieņemts lēmums ar 1.06.<strong>2010</strong>. Fizikālās<br />

medicīnas un rehabilitācijas centra fizioterapeitei<br />

A. Trokšai uzsākt darbinieku apmācību<br />

pacientu drošā pārvietošanā, ievērojot<br />

pacienta fizioloģiskās īpatnības un atbilstoši<br />

drošības noteikumiem. <br />

Celtniecība un remontdarbi<br />

Šovasar slimnīcas<br />

teritorijā paredzama<br />

diezgan aktīva<br />

kustība, jo sāksies<br />

un līdz rudenim<br />

turpināsies daudzi<br />

svarīgi darbi,<br />

kas jāpabeidz līdz<br />

inženierkomunikāciju<br />

pārnešanai un<br />

veco ēku demontāžai,<br />

kas ir priekšnoteikums<br />

jaunā (A) korpusa būvlaukuma sagatavošanai,<br />

kur šobrīd notiek projektēšanas darbi.<br />

Tiek plānots, ka augustā sāksies 19., 16., 28., 29.,<br />

Aicina kļūt par donoru<br />

Asinis nodeva arī slimnīcas administrācijas darbinieki<br />

30., 31., 35., 79. un 85. korpusu nojaukšana.<br />

Ar jauno projektu saistīti vairāki citi pasākumi,<br />

kas attieksies arī uz katru no mums. Ir izstrādāts<br />

jauns transporta kustības plāns slimnīcas<br />

teritorijā un saskaņā ar to jau pēc Jāņiem paredzams,<br />

ka sāksies ielas asfaltēšana no 2. līdz 12.<br />

korpusam – gar žogu paralēli Liepājas ielai, kā<br />

arī asfaltēs visu galveno aleju. Jo līdz ar Ventspils<br />

ielas iebrauktuves likvidēšanu tagadējie<br />

galvenie vārti no Pilsoņu ielas (pēc rekonstrukcijas)<br />

kļūs par galveno autotransporta iebrauktuvi.<br />

Šis projekts atrodas saskaņošanas stadijā,<br />

taču plānots to realizēt jau vasarā.<br />

Līdz ar veco korpusu nojaukšanu ir izplānota<br />

vairāku struktūru pārcelšana uz citām telpām.<br />

14. jūnijā visā pasaulē<br />

tiek atzīmēta Pasaules<br />

Asins donoru diena,<br />

kuras ietvaros Stradiņa<br />

slimnīcas Asins sagatavošanas<br />

nodaļa īpaši<br />

aicināja slimnīcas darbiniekus<br />

un pacientu<br />

piederīgos nodot asinis.<br />

Diemžēl pēdējā laikā<br />

Stradiņa slimnīcas Asins<br />

sagatavošanas nodaļā<br />

ierodas ievērojami mazāk<br />

asins donoru, kas<br />

novedis pie nepietiekama<br />

asins daudzuma<br />

slimnīcas krājumos, tāpēc<br />

donoru atsaucība<br />

Jānis Gūtmans<br />

Saimniecības departamenta<br />

direktora vietnieks<br />

Tā šovasar tiks pabeigts remonts 37. korpusā,<br />

kur pārcelsies Imunoloģijas laboratorija, no 19.<br />

korpusa citas struktūras pārvietosies uz 108.<br />

korpusu, kur šomēnes pabeigti remonta darbi.<br />

No lielajiem projektiem vēl svarīga ir ārējo inženiertehnisko<br />

tīklu izbūve 8. korpusam, ko plāno<br />

šomēnes pabeigt. Tas paver iespēju sākt 8. korpusa<br />

rekonstrukciju, kur arī beigusies iepirkuma<br />

procedūra un slimnīcas vadība gatavojas līguma<br />

slēgšanai ar darbu izpildītāju. Gaidāmajā rudens<br />

sezonā jaunas telpas saņems Izglītības un<br />

zinātnes departaments, kur studentu vajadzībām<br />

tiek izbūvētas telpas 21. korpusa 3. stāvā.<br />

Latvijas kardioloģijas centra paplašināšanai tiek<br />

projektēta jauna piebūve virs 33. korpusa. <br />

ir īpaši nozīmīga. Protams, aicinājums nodot<br />

asinis ir aktuāls ik dienas, ne tikai atzīmējot Pasaules<br />

asins donoru dienu.<br />

Asinis var nodot ikviens vecumā no 18 līdz 65<br />

gadiem, kam svars ir ne mazāks par 50 kg, līdzi<br />

ņemot pasi vai autovadītāja apliecību. Intervāls<br />

asins nodošanai donoriem ir 62 dienas un donoram<br />

jābūt praktiski veselam. Asins donors<br />

saņem naudas kompensāciju pusdienām – Ls 3<br />

un divas oficiālas brīvdienas. Slimnīcas darbinieki<br />

saņem papildu piemaksu – Ls 7 (kopā Ls 10).<br />

Darbiniekiem lūdzam reģistratūrā uzrādīt pasi<br />

vai vadītāja apliecību, darbinieka identifikācijas<br />

karti un nosaukt tabeles numuru.<br />

Asins sagatavošanas nodaļas reģistratūras tālrunis:<br />

67069444.<br />

Paldies visiem, kas atsaukušies kļūt par<br />

donoriem! <br />

Kļūdas labojums<br />

Iepriekšējā avīzes numurā sadaļā „Karjera” bija ieviesusies kļūda. 5. Ķirurģijas nodaļas virsmāsa ir Klaudija Vītola. Atvainojamies!<br />

8 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTES<br />

Komunikācija ar pacientu un<br />

viņa piederīgajiem<br />

Anita Kalēja<br />

Ārstniecības departamenta direktore<br />

Kopš pēdējā „Slimnīcas Ziņu” numura aktualizējušās<br />

divas lietas – pacientu ombuds un<br />

ārstniecības personu tālākizglītība. Vienojošais<br />

faktors – saskarsmes prasmes un komunikācija<br />

ar pacientiem un viņu piederīgajiem.<br />

Tā kā pacientu tiesību biroja esamība slimnīcā<br />

ārvalstīs tiek uzskatīta par vienu no laba<br />

servisa parametriem, atsaucāmies pacientu<br />

ombuda vadītājas Lienes Šulces piedāvājumam<br />

sadarboties. Pacientu ombuds ir neatkarīgs<br />

nodibinājums, kura galvenie mērķi ir<br />

veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšana<br />

Latvijā, pacientu un ārstniecības personu<br />

informēšana par tiesību un veselības aprūpes<br />

organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī<br />

efektīvas komunikācijas rosināšana starp<br />

ārstu un pacientu un konfliktu un neskaidru<br />

jautājumu risināšana. Pacientu ombuds šā<br />

gada 25. un 26. maijā pirmo reizi organizēja<br />

informācijas dienas Stradiņa slimnīcas<br />

pacientiem, viņu tuviniekiem un slimnīcas<br />

darbiniekiem. Informācijas dienas tika organizētas<br />

Eiropas pacientu tiesību dienas<br />

ietvaros un plānots šādas aktivitātes atkārtot<br />

regulāri. Informācijas dienu mērķis bija informēt<br />

veselības aprūpē iesaistītos dalībniekus<br />

par Pacientu ombudu, tā darbību, stāstīt par<br />

pacientu un medicīniskā personāla tiesībām<br />

un pienākumiem, atbildēt uz pacientu, viņu<br />

tuvinieku un mediķu jautājumiem. Ombuda<br />

pārstāvji atzīmēja darbinieku pretimnākšanu<br />

un interesi, kā arī gatavību veidot savstarpējo<br />

sadarbību. Pacientu ombuda vadītāja<br />

Liene Šulce atzīst: "Ombuds sadarbojas ar<br />

pacientiem un ārstiem, lai palīdzētu izprast<br />

situācijas. Primāri pacients vēlas, lai ar viņu<br />

runājas un notiekošo paskaidro. Izstāsta, kas<br />

bijis, kas varētu būt, kāpēc sāp un kādus risinājumus<br />

meklēs mediķi. Pacienti visbiežāk<br />

sūdzībās min – ar mani nerunāja, es nesapratu,<br />

kas notiks. Vēl pacienti atzīst, ka atsevišķos<br />

gadījumos ir būtiski saņemt materiālu kompensāciju,<br />

vēl svarīgi sajust, ka mediķi izvērtēs<br />

kļūmi un tā nenotiks ar citiem cilvēkiem.<br />

Sūdzības galvenokārt saistītas ar komunikācijas<br />

un saskarsmes jautājumiem, retāk ar<br />

ārstēšanas kvalitāti, jo nereti tieši attiecības ar<br />

ārstu liek cilvēkam veidot spriedumu par to,<br />

vai ārstēšana bijusi efektīva vai nē”.<br />

Jāatzīmē, ka slimnīcā pēdējās saņemtās sūdzības<br />

saistītas ar maksu par gultas dienām,<br />

kas pacienta izpratnē pavadītas slimnīcā<br />

komplikāciju, tātad neefektīvas ārstēšanas<br />

dēļ.<br />

No līdzšinējās nelielās sadarbības pieredzes<br />

ar ombudu varu teikt, ka neitrāla viedokļa<br />

paudējs var palīdzēt risināt ļoti emocionāli<br />

sakāpinātu sarunu ar pacientu un piederīgajiem,<br />

kurā viena puse uzbrūk, bet otra aizstāvas,<br />

un lomas sarunas laikā vairākkārtīgi<br />

mainās. Uzlabojamas lietas var atrast gan pacienta<br />

attieksmē pret saviem pienākumiem,<br />

gan Slimnīcas darbā.<br />

Jāpiekrīt Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldes<br />

vadītājai V.Bergai, kura norāda – veselības<br />

aprūpē būtu daudz mazāk pārpratumu,<br />

ja mediķi piedomātu ne tikai pie savām<br />

profesionālajām kompetencēm,<br />

bet atrastu<br />

cilvēciskos resursus labai<br />

attieksmei pret pacientu.<br />

Šis jautājums saistās ar<br />

Cilvēkresursu apmācības<br />

plāna ietvaros aktualizētajām<br />

tālākizglītības<br />

programmām. Par<br />

to <strong>2010</strong>. gada 2. jūnijā<br />

Latvijas Ārstu biedrībā<br />

sprieda ārstniecības iestāžu,<br />

t.sk. privāto, un<br />

profesionālo asociāciju pārstāvji. Latvijas<br />

Ārstu biedrības pārstāvji prezentēja iepriekšējo<br />

aptauju rezultātus un uzklausīja viedokļus<br />

par tālākizglītības procesa stiprajām<br />

un vājajām pusēm. Anketas ar jautājumiem<br />

par tālākizglītības nepieciešamību bija aizpildījuši<br />

gan ārsti, māsas, vecmātes un ārstu<br />

palīgi, gan iestāžu vadītāji un tālākizglītības<br />

koordinatori. Tās parādīja, ka nepieciešamība<br />

uzlabot saskarsmes prasmes ierindojas<br />

3. vietā pēc teorētiskajām un praktiskajām<br />

profesionālajām iemaņām, bet zināšanas<br />

par pacientu drošību – 4. vietā. Programmu<br />

realizācija paredzēta līdz 2013. gadam,<br />

tāpēc aicinu kolēģus sekot informācijai<br />

www.talakizglitiba.lv un izvēlēties sev piemērotākās<br />

programmas gan konkurētspējas<br />

paaugstināšanai, gan sertifikācijas prasību<br />

izpildei. <br />

Pateicoties ārstu profesionālai un<br />

operatīvai rīcībai<br />

3. jūnijā pēcpusdienā Stradiņa slimnīcas ārste<br />

pulmonoloģe Krīstīne Molčāne demonstrēja<br />

profesionālu un operatīvu rīcību, kad, braucot<br />

no darba, trolejbusā viņai blakus kādam<br />

70 gadus vecam rīdziniekam pēkšņi sākās<br />

sirdsdarbības traucējumi un iestājās klīniskā<br />

nāve. Ārste negaidīja ne mirkli un uzsāka reanimācijas<br />

pasākumus.<br />

„Braucu trolejbusā un sēdēju pret vīrieti ar<br />

muguru. Pēkšņi izdzirdēju kņadu, pagriezos<br />

un ieraudzīju, ka viņš zaudējis samaņu un atslīdzis<br />

krēslā,” stāsta ārste K. Molčāne. „Skrēju<br />

pie pacienta, noguldīju viņu guļus stāvoklī<br />

un sāku veikt sirds masāžu. Man palīdzēja vēl<br />

kāds Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa students,<br />

kurš arī brauca šajā trolejbusā.”<br />

Vīrietim ļoti paveicās, jo šādās situācijās<br />

nozīmīga ir katra sekunde jau no paša pirmā<br />

brīža, kamēr NMP brigāde vēl ir ceļā, cilvēka<br />

iespēja izdzīvot lielā mērā ir atkarīga no tā, cik<br />

ātri tiek uzsākti atdzīvināšanas pasākumi. Tas<br />

būtu jādara ikvienam, kas ir apguvis pirmās<br />

palīdzības iemaņas un nav ārsts. Šādās kritiskās<br />

situācijās jārod sevī drosme, nav jābaidās<br />

un savas zināšanas jāliek lietā. Jo var būt situācijas,<br />

kad no mums var būt atkarīga kāda<br />

cilvēka dzīvība.<br />

Šoreiz dažu minūšu laikā ieradās arī Neatliekamās<br />

medicīniskās palīdzības dienesta reanimācijas<br />

brigāde, kas pārņēma palīdzības<br />

sniegšanu un turpināja pacienta atdzīvināšanas<br />

pasākumus, atjaunojot sirds ritmu un<br />

elpošanu. Vīrietim atjaunojās sirdsdarbība,<br />

pastāvīga elpošana un NMP dienesta reanimācijas<br />

brigāde viņu nogādāja slimnīcā. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

9

VIEDOKLIS<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Maksas pakalpojumi<br />

laiku lokos<br />

Dr. Ojārs Rubens<br />

Medicīnisko maksas pakalpojumu nodaļas vadītājs<br />

Dr. Guna Rusecka<br />

ārsts – apdrošināšanas speciālists<br />

Medicīnisko maksas pakalpojumu<br />

nodaļa tika<br />

dibināta 1994. gadā un<br />

strādāja, balstoties tikai<br />

uz darbinieku entuziasmu,<br />

nodrošinot un uzturot<br />

sadarbību ar apdrošināšanas<br />

kompānijām par<br />

maksas pakalpojumiem.<br />

Līdz zināmam laikam bijām<br />

slimnīca, kas pārsvarā<br />

pilda valsts pasūtījumu<br />

un pieaugošais valsts<br />

finansējums uzlika pienākumus<br />

izpildīt valsts<br />

kvotas. It kā pat nebija<br />

nepieciešamības attīstīt<br />

maksas pakalpojumus.<br />

Šai laikā pakalpojumi par<br />

maksu bija sava veida<br />

ekskluzīva iespēja pacientiem<br />

saņemt tos ātrāk,<br />

bez rindas, arī izvēloties<br />

sev vēlamāko speciālistu<br />

un plašākus pieņemšanas<br />

laikus – pēcpusdienā vai<br />

vakara stundās.<br />

Situācija ir mainījusies, sākot ar 2009. gada<br />

martu, kad ļoti būtiski tika samazināts valsts<br />

finansējums, mainīti pakalpojumu apmaksas<br />

apmēri un apjomi. Daudzi pakalpojumi mūsu<br />

iedzīvotājiem par valsts līdzekļiem kļuva nepieejami.<br />

Tādējādi maksas pakalpojumiem<br />

šodien tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.<br />

Maksas pakalpojumi no „ekskluzīva” pakalpojuma<br />

pakāpeniski kļuva par ikdienas nepieciešamību,<br />

nodrošinot ārstēšanās iespēju un<br />

mūsu pacientu labklājību.<br />

Samazinātais valsts finansējums, kā arī situācija<br />

valstī kopumā sekmēja lietas, kas mūsu slimnīcai<br />

būtiski ietekmētu finanšu rādītājus, paliekot<br />

pie tā maksas pakalpojumu cenu līmeņa,<br />

kāds bija 2009. gada martā.<br />

Ārstniecības iestāžu, tai skaitā mūsu slimnīcas<br />

viens no lielākajiem nodrošinājumiem ir privāto<br />

apdrošināšanas kompāniju līgumi un viņu<br />

klienti. 2009. gada martā radās situācija, ka<br />

sadārdzinājās veselības apdrošināšanas polišu<br />

cenas, apdrošināšanas kompānijas no apmaksājamiem<br />

pakalpojumiem izņēma pakalpojumus,<br />

kuru cena bija „par augstu”. Tā rezultātā<br />

samazinājās un vēl šobrīd samazinās apdrošināto<br />

personu skaits. Apdrošinātājs tirgū ievieš<br />

polises, kuras paredz pakalpojumu apmaksu<br />

tikai uz maksājumu dokumentu pamata, tātad<br />

iesniedzot apdrošinātājam čeku. Tiek ieviesti<br />

arī ierobežojumi uz čeku apmaksu.<br />

Visiem zināmās krīzes iespaidā mūsu<br />

iedzīvotāju maksātspēja krietni samazinās.<br />

Arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc kvalitatīviem<br />

pakalpojumiem par pieņemamām<br />

cenām. Līdz ar valsts apmaksājamo pakalpojumu<br />

samazināšanu pieaug nepieciešamība<br />

pēc maksas operācijām, kuras būtu konkurētspējīgas<br />

cenas ziņā, jo šobrīd mūsu iedzīvotāji,<br />

pirms doties risināt veselības problēmas, veic<br />

aptauju, kur šis nepieciešamais ārstnieciskais<br />

pakalpojums maksās vislētāk.<br />

Līdz ar to, izvērtējot radušos situāciju maksas<br />

pakalpojumu nodaļā, tika pieņemts lēmumus<br />

par cenu samazināšanas politikas izveidi maksas<br />

pakalpojumiem, galvenokārt, lai nodrošinātu<br />

pakalpojumu pieejamību. 2009. gadā<br />

bijām pirmie, kas samazināja maksas pakalpojumu<br />

cenas visiem maksātājiem. Cenu samazinājums<br />

tika veikts četros etapos, vadoties un<br />

analizējot pakalpojumu pirktspējas rezultātus.<br />

Lai gan cenu samazinājums ir lieta, kas neiepriecina<br />

nedz darbiniekus, nedz arī slimnīcas<br />

vadību, tomēr šis samazinājums ir nesis mūsu<br />

slimnīcai ievērojamus rezultātus. Ir pieaudzis<br />

pacientu skaits, kas apmeklē mūsu slimnīcu un<br />

šobrīd esam vienīgā Rīgas un Latvijas slimnīca,<br />

kurai ir līgumi ar visām privātajām apdrošināšanas<br />

kompānijām par visiem pakalpojumu<br />

veidiem. Un šie rezultāti atspoguļojas arī kopējos<br />

maksas pakalpojumu ieņēmumos:<br />

• 2008. gads 2,323,291 milj. Ls;<br />

• 2009. gads 3,144,815 milj. Ls jeb 35,4% pieaugums<br />

salīdzinot ar 2008. gadu;<br />

• <strong>2010</strong>. gada 4 mēnešos – 900957 tūkst. Ls.<br />

VSIA Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes<br />

slimnīcā maksas pakalpojumi pastāv līdzās<br />

valsts apmaksātiem, tāpēc mūsu ieņēmumu<br />

dinamika un struktūra faktiski atspoguļo valstī<br />

un veselības aprūpes finansējumā notiekošo,<br />

kā arī mūsu cenu politiku.<br />

500000,00<br />

450000,00<br />

400000,00<br />

350000,00<br />

300000,00<br />

250000,00<br />

200000,00<br />

150000,00<br />

100000,00<br />

50000,00<br />

0,00<br />

Aprīlis<br />

Maijs<br />

Jūnijs<br />

Jūlijs<br />

Augusts<br />

Septembris<br />

Oktobris<br />

Novembris<br />

Decembris<br />

Šajos attēlos ļoti spilgti atspoguļojas arī maksas<br />

pakalpojumu dinamika. Pacienta iemaksas<br />

būtiskais palielinājums un finansējuma<br />

samazinājums palielina maksas pakalpojumu<br />

izmantojamību, kas paliek praktiski nemainīga<br />

arī <strong>2010</strong>. gadā, ņemot vērā kritumu apdrošināšanas<br />

tirgū 25% un iedzīvotāju maksātspējas<br />

samazināšanos.<br />

500000,00<br />

450000,00<br />

400000,00<br />

350000,00<br />

300000,00<br />

250000,00<br />

200000,00<br />

150000,00<br />

100000,00<br />

50000,00<br />

0,00<br />

Aprīlis<br />

Maijs<br />

Jūnijs<br />

Jūlijs<br />

Augusts<br />

Septembris<br />

Oktobris<br />

Novembris<br />

Decembris<br />

Janvāris<br />

Februāris<br />

Marts<br />

Maksas pakalpojumi 2008/2009<br />

Pacientu iemaksas 2009/<strong>2010</strong><br />

Maksas pakalpojumi 2009/<strong>2010</strong><br />

Pacientu iemaksas 2009/<strong>2010</strong><br />

Maksas pakalpojumu nodaļa turpinās izvērtēt<br />

un analizēt pakalpojumus, kurus izvēlas, cenas<br />

un iedzīvotāju maksātspēju, lai nodrošinātu<br />

maksas pacientu plūsmu un pakalpojumu pieejamību<br />

mūsu slimnīcā.<br />

Laipni lūdzam visus interesentus, kuri vēlas<br />

maksas pakalpojumus, vai paplašināt tos,<br />

pieteikties Medicīnisko maksas pakalpojumu<br />

nodaļā, Ambulatoro pakalpojumu centrā 38.<br />

korp., 21. kab., tālr. 67069284, 67069938. <br />

Janvāris<br />

Februāris<br />

Marts<br />

Maksas pakalpojumi<br />

2008/2009<br />

Maksas pakalpojumi<br />

2009/<strong>2010</strong><br />

10 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I UNIKĀLAS OPERĀCIJAS<br />

Latvijas kardiologi –<br />

tilts starp Ameriku un Japānu<br />

Iveta Bajāre<br />

10. jūnijā prof. Andrejs Ērglis un Andis Dombrovskis<br />

veica aortālās vārstules nomaiņu caur<br />

femorālo artēriju. Prof. Ērglis par šo operāciju<br />

saka: “Šis ir mirklis, kad unikālā vārstules nomaiņas<br />

operācija kļūst par ikdienu, vienreizējs<br />

gadījums kļūst par aprobētu metodi. Ir svarīgi ,<br />

lai medicīna ir pacientam pieejama, jo veselība<br />

ir cilvēka pamattiesības.”<br />

Pirmā sirds vārstuļu implantācijas operācija<br />

mazinvazīvā ceļā, veicot nelielu griezumu krūšu<br />

kurvja kreisajā pusē, Latvijā tika veikta 2009.<br />

gada 30. septembrī.<br />

22. februārī kardioķirurgi un invazīvie kardiologi<br />

gāja vēl vienu soli tālāk, implantējot<br />

sirds vārstuli caur iegurņa artēriju. Vārstule<br />

tika ievadīta ar īpaša katetra palīdzību un ar<br />

īpaša balona palīdzību iestiepta vecās vārstules<br />

vietā. Toreiz prof. Ērglis teica: “Ja agrāk<br />

sirds vārstules tika implantētas tikai ķirurģiskā<br />

ceļā, atverot krūšu kurvi un pieslēdzot pacientu<br />

mākslīgajai asinsritei, tad šobrīd zinātnieki<br />

un ārsti ir radījuši iespēju vārstules implantēt<br />

mazinvazīvā ceļā. Tas ir revolucionārs pavērsiens<br />

un jaunas ēras sākums pasaules un Latvijas kardioloģijā<br />

un iespēja dzīvot tiem pacientiem, kuriem<br />

iepriekš nevarēja palīdzēt.”<br />

Šāda veida operācijas ir ieguvums augsta ķirurģiska<br />

riska pacientiem, piemēram, pacientiem<br />

gados ar dažādām blakus saslimšanām vai pacientiem<br />

ar lielu narkozes risku. Kardioķirurgi un<br />

invazīvie kardiologi uzsver, ka vārstuļu nomaiņa<br />

turpmāk tiks veikta abējādi – gan ķirurģiskā<br />

ceļā, gan mazianvazīvā ceļā, jo katrs gadījums ir<br />

individuāls.<br />

11. un 12. jūnijā kongresa „Baltic Summer <strong>2010</strong>”<br />

laikā Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās Kardioloģijas<br />

laboratorijā tika veiktas hronisku totālu<br />

oklūziju angioplastijas jeb CTO sadarbībā ar<br />

prof. Sunao Nakamuru no Japānas un Marco A.<br />

Kosta no ASV. “Esmu lepns, ka Latvijas Kardioloģijas<br />

centrs strādā roku rokā ar Japānas un Amerikas<br />

kardiologiem. Varētu teikt, ka esam kļuvuši<br />

par tiltu starp Āziju un Ameriku, starp Eiropu un<br />

Krieviju – to pierāda pasaules kardiologu ieinteresētība<br />

par Rīgu un mūsu Kardioloģijas centra<br />

sasniegumiem,” par šo sadarbību saka prof.<br />

Andrejs Ērglis. <br />

Uzsāk saudzīgākas operācijas<br />

plaušu vēža pacientiem<br />

14. aprīlī Stradiņa slimnīcas Torakālās ķirurģijas<br />

centra speciālisti – dr.med. Uldis Kopeika<br />

kopā ar asistentu dr. Aini Pirtnieku veica videotorakoskopisku<br />

lobektomiju plaušu vēža<br />

pacientam. Šāda operācija Stradiņa slimnīcā<br />

notika pirmo reizi.<br />

Divu stundu garās operācijas laikā pacientam<br />

ar plaušu vēzi labās plaušas lejasdaivā<br />

tika izoperēta vēža skartā plaušas daļa caur<br />

vienu 6 cm lielu griezienu un trīs 2 cm gariem<br />

papildgriezieniem. Videotorakoskopiskas lobektomijas<br />

operācijas laikā netiek skartas un<br />

atbīdītas ribas, tāpēc sāpes pēc operācijas ir<br />

minimālas. Pacients jau pēc pāris dienām var<br />

doties mājās.<br />

Līdz šim šādas operācijas veiktas ar vismaz<br />

15 cm garu ādas griezienu pacienta sānā. Iekšējais<br />

grieziens sniedzies pa starpribu muskuļiem<br />

gandrīz no muguras līdz krūšukaulam<br />

un tika paplestas ribas, lai ķirurgs var ar rokām<br />

nošūt plaušas artērijas, vēnas, bronhus<br />

un izņemt vēža skarto plaušas daļu. Šādas<br />

operācijas pacientiem radīja ļoti lielas sāpes<br />

pēcoperācijas periodā. Pēc tām vismaz nedēļu<br />

bija nepieciešama uzturēšanās nodaļā un<br />

pretsāpju līdzekļi.<br />

Šāda operācija videotorakoskopiskā tehnikā<br />

varēja notikt, pateicoties iespējai apmeklēt<br />

mācību kursus pie Eiropas kolēģiem. Šo<br />

metodi Torakālās ķirurģijas centra vadītājs<br />

dr.med. Jāzeps Baško, dr.med. Uldis Kopeika<br />

un dr. Ainis Pirtnieks pavasarī apguva Herlena<br />

slimnīcā Holandē. <br />

Lai glābtu mazo Sofiju pirms gada Latvijas Kardioloģijas<br />

centra vadītājs Andrejs Ērglis un Bērnu slimnīcas<br />

kardioķirurgs Aris Lācis izšķīrās par unikālu operāciju<br />

– cilmes šūnu ievadīšanu tieši bojātajā mazā<br />

bērna sirds muskulī. Pašlaik jau ir 4 šādi pacienti<br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

11

LEPOJAMIES I Slimnīcas Ziņas<br />

L’OREAL Latvijas stipendija<br />

“Sievietēm Zinātnē”<br />

12. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā tika<br />

pasniegtas <strong>2010</strong>. gada L’OREAL Latvijas stipendijas<br />

„Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas<br />

Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu<br />

akadēmijas atbalstu. „Latvijas stipendija<br />

„Sievietēm Zinātnē” izveidota L’OREAL Grupas<br />

un UNESCO starptautiskās programmas<br />

„Sievietēm Zinātnē” (For Women in Science)<br />

ietvaros. Tās moto ir „Pasaulei nepieciešama<br />

zinātne, zinātnei nepieciešamas sievietes”.<br />

Stipendija paredzēta zinātniskam darbam<br />

Latvijā un tiek piešķirta, nevis apbalvojot par<br />

jau paveikto, bet atbalstot jaunu pētījumu<br />

veikšanu nākamā gada laikā.”<br />

L’OREAL Latvijas stipendija iedibināta 2005.<br />

gadā, un sešos gados to saņēmušas 18 pētnieces<br />

divās kategorijas – no ikgadējām trim<br />

stipendijām vienu piešķir zinātņu doktorei<br />

līdz 40 gadu vecumam, bet divas – doktorantēm<br />

sava promocijas darba pabeigšanai. Līdz<br />

<strong>2010</strong>. gada sākumam šīs nacionālās stipendijas<br />

bija saņēmušas jau 714 zinātnieces, un<br />

Latvija pagaidām ir vienīgā Baltijā, kurā starptautiskā<br />

L’OREAL un UNESCO kopprojektā<br />

tiek piešķirta nacionālā stipendija. Augstākie<br />

L’OREAL apbalvojumi, pēc kuriem var tiekties<br />

sievietes materiālzinātnes un dzīvības zinātnes,<br />

ir ikgadējās 15 starptautiskās stipendijas<br />

Foto: Alma Edžiņa<br />

un piecas starptautiskās prēmijas. Par augsto<br />

līmeni liecina tas, ka pērn divas no L’OREAL<br />

un UNESCO 2008. gada starptautiskās prēmijas<br />

„Sievietēm Zinātnē” laureātēm saņēma<br />

zinātnes visspožāko novērtējumu – Nobela<br />

prēmiju. Tās bija Elīzabete Blekbērna (Elizabeth<br />

H. Blackburn) no ASV, kurai piešķirta 2009.<br />

gada Nobela prēmija medicīnā, un Izraēlas zinātniece<br />

Ada Jonata (Ada E. Yonath), kura šo<br />

pašu prēmiju saņēma ķīmijā.<br />

Laureāšu vidū ir arī Stradiņa slimnīca pārstāve<br />

dabas zinātņu maģistre Inese Čakstiņa. Viņas<br />

CV var atrast gan studijas LU Bioloģijas fakultātē,<br />

gan darbu Mikroorganismu un augu<br />

ģenētikas laboratorijā un Rēgensburgas<br />

Universitātes Ģenētikas institūta Molekulārās<br />

ģenētikas laboratorijā Vācijā, kā arī stažēšanos<br />

Retinoīdu izpētes laboratorijā Mičigānas<br />

Pavalsts Universitātē ASV, bet kopš 2005.<br />

gada viņa ir LU Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko<br />

metožu laboratorijas zinātniskā asistente<br />

un biotehnoloģe Paula Stradiņa Klīniskās<br />

universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas<br />

centrā. Francija, Nīderlande, Zviedrija, ASV,<br />

Krievija, Vācija – plaša zināšanu papildināšanas<br />

ģeogrāfija. Stipendija Inesei Čakstiņai<br />

piešķirta pētījumam “A vitamīna ietekme uz<br />

molekulāriem mehānismiem cilvēka sirdi<br />

veidojošās šūnās in vitro”. Šajā pētījumā viņa<br />

cenšas noskaidrot, kā A vitamīns regulē cilvēka<br />

šūnas, kas veido sirdi un asinsvadus, un<br />

kā iespējams uzlabot kardioloģijā izmantotās<br />

terapijas.<br />

Šajā reizē L’OREAL Latvijas stipendijas “Sievietēm<br />

Zinātnē saņēma arī bioloģijas zinātņu<br />

doktore, Latvijas Universitātes Medicīnas<br />

fakultātes docente un Bioloģijas fakultātes<br />

Bioanalītisko metožu laboratorijas vadošā<br />

pētniece Una Riekstiņa un LU Ķīmiskās fizikas<br />

institūta Cietvielu radiācijas ķīmijas laboratorijas<br />

zinātniskā asistente maģistre Elīna Pajuste.<br />

Plašāk lasiet <strong>2010</strong>.gada 24.maija žurnālā<br />

„Zinātnes Vēstnesis”, Z. Kiperes rakstā. <br />

Valsts apbalvojumi<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Kardioloģijas centra virsārsts, kardiologs<br />

Iļja Zakke par sevišķiem nopelniem kardioloģijā<br />

un medicīnā apbalvots ar Atzinības krustu.<br />

Iļja Zakke ir īsts profesionālis savā nozarē<br />

un izcils medicīnas darba organizators, kurš ir<br />

spējīgs spīdoši realizēt visjaunākās idejas par<br />

modernāko tehnoloģiju ieviešanu kardioloģisko<br />

pacientu ārstēšanā un mobilizēt centra<br />

komandu iekšējā darba nemitīgā uzlabošanā.<br />

Galvenais I. Zakkes nopelns Latvijas sabiedrības<br />

labā ir ieguldījums kardioloģijas, īpaši<br />

neatliekamās jeb intensīvās kardioloģijas, dienesta<br />

izveidē un turpmākā attīstība. I. Zakke<br />

ilgstoši kā virsārsts vadīja slimnīcas Intensīvās<br />

terapijas palātu, kas bija pirmā un joprojām ir<br />

modernākā ārstniecības vieta Latvijā pacientiem<br />

ar akūtām kardioloģiskām saslimšanām.<br />

Kā Latvijas Kardiologu biedrības Intensīvās<br />

kardioloģijas darba grupas vadītājs un Eiropas<br />

Kardiologu biedrības Akūtās kardioloģijas darba<br />

grupas loceklis I. Zakke ir izstrādājis vadlīnijas<br />

šo pacientu ārstēšanā. Viņš arī piedalījies<br />

Latvijas Akūtu koronāru sindromu reģistra<br />

izveidē un vadībā. Šis reģistrs ir unikāla datubāze,<br />

uz kuras pamata Latvijas Universitātes<br />

Kardioloģijas zinātniskā institūtā I. Zakke pēta<br />

un analizē akūta koronāra sindroma pacientu<br />

aprūpes infrastruktūru. Šī pētnieciskā darba<br />

rezultātā tapušas vismaz 60 zinātniskas publikācijas.<br />

Lai uzlabotu neatliekamās kardioloģijas<br />

dienesta darbību visas valsts mērogā,<br />

I. Zakke regulāri pasniedz lekcijas studentiem<br />

un ārstiem, kā arī jau ir kļuvis par starptautiski<br />

atpazīstamu lektoru Eiropas kardiologu saimē.<br />

Maija Eglīte apbalvota ar Trīszvaigžņu ordeni.<br />

Viņa bijusi zinātniskā vadītāja pētījumam par<br />

darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Vadījusi<br />

daudzus valstiski svarīgus sabiedriski nozīmīgus<br />

projektus, kā Eiropas Darba drošības un<br />

aroda veselības aģentūras projekts “Eiropas<br />

darba vides risku novērtējums „Mežizstrādē un<br />

kokapstrādē sastopamo arodslimību un nelaimes<br />

gadījumu izpēte un preventīvo pasākumu<br />

izstrāde””. M.Eglītes vadībā Stradiņa slimnīcas<br />

Aroda un radiācijas medicīnas centrs piedalī-<br />

jās jaunā informācijas projektā „Baltijas Jūras<br />

Valstu telemātiskās informācijas tīkls Aroda veselības<br />

un Drošības jautājumos”. M.Eglīte bijusi<br />

līdzautore Stradiņa universitātes aģentūras<br />

Darba drošības un vides veselības institūta un<br />

Aroda un vides medicīnas katedras izdotajai<br />

grāmatai „Vides veselība”, kas ir rokasgrāmata<br />

dažādu profilu speciālistiem, kuru ikdienas<br />

darbs ir saistīts ar visplašāko dažādu vides jautājumu<br />

risināšanu – tajā ietverti praktiski visi<br />

svarīgākie vides veselības jautājumi. <br />

Apsveicam<br />

• Aldi Puķīti un Oskaru Kalēju kļūstot par<br />

asociētajiem profesoriem <br />

12 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

Internās medicīnas rezidentu<br />

apmācība Stradiņos<br />

Dr. Lauma Zariņa<br />

Internās medicīnas rezidentūras vadītāja asistente<br />

Endokrinoloģijas rezidentūras 1. gada rezidente<br />

Internās medicīnas rezidentu apmācība Stradiņos<br />

notiek profesora Valda Pīrāga vadībā.<br />

Mācību ietvaros, kas ilgst 3 gadus, rezidenti<br />

gūst praktiskās un teorētiskās zināšanas dažādos<br />

specialitāšu ciklos. Aptuveni 80% no<br />

internās medicīnas programmas notiek Stradiņos,<br />

pārējie – tādi kā infektoloģija, ftiziatrija,<br />

hematoloģija, psihiatrija un psihosomatiska<br />

– citās klīnikās. Pašlaik internās medicīnas<br />

rezidentūru iziet 15 jaunie ārsti.<br />

Jau otro gadu par tradīciju ir kļuvušas iknedēļas<br />

internās medicīnas rezidentu konferences,<br />

kuras notiek katru ceturtdienu pulksten<br />

12 Mācību un zinātnes departamenta<br />

konferenču zālē. Šajās konferencēs uzstājas<br />

rezidenti ar interesantiem un dažkārt sarežģītiem<br />

klīniskiem gadījumiem, kam seko tēmas<br />

teorētiskais izklāsts. Atšķirībā no Slimnīcas<br />

rīta konferencēm, iepriekš klīniskā gadījuma<br />

tēma citiem kolēģiem nav zināma un gadījums<br />

docētāja vadībā tiek izskatīts un iztirzāts<br />

soli pa solim koleģiālā un brīvā diskusiju veidā.<br />

Īpaši interesanti un diskusijām bagāti ir<br />

klīniskie gadījumi par pacientiem, kurus paši<br />

rezidenti apskata dežūru ietvaros Neatliekamajā<br />

medicīnas centrā un tālāk seko līdzi pacienta<br />

ārstēšanas un izmeklēšanas procesam<br />

nodaļā. Šādi tiek veicināta jauno ārstu klīniskā<br />

domāšana, profesionālās izaugsmes ceļš, kā<br />

arī tiek uzlabotas prasmes sniegt prezentāciju<br />

auditorijas priekšā un diskutēt. Konferences<br />

notiek prof. Valda Pīrāga, doc. Viestura Šiliņa,<br />

prof. Aivara Pētersona, prof. Dainas Andersones,<br />

prof. Harija Čerņevska, dr. Natālijas Fokinas<br />

un citu docētāju vadībā.<br />

Sēdēs aktīvi piedalās arī kardioloģijas rezidenti,<br />

kuri apmācības ietvaros iziet internās medicīnas<br />

ciklus. Arī citu specialitāšu rezidenti, kā<br />

arī docētāji laipni tiek aicināti piedalīties un<br />

varbūt ar laiku var izveidot starpdisciplināro<br />

rezidentu klīnisko gadījumu konferenci.<br />

Līdzīgas rezidentu konferences notiek arī citu<br />

valstu universitāšu klīnikās, piemēram, UT<br />

Southwestern klīnikā Dallasā, ASV, kur, pateicoties<br />

profesoram Uģim Gruntmanim, man<br />

bija iespēja gūt pieredzi endokrinoloģijas rezidentūras<br />

ietvaros, arī ikgadējā Eiropas Internās<br />

medicīnas skolā, kas<br />

pagājušā gada septembrī<br />

norisinājās Londonā.<br />

Šī skola dibināta Eiropas<br />

Internās medicīnas paspārnē<br />

ar mērķi veicināt<br />

jauno internistu augsta<br />

līmeņa tālākizglītību<br />

Eiropā, kā arī radīt vietu<br />

pieredzes apmaiņai<br />

un kontaktu veidošanai<br />

jauno ārstu starpā. Skolā<br />

pulcējās jaunie internisti<br />

ne tikai no Eiropas, bet<br />

arī no citām pasaules<br />

valstīm. Programmas ietvaros starp vērtīgām<br />

lekcijām un darba grupām tika iekļautas arī<br />

katras valsts pārstāvja klīnisko gadījumu prezentācijas,<br />

kas deva iespēju dalīties pieredzē<br />

un zināšanās ar citu valstu kolēģiem.<br />

Mēs ceram, ka ar jauno mācību gadu internās<br />

medicīnas rezidentūras rindas Stradiņos papildinās<br />

talantīgi, aktīvi un mērķtiecīgi jaunie<br />

ārsti! <br />

Studiju ceļojumu stipendijas<br />

Mecenātu Zariņu studiju ceļojumu stipendijas<br />

(Zarins Travelling Fellowship) iedibinātas<br />

2003. gadā un to pasniegšana šogad noritēja<br />

Stradiņa slimnīcas aktu zālē.<br />

Stipendijas pasniedz Latvijas jaunajiem<br />

mediķiem vai medicīnas studentiem. Ideja<br />

studiju ceļojumu stipendijām radās<br />

diviem izciliem latviešu ārstiem — profesoriem<br />

no ASV brāļiem Bertramam (Hārvarda<br />

Universitātes klīniskās ortopēdijas<br />

profesors) un Kristapam Zariņiem (Stenforda<br />

Universitātes ķirurģijas profesors). Stipendijas<br />

mērķis ir palīdzēt Latvijas jaunajiem ārstiem<br />

papildināt zināšanas dažādās ārzemju<br />

augstskolās. Mecenāts Bertrams Zariņš šogad<br />

studiju ceļojumu stipendijas pasniedza diviem<br />

jaunajiem ārstiem – Stradiņa slimnīcas<br />

3. gada rezidentam Artjomam Špakam un<br />

Ērikam Ozolam no Traumatoloģijas un ortopēdijas<br />

slimnīcas.Stipendija ir plānota studiju<br />

ceļojumiem uz Eiropas vai citām valstīm 2–6<br />

mēnešu garumā, piedaloties slimnīcu, medicīnas<br />

centru un universitāšu klīniskajā un/vai<br />

pētniecības darbā un studijās.<br />

Viena no stipendijām (Zatlera artroskopijas<br />

stipendija) paredzēta tieši ortopēdijas specialitātes<br />

ārstam, mācoties artroskopiju vienu<br />

mēnesi Bostonā (ASV) profesora Bertrama Zariņa<br />

vadībā. <br />

Stipendijas jaunajiem ārstiem pasniedz profesors Bertrams Zariņš un profesors Jānis Volkolākovs<br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

13

NUMURA INTERVIJA<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Zobārstniecības un sejas<br />

ķirurģijas centrs – kā otrās mājas<br />

Saruna ar Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra vadītāju Andi Paeglīti<br />

Izglītība:<br />

Rīgas Medicīnas institūts Stomatoloģijas<br />

fakultāte<br />

Rīgas 3. vidusskola<br />

Darba vietas:<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />

centrs<br />

Iecavas zonālā slimnīca, Bauskas rajons<br />

Ģimene:<br />

Precējies, sieva Inese, dēls Matīss, meitas<br />

Laura un Māra, mazmeitiņa Paula<br />

- Ja atceramies padomju laikus, toreiz liela<br />

daļa cilvēku paniski baidījās no zobārstiem,<br />

jo toreizējās metodes un iespējas nebija tās<br />

humānākās un nesāpīgākās. Vai mēs vispār<br />

varam salīdzināt toreizējo zobārstniecību ar<br />

mūsdienām?<br />

- Es pats kādreiz skolas laikā 3. vidusskolā<br />

esmu mucis no zobārsta. Mukšanas veidi<br />

no zobārsta bija dažādi. Viens no tiem – uz<br />

zobārsta kabinetu devāmies trijatā, vienu iestūmām<br />

kabinetā, kuram bija jāpasaka, ka to<br />

divu nav skolā. Vēlākajos gados, jau strādājot<br />

par galveno speciālistu zobārstniecībā, esmu<br />

izbaudījis, kā iespējams sadalīt 256 urbulīšus<br />

uz 500 zobārstiem. Tagad, atceroties šos laikus,<br />

mēs, protams, pasmejamies, jo pie visa<br />

labā pierod ātri. Zobārstniecību varam salīdzināt<br />

ar amatniecību, kur ir daudz dažādu materiālu,<br />

lai uzbūvētu māju. Arī mūsdienās amatnieki<br />

vairs nevar strādāt kā agrāk. Tāpat arī<br />

zobārstniecībā. Šie mūsdienu materiāli ir ķīmiski<br />

un fizikāli pamatoti, laika gaitā ļoti izmainījušies<br />

un salīdzināt tos ir tiešām grūti.<br />

Vienīgais, kas ir saglabājies – viens ir pacients<br />

un otrs ir ārsts.<br />

- Studējot medicīnu, Jūsu sākotnējā doma<br />

bija kļūt par pediatru. Kā Jūs nonācāt līdz<br />

zobārstniecībai?<br />

- Mana mamma bija laboratorijas ārste, bet<br />

tēvs – būvinženieris. Un man padomā bija divi<br />

varianti – vai kļūt par būvinženieri vai ārstu.<br />

Tā bija gadījies, ka man bija pazīstami daudz<br />

bērnu ārsti un tas šķita tā cēli – ārstēt bērnus.<br />

Taču, pateicoties profesoram Indulim Bākulim,<br />

izcilai personībai, dzīve iegrozījās citādāk, nonācu<br />

stomatologu vidē. Studentu gados Dzirciema<br />

ielā dežūrējām, mācījāmies un šīs man<br />

ir otrās mājas, kā vairumam mūsu kolektīva.<br />

- Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā<br />

Jūs strādājiet jau no 1987. gada...<br />

- Patiesībā es šeit esmu jau no 1977. gada, kad<br />

studēju 4. kursā un strādāju uzņemšanā kā<br />

feldšeris jeb medbrālītis. Pēc Medicīnas institūta<br />

absolvēšanas man pavērās iespēja strādāt<br />

Iecavas slimnīcā, kur nostrādāju 9 gadus. Pēc<br />

tam saņēmu piedāvājumu nākt uz Zobārstniecības<br />

un sejas ķirurģijas centru un to iespēju<br />

bija grūti nepieņemt, kaut arī bija jāpamet<br />

draudzīgs un jauks kolektīvs, ar kuru kopā tikko<br />

tika atklāta jaunā poliklīnika.<br />

- Kā laika pārmaiņās ir mainījies Zobārstniecības<br />

un sejas ķirurģijas centrs? Kāda ir bijusi<br />

tā attīstība?<br />

- Domāju, ka centra attīstība ir bijusi ļoti stabila<br />

un pamatota. Pateicoties tādām specialitātēm<br />

kā zobārstniecība, sejas ķirurģija,<br />

plastiskā ķirurģija, mums ir bijušas lielākas un<br />

plašākas iespējas nekā citiem. No vienas puses<br />

esam saglabājuši visas savas funkcijas – zobārstniecību,<br />

zobu protezēšanu, sejas ķirurģiju,<br />

plastisko un rekonstruktīvo ķirurģiju, un no<br />

otras puses visas šīs funkcijas esam attīstījuši<br />

jau augstākā līmenī. Otra būtiskākā lieta, kas<br />

ir mainījusies laika gaitā, ir Centra organizācija.<br />

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu,<br />

tāpat kā jebkurā specialitātē, bija strauja, bet<br />

interesanta zobārstniecības sfēras attīstība.<br />

Tas, ka zobārstniecība uzreiz kļuva par maksas<br />

pakalpojumu, piesaistot arī trešās puses,<br />

tai skaitā apdrošinātāju finansējumu, bija ļoti<br />

pareizi, taču tas, protams, lika zem sitiena pašus<br />

zobārstus. No vienas puses, it kā atbrīvoja<br />

no valstiski noteiktiem kaut kādiem vienotiem<br />

tarifiem un noteikumiem, taču, no otras puses,<br />

nācās riskēt un ņemt kredītus attīstībai, kabinetu<br />

iekārtošanai un aparatūrai. Mēs nezinājām,<br />

kāda būs rītdiena, vai pacienti nāks līdzi<br />

vai nē. Bet domāju, ka mums izdevās noteikt<br />

pareizos mērķus un virzienus. Šīs pārmaiņas ir<br />

bijušas tiešām interesantas. Un mums ir bijusi<br />

iespēja mācīties no pašu pieredzes.<br />

Intervēja Baiba Pare<br />

- Neatsverams balsts ir komanda, Jūsu kolēģi.<br />

Vai esat saliedēta un stabila komanda?<br />

- Mūsu kolektīvs ir ļoti jauks un saliedēts. Ja<br />

ir kādi jautājumi, mēs par tiem diskutējam<br />

un savā starpā vienojamies par labāko risinājumu.<br />

Tagad, ņemot vērā mūsu apmaksas<br />

sistēmu, esam vienojušies, ka nedaudz paciešamies<br />

un saspiežamies, bet iespēju robežās<br />

nevienu neatlaižam. Manuprāt, tas ir būtiskākais<br />

– mums katram ir bērni, mazbērni, kredīti,<br />

katrs mēs uztraucamies par apkārt notiekošo.<br />

Un, ja mēs iziesim šai krīzei cauri, kaut saspiedušies,<br />

ar mazākām algām, tomēr visi, tad tas<br />

būs lielākais panākums. Man šķiet, ka ir ļoti<br />

būtiski, lai mēs viens otram uzticētos. Es uzticos<br />

saviem kolēģiem un jūtu, ka viņi uzticas<br />

arī man. Mēs kopā ne tikai strādājam, bet arī<br />

dažreiz rīkojam dažādus izbraukumus, atelpas<br />

brīžos pie kafijas varam pārrunāt, ko esam darījuši<br />

brīvdienās. Domāju, ka tās ir tādas jaukas<br />

nianses, kas arī ir būtiskas sirsnīgā un saliedētā<br />

kolektīvā un palīdz vienam otru labāk iepazīt<br />

un noteikti uzlabo arī darbu. Domāju, ka<br />

mēs viens ar otru varam izrunāt visu.<br />

- Pastāstiet par Mutes veselības centriem!<br />

- Šīs programmas pilnais nosaukums ir diezgan<br />

sarežģīts – Mutes veselības saglabāšanas<br />

organizācija un pieejamības risināšana. Darbu<br />

programmas ietvaros var iedalīt vairākos<br />

būtiskos posmos. Ir svarīgi rūpēties par to<br />

sabiedrības daļu, tai skaitā arī bērniem, kas<br />

atrodas tālu no Rīgas vai sava novada centra.<br />

Būtiski apzināt viņu saslimstību, kā arī pieejamību<br />

pie speciālista. Svarīga ir gan zobu<br />

kopšana, gan to ārstēšana. Svarīga arī kopējā<br />

situācija visā valstī, arī attālākos pagastos,<br />

piemēram, Bebrenē un Ukros. Informācija,<br />

kā mēs zinām, ir pats vērtīgākais, tā ir pamats<br />

stratēģijas izstrādāšanai un mērķu izvirzīšanai.<br />

Valstī ir būtiski zināt visu aktuālāko informāciju<br />

par saslimšanu. Zobārstniecībā es to varu<br />

pateikt. Tātad – gan mutes veselības uzraudzīšana,<br />

gan zobārstniecības pakalpojumu pieejamības<br />

risināšana.<br />

Mutes veselības centri, pirmkārt, apskata bērnus<br />

visā Latvijā un ir iespējams noteikt, kāds<br />

katrā rajonā ir kopējais saslimstības stāvoklis.<br />

Otrkārt, pēc apskates vecākiem tiek izrakstīta<br />

zīme par bērna zobu veselību un stāvokli.<br />

Tālāk vecāki var doties uz pagasta vai novada<br />

centru pie zobārsta. Tātad vecāki ir informēti<br />

par bērna mutes veselību un to, kur meklēt<br />

zobārstu. Tad pēc šiem apkopotajiem datiem<br />

par saslimstību, tiek veidoti plāni, ko darīt,<br />

kurp doties autobusam, kur nepieciešamas<br />

vairāk akcijas vai lekcijas, kur jārunā ar pašvaldību<br />

par vietējā zobārsta nepieciešamu.<br />

Ir vairākas pašvaldības, kas veido savus zobārstniecības<br />

kabinetus, bet diemžēl ir arī pašvaldības,<br />

kas par to nedomā. Lauku rajonos<br />

mēs strādājam maksimāli pa visiem mazajiem<br />

ciematiņiem un pagastiem. Un tas ir mums<br />

14 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I NUMURA INTERVIJA<br />

vienīgajiem Baltijā, pie kam patērējot ļoti minimālu<br />

finansējumu. Procents, ko ieguldām ir<br />

ļoti mazs, bet atdeve būs ilgtermiņā. Katru ceturksni<br />

mēs organizējam konferences katrā no<br />

novadiem – Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē.<br />

Šīs konferences nav domātas zobārstiem,<br />

bet gan plašai sabiedrībai. Tur, protams, piedalās<br />

arī ārsti un zobārsti, skolotāji un sociālie<br />

darbinieki. Pēc tam notiek diskusijas kopā ar<br />

sabiedrību. Un tas ir patiesi interesanti. Runājam<br />

gan par mutes veselības profilaksi, gan<br />

vispārējās veselības saglabāšanu. Šeit būtiska<br />

ir starpdisciplinārā sadarbība. Esam jau šādu<br />

virzienu iesākuši kopā ar Kardioloģijas centra<br />

profesoru Andreju Ērgli un Pulmonoloģijas un<br />

alergoloģijas centra docentu Viesturu Šiliņu.<br />

- Kāda ir pašreizējā situācija zobārstniecībā<br />

Latvijā?<br />

- Situācija zobārstniecībā Latvijā ir ļoti dažāda.<br />

Mums ir labi izglītoti speciālisti, tehniski nevainojami<br />

aprīkoti kabineti, kas atbilst Eiropas un<br />

pasaules standartiem. Latvijā ir 1517 zobārstu,<br />

lielākā daļa zobārstu strādā Rīgā.<br />

Tādēļ aktuāls ir jautājums par pakalpojumu<br />

pieejamību attālākajos Latvijas reģionos. Kā<br />

jau minēju, lai nodrošinātu pieejamību bērniem<br />

reģionu skolās un pirmsskolas izglītības<br />

iestādēs, jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā<br />

strādā Mutes veselības centru speciālisti, zobu<br />

higiēnisti un kopš 2007. gada – arī divi mobilās<br />

zobārstniecības autobusi.<br />

- Jūs minējāt, ka mēs esam vienīgie Baltijā,<br />

kuri realizē Mutes veselības centru un mobilā<br />

busiņa projektu. Vai kolēģiem Igaunijā<br />

un Lietuvā nav radušās ieceres veidot ko līdzīgu?<br />

- Jā, ir gan. Ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas<br />

tiekamies Baltijas zobārstniecības sanāksmēs,<br />

kur notiek pieredzes apmaiņa un vadlīniju<br />

noteikšana. Diemžēl jāņem vērā, ka, lai<br />

varētu īstenot šādas ieceres, ir nepieciešams<br />

ilgs laiks. Šī ideja mums radās pirms kādiem<br />

gadiem desmit un bija grūts un ilgs ceļš ejams,<br />

kamēr izdevās iegūt visu nepieciešamo atbalstu.<br />

Tas nozīmē, ka lietuviešiem un igauņiem<br />

būs vajadzīgs laiks, kamēr to izdosies realizēt.<br />

- Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs<br />

ik pa laikam organizē dažādus interesantus<br />

projektus. Kādas ir nākotnes ieceres?<br />

- Mums kā mazākai struktūrai varbūt ir nedaudz<br />

vieglāk realizēt dažādas idejas. Pašreiz<br />

strādājam arī pie t.s. medicīnas tūrisma.<br />

Esam sākuši sadarbību ar Jaunķemeriem un<br />

sanatoriju „Dzintarkrasts”. Vēlamies vairāk<br />

attīstīt sadarbību ar sanatorijām uz kurām<br />

bieži brauc tie cilvēki, kuri ir pieraduši vasarās<br />

braukt uz Jūrmalu. Esam gatavi šiem<br />

cilvēkiem sniegt nelielus, skaistumu veicinošus<br />

pakalpojumus, piemēram, ielikt jaunus<br />

zobus, noņemt plakstiņu maisiņus. Medicīnas<br />

tūrisms pats par sevi ir ļoti specifisks,<br />

“Liels prieks ir par centra jauno operāciju zāli, kas bijis ilgstošs projekts.”<br />

taču tā ir iespēja sniegt plašākus pakalpojumus<br />

un mūsu piedāvātā cena ir daudz labāka<br />

nekā Rietumos un Austrumos. Šobrīd strādājam<br />

pie ikgadējās kalendāru idejas un šogad<br />

ir doma par pusaudžiem, kas varbūt varētu<br />

būt foto vai video konkurss, lai sasniegtu šo<br />

auditoriju. Vēl plānojam kopā Baltijas valstīs<br />

izstrādāt vienotu zobārstniecības stratēģiju un<br />

zobārstniecības aprūpi kopā ar Skandināvijas<br />

kolēģiem.<br />

- Kuri ir pieprasītākie Zobārstniecības un sejas<br />

ķirurģijas centra pakalpojumi?<br />

- Pirmkārt, tā ir neatliekamā palīdzība mutes,<br />

sejas un žokļu ķirurģijā akūtu traumu gadījumos.<br />

Otrkārt, tie ir zobārstniecības un plastiskās<br />

ķirurģijas pakalpojumi.<br />

Diemžēl ekonomiskās krīzes dēļ vērojams<br />

maksas pakalpojumu pacientu skaita samazinājums.<br />

Cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai sāpju<br />

gadījumos, kad ārstēšana jau ir sarežģītāka<br />

un arī dārgāka.<br />

- Pie jums ir arī diennakts traumpunkts...<br />

- Jā, traumpunkts un arī diennakts zobārstniecība<br />

ir daļa mūsu pakalpojumu. Tas ir ļoti<br />

specifisks darbs. Pavasarī un vasarā nāk daudz<br />

bērnu, kuri spēlējoties ir nokrituši un guvuši<br />

traumas. Arī sestdienās un svētdienās ir daudz<br />

bērnu, kas tiek vesti pie zobārsta, kad zobs jau<br />

ir sācis sāpēt, ir sastrutojums. Šeit vienmēr ir<br />

jautājums, kur vecāki bijuš agrāk, kādēļ bērns<br />

nav laicīgi vests pie zobārsta.<br />

Atsevišķa grupa ir pieaugušie, kas vēlu vakarā<br />

ir guvuši traumas krītot vai ir dusmojušies<br />

viens uz otru. Par dažiem gadījumiem varam<br />

pat anekdotes stāstīt.<br />

- Kāds Jūs esat kā vadītājs? Vai stingrs, vai atvērts<br />

diskusijām?<br />

- Stingram vadītājam it kā ir vienkāršāk gan<br />

dzīvot, gan strādāt. Man patīk strādāt komandā,<br />

iesaistot atbildīgus un jaunus cilvēkus ar<br />

svaigām idejām un radošu skatu uz lietām, kuriem<br />

var uzticēties un kuri uzņemas atbildību,<br />

tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc es nevarētu<br />

viņiem dot pilnas rīcības tiesības. Es ļoti ceru,<br />

ka no manis kā no vadītāja nebaidās. Man patīk,<br />

ja cilvēki ir radoši, droši un nāk uz darbu ar<br />

prieku. Ar šādu pārliecību es pats nāku uz darbu<br />

un ceru, ka tā ir arī citiem. Svarīgs ir padarītais,<br />

darbā „atsēdētais” laiks nav produktīvs. Es<br />

esmu par pilna atvaļinājuma izmantošanu. Tā<br />

dalīšana pa daļām vajadzīga īpašos gadījumos,<br />

taču ne kā sistēma. Darbā man vajadzīgs labi<br />

atpūties cilvēks.<br />

- Vai Jūs darbojaties arī praktiskajā medicīnā?<br />

- Es esmu mutes, sejas un žokļu ķirurgs, zobārsts,<br />

praktizēju mutes ķirurģijā. Mūsu ģimenei<br />

jau 16 gadus ir sava ģimenes zobārstniecības<br />

prakse, kur es praktizēju divreiz nedēļā. Ģimenē<br />

gandrīz visi esam zobārsti – sieva, māsa,<br />

dēls un arī mana jaunākā meita būs zobārste.<br />

Prakses uzturēšanas organizatorā daļa ir noderīga,<br />

jo redzu un zinu, kāda situācija ir praksē,<br />

kādas ir problēmas.<br />

- Runājām arī par atvaļinājumiem. Kā jūs pavadiet<br />

atvaļinājumu?<br />

- Man ir lauku mājas, vecāku mantojums, kur<br />

ir vislabākā atpūta. Tā ir zāles pļaušana, dīķa<br />

kopšana, pirts kurināšana. Ziemā un pavasarī –<br />

meža apsaimniekošana, malkas gādāšana.<br />

Esmu gandarīts par to, ka sestdienās un svētdienās<br />

uz turieni vēlas braukt jaunā paaudze.<br />

Arī Ziemassvētki un Jāņi šeit ir īpašāki. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

15

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Plastiskās ķirurģijas iespējas Stradiņos<br />

Agnese Ruberte<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs<br />

ir pirmā iestāde Baltijas valstīs, kur jau kopš<br />

1980. gada tiek veiktas plastiskās ķirurģijas<br />

operācijas. Kopš plastiskās ķirurģijas pakalpojumu<br />

attīstīšanas veiktas vairāk nekā<br />

10 000 estētiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas<br />

operācijas sejai un ķermenim – deguna<br />

korekcijas, sejas, plakstiņu operācijas, krūšu<br />

palielināšanas un korekcijas operācijas, liposkulptūras<br />

jeb tauku atsūkšanas operācijas,<br />

kā arī koriģējošas operācijas – atstāvošu ausu<br />

korekcija, dzimumzīmju izņemšana, Botulīna<br />

un filleru injekcijas, sejas ādas slīpēšana ar<br />

lāzeru. Konsultācijas sniedz sertificētas plastikas<br />

un mutes, sejas un žokļu ķirurģes Dr. Valentīna<br />

Kandaurova un Dr. Ina Freimane.<br />

Šopavasar pirmo reizi tika organizēta vērienīga<br />

akcija „Skaistuma mēnesis”, kura laikā pacientiem<br />

tika piedāvātas gan bezmaksas konsultācijas,<br />

gan atlaides plastiskās ķirurģijas<br />

manipulācijām. Mēneša laikā tika sniegtas arī<br />

bezmaksas lekcijas un konsultācijas ārpus Rīgas<br />

– Gulbenē, Madonā un Limbažos. Rudenī<br />

plānots akciju turpināt, konsultējot pacientus<br />

citās Latvijas pilsētās.<br />

„Skaistuma mēneša” ietvaros papildināts centra<br />

pakalpojumu klāsts – uzsākta sadarbība<br />

ar SIA „International Quality Pharma” valdes<br />

locekli Baibu Štāmeri un ķirurģi Dr. Džinetu<br />

Heinrihsoni par „Thermage” procedūru veikšanu.<br />

Tā ir neablatīva sejas un ķermeņa estētiskās<br />

dermatoloģijas procedūra. Tās būtība ir<br />

dziļa audu izsildīšana ar radioviļņiem, kas 4-6<br />

mēnešus pēc procedūras rada lielisku liftinga<br />

efektu un uzlabo apstrādātās ķermeņa virsmas<br />

kontūras. Procedūru iespējams veikt pacientiem<br />

ar jebkuru ādas tipu, procedūrai nav<br />

sezonālu ierobežojumu. „Thermage” procedūras<br />

tiek veiktas ar ASV patentētu monopolāru<br />

radiofrekvences iekārtu – ThermaCoolCPT.<br />

Šogad uzsākta sadarbība arī ar Kūrorta rehabilitācijas<br />

centru „Jaunķemeri” un sanatoriju<br />

„Jantarnij bereg” par pēcoperāciju rehabilitācijas<br />

programmas izstrādi Zobārstniecības<br />

un sejas ķirurģijas centra pacientiem, kā arī<br />

plastiskās ķirurģijas un zobu implantācijas<br />

pakalpojumu sniegšanu rehabilitācijas centra<br />

un sanatorijas pacientiem.<br />

Šovasar Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />

centrā tiks īstenots „Pastāvīgās klienta kartes”<br />

pilotprojekts. Karte būs pieejama pārdošanā<br />

centra reģistratūrā un tā sniegs atlaides zobārstniecības,<br />

mutes, sejas un žokļu ķirurģijas,<br />

kā arī plastiskās ķirurģijas pakalpojumiem.<br />

Laika gaitā plānots palielināt kartes priekšrocību<br />

klāstu, īstenojot starpdisciplināru sadarbību<br />

Stradiņu ietvaros. <br />

Atlaides ķirurgu konsultācijām<br />

Stradiņa slimnīcas Zobārstniecības un<br />

sejas ķirurģijas centrā ikvienam pieejama<br />

bezmaksas konsultācija par plastiskās<br />

un rekonstruktīvās ķirurģijas iespējām.<br />

Konsultācijas sniedz sertificētas plastiskās<br />

un mutes, sejas un žokļu ķirurģes<br />

Dr. Valentīna Kandaurova un Dr. Ina<br />

Freimane.<br />

Pieraksts uz bezmaksas konsultācijām<br />

centra reģistratūrā pa tālr. 67452015.<br />

Stradiņu darbiniekiem plastiskās ķirurģijas<br />

pakalpojumi pieejami ar<br />

10% atlaidi. Plašāka informācija:<br />

www.vzc.lv un www.thermage.com <br />

No 1. jūnija Stradiņa slimnīca uzsāka akciju<br />

Ambulatorās ķirurģijas centrā, piedāvājot<br />

10% atlaidi augsti kvalificētu ķirurgu<br />

konsultācijām.<br />

Ambulatorās ķirurģijas centrā pieejamas<br />

konsultācijas vēnu ķirurģijā, resnās un<br />

taisnās zarnas ķirurģijā, mamoloģijā, laparoskopiskajā,<br />

aizkuņģa dziedzera un svara<br />

redukcijas ķirurģijā, endokrīnajā ķirurģijā<br />

un hepatobilārajā ķirurģijā.<br />

Lai pieteiktos uz ārsta konsultāciju, lūdzam<br />

vērsties Ambulatorās ķirurģijas centra<br />

reģistratūrā pa tālruni 67069793 vai e-<br />

pastu ambulatora.kirurgija@stradini.lv. <br />

16 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Populāras atveseļošanās programmas<br />

Anta Buša<br />

27 gadus jaunais rīdzinieks Aigars pirms vairākiem<br />

gadiem cietis autoavārijā un pašlaik cenšas<br />

atjaunot veselību, izmantojot dažādus rehabilitācijas<br />

pakalpojumus, pārsvarā masāžas. Šogad<br />

viņš atradis informāciju par Stradiņa slimnīcā atvērto<br />

dienas stacionāru Fizikālās medicīnas un<br />

rehabilitācijas centrā. Dienā, kad satiekam viņu,<br />

rehabilitācijas programma jau noslēdzas:<br />

„Šeit esmu atradis labus un noderīgus pakalpojumus,<br />

jo man katru gadu jāiziet vismaz viens<br />

rehabilitācijas kurss, lai būtu veselība,” stāsta<br />

Aigars. „Šajā stacionārā man patīk, ka rehabilitācijas<br />

pasākumi ir savirknēti tieši man atbilstošā<br />

programmā, ko mēs kopā ar ārstu izveidojām.<br />

Katru dienu esmu šurp nācis kā uz darbu – no<br />

pulksten 8.00 līdz 16.00. Man tas ir izdevīgi, tepat<br />

Rīgā, nav tālu no mājām, un jau pēc pulksten<br />

16.00 varu paspēt ierasties savā darba vietā<br />

un padarīt dienas uzdevumus. Esmu vienojies ar<br />

savu darba devēju un spēju to apvienot. Programma<br />

nav nogurdinoša, pēc procedūrām vai<br />

starplaikos varu atpūsties savā labiekārtotā istabā,<br />

palasīt vai doties nobaudīt kafiju, ieturēt<br />

pusdienas slimnīcas kafejnīcā. Ārsti ir profesionāli,<br />

ar lielu pietāti izturas pret manām individuālajām<br />

prasībām un vainām, ja vēlos varu pagarināt<br />

nodarbības, saņemot atlaides.”<br />

Puisim patīk arī tas, ka procedūras ir pārdomātas<br />

un saskaņotas. „Programma nav dārga, jo, ja es<br />

to visu apmeklētu atsevišķi – katra procedūra<br />

būtu šīs summas apjomā pa nedēļu. Jo vienā<br />

dienā izskraidīt pa visām šīm procedūrām un<br />

savienot ar darbu, nav iespējams. Arī kolēģiem<br />

pastāstīšu par šīm iespējām Stradiņa slimnīcā.”<br />

Otra paciente ir Ludmila no Vangažiem, kura<br />

sūdzējusies par trokšņiem galvā un muguras sāpēm.<br />

Ārsti ieteikuši viņai meklēt kādas ārstnieciskās<br />

fizkultūras nodarbības.<br />

„Internetā atradu šo piedāvājumu, salīdzināju<br />

cenas ar citiem un sapratu, ka šīs nodarbības nedēļas<br />

garumā Stradiņos dienas stacionārā man<br />

būs ērtas un izdevīgas. Varu teikt, ka man ir palaimējies,<br />

jo pakalpojumi ir patiesi augstā līmenī.<br />

Tagad, kad esmu izgājusi šo kursu ar ūdens<br />

procedūrām, masāžām un esmu iemācījusies<br />

arī kā tieši man mājās jāpilda vingrojumi, jūtos<br />

daudz mundrāka. Kad programmā iekļāvām ikdienas<br />

sarunas ar psihoterapeiti Beātu Pavlovu,<br />

sākumā nezināju, kāda tam nozīme. Taču tagad<br />

esmu guvusi daudz no šīm sarunām – pašpārliecību,<br />

vairāk sapratnes pašai par sevi, savu organismu<br />

un veselību. Man jāpateicas māsai Ingrīdai<br />

par to, ka viņa pati man palīdzēja nokārtot<br />

arī attiecības ar apdrošināšanas kompāniju, kas<br />

man bija liels atvieglojums,” stāsta paciente.<br />

Kā pastāstīja fizikālās medicīnas māsa Ingrīda<br />

Gerharde kopš atvērts dienas stacionārs, par to<br />

ir interese gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu<br />

iedzīvotājiem. Viņa izteica cerību, ka slimnīca<br />

atrisinās jautājumu ar naktsmītnēm tiem,<br />

kuriem Rīgā nav kur palikt pa nakti, lai arī viņi<br />

varētu apmeklēt šo dienas stacionāru un baudīt<br />

nepieciešamo rehabilitācijas programmu.<br />

„Cenas fizikālās medicīnas un rehabilitācijas<br />

programmā ir sākot no 125-160 Ls, ko sedz pats<br />

pacients. Ja pacientam ir nepieciešamība vēl<br />

pēc kādiem Fizikālās medicīnas vai rehabilitācijas<br />

pakalpojumiem, tad varam tos pievienot<br />

programmai, sniedzot 30 % atlaides,” stāsta Ingrīda<br />

Gerharde.<br />

„Savlaicīga profilakse un medicīniskā rehabilitācija<br />

dažādu sāpju sindromu un slimību gadījumā<br />

dod labu ārstniecisku efektu, uzlabo darba<br />

spējas. Tāpēc muguras sāpju profilaksei sēdoša<br />

darba darītājiem un tiem, kuri ilgstoši strādā<br />

pie datora, arodslimību ārsti un rehabilitologi<br />

iesaka veikt ārstniecisku vingrošanu un citas<br />

medicīniskās rehabilitācijas procedūras, ko var<br />

saņemt pie mums, Stradiņa slimnīcas Fizikālās<br />

medicīnas un rehabilitācijas centrā, kur kopā ar<br />

pacientu tiek izstrādātas īpašas programmas,”<br />

saka arodslimību ārste Jolanta Cīrule.<br />

Par Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas<br />

centra dienas stacionāra programmām plašāk<br />

var lasīt slimnīcas interneta mājas lapā –<br />

www.stradini.lv/page.php?id=1536 vai zvanīt pa<br />

tālruni 67069791. <br />

Magnētterapijas procedūru veic fizikālās medicīnas<br />

māsa Ingrīda Gerharde un fizioterapeite Maija Grava<br />

Stradiņa slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra maksas dienas stacionārā<br />

pieejamas septiņas īpaši izstrādātas rehabilitācijas programmas:<br />

• hronisku sāpju ārstēšanas programma,<br />

• plaušu slimību ārstēšanas programma,<br />

• muguras sāpju ārstēšanas programma,<br />

• mugurkaula kakla daļas spondilozes ārstēšanas programma,<br />

• reimatoloģisku slimību ārstēšanas programma,<br />

• onkoloģisku pacientu rehabilitācijas programma,<br />

• kardioloģisku pacientu rehabilitācijas programma.<br />

Pieredzējusi ārstu, funkcionālo speciālistu, māsu un masieru komanda rūpējas par ārstniecības<br />

un rehabilitācijas programmu veiksmīgu norisi un nodrošina sekmīgu atveseļošanās<br />

procesu.<br />

Papildus piedāvājam 30% atlaides uz procedūrām no 8. - 10. dienai. Kursa laikā ir atlaides<br />

30% apmērā solārijam, infrasarkano staru pirtij, adatu terapijai. <br />

Nodarbība ar fizioterapeitu<br />

Fizikālās un estētiskās medicīnas procedūras<br />

Stradiņa slimnīcas Fizikālās medicīnas un<br />

rehabilitācijas centrā tiek piedāvātas drošas<br />

un efektīvas botulīna toksīna injekcijas<br />

mīmikas muskuļu korekcijai un profilaksei,<br />

kā arī pārmērīgas svīšanas problēmu<br />

risināšanai tādos ķermeņa rajonos kā padusēs,<br />

plaukstās un pēdās u.c. Šeit var veikt arī sejas,<br />

galvas un dekoltē ādas rajonu masāžas ar šķidro<br />

slāpekli dažādu ādas slimību gadījumos un<br />

profilaksei. Tiek ārstētas plaši izplatītās, vīrusa<br />

izraisītās kārpas ar krioterapijas vai elektrokoagulācijas<br />

metodi.<br />

Pacientus pieņem fizikālās un estētiskās medicīnas<br />

ārste dr. Māra Ērgle.<br />

Pieņemšanas laiks un vieta: piektdienās no<br />

15.00 - 17.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes<br />

slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas<br />

centrā, 32. korpusā 4. stāvā. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

17

NOTIKUMI I Slimnīcas Ziņas<br />

Pacientu ombuds<br />

Pacientu ombuds 25. un 26. maijā rīkoja informācijas<br />

dienas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes<br />

slimnīcas pacientiem un medicīnas personālam.<br />

Informācijas dienu ietvaros Pacientu<br />

ombuda pārstāvji apmeklēja pacientus slimnīcas<br />

stacionāra nodaļās, speciālisti bija pieejami<br />

arī Ambulatoro pakalpojumu centrā un 15.<br />

korpusa foajē. Pacientu ombuds sniedza konsultācijas,<br />

uzklausīja klātesošo jautājumus un<br />

atbildēja uz tiem. Tās bija sarunas par veselības<br />

aprūpes aktuāliem jautājumiem un par to, kas<br />

ir Pacientu ombuds un kā un kādos gadījumos<br />

tas var palīdzēt.<br />

Pacienti un personāls aktīvi interesējās par<br />

ombuda kompetencē esošajiem jautājumiem<br />

un izmantoja iespēju pieteikties uz tālākām<br />

padziļinātām konsultācijām un saņemt ieteikumus<br />

problēmsituāciju / jautājumu risinājumiem.<br />

<br />

Kam vajadzīgi jaunie ārsti?<br />

9. jūnijā Stradiņa slimnīcā notika konference<br />

„Kam vajadzīgi jaunie ārsti?”, ko rīkoja Latvijas<br />

Jauno ārstu asociācija.<br />

Konferencē tika sniegta atskaite par asociācijas<br />

darbību un aktualitātēm, kā arī uzstājās<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas,<br />

Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Austrumu<br />

klīniskās universitātes slimnīcas un Liepājas<br />

Reģionālas slimnīcas pārstāvji.<br />

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds<br />

Muciņš uzstājās ar prezentāciju „Cilvēkresursu<br />

un darba vietu plānošana ārstiem,<br />

Ko dara Pacietu ombuds?<br />

Informē pacientus par viņu tiesībām un<br />

pienākumiem, kā arī par veidiem, kā īstenot<br />

savas vajadzības esošajā sistēmā:<br />

• informē veselības aprūpes personālu pacientu<br />

tiesību un pienākumu, likumiskajos<br />

un komunikācijas jautājumos;<br />

• veicina kvalitatīvu un pozitīvu komunikāciju<br />

un sadarbību starp visiem veselības<br />

aprūpes sistēmas dalībniekiem;<br />

• veido produktīvu sadarbību ar veselības<br />

nozares institūcijām gan valstiskā, gan arī<br />

starptautiskā līmenī;<br />

• nodrošina godīgu un efektīvu sūdzību<br />

apstrādes sistēmu, rūpējoties gan par individuālu<br />

guvumu sūdzības iesniedzējam,<br />

sadales jautājumi”.<br />

„Lielākā problēma ir tā, ka tūlīt mācības beigs<br />

165 cilvēki, taču nav skaidrs, kas ar viņiem notiks<br />

tālāk, nav skaidri pateikts, cik rezidentūru<br />

vietas veselības budžetā būs pieejamas un<br />

kādās specialitātēs. Nav informācijas, kas valstij<br />

vajadzīgs un kas nav,” sacīja Latvijas Ārstu<br />

biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš arī<br />

norādīja, ka šogad rezidentūru beigs 102 jaunie<br />

ārsti, taču valsts apstiprinājuma, vai viņiem<br />

būs nodrošinātas darba vietas, pagaidām vēl<br />

nav.<br />

gan arī atgriezenisko saiti pakalpojumu<br />

nodrošinātājiem;<br />

• veicina tādas Latvijas sabiedrības attieksmes<br />

veidošanos, kurā veselība un pacientu<br />

tiesību ievērošana ir īpaša vērtība;<br />

• sekmē tādas veselības aprūpes sistēmas<br />

attīstību, kas ievēro un apmierina ikviena<br />

Latvijas iedzīvotāja kā pacienta vajadzības.<br />

Problēmu vai šaubu gadījumā Jūs vienmēr<br />

varat vērsties pie šiem speciālistiem!<br />

Adrese: Hipokrāta iela 4 (Latvijas<br />

Onkoloģijas centrs, 106. telpa), Rīga,<br />

LV-1079, Tālrunis: 28 646 268, E-pasts:<br />

ombuds@pacientuombuds.lv <br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Izglītības un zinātnes departamenta direktors<br />

asoc. prof. Dainis Krieviņš norādīja, ka Stradiņa<br />

slimnīcā šogad ir 186 rezidenti 25 specialitātēs,<br />

uz nākamo mācību gadu labprāt sagaidītu 87<br />

jaunos 1. gada rezidentus, ja piešķirs finansējumu.<br />

Lai arī saprotams, ka šī brīža situācijā,<br />

pirmkārt, ir jānodrošina darba vietas esošajiem<br />

slimnīcas ārstiem, profesors uzsvēra, ka<br />

izcilākajiem rezidentiem, protams, darba vieta<br />

būs Stradiņa slimnīcā. <br />

Latvijas<br />

doktors Hauss<br />

Černobiļas traģēdijas upuru<br />

piemiņas pasākums<br />

Noslēdzies žurnāla<br />

„Ievas Veselība” un<br />

TV3 konkurss, kura<br />

laikā žurnāla lasītāji<br />

tika aicināti izvirzīt<br />

kādu no Latvijas<br />

mediķiem „Latvijas<br />

doktora Hausa” kandidatūrai.<br />

Šo titulu<br />

ieguvis Stradiņa<br />

slimnīcas Torakālās<br />

ķirurģijas centra<br />

vadītājs dr. Jāzeps<br />

Baško. „Tāds nu viņš ir – dakteris Baško. Augsta<br />

līmeņa profesionālis, vislabākais ārsts, kurš spēj<br />

smagas lietas pateikt tā, ka esi spiests noticēt,<br />

ka viss nokārtosies, vājuma brīžos panākt, ka<br />

saņemies. Mazliet skarbs, mazliet tāds, no kura<br />

baidās, bet tomēr ļoti cilvēcisks, sirsnīgs un uzticību<br />

ieviesošs,” raksta žurnāla lasītāja. <br />

26. aprīlī Stradiņa slimnīcā pie Aroda un radiācijas<br />

medicīnas centra notika Černobiļas<br />

atomelektrostacijas avārijas upuru piemiņas<br />

pasākums.<br />

Ikgadējā Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas<br />

pasākumā Stradiņa slimnīcā pie Černobi-<br />

ļas traģēdijas piemiņas akmens piedalījās bijušo<br />

Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas<br />

dalībnieki, sabiedrības un kaimiņvalstu vēstniecību<br />

pārstāvji, Stradiņa slimnīcas vadība,<br />

darbinieki un Latvijas Savienības „Černobiļa"<br />

vadība.<br />

Šogad aprit 24 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas<br />

Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā.<br />

No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos<br />

piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju.<br />

Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi<br />

šo cilvēku veselību – vairāk nekā trīs<br />

tūkstoši no tiem kļuvuši par invalīdiem, vairāk<br />

nekā seši simti ir miruši un pārējie dažāda<br />

procenta apmērā zaudējuši darbaspējas.<br />

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā<br />

piedalījās ap 600 tūkstoši cilvēku no Krievijas,<br />

Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas,<br />

Latvijas un citām valstīm. <br />

18 Jūnijs <strong>2010</strong>

Endoskopiskas terapijas iespējas pacienta<br />

sagatavošanai aknu transplantācijai<br />

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMI<br />

Maijā Stradiņa slimnīcas simtgades ietvaros<br />

notika Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas<br />

centra organizēta interdisciplināra konference<br />

par endoskopiskās terapijas iespējām pacientiem<br />

ar hroniskām žultsvadu slimībām.<br />

Konferences mērķis bija dalīties pieredzē un<br />

praktiski apgūtu jaunākās metodes endoskopiskajā<br />

žultsvadu endoprotezēšanā. Pielietojot<br />

žultsvadu sanācijas metodes, tiek glābti<br />

cilvēki, kuriem žultsvadi slēgušies kādas hroniskas<br />

aknu slimības, žultsakmeņu komplikāciju,<br />

pankreatīta vai iedzimtas patoloģijas<br />

rezultātā. Ar endoskopiskajām metodēm tiek<br />

arī ārstēti pacienti, kas gaida aknu transplantāciju.<br />

Lai atjaunotu žults ceļu caurteci, pacientam<br />

endoskopiski veic žultsceļu paplašināšanu,<br />

ievada endoprotēzi (stentu), tādējādi<br />

likvidējot nosprostojumu.<br />

„Metodes ar katru gadu pilnveidojas, tiek izmantoti<br />

jauni stentu veidi, jauna endoskopiju<br />

aparatūra, inovatīvas tehnoloģijas un efektīvas<br />

to izmantošanas iespējas, kas pacienta<br />

stāvokli uzlabo ātrāk un sniedz kvalitatīvāku<br />

rezultātu. Šogad konference veltīta pacientu<br />

sagatavošanai aknu transplantācijai, hronisku<br />

aknu slimību terapijai,” uzsvēra asoc. prof.<br />

Aldis Puķītis. Gastroenterologi Stradiņa slimnīcu<br />

izvēlējušies par ikgadējas konferences<br />

vietu, jo te ir uzkrāta lielākā pieredze Latvijā šo<br />

manipulāciju veikšanā, modernāko endoskopisko<br />

iekārtu izmantošanā.<br />

Šāds gastroenterologu saiets Latvijā tiek organizēts<br />

atkārtoti. Šogad Stradiņos uz konferenci<br />

ieradās vairāk nekā 100 pārstāvji – gan no Rīgas,<br />

gan citām Latvijas slimnīcām. Konferencē<br />

ar parauglekciju un tehnoloģiju demonstrācijām<br />

piedalījās Eiropas mēroga eksperts no<br />

Norvēģijas profesors Lars Aabakkens.<br />

Konferences laikā kolēģi atradās konferenču<br />

zālē un uz ekrāna vēroja notiekošo operāciju<br />

Transplantācijas iespējas Latvijā<br />

Aprīlī Rīgas Kongresu namā notika konference<br />

„Transplantācijas iespējas Latvijā”, ko organizēja<br />

Latvijas Nieru fonds. Konferences laikā speciālisti<br />

stāstīja par transplantācijas situāciju un attīstības<br />

iespējām Latvijā.<br />

Pēdējo 20 - 25 gadu laikā transplantācijā notiek<br />

strauja attīstība, un jo īpaši tā vērojama orgānu<br />

transplantācijā. Nieru terminālās mazspējas<br />

ārstēšanā nieru transplantācija nodrošina visefektīvākos<br />

medicīniskos un ekonomiskos rezultātus,<br />

bet sirds, aknu un plaušu mazspējas<br />

gadījumā – vienīgo iespējamo dzīvības glābjošo<br />

ārstēšanu. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, galvenā<br />

transplantācijas problēma ir donororgānu<br />

trūkums. Jau kopš 1992. gada Latvijā orgānu<br />

eksplantācija transplantācijai ir reglamentēta ar<br />

likumu. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes<br />

slimnīcā darbojas transplantācijas koordinācijas<br />

nodaļa „Lattransplant”, kas organizē donororgānu<br />

iegūšanu un risina ar to saistītās problēmas.<br />

Pēc donoru skaita (17 uz 1 milj. iedz.) Latvija<br />

ieņem vidējo pozīciju starp pārējām Eiropas Savienības<br />

dalībvalstīm.<br />

Grāmata par profesoru Volkolākovu<br />

zālē, kur tika veiktas on-line demonstrācijas,<br />

biliārās endoskopijas tika veiktas trīs pacientiem<br />

ar aknu saslimšanām, žultsvadu striktūrām<br />

un hronisku hepatītu.<br />

Pasākuma organizatori bija RSU asoc. profesors<br />

Juris Pokrotnieks, LU asoc. profesors Aldis<br />

Puķītis, RSU profesors Anatolijs Danilāns, Dr.<br />

med. Linda Sosāre, Dr. Normunds Zēravs, profesors<br />

Lars Aabakkens (Norvēģija). <br />

Latvijas Transplantācijas centra darbības laikā<br />

veiktas 1457 nieru transplantācijas. Centrā ir izveidots<br />

reģistrs, kas dod iespēju sekot līdzi nieru<br />

slimības pacientu dzīvei un stāvoklim, sākot ar<br />

to iekļaušanu „gaidīšanas sarakstā”, transplantācijas<br />

un pēctransplantācijas periodā. Nieru<br />

transplantātu 10 gadu dzīvildze sasniedz 55%,<br />

kas atbilst pasaules standartiem.<br />

Latvijā veiktas tikai 8 sirds transplantācijas, kam<br />

par iemeslu ir donoru sirds transplantātu trūkums.<br />

Aknu un plaušu transplantācijas Latvijā<br />

pagaidām nenotiek. <br />

Jānis Volkolākovs savai profesijai – sirds ķirurģijai<br />

– veltījis visu darba mūžu un vairāk<br />

nekā 40 gadus strādājis Stradiņa slimnīcā.<br />

Viņš izveidoja un vadīja Sirds un asinsvadu ķirurģijas<br />

centru un attīstīja šīs nozares augstā<br />

līmenī un viņa padarītais darbs tagad kalpo<br />

par pamatu viņa skolnieku šodienas panākumiem<br />

cīņā par veselību un dzīvībām.<br />

Grāmata „Čīfs. Profesors Jānis Volkolākovs”,<br />

ko izdevis SIA „Medicīnas apgāds”, tapa ar<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Attīstības fonda un Rīgas Stradiņa universitātei<br />

atbalstu. Grāmatā izmantotas daudzas<br />

vēsturiskas un sadzīviskas fotogrāfijas, kā arī<br />

materiāli no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes<br />

slimnīcas Komunikācijas nodaļas arhīva,<br />

Rīgas Stradiņa universitātes muzeja, Rīgas<br />

1. slimnīcas, Austrumu slimnīcas, Bērnu Klīniskās<br />

universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa<br />

Medicīnas vēstures muzeja.<br />

„Manas darbības galvenais mērķis un saturs<br />

ir bijis darīt laimīgus tos cilvēkus, kuriem no<br />

bērnu dienām daba nezināmu iemeslu dēļ ir<br />

liegusi dzīvot ar veselu sirdi. Es uzsāku savu<br />

darbību kā plaša profila un bērnu torakālais<br />

ķirurgs, bet mans darbs vainagojās ar maģistrālās<br />

asinsvadu ķirurģijas, iedzimtās sirdskaišu<br />

ķirurģijas un sirds vārstuļu plastiskās<br />

ķirurģijas attīstību Latvijā. Esmu manu skolotāju<br />

profesoru Paula Stradiņa un Aleksandra<br />

Bieziņa ideju īstenotājs,” saka Dr. habil. med. J.<br />

Volkolākovs. Viņš ir profesors, ķirurgs, medicī-<br />

nas zinātnieks, zinātnisku un mācību grāmatu<br />

autors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Publicējis<br />

piecas monogrāfijas un piecas mācību<br />

grāmatas studentiem ķirurģijā un vispārīgajā<br />

ķirurģijā latviešu un krievu valodās. 27 gadus<br />

būdams RSU Vispārīgās un sirds un asinsvadu<br />

ķirurģijas katedras vadītājs viņš audzinājis ārstu<br />

jauno maiņu.<br />

Grāmatas tapšanā pieaicināti vairāk nekā 80<br />

viņa līdzgaitnieki, kolēģi, draugi un tuvinieki,<br />

kā arī publicētas vairākas intervijas no laikrakstiem<br />

un žurnāliem, kas bagātīgi atspoguļo<br />

gan profesoru Volkolākovu un viņa laikmetu,<br />

gan toreizējos apstākļus, gan praktisko<br />

darbu ķirurģijā, kā arī darbību profesionālajās<br />

Latvijas un starptautiskās organizācijās. Lasītājam<br />

tas ļauj pašam veidot savu priekšstatu<br />

par Jāni Volkolākovu – spēcīgu neordināru<br />

personību, valsts emeritētu zinātnieku, kurš<br />

joprojām sniedz savu ieguldījumu savā profesijā,<br />

raksta un pilnveido līdz šim zināmo un<br />

nezināmo par Latvijas ķirurģijas vēsturi. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

19

VĒSTURE<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Revolucionāre un kordziedātāja<br />

Milda Rusmane<br />

Jānis Liepiņš<br />

Kad 1951. gadā Ļeņingradas<br />

Kara medicīnas akadēmijas<br />

absolventi Mildu<br />

Rusmani apstiprināja par<br />

Republikas Klīniskās slimnīcas<br />

galveno ārsti, visnotaļ<br />

vēl valdīja uzskats, ka<br />

kultūra veidojama nacionāla<br />

pēc formas, sociālistiska<br />

pēc satura. Tā kā<br />

medicīna ir kultūras būtiska<br />

daļa, arī uz medicīnu<br />

attiecās komunistiskās<br />

partijas ideologu dotie<br />

priekšraksti. Kā vienmēr –<br />

arī tad saprotamā kārtā varēja kaut ko darīt arī<br />

pēc sava prāta, nepakļaujoties varas prasībām.<br />

Sociālistisko saturu klīnikā nosacīja finanses,<br />

tās pārveidot jau nu nebija iespēju ne galvenajam,<br />

ne mazāk galvenajam ārstam, bet nacionālo<br />

garu veidot varēja tie, kas bija akceptēti<br />

par iestādes vadītājiem.<br />

Tā kā Milda Rusmane, kļūdama par galveno ārsti,<br />

nepārtrauca asistentes darbu Vispārējās ķirurģijas<br />

katedrā, ko tai laikā vadīja Jānis Bune,<br />

tad administratorei bija tieša saskare arī ar studentiem.<br />

Un sagadījās tā, ka Rusmane bija ķirurģijas<br />

praktisko darbu vadītāja mūsu grupai.<br />

Lai gan ļoti aizņemtai personai maz bija iespēju<br />

uzturēties studentu mācību telpā, visas<br />

sarunas noritēja bez jebkādas komunistiskas<br />

aģitācijas, drīzāk otrādi, jo jau pēc pāris nedēļām<br />

atklājas dīvains fakts, ka Rusmane ir tuvos<br />

draugos ar velosipēdu fabrikanta Gustava<br />

Ērenpreisa māsu Lieni Ērenpreisu. Ievērojot,<br />

ka mūsu studiju grupā mācījās fabrikanta dēls<br />

Jānis Ērenpreiss, vēlākais akadēmiķis, mums<br />

kļuva zināmas arī draudzības fineses. Pats<br />

fabrikants gan bija Vācijā, bet viņa māsa mitinājās<br />

fabrikanta mājā un ar Mildas Rusmanes<br />

atbalstu bija tikusi pie personālās pensijas, kas<br />

netika vis piešķirta par fabrikanta saimniecības<br />

vadītājas nopelniem buržuāziskās Latvijas<br />

labā. Izrādījās, ka Liene Ērenpreisa 1921. gadā,<br />

kad Milda Rusmane par aktīvu revolucionāru<br />

darbību un dažādām pret Latvijas valsti vērstām<br />

akcijām bija nonākusi cietumā, nesusi cietumniecei<br />

produktus un legālo revolucionāro literatūru.<br />

Tie, protams, ir nopelni, par ko pienākas<br />

padomju varas gratifikācija.<br />

Rusmanes nonākšana Krievijā pēc īslaicīgas<br />

pasēdēšanas cietumā mums likās visādi komplicēta<br />

lieta, bet Jānis Ērenpreiss, jādomā, no<br />

tēvamāsas ziņas ieguvis, vēstīja mums, ka Rusmane<br />

Krievijā nokļuvusi politisko ieslodzīto<br />

apmaiņas kārtībā. Tāda pasvēršanās mums likās<br />

gluži amizanta, un mēs Rusmanes sabiedriskās<br />

dzīves norisēm sekojām vairāk nekā viņas panākumiem<br />

ķirurģijā, kas nebija lieli.<br />

Rusmane vienmēr uzturēja latvisku stāju. Jānis<br />

Stradiņš kādā no Acta medico-chistorica rigensia<br />

sējumiem gan vaino Rusmani partordzes<br />

darbā par Klīniskās slimnīcas veļas mājas kontrolēšanu<br />

Valsts drošības komitejas uzdevumā,<br />

bet tādu sūdzēšanu (par Paulam Stradiņam savulaik<br />

dāvinātiem ārvalstu karogiem) Rusmane<br />

būs veikusi vairāk aiz bailēm nekā atriebšanās<br />

kārē. Pusi mūža nodzīvojusi drausmīgajos Padomju<br />

Savienības apstākļos, kas izsekošanu un<br />

slepenblenšanu vērtēja par dabisku sabiedrības<br />

locekļa stāvokli, viņa nespēja ar skubu tikt vaļā<br />

no šīs valsts netikumiem. Vēlāk, atbrīvojusies<br />

no mediķes un administratores pienākumiem,<br />

Milda Rusmane ne reizi vien žēlojusies Lienei<br />

Ērenpreisai, ka kompartijas augšās pakāpeniski<br />

ieviestais dubultmorāles princips viņai esot gluži<br />

nepieņemams.<br />

Mildas Rusmanes īstenā dzīve sākās Revolūcijas<br />

veterānu korī, kura dibināšanā viņa piedalījās<br />

un korī nodziedāja divdesmit gadus, būdama<br />

labas alta balss īpašniece, ar prieku pildīdama<br />

arī kora padomes locekles uzdevumus. Tie, kas<br />

ar Mildu Rusmani sastapušies, viņai darbojoties<br />

Rīgas pilsētas Ļeņina rajona padomē, apliecina,<br />

ka Rusmane bijusi visās izspriešanās taisnīga un<br />

aizstāvējusi latviešu intereses. Eduarda Berklava<br />

pazīstamās nacionālkomunistu vēstules parakstītāju<br />

pulkā Rusmanes gan nebija, bet viņa esot<br />

simpatizējusi vēstules parakstītājiem.<br />

Tā kā Liene Ērenpreisa vēlāk bija mana paciente,<br />

jaunības dienu draudzenes pieminēšana Ērenpreisu<br />

namā bija itin bieža. Aizvien Rusmane<br />

tur tika daudzināta kā labsirdīga un izpalīdzīga<br />

ārste, uzsverot, ka viņa ir aizstāvējusi arī disertāciju.<br />

Disertācija nu nekāda dižā nav (par ceļteku<br />

jeb Plantago major izvilkuma ietekmi uz slikti<br />

dzīstošām brūcēm), tomēr liecināja par disertācijas<br />

aizstāvētājas uzņēmību un latvisku darba<br />

prieku.<br />

Milda Rusmane dzimusi 1901. gadā Mazsalacas<br />

pagastā. Mācījusies Sēļu pagastskolā un Mazsalacas<br />

proģimnāzijā. Kara medicīnas akadēmiju<br />

viņa beigusi 1936. gadā. Pēc gada jaunā ārste,<br />

latviete būdama, komunistu varai, krievu imperiālisma<br />

idejas īstenojot, likusies aizbīdāma<br />

uz perifēriju, tālab tālākā darba dzīve Rusmanei<br />

saistīta ar Semipalatinsku. 1944. gadā Rusmane<br />

ieradās Latvijā, sāka strādāt (un dzīvot) Republikas<br />

klīniskajā slimnīcā, 1945. gadā kļūdama par<br />

asistenti. Mirusi viņa 1977. gadā. <br />

Šajā ēkā, kur tagad izvietota slimnīcas administrācija,<br />

ilgus gadus bija slimnīcas vadītāja dienesta dzīvoklis.<br />

Te dzīvoja arī M. Rusmane<br />

20 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I MĀSU SLEJA<br />

Māsu prakse Stradiņa slimnīcā<br />

Gaļina Aleksandroviča<br />

Aprūpes departamenta direktore<br />

Pēc Stradiņa slimnīcas māsu iniciatīvas 7. maijā<br />

Rīgas Stradiņa universitātes aulā tika rīkota slimnīcas<br />

simtgadei veltīta konference „Māsu prakse<br />

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā".<br />

Tā bija kā ieskaņa Starptautiskajai Māsu dienai,<br />

kuru ik gadu atzīmē 12. maijā. Konferencē tika<br />

uzsvērta māsas nozīmīgā loma pacienta aprūpē,<br />

notika savstarpēja pieredzes apmaiņa.<br />

Māsas bija sagatavojušas tematiski interesantus<br />

un saturīgus referātus, kas varētu tikt vērtēti kā<br />

māsu zinātniskie darbi, balstīti pašu pieredzē<br />

tie vedināja uz saistošu diskusiju par dažādām<br />

māszinību tēmām, piemēram, „Par invazīvās kardioloģijas<br />

attīstību Latvijā” (Aļona Grāve), „Par<br />

mūsdienīgu dziļo vēnu trombozes profilaksi,<br />

ārstēšanu un aprūpi stacionārā” (Dace Jakovicka),<br />

„Pacientu aprūpes aspekti pēc transapikālas<br />

vārstuļu implantācijas” (Mārīte Daukste), „Endoskopiju<br />

māsu darba pieredze pacientu aprūpē<br />

ar augšējā gremošanas trakta svešķermeni”<br />

(Valentīna Lapiņa), ”Predialīzes programmas pacientu<br />

apmācība” (Vita Faustmane), „Motivācija<br />

un pieejamība bērnu zobārstniecībā” (Elita Brūvele),<br />

„Māsa sirds ķirurģijā” (Aleksandra Lāce),<br />

„Bariatriskā ķirurģija un māsas nozīme pēcoperācijas<br />

periodā” (Gita Ozoliņa), „Multidisciplināra<br />

pieeja hronisku sāpju pacientu aprūpē” (Dagnija<br />

Brutāne), „Pašaprūpes spēju atspoguļojums<br />

reimatoīdā artrīta pacientiem” (Daina Lielgalve),<br />

„Optimāls jaundzimušā aprūpes modelis perinatālajā<br />

centrā” (Signe Irša), „Māsas loma klīniskajos<br />

pētījumos onkoloģijā” (Aiga Lasmane) un<br />

„Roku mazgāšanas prakse reanimācijas nodaļā”<br />

(Agita Melbārde – Kelmere).<br />

Konferences mērķis bija iepazīstināt plašāku<br />

sabiedrību ar māsu praksi mūsu slimnīcā. Konference<br />

bija plaši apmeklēta, tajā piedalījās aptuveni<br />

450 dalībnieku gan no mūsu slimnīcas,<br />

Starptautiskā māsu diena<br />

Jau kopš 1965. gada visā pasaulē 12. maijā<br />

atzīmē Starptautisko māsu dienu. 12. maijs ir<br />

modernās medicīnas māsu profesijas aizsācējas<br />

Florensas Naitingeilas dzimšanas diena. Tā<br />

ir diena, kad visā pasaulē godina medicīnas<br />

māsu darbu un viņas pašas – šīs misijas nesējas.<br />

Starptautiskajā māsu dienā sveicām slimnīcas<br />

māsas, pateicoties par darbu pacientu<br />

aprūpē, par sapratni un atsaucību. Tika vēlēta<br />

stipra veselība, izturība, saskaņa un mīlestība<br />

gan personīgajā dzīvē, gan darba pienākumus<br />

veicot!<br />

Stradiņa slimnīcā strādā 900 māsas. „Mīlestība<br />

ir augstākā medicīna” – šis profesora<br />

Paula Stradiņa teiciens ir veltīts tieši māsām.<br />

„Stradiņa slimnīca pamatoti lepojas ar savām<br />

māsām un aprūpes personālu. Te ciena un<br />

augstu vērtē māsu darbu, kas ir neaizstājams<br />

un nenovērtējams. Tā nav viegla misija – būt<br />

gan arī kolēģi un viesi no citām ārstniecības<br />

iestādēm.<br />

Skatoties ilgākā laika posmā, medicīnā ir notikušas<br />

būtiskas pārmaiņas un progress ir liels.<br />

Māsas savā praksē daudzus gadus balstījās gan<br />

uz izglītību, ko ieguva māsu skolās, gan uz savu<br />

praktisko pieredzi. 20 gadsimta beigās šī pieeja<br />

māsu praksē mainījās un tagad tā ir balstīta uz<br />

māszinību teorijām.<br />

Ar katru gadu māsas kļūst aizvien zinošākas un<br />

izglītotākas, kas savukārt nozīmē to, ka viņas ir<br />

konkurētspējīgas pasaules darba tirgū.<br />

Paaudzes mainās, bet slimnīcā ir arī gados vecākas<br />

kolēģes, kuras aktīvi strādā un dzīvo līdzi<br />

visam jaunajam.<br />

Šī konference uzskatāmi parādīja, ka māsas nodarbojas<br />

ne vien ar pacientu aprūpi, bet aktīvi<br />

nomodā par uzticēto pacientu visas 24 stundas<br />

diennaktī, jo māsa paliek blakus slimniekam<br />

pēc smagas operācijas, pēc terapijas<br />

seansiem, novērojot ne tikai pacienta fizisko<br />

stāvokli, bet arī psiholoģisko noskaņojumu,<br />

tādējādi sekmējot pacienta atveseļošanos,”<br />

uzsver Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs<br />

Arnolds Atis Veinbergs.<br />

Stradiņa slimnīcas māsu darbu augstu novērtējuši<br />

arī pacienti. Par sirsnīgāko un atsaucīgāko<br />

sirdsmāsiņu Stradiņa slimnīcā pagājušajā<br />

gadā tika atzīta Lauma Skādule no<br />

Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas Perinatālās<br />

aprūpes centra Jaundzimušo nodaļas. Savukārt<br />

„Gada balvas medicīnā 2009” ietvaros<br />

Veselības ministrijas Atzinības rakstu saņēma<br />

Stradiņa slimnīcas Latvijas Transplantācijas<br />

centra 2. Nieru transplantācijas nodaļas medmāsa<br />

Gunita Vikmane.<br />

piedalās izglītošanā<br />

un arī zinātniskajā<br />

darbā, veicot pētījumus<br />

dažādu projektu<br />

ietvaros. Slimnīca<br />

patiesi var lepoties ar<br />

māsu augsto profesionālismu.<br />

Mūsu slimnīcas lozungs<br />

ir izcilība ārstniecībā,<br />

izglītībā un<br />

zinātnē. Tas ir mērķis,<br />

uz kuru mēs tiecamies<br />

visi kopā. Un gribētos cerēt, ka šī konference<br />

bija tam apliecinājums.<br />

Esmu pateicīga māsām, kas dalījās savā pieredzē<br />

ar pārējām kolēģēm un konferences viesiem! <br />

ANO pasludinājusi <strong>2010</strong>. gadu par Starptautisko<br />

Māsu gadu, iezīmējot mūsdienu modernās<br />

māsu profesijas dibinātājas Florences<br />

Naitingeilas nāves simtgadi. <br />

Māsas allaž bijušas slimnīcas sabiedrisko pasākumu<br />

dvēsele un ir iniciatīvas bagātas. Attēlā – vainagu pīšanas<br />

sacensības, ielīgojot Jāņus 2009. gadā<br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

21

PERSONĪBA I Slimnīcas Ziņas<br />

Ārstu dzimta četrās paaudzēs<br />

Saruna ar Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītāju doc. Viesturu Šiliņu<br />

- Jūsu dzīves jubilejas iekrīt gada skaistākā<br />

saules pielietā laikā, kad iespējas uzņemt<br />

daudz radu un draugu. Vai esat plašu svinību<br />

piekritējs?<br />

- Jā un nē. Es mīlu laukus un svinu arī tur savus<br />

svētkus. Manas dzimtas mājas ir pie Cēsīm.<br />

1907. gadā mans vecvectēvs tās nopirka no Veselavas<br />

muižas.<br />

- Pavasarī un vasarā laukos ir ļoti daudz<br />

darba – nav nemaz tik vienkārši no ārsta darba<br />

brīvajā laikā doties simtiem kilometru no<br />

Rīgas, regulāri kopt savu dzimtas vietu...<br />

- Mana bērnība pagāja pietiekoši intensīvi strādājot<br />

– kā palīgam kopā ar tēvu viņa atvaļinājuma<br />

laikā šajās mājās, jo tur dzīvoja vecmammas<br />

māsa, kura bija iestājusies kolhozā, kur viņai bija<br />

vesels lērums aitu, gādājām sienu, kartupeļus.<br />

Bet šī māja tagad ir tikai un vienīgi skaistumam<br />

un priekam. Zālājs, lauki, kuri tiek katru gadu<br />

nopļauti, upe, neliels mežs, kurš arī regulāri ir<br />

jākopj, lai neieviešas mizgrauži, jālikvidē vējgāzes<br />

– gribi vai negribi ik pa laikam kāds koks<br />

jānozāģē. Esam dzimtā daudzi, kāds ik pa brīdi<br />

nāk palīgā. Esmu sagādājis mazo lauksaimniecības<br />

tehniku – traktoriņu, zāģus, pļaujmašīnu,<br />

krūmgriezi – tādas lietas, kas laukos nepieciešamas.<br />

- Bet dārzs?<br />

- Tikai un vienīgi puķu un skaistumdārzs. Tas<br />

sievas ziņā – rozes, košumkrūmi. Man ir savi<br />

mīļie lielie koki, par kuriem varu priecāties. Tie<br />

ir daudz vecāki par maniem senčiem, kurus es<br />

zinu. Jo mans ozols ir ar vienu no lielākajiem Latvijas<br />

vainagiem, kas ir atzīmēts dižkoku portālā,<br />

Eniņa grāmatā. Tas ir Puņģu ozols – šobrīd 5 m<br />

12 cm. Kad bērnībā mērījām – bija 4 m.<br />

- Kādi trīs vīri to var apkampt?<br />

- Trīs nevarēs gan. Ozols ir manā sētas teritorijā<br />

kādus 100 metrus no upes, kurai vārds ir vīriešu<br />

dzimtē, Latvijā tādas ir tikai divas upes – Abuls<br />

un Raunis. Mana upe ir Raunis – tā ir Raunas<br />

kreisā krasta pieteka.<br />

- Vai esat pētījis savas dzimtas vēsturi?<br />

- Ļoti sen atpakaļ ar to biju aizrāvies, bet 3 paaudzes<br />

noteikti pārzinu no tēva mātes puses, kura<br />

nāk no Raunas puses. Mums arī Raunā ir dzimtas<br />

kapsēta. Tie ļaudis, kas tur guļ, droši vien tāpat<br />

krājuši naudu, ņēmuši kredītus un 1907. gadā<br />

visu šo lauku saimniecību iegādājušies. Tur bija<br />

7 ēkas. Diemžēl divas ēkas manā laikā ir aizgājušas<br />

postā. Nebija naudas, lai rijai uzliktu jumtu,<br />

bet ir pirts, klēts, kūts, dzīvojamā māja...<br />

- Vai ap Jāņiem pļaujat sienu un ļaujat<br />

viesiem tur gulēt smaržīgā gultā?<br />

- Šobrīd vairs ne, drīzāk to paņem kāds kaimiņš,<br />

jo tad būtu jānopļauj 10 ha lauku. Labāk to<br />

paņem tie, kam ir lopi. Bet es esmu sakārtojis<br />

māju, mums ir pietiekoši daudz vietas, kur uzņemt<br />

ciemiņus. Mēs arī paši esam daudz – man<br />

ir 3 bērni un 6 mazbērni. Varētu jau teikt arī<br />

citādi – manam tēvam šobrīd ir 10 mazmazbērni<br />

un maisam gals vēl arvien ir vaļā. Arī šobrīd<br />

ceram uz dzimtas pieaugumu.<br />

- Jūs esat tāda ar dakteriem bagāta dzimta...<br />

- Ārstu profesija mums sākās no vectēva. Ārsti<br />

esam bijuši 4 paaudzēs. Vectēvs bija plaša<br />

spektra internists un ilgu laiku vadīja nodaļu 4.<br />

slimnīcā, bija slimnīcas galvenais ārsts. Viņš ir<br />

beidzis Kijevas universitāti, jo Latvijā medicīnas<br />

augstskolas nebija. Man ir saglabājies viņa diploms,<br />

kuru tolaik iedeva tāda bieza stikla caurulē.<br />

Mans tēvs ilgus gadus ir bijis Eksperimentālās<br />

un klīniskās medicīnas institūta zinātniskās laboratorijas<br />

vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā.<br />

Viņš strādāja endokrinoloģijā. Tajā laikā ļoti spēcīga<br />

bija onkoloģija, kur strādāja dr. Bramberga,<br />

un ļoti stipri izteikta fizioloģija, kas arī man palikusi<br />

ļoti, ļoti tuva no šiem institūta laikiem. Jo<br />

es arī centos iztulkot slimību no patfizioloģijas<br />

viedokļa. Tēvam bija divas māsas – doc. Lināre,<br />

Anta Buša<br />

kas ilgu laiku strādāja ķirurģiskās stomatoloģijas<br />

katedrā un otra māsa – veterinārajā medicīnā.<br />

Manā paaudzē māsīca Dace Matule ir pazīstama<br />

ginekoloģe, bet brālēns Pēteris Apinis – tagad<br />

gan vairāk nodarbojas ar grāmatu izdošanu.<br />

Mana māsa Inese Mauliņa ir pārliecinošs zobārsts<br />

ortodonts, kura visu mūžu ir strādājusi ar<br />

šķelto lūpu problēmām. Viņa pirms gada aizstāvēja<br />

disertāciju par šo mūža darbu. Ar jauno<br />

paaudzi nedaudz citāda situācija. Mani divi dēli<br />

nebija gatavi startēt medicīnā, viņi tagad jau lieli<br />

puiši – jaunākam dēlam ir dēls un meita, vecākajam<br />

– dēls. Bet mana meita Kristīne Ducena ir<br />

ārste Stradiņos. Viņai ir 2 dēli un meita.<br />

- Kas ir tas, kas paaudzēs liek izvēlēties ārsta<br />

profesiju? Tā ir kāda likumsakarība? Mākslinieku<br />

ģimenēs iedzimst talants, ir tādi gēni,<br />

bet vai pārdzimst talants medicīnā?<br />

- Nē, ģenētika tā nav, bet droši vien, ka viskolorītākais<br />

man bija vecaistēvs, kurš atstāja tāda kārtīga<br />

praktizējošā ārsta iespaidu. Viņš ļoti daudz<br />

strādāja. Karos un pēckara gados bija ārstu<br />

trūkums. Viņam bez slimokases bija arī mājas<br />

prakse, vakaros strādāja mājās. Mans tēvs droši<br />

vien ņēma piemēru no sava tēva. Kā arī manam<br />

tēvam ir izteikta dabas mīlestība. Vectēvs<br />

ieaudzināja to dēlam un tagad tas pārgājis arī<br />

manam vecākajam dēlam Robertam, kurš ir biologs<br />

Engures rezervātā. Tēvs mums iedeva arī to<br />

analītisko skatu uz zinātni un vienlaikus arī šo<br />

dabas mīlestību. Viņš bija tas, kas visu savu brīvo<br />

laiku pavadīja lauku mājās, parādīja ceļu, kas<br />

mums tagad jādara turpmāk, kā šī ainava jāattīsta.<br />

Viņš bija tas, kurš strādāja bez tehnikas, ļoti<br />

daudz padarot šo lauku un māju sakopšanā. Es<br />

vairāk ieguldīju infrastruktūrā, bet daba jau bija<br />

iekopta, bija stabils pamats, lai strādātu tālāk un<br />

uz priekšu varēja iet daudz ātrāk.<br />

Domāju, ka tas noteicošais faktors, izvēloties<br />

ārsta profesiju – tā ir stabilitāte. Ja tev ir attieksme<br />

un vēlēšanās strādāt, tad tev nav problēmu.<br />

Kad man meita teica, ka gribētu organizēt privāto<br />

praksi, kaut arī tas nebija vienkārši – drosmīgi<br />

sākām ar valsts pasūtījumu endokrinoloģijā, ar<br />

50 pacientiem, tad ar 100. Tagad ir jau ap 500<br />

pacientiem mēnesī, kurus mēs spējam pieņemt<br />

pēc pamatdarba. Ārsta profesija tiek vairāk vai<br />

mazāk arī sabiedrībā cienīta. Arī tas, ka tu jūties<br />

gandarīts, kad vari palīdzēt. Jā, protams, dažreiz<br />

mūsu darbs saistīts arī ar negatīviem rezultātiem,<br />

bet no tā nekur neizbēgsi.<br />

- Endokrinoloģija ir joma, kur sekmīgi strādā<br />

arī dziednieki, piemēram, Zilākalna Marta, kas<br />

varēja palīdzēt cilvēkiem...<br />

- Par netradicionālo medicīnu varu pastāstīt<br />

daudz, jo esmu dzīves laikā interesējies par<br />

homeopātiju, bijis pie Grenctāles dziednieces,<br />

esmu strādājis ar zāļu novārījumiem un zinu,<br />

ko viņa dara. Esmu ar astmas slimnikiem kāpis<br />

kalnā, kam ir fizioloģisks medicīniskā efekta pamatojums.<br />

Taču kopumā jāsaka – esmu tomēr<br />

tradicionālās medicīnas piekritējs. <br />

22 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZE<br />

Ambulatorās ķirurģijas centram –<br />

divi gadi<br />

Doc. Aigars Martinsons<br />

Virsmāsa Lana Lēmane<br />

Reģistratore Marta Lāce<br />

<strong>2010</strong>. gada 5. septembrī apritēs divi gadi, kopš<br />

Ambulatorās ķirurģijas centrā notiek ķirurgu<br />

pieņemšanas un dažādas operācijas. Centrs<br />

izveidots atsevišķi no Ambulatoro pakalpojumu<br />

centra - ar savu reģistratūru, kasi, diviem<br />

konsultatīvajiem kabinetiem, pārsiešanas kabinetu,<br />

operāciju zāli un pēcoperācijas palātu.<br />

Šobrīd ļoti aktuāls ir pacientu ombuds, kas atbild<br />

par pacientu un arī, kas ir ne mazāk svarīgi,<br />

medicīnas darbinieku tiesībām, jo reizēm tās<br />

tiek piemirstas. Ambulatorās ķirurģijas centra<br />

kolektīvs ir orientēts kvalitatīvi un operatīvi<br />

palīdzēt pacientiem, taču reizēm tas netiek<br />

novērtēts. Stresa situācijās, kas ir pamatots<br />

veselības problēmu gadījumā, pacients bieži<br />

neieklausās ārstējošā personāla teiktajā, līdz<br />

ar to rodas pārpratumi. Taču Ambulatorās ķirurģijas<br />

centra kolektīvs domā un strādā maksimāli<br />

pacientu interesēs. Atsevišķā reģistratūra<br />

un kase izveidota pacientu ērtībām, kas<br />

ļauj pacientam, piemēram, veikt maksājumus,<br />

neizejot no nodaļas. Turklāt ne tikai reģistratūrā<br />

ir pacientu reģistrēšanas programma „Ārsta<br />

Birojs”, bet kopš šī gada maija medicīnas māsu<br />

darba atvieglošanai arī kabinetos ir šī programma,<br />

kas ļauj pacientus pēc pieņemšanas<br />

individuāli pierakstīt uz pieņemšanu ne tikai<br />

pie ķirurga, bet arī pie citiem speciālistiem<br />

slimnīcas ietvaros, pacientam neejot uz reģistratūru.<br />

Katru dienu kolektīvs rod jaunas idejas, ko<br />

būtu iespējams īstenot, lai atvieglotu komunikāciju<br />

starp pacientu un ārstu un lai būtu<br />

pieejamāka pēc iespējas plašāka informācija.<br />

Šobrīd top ideja par atsevišķu Ambulatorās<br />

ķirurģijas centra mājas lapas izveidi, kur būtu<br />

pieejamas izglītojošas publikācijas un informācija<br />

par ķirurģijas specifiku. Tiek domāts<br />

par modernāko komunikāciju iespēju pielietošanu<br />

un ir ideja par sava profila izveidošanu<br />

sociālajā tīklā „Twitter”, kur pacients katru dienu<br />

varētu saņemt pašu jaunāko informāciju<br />

par notiekošo Ambulatorās ķirurģijas centrā.<br />

Pašlaik pacientu ērtībām un informēšanai izmantojam<br />

e-pastu, kur informāciju var saņemt<br />

elektroniskā veidā.<br />

Tā kā Ambulatorās ķirurģijas centra operāciju<br />

zāle ir viena no modernākajām Baltijā, arī<br />

tam piederošajai konsultatīvajai daļai būtu<br />

jāatbilst šādam statusam, taču līdz tam vēl ir<br />

jāattīstās, lai tehnoloģiju pielietojums atbilstu<br />

to iespējām. Ir veiktas pirmās STARR operācijas<br />

(taisnās zarnas transanālās rezekcijas hronisku<br />

aizcietējumu gadījumos), centrā iespējamas<br />

gandrīz visas modernākās ārstēšanas<br />

metodes hemoroidālās slimības gadījumā,<br />

kā LONGO operācijas (hemoroidektomija ar<br />

mehānisko šuvēju), HAL DOPPLER operācijas<br />

(hemoroidālo asinsvadu cauršūšana doplera<br />

kontrolē). Centrs ir pirmais Austrumeiropā un<br />

piektā klīnika Eiropā, kur tika uzsākas hemoroīdu<br />

lāzeroperācijas. Stradiņa slimnīcā šis ir<br />

vienīgais centrs, kur tiek veiktas vēnu operācijas<br />

lokālajā (Tumescens) anestēzijā duplex<br />

sonoskopijas intraoperatīvā kontrolē. Regulāri<br />

tiek veiktas maza apjoma neiroķirurģiskās<br />

operācijas (galvenokārt karpālo kanālu operācijas).<br />

Veiksmīgi uzsāktas arī laparoskopiskās<br />

operācijas. Ambulatoru pacientu aprūpi<br />

veicam arī individuāli, lai sarežģītais ārstniecības<br />

process neapgrūtinātu pacienta ikdienas<br />

gaitas.<br />

Aprēķinām arī operāciju pašizmaksu, jo tādā<br />

veidā varam ietaupīt līdzekļus aptiekas materiāliem.<br />

Līdz šim gan vēl joprojām nav ieviesta<br />

medicīnas materiālu uzskaites programma,<br />

kas sākotnēji bija plānota darba organizēšanas<br />

atvieglošanai.<br />

Veroties atpakaļ centra izveides sākumā, ir<br />

ievērojami pieaudzis operāciju skaits. Skatoties<br />

statistiski 2009. gadā ir bijušas 6618 konsultācijas,<br />

229 operācijas un 5 ambulatoras<br />

(mazinvazīvas) operācijas, savukārt līdz <strong>2010</strong>.<br />

gada 31. maijam jau ir notikušas 2592 konsultācijas<br />

un 162 operācijas, no kurām 58 ir valsts<br />

apmaksātas, kas liecina par to, ka centra nepieciešamība<br />

ir attaisnojusies, turklāt to nav<br />

ietekmējusi krīze, jo lielākā daļa operāciju ir<br />

maksas.<br />

Ambulatorās ķirurģijas centrs dod iespēju mazinvazīvas<br />

operācijas veikt centra zālē, tādējādi<br />

atslogojot lielo operācijas zāļu intensitāti.<br />

Dotajā brīdī Ambulatorās ķirurģijas centrs ir<br />

vienīgā ķirurģijas nodaļa, kurai piešķirs valsts<br />

finansējums operāciju veikšanai sociālās<br />

programmas pacientiem. Centrs aicina citu<br />

struktūrvienību ārstus uz sadarbību, lai pilnībā<br />

aptvertu operācijas zāles iespējas, kā arī<br />

nākotnē vēlētos sadarboties ar citu iestāžu<br />

speciālistiem (ortopēdiem, laparoskopiskiem<br />

ķirurgiem), apsverot jautājumu par privāto<br />

partnerību, kas būtu izdevīga gan slimnīcai,<br />

gan Ambulatorās ķirurģijas centram. Tādējādi<br />

paverot iespēju palielināt pacientu un operāciju<br />

skaitu, atbilstoši plānotajām Ambulatorās<br />

ķirurģijas centra iespējām, taču pagaidām šī<br />

ideja no slimnīcas vadības puses nav akceptēta.<br />

Klienti, pacienti jau sāk pierast, ka centrs ir tikpat<br />

kā atsevišķa struktūrvienība un to aizvien<br />

vairāk novērtē. Pacientiem nav jāstāv garajās<br />

Ambulatoro pakalpojumu centra rindās, lai<br />

vien pierakstītos, piereģistrētos vai samaksātu<br />

par konsultāciju vai operāciju. Mūsu darbā lielu<br />

atbalstu sniedz sadarbība ar Maksas pakalpojumu<br />

nodaļu, kas palīdz veidot kontaktus<br />

ar apdrošināšanu sabiedrībām. Centra darbs<br />

tiek organizēts tā, lai pacienti, kuri ir rindā uz<br />

maksas operācijām, saņemtu līgumus, kur iekļauta<br />

informācija par operācijas izmaksām un<br />

cita svarīga informācija, kas ļauj izvairīties no<br />

konfliktsituācijām. Līdz šim vēl nav atrisināts<br />

jautājums par Ambulatorās ķirurģijas centra<br />

iekļaušanu slimnīcas plānā, kas bieži apgrūtina<br />

centra atrašanu, arī vairākums darbinieku<br />

nav informēti par šo centru.<br />

Ķirurģijas centra kolektīvs ir saliedēts, draudzīgs<br />

un balstīts uz komandas darbu, kas ir<br />

svarīgi kvalitatīvas veselības aprūpes pamatā.<br />

Medicīnas māsas nav pārtraukušas izglītības<br />

papildināšanu, bet šobrīd iegūst bakalaura<br />

grādu par ESF piešķirto finansējumu, apvienojot<br />

to ar darbu. Kolektīva darbs ir maksimāli<br />

orientēts uz pacientu tā, lai aprūpe būtu individuāla<br />

un sniegtu labāko rezultātu, nešķirojot<br />

maksas vai sociālos pacientus. Katram pacientam<br />

tiek veidota individuāla pieeja. Ārsti<br />

Ambulatorās ķirurģijas centra kolektīva darbu<br />

vērtē kā ļoti labi organizētu, centra darbinieki –<br />

gan māsas, gan ārsti – ir smaidīgi un pozitīvi. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

23

PIEREDZE<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Edīte Amane: Esmu īstajā vietā!<br />

Anita Savoņi<br />

Viņa ir viens no Asinsvadu ķirurģijas centra<br />

personāla gaišākajiem cilvēkiem. Bijusi kopā<br />

ar nodaļu kopš tās dzimšanas, Edīte Amane<br />

zina, ka viņa ir īstajā vietā. Ir izdzīvots vesels<br />

mūžs kopā ar Stradiņa slimnīcu – 30 gadi, no<br />

kuriem 22 gadi ir pavadīti, pildot nodaļas virsmāsas<br />

darbu. Šogad virsmāsas amats nodots<br />

kolēģei Dacei Jakovickai. Kā saka Edīte: „Viss<br />

mūžs, viss ir veltīts slimnīcai.”<br />

Ceļš līdz Stradiņiem un asinsvadu<br />

ķirurģijas nodaļas tapšana<br />

Stradiņa slimnīcā Edīte Amane nonāca pēc<br />

4. medskolas beigšanas. Topošā medicīnas<br />

māsiņa sāka strādāt ceturtās slimnīcas uzņemšanas<br />

nodaļā. Tad slimnīcu slēdza, jo bija<br />

paredzēts veikt kapitālo remontu. Vēlāk sākās<br />

darba gaitas Rīgas 1. slimnīcā. Tur dibināja<br />

pirmo reanimācijas nodaļu, kurā Edīte Amane<br />

pildīja virsmāsas darba pienākumus un<br />

nostrādāja tur četrus gadus. No 1976. gada<br />

sākas darbs Stradiņos, 24. nodaļā – asinsvadu<br />

ķirurģijas nodaļā. Vēl dienas gaismu nebija<br />

redzējis Kardioloģijas korpuss, un pēcoperāciju<br />

palāta atradās tur, kur tagad 24. nodaļā<br />

ir ārstu istaba. Edīte Amane darbojās pēcoperāciju<br />

palātā, kur tika nogādāti pacienti pēc<br />

sirds un asinsvadu operācijām. Vēlāk, 1977.<br />

gada aprīlī, atvēra Kardioloģijas korpusu un<br />

reanimācijas nodaļa pārcēlās uz jauno korpusu,<br />

bet jaunā māsiņa Edīte palika strādāt 24.<br />

nodaļā. Šajā mirklī sāka veidoties asinsvadu<br />

ķirurģijas nodaļa tur, kur mēs to redzam šodien.<br />

Sākumā nodaļā bija divas māsiņas – Edīte<br />

Amane un māsiņa no 21. nodaļas. Pārējais<br />

nodaļas personāls pārcēlās uz jaunuzcelto<br />

Kardioloģijas korpusu. Pamazām jaunā 24.<br />

nodaļā sāka strādāt jauni darbinieki. Stāsta<br />

varone atceras, ka toreiz nodaļā ieradās me-<br />

dicīnas māsiņa vārdā Ērika Sprinčuka. Māsiņa<br />

nodaļā strādā vēl joprojām. Lielu daļu personāla<br />

veidoja studenti, kas savu karjeru sāka<br />

kā sanitāri, bet šodien ir ārsti. Vairums darbinieku,<br />

kas sāka darbu nodaļā tālajā 1977.<br />

gadā, ir sastopami asinsvadu ķirurģijas centrā<br />

vēl šobaltdien. Laikam ritot jaunizveidotajā<br />

nodaļā, māsiņa Edīte, aizvietojot toreizējo<br />

virsmāsu, kura devās dekrēta atvaļinājumā,<br />

sāka pildīt viņas darba pienākumus. Tā Edīte<br />

Amane kļuva par 24. nodaļas virsmāsu. Kā<br />

stāsta Edīte Amane: „Virsmāsai ir daudz vairāk<br />

darba, lielāka atbildība. Tev ir jāatbild ne tikai<br />

par savu darbu, bet arī par visiem pārējiem<br />

nodaļā.” Virsmāsas darbs palīdzēja jaunajai<br />

māsiņai Edītei pilnveidoties un uzkrāt zināšanas,<br />

kā arī nostiprināt pārliecību, ka medicīna<br />

ir viņas sirdslieta. „Es vienmēr uzskatu, ka, ja<br />

cilvēks tev lūdz, tev viņam noteikti ir jāpalīdz.<br />

Kā teica mana māte: „Labie darbi vienmēr atdaras<br />

cilvēkam.” Tu nekad nezini, kurā mirklī<br />

tev būs jānāk un jālūdz tam cilvēkam. Un, ja tu<br />

vienreiz esi viņu atraidījis, ar kādu sirdsapziņu<br />

tu iesi viņam kaut ko lūgt?” ar patiesu degsmi<br />

balsī bilst Edīte Amane.<br />

Toreiz un tagad<br />

Nodaļas pirmsākumos viss ir bijis pavisam<br />

citādāk. Darba pienākumus nevar ne salīdzināt.<br />

Kādreiz bija 50 gultas, tagad ir aptuveni<br />

38 gultas vietas. Toreiz uz 50 gultām bija 60<br />

slimnieku, pilna bija visa nodaļa. Mūsdienās<br />

koridorā vairs pacientus neizvieto, bet tajā<br />

laikā vietas bija maz un to nācās darīt. Palātās<br />

izvietoja septiņas vai astoņas gultas. Edīte<br />

Amane atceras, ka toreiz slimnieki bija jānes<br />

uz rokām, jo citādāk ar ratiem iebraukt nevarēja.<br />

Pirms vairākiem gadu desmitiem medicīnā<br />

nebija vienreizēji izmantojamu materiālu,<br />

tādēļ visu vajadzēja mazgāt – šļirces un sistēmas.<br />

Pēc lietošanas sistēmu izjauca, gumijas<br />

un stikla daļiņas izmazgāja un mērcēja, tad<br />

salika kopā, sasēja un sūtīja sterilizēt. Katru<br />

šļirci mazgāja, mērcēja, vārīja. Adatas asināja.<br />

Naktīs māsiņas locīja pārsienamo materiālu.<br />

Veidoja vates pikucīšus pacientiem. Visu vajadzēja<br />

darīt pašiem. Toreiz viena māsiņa strādāja<br />

ar injekcijām, viena māsiņa bija pārsienamajā<br />

istabā un vēl viena māsiņa aizpildīja<br />

dokumentus un darbojās nodaļā ar slimniekiem.<br />

Kā atceras Edīte Amane, centralizētais<br />

skābeklis tolaik nebija. Šodien var pagriezt<br />

krānu un izmantot skābekli. Toreiz lietoja skābekļa<br />

maisus. Ja naktī vajadzēja skābekli un<br />

krājumi bija beigušies, tad bija nepieciešams<br />

tam doties pakaļ. Pašam bija jāprot izmantot<br />

skābekļa iekārtu. Bieži vien naktis nodaļā tikai<br />

aizvadītas bez sanitāra, kas varētu palīdzēt.<br />

Tagad šādu nakšu nav – ir nodarbinātas divas<br />

māsiņas un viens sanitārs. Edīte Amane atzīst:<br />

„Neteikšu, ka darba apjoms ir mazāks. Darbs<br />

tagad ir intensīvāks un salīdzināt ir grūti.” Edī-<br />

te Amane var droši sacīt, ka neviens nodaļas<br />

darbs viņai nav svešs, jo būdama ilgus gadus<br />

nodaļas virsmāsa, ir saskārusies ar visa veida<br />

uzdevumiem. Ir izpalīdzēts māsiņām gadījumos,<br />

kad nodaļā trūkt darba roku. Stāsta<br />

varone ir darbojusies ar ordinācijām, kā arī<br />

vadājusi pacientus uz un no operāciju zāles.<br />

Lielisks kolektīvs<br />

Edītei Amanei par savu darba kolektīvu ir<br />

vissiltākās un gaišākās atmiņas. Nodaļas kolektīvs<br />

visu laiku ir bijis ļoti labs uz saliedēts.<br />

Visi svētki tika sagaidīti kopā. Kā atdzīst pati<br />

stāsta varone: „Lepojos ar visu savu kolektīvu!<br />

Nodaļas kolektīvs pirms pāris gadiem bija<br />

slimnīcas atraktīvākais kolektīvs. Visi ir ļoti<br />

izpalīdzīgi, pretimnākoši. Ļoti laba sadarbība<br />

ir ar nodaļas ārstiem. Nekad nav saņemts atteikums.”<br />

Edīte Amane jūtas gandarīta, ka tik<br />

ilgus gadus ir nostrādājusi tieši asinsvadu ķirurģijas<br />

nodaļā. Lai spētu izdzīvot asinsvadu<br />

ķirurģijas nodaļā, cilvēkam ir jābūt apveltītam<br />

ar spēcīgu personību. Stāsta varone uzskata,<br />

ka katram pacientam ir jāatrod sava pieeja un<br />

jābūt pacietīgam. Tas viņai ir licis justies vajadzīgai<br />

un nepieciešamai. No darba smagās<br />

nastas viņa atpūšas, esot ģimenes lokā, kas<br />

saprot viņas darbu. Asinsvadu ķirurģijas nodaļas<br />

bijušās virsmāsas aizraušanās ir adīšana<br />

un krustvārdu mīklu minēšana, kā arī četru<br />

burvīgo mazbērnu pieskatīšana.<br />

Lai spētu palīdzēt asinsvadu ķirurģijas nodaļai<br />

attīstīties, Edīte Amane nemitīgi ir sevi<br />

pilnveidojusi. Kā stāsta Edīte: „Man ļoti patīk<br />

farmakoloģija. Tā kā mēs lietojam visus jaunākos<br />

medikamentus, esmu iemācījusies ļoti<br />

labi pārzināt farmakoloģiju. Kā arī apmeklēju<br />

dažādas konferences un uzkrātās zināšanas<br />

cenšos izmantot savā darba ikdienā un ieviest<br />

tās praksē.” Stāsta varone atzina, ka viņai ļoti<br />

patīk zināt visu jaunāko, kas notiek medicīnā,<br />

jo tikai tā dzīvē var kaut ko sasniegt. Viena<br />

no lietām, ar ko var lepoties Edīte Amane, ir<br />

24. nodaļas sasniegumi ārstniecībā un spēja<br />

strādāt jebkuros apstākļos. Kā atzinību par<br />

izglītošanos medicīnā un nesavtīgu sevis<br />

ziedošanu slimnieku labā, Edīte Amane pagājušā<br />

gada nogalē saņēma atzinības rakstu<br />

no veselības ministres Baibas Rozentāles. Pati<br />

Edīte atzīst, ka nejūtas šo apbalvojumu pelnījusi:<br />

„Es domāju, ka ir citi cilvēki, kas strādā<br />

labāk par mani”. Bet pēc lieliskā nodaļas kolektīva<br />

domām, Edīte ir pilnībā pelnījusi iegūt<br />

šo atzinību gan veselības ministrijas, gan no<br />

Stradiņa slimnīcas 24. nodaļas puses.<br />

Novēlējums<br />

Edīte Amane savai iemīļotajai un lolotajai<br />

asinsvadu ķirurģijas nodaļai novēl izturību<br />

un spēku. „Visas problēmas, kas ir tagad, ir,<br />

lai mēs tiktu tām pāri. Es ticu, ka noteikti būs<br />

labāk! Mums un slimniekiem būs labāk!” tā ar<br />

siltumu balsī saka stāsta varone. <br />

24 Jūnijs <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZE<br />

Vija Voltnere: Pacienti vienmēr pirmajā vietā<br />

Anta Buša<br />

Gastroenteroloģijas centra ambulatorās daļas<br />

durvis bieži vien ir pēdējās, pie kurām vēl kavējas<br />

kāds pacients.<br />

„Pacienti ir pirmajā vietā. Ja cilvēks mērojis<br />

vairākus simtus kilometrus un makā palikuši<br />

vien daži latiņi mājupceļam, vai teiksim, lai nāk<br />

rītdien? Protams, pieņemsim,” sarunas sākumā<br />

atzīmē Gastroenteroloģijas centra ambulatorās<br />

daļas vadītāja ārste gastroenteroloģe Vija Voltnere,<br />

kura Stradiņus par savu darba vietu sauc<br />

jau vairāk nekā 30 gadus.<br />

Vēlme kļūt par ārstu viņai radusies bērnībā, kad<br />

bijis bezpalīdzīgi jānoraugās kā ilgstoši slimojis<br />

tēvs. Sapnis par ārsta profesiju piepildījies un<br />

palīdzība pirmajiem pacientiem sniegta jau institūta<br />

laikā.<br />

„18 gadu vecumā sāku strādāt par medicīnas<br />

māsu un mācījos Medicīnas institūta ārstniecības<br />

fakultātē. Pirmā darba vieta bija Rīgas centrā,<br />

kur biju iecirkņa ārste.” Jau pēc gada viņas<br />

darbs ticis novērtēts ar labākā iecirkņa ārsta<br />

nosaukumu, ieceļot viņu terapijas nodaļas vadītājas<br />

amatā. Vēlāk daktere Voltnere kļuvusi<br />

par šīs poliklīnikas galvenā ārsta vietnieci medicīnas<br />

darbā.<br />

„Tā kā no pilsētas centra pārcēlos uz dzīvi Imantā,<br />

kur tolaik tika celta jauna poliklīnika, ministrijā<br />

pierunāja pieņemt jaunu darbu – kļūt par<br />

Rīgas 15. poliklīnikas galvenā ārsta vietnieci<br />

medicīnas darbā un izveidot valsts mēroga<br />

paraugpoliklīniku. Izaicinājumu pieņēmu un tā<br />

bija iespēja iepazīties ar labāko pieredzi citās<br />

republikās. Līdzekļi žēloti netika – varējām gan<br />

veidot īpašu dizainu, gan arī ambulatoro ķirurģisko<br />

un ginekoloģisko operāciju zāli, centralizētu<br />

sterilizāciju, pirmsārsta pieņemšanas kabinetu,<br />

iegādāties modernu aparatūru. Drīzumā<br />

pieredzes apmaiņā nu jau pie mums ieradās<br />

kolēģi no citām republikām.”<br />

Paralēli organizatoriskajam darbam, dr. Voltnere<br />

poliklīnikā pacientus pieņēma arī kā gastroenterologs.<br />

Darbs ar slimniekiem vienmēr viņai ir<br />

bijis īpaši tuvs un savu darba piepildījumu viņa<br />

redzēja Stradiņos ārsta-gastroenterologa darbā.<br />

Dr. Voltnere smaidot bilst: „Man ar ministriju<br />

bija tāds mutisks barters – es palīdzu uzcelt paraugpoliklīniku,<br />

bet viņi tad īsteno manu vēlmi<br />

par darbu Stradiņos.” Ministrijas pārstāvji gan<br />

centušies pierunāt dakteri nākt strādāt pašā<br />

ministrijā, vai uz Rīgas 2. slimnīcas terapijas nodaļu<br />

par vadītāju. Tomēr dr.Voltnere palikusi pie<br />

savas pārliecības. „Tā arī ieguvu ministrijas nosūtījumu<br />

darbam Stradiņos. Atceros, ka daudzi<br />

toreiz bija neizpratnē, kādēļ administratīvo darbu<br />

nomainu pret „vienkārša ārsta” ikdienu. Bet<br />

vēlme strādāt Stradiņu gastroenteroloģijas centrā<br />

bija mans sapņu piepildījums. Ne tikai toreiz,<br />

bet arī šobrīd,” ar pārliecību piebilst daktere.<br />

Ministrija gan prasījusi apsolījumu - vadīt komisijas<br />

sūdzību izskatīšanā un pārbaužu veikšanā<br />

ārstniecības iestādēs. Tā pēc ministrijas rīkojuma<br />

ir izbraukāta visa Latvija. Meitai visvairāk<br />

paticis, ka mamma devusies uz Latgales pusi, jo<br />

tad somā vienmēr bijuši atrodami garšīgi biezpiena<br />

sieriņi. Kad mamma bijusi komandējumā,<br />

meitas mājasdarbu kontrole bijusi vīra pārziņā.<br />

Kaut gan meita kopš bērnības teikusi, ka iešot<br />

mammas pēdās – būšot daktere, studiju izvēle<br />

beigās bijusi par labu biznesa vadībai.<br />

Pateicoties ministrijas nosūtījumam, daktere ieguvusi<br />

iespēju apmeklēt kvalifikācijas celšanas<br />

kursus gastroenteroloģijā Maskavā. Tie bijuši<br />

labākie kursi toreiz visas Padomju Savienības<br />

mērogā. Ģimene arī izturējusies ar sapratni par<br />

mēnešiem ilgo prombūtni.<br />

„Atceros, pavadījām meitu pirmajā klasē, un<br />

pēc svinīgās daļas steidzāmies uz lidostu, lai<br />

paspētu atpakaļ uz Maskavu. Bet Maskavā, lai<br />

taksometra šoferis savlaicīgi paspēj uz lidmašīnu,<br />

apsolīju slaveno Latvijas balzāmu. Atceros,<br />

ka speciāli sarunājām tikšanos, lai apsolīto suvenīru<br />

varētu atdot.”<br />

Par „iejušanos” Stradiņos lielu paldies daktere<br />

saka profesoram Nikolajam Skujam, kurš bijis<br />

prasīgs, bet nekad nav liedzis ne padomu, ne<br />

atbalstu. Labi vārdi tiek veltīti arī profesoram<br />

Ilmāram Lazovskim, dziļi inteliģentam cilvēkam<br />

un izcilam ārstam.<br />

„Kādā sarunā prof. Skuja minēja, ka viegli neklājoties<br />

gastroenteroloģijas ambulatorā jomā,<br />

esot problēmas ar diagnožu nesakritību, jāveido<br />

ciešāks kontakts ar iecirkņu ārstiem, un lūdza<br />

palīdzēt. Piekritu. Un tā gastroenteroloģijas<br />

centra ambulatoro jomu „kārtoju” vēl aizvien.”<br />

Toreiz Stradiņu poliklīnikā konsultējuši tikai 2<br />

gastroenterologi, savukārt šodien var konsultēties<br />

pie sešiem šīs jomas speciālistiem. „Strādāt<br />

ir kļuvis grūtāk. Saslimšanas ir smagākas, daudz<br />

„ielaistu” slimību, bez tam jārēķinās arī ar kvotām,<br />

pacientu maksātspēju un bieži vien, garo<br />

ceļu līdz Stradiņiem, ierobežotām hospitalizācijas<br />

iespējām, tādēļ gastroenteroloģijas centra<br />

ambulatorā daļa praktiski strādā līdz pulksten<br />

18 vakarā. Ir gadījumi, kad poliklīnika slēdzas<br />

ciet, bet pie gastroenterologa kabineta vēl ir<br />

kāds slimnieks.”<br />

Ikdiena nav iedomājama bez ciešas sadarbības<br />

ar gastroenteroloģijas centra stacionāru un endoskopisko<br />

nodaļu, ķirurgiem. Dakterei ir ciešs<br />

kontakts ar ģimenes ārstiem, viņa tos pazīst<br />

arī no regulāras tikšanās reizēm ģimenes ārstu<br />

pēcdiploma apmācībā. V. Voltnere lasa lekcijas<br />

gastrointestinālā trakta slimībās arī kursos<br />

vidējam medicīnas personālam. Zinātniskajās<br />

konferencēs viņa referējusi ar zinātniskiem darbiem<br />

par nespecifisku ulcerozu kolītu un hronisku<br />

pankreatītu, viņa ir eksperts savā nozarē,<br />

gatavo rakstus žurnāliem, sniedz intervijas par<br />

medicīnas tēmām un ārstu ētikas jautājumiem.<br />

Daktere sazinās arī ar tiem, kas brauc darba<br />

meklējumos ārpus Latvijas. Ir pacienti, kas zvana<br />

no Amerikas un Izraēlas, vai arī piesaka apmeklējumu,<br />

kad ierodas apciemot ģimeni vai<br />

radus Latvijā.<br />

Pēc darba nedēļas daktere spēkus atgūst savā<br />

lauku īpašumā Vidzemes pusē. Dārzs esot ļoti<br />

plašs un daudzveidīgs – no dārzeņiem līdz eksotiskākiem<br />

ogulājiem. Šopavasar dārzā iestādītas<br />

arī krūmmellenes, bet pagalmā dziedot<br />

gailis ar vistu saimi.<br />

Bet vismīļākā dakteres ģimenei esot vācu aitu<br />

suņu meitene Kelli, kuras patiesā mīlestība jūtama<br />

katrā tikšanās reizē.<br />

„Vienmēr esmu centusies dzīvot tā, lai mans<br />

ārsta uzsvārcis paliktu balts, atceroties Hipokrāta<br />

zvērestu, kuru man bija gods nolasīt RMI svinīgajā<br />

diplomu pasniegšanas ceremonijā. Bet<br />

kolēģiem un ikvienam novēlu dzīvot saskaņā ar<br />

sevi – lai ar prieku varētu doties uz darbu, un<br />

ar prieku atgriezties mājās,” sarunas noslēgumā<br />

saka dr. Vija Voltnere. <br />

Jūnijs <strong>2010</strong><br />

25

SALIDOJUMS I Slimnīcas Ziņas<br />

<strong>2010</strong>. gada<br />

18. septembrī<br />

Arēnā Rīga<br />

Absolventi, studenti, pasniedzēji, darbinieki,<br />

kā arī visi Rīgas Stradiņa universitātes draugi!<br />

Ir laiks satikties un nosvinēt!<br />

RSU 60 gadu jubilejas svinības<br />

Absolventu salidojums<br />

Pasākuma programma<br />

18.00 Ierašanās<br />

19.00 Atklāšana. Gaudeamus. Svētku kopkoris<br />

Inta Teterovska vadībā. Mirage Jazz Orchestra<br />

19.30 Svētku koncerts “Populārākās dziesmas un izpildītāji<br />

no 50. gadiem līdz mūsdienām” un dejas līdz rītausmai.<br />

Jūs priecēs Igo & Remix, Aiša, Jolanta Gulbe un<br />

Sarkanais koris, un vēl vairāk nekā 20 mākslinieki.<br />

Būs arī DJ<br />

Iegādājieties biļetes savlaicīgi Biļešu Paradīzes kasēs<br />

(arī RSU Informācijas centrā):<br />

Iepriekšpārdošanā lētāk – Ls 10<br />

Studentiem un pensionāriem – Ls 7<br />

Papildu informācija pa tālr. 67409105 un mājaslapā www.rsu.lv/60<br />

Pasākumu organizē un atbalsta:<br />

RSU darbinieku arodorganizācija<br />

SIA “Akadēmiskās izglītības fonds”<br />

26 Jūnijs <strong>2010</strong>

Sveicam slimnīcas ilggadējos* darbiniekus<br />

apaļajās jubilejās!<br />

Slimnīcas Ziņas I SVEICAM<br />

Jūnijs<br />

07.06.1960.<br />

Aivars Tomaševskis<br />

Krāvējs<br />

Virtuve<br />

08.06.1940.<br />

Genovefa Daugule<br />

Operatore<br />

Medicīnas statistikas nodaļa ar medicīnas arhīvu<br />

15.06.1940.<br />

Ilga Kurpniece<br />

Ārste kardioloģe<br />

Neiroelektrofizioloģijas laboratorija<br />

18.06.1950.<br />

Viesturs Šiliņš<br />

Vadītājs, ārsts ftiziopneimonologs<br />

Pulmonoloģijas un alergoloģijas centrs<br />

20.06.1960.<br />

Ļubova Šipko<br />

Medicīnas laborante<br />

Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļa<br />

21.06.1960.<br />

Vera Barbaka<br />

Medicīnas māsas palīgs<br />

Dzemdniecības un ginekoloģijas profila dienas<br />

stacionārs<br />

26.06.1950.<br />

Genādijs Jegorovs<br />

Ārsts kardiologs<br />

Invazīvās kardioloģijas laboratorija<br />

Jūlijs<br />

16.07.1950.<br />

Gaida Jurševska<br />

Klientu, pacientu reģistrētāja<br />

Diagnostiskās radioloģijas institūts<br />

21.07.1950.<br />

Silvija Mažaika<br />

Medicīnas laborante<br />

Bioķīmijas nodaļa<br />

27.07.1940.<br />

Laima Lāce<br />

Saimniecības māsa<br />

30. Neiroķirurģijas nodaļa traumatiskiem un<br />

spināliem slimniekiem<br />

28.07.1940.<br />

Elvīra Čurbakova<br />

Vadītāja, arodslimību ārste<br />

Aroda un radiācijas medicīnas centra ambulatorā<br />

daļa<br />

31.07.1950.<br />

Ilze Supe<br />

Vadītāja, ārste neiroloģe<br />

Ambulatoro pakalpojumu centrs<br />

Augusts<br />

20.08.1960.<br />

Tatjana Andrējeva<br />

Ārste kardioloģe<br />

Agrīnās rehabilitācijas palātas (ARG)<br />

21.08.1940.<br />

Zinaida Vaivade<br />

Radiologa asistente<br />

Diagnostiskās radioloģijas institūts<br />

23.08.1950.<br />

Veneranda Holaja<br />

Medicīnas māsa<br />

10. Gastroenteroloģijas nodaļa<br />

23.08.1960.<br />

Rudīte Aipova<br />

Saimniecības māsa<br />

Asins sagatavošanas nodaļa<br />

24.08.1940.<br />

Grigorijs Orļikovs<br />

Iekšķīgo slimību ārsts<br />

29. Terapeitiskā nodaļa<br />

* Ar slimnīcas valdes lēmumu žurnālā tiek sveikti tie<br />

darbinieki, kas Stradiņa slimnīcā strādā 10 un vairāk gadus.<br />

Jūnijs <strong>2010</strong>

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir vadošā daudzprofilu slimnīca<br />

Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko<br />

palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus<br />

pētījumus. 2009. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 43 592<br />

pacientiem un ambulatori – vairāk nekā 200 000 pacientiem, tika veiktas 30 692<br />

operācijas. Pacientu rīcībā ir 880 gultas.<br />

„Slimnīcas Ziņas”<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izdevums<br />

<strong>2010</strong>. gada jūnijs<br />

Nr. 2 (28)<br />

Atbildīgie par izdevumu:<br />

Redkolēģija: G. Aleksandroviča, A. Buša, D. Cešeiko, A. Junkere, A. Kalēja,<br />

D. Krieviņš, I. Stibe, A. A. Veinbergs<br />

Komunikācijas nodaļa<br />

vadītāja Ieva Stibe<br />

Tālr. 67069729, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lv<br />

SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”<br />

direktore Inga Latkovska, vecākā projektu vadītāja Baiba Pare<br />

Tālr. 67282472, e-pasts: baiba.pare@pr-stils.lv<br />

Mākslinieki: Svens Neilands, Rihards Delvers, aģentūra DUE<br />

www.due.lv, due@due.lv<br />

Izdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un Paula Stradiņa<br />

Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas fotoarhīva<br />

materiāli.<br />

Darbs drukāts uz videi draudzīga papīra.

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!