Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
19.02.2015 • Views
Share Embed Flag

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
stradini.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

<strong>2010</strong>. gada <strong>decembris</strong> Nr. 3 (29)<br />

Augsti valsts apbalvojumi<br />

Uzsāk veco ēku demontāžu<br />

Sociālā darba dienestam – 10<br />

Māsas – doktorantes<br />

E-veselības projekts

SATURS I Slimnīcas Ziņas<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

8<br />

9<br />

10<br />

11<br />

12<br />

14<br />

16<br />

17<br />

18<br />

19<br />

20<br />

21<br />

22<br />

23<br />

24<br />

25<br />

26<br />

27<br />

27<br />

IEVADRAKSTS<br />

Simtgades gadu aizvadot, A. A. Veinbergs<br />

AKTUALITĀTES<br />

Valdes lēmumi<br />

Sarežģītie laiki..., M. Dzenītis<br />

Karjera<br />

Publicētas <strong>2010</strong>. gada kardiopulmonālās reanimācijas vadlīnijas, A. Kalēja<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta jaunumi, U. Jaspers<br />

SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA<br />

Cik tālu esam?, A. Rozenbergs<br />

Stradiņa slimnīcā sāk veco ēku demontāžu, J. Matīss<br />

Autotransporta iebraukšana un novietošana slimnīcas teritorijā un tās tuvumā<br />

LEPOJAMIES<br />

Piešķir Ministru kabineta balvu profesoram Rafailam Rozentālam<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces saņem valsts apbalvojumus par ieguldījumu veselības aprūpē<br />

VIEDOKLIS<br />

Vecumdienas uz trim kājām, P. Strautiņš<br />

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

Stradiņa slimnīcā atklāj jaunas mācību telpas RSU studentiem un pasniedzējiem<br />

Ikgadējais pasākums<br />

Jeļena Reste - gada doktorants <strong>2010</strong><br />

MĀSU SLEJA<br />

Oftalmoloģijas māsu sanāksme Parīzē, V. Bērziņa, L. Pogule<br />

Māsas – doktorantes<br />

IN MEMORIAM Ilga Bisenieka (29.04.1923. –14.11.<strong>2010</strong>.)<br />

SDD - 10 GADI<br />

Slimnīcas Sociālā darba dienestam – 10, D. Cešeiko<br />

NUMURA INTERVIJA<br />

A. A. Veinbergs: Izvirzīt mērķi un censties to sasniegt!, I. Stibe<br />

NOTIKUMI<br />

Stradiņa slimnīcai dāvina bezvadu interneta pieslēgumu<br />

Latvijas kardiologi operē tiešraidē<br />

Reģionālās mutes veselības veicināšanas konferences <strong>2010</strong>. gadā, A. Paeglītis<br />

Starptautiska konference par Parkinsona slimību<br />

Stradiņa slimnīcas urologi apmāca Liepājas kolēģus<br />

Infekciju uzraudzības dienests īsteno projektu Latvijas slimnīcās, L. Grudule<br />

Krūts slimību centrs aicina sievietes savlaicīgi vērsties pie ārsta<br />

Acu ārsti stāsta par biežākajiem redzes pasliktināšanās iemesliem un to ārstēšanas iespējām<br />

Asinsvadu ķirurgi uzstājas Eiropas Asinsvadu ķirurģijas kongresā un Ķīnas asinsvadu un<br />

endovaskulārajā konferencē<br />

Stradiņa slimnīcā veikta 1500. nieres transplantācija<br />

Starptautisks seminārs par magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju kardioloģijā, K. Kupčs<br />

Prezentē e-veselības projektu asinsvadu ķirurģijai<br />

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Jaunā gamma kamera ar datortomogrāfu, A. Buša, M. Ratniece<br />

Fluorescences video angiogrāfija - jaunas iespējas Stradiņos un Latvijā, R. Bricis<br />

Jaunas iespējas ekstrakorporālā asiņu attīrīšanā, V. Liguts<br />

Kolonoskopijas īslaicīgā narkozē<br />

Dermatologs pieņem vakaros<br />

PIEREDZE<br />

Veiksmīgs komandas darbs kritiskā situācijā, V. Ratobiļskis<br />

Neiroloģijas klīnikas un „Zentiva” konkurss „Laikam ir nozīme”, A. Millers<br />

Barības vada protēze, L. Sosāre<br />

Uroģenitālas hlamidiozes kontroles problēmas, Dz. Ozoliņš,<br />

PERSONĪBA<br />

Daina Kurme: Ķirurgam jāvar izdarīt viss, I. Lapsa<br />

Normunds Skroderis - izcila ārsta paraugs, I. Lapsa<br />

ESI VESELS<br />

Iepazīstina ar iedzīvotāju sirds veselības audita rezultātiem<br />

Izdos Mutes veselības kalendāru 2011<br />

Sirds lietošanas instrukcija jeb 10 likumi, kas jāievēro<br />

SVEICAM<br />

LABIE VĀRDI<br />

2 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTS<br />

Simtgades gadu<br />

aizvadot<br />

Simtgades gads tūlīt noslēgsies. Esam gan cītīgi strādājuši, gan<br />

sarīkojuši sev svētkus.<br />

Man ir prieks, ka tieši šogad – 100.jubilejas gadā - esam bijuši liecinieki<br />

tik nozīmīgam notikumam kā Stradiņa slimnīcas attīstības<br />

projekta īstenošanai ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Slimnīcas<br />

attīstība nu jau ir neapturama.<br />

Slimnīcas dzimšanas dienā – <strong>2010</strong>. gada 10. februārī – svinīgi un simboliski ielikām pamatakmeni<br />

jaunajai slimnīcai. 28.oktobrī līdz ar 30.korpusa nojaukšanu uzsākām ēku demontāžu, lai atbrīvotu<br />

vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Šobrīd demontāžas darbi rit pilnā sparā. Plānots, ka<br />

de montāža ilgs līdz 2011.gada februārim. Noslēdzies arī metu konkurss par slimnīcas ēku kompleksa<br />

attīstības arhitektonisko vīziju, šobrīd norit sarunu procedūra par skiču projekta izstrādi ar metu<br />

konkursa uzvarētājiem. Uzsākts darbs arī pie administratīvās organizācijas plāna un tel pu programmas<br />

izstrādes. Pēc skiču konkursa sekos tehniskā projekta izstrāde un būvniecība. Sav laicīgi<br />

pabeidzot demontāžas darbus un pārvietojot inženiertehniskos tīklus, jaunās ēkas celtnie cību<br />

iecerēts uzsākt 2012.gadā. Paredzēts, ka A korpuss varētu tikt uzcelts un aprīkots trīs gadu laikā.<br />

Vēlreiz gribu atgādināt, ka Stradiņa slimnīcai ir nepieciešamas šīs pārmaiņas, lai nodrošinātu pacientiem<br />

ārstēšanu un aprūpi cilvēka cienīgos apstākļos. Slimnīcas ēkas ir simtgadīgas. Ik dienu<br />

slimnīcā notiek avārijas – plīst ūdensvadi, traucēta elektrības padeve. Protams, būvniecība un teritorijas<br />

labiekārtošana radīs neērtības, bet es lūdzu būt saprotošiem, jo ieguvēji no jaunā korpusa<br />

būs visi – gan pacienti, gan darbinieki.<br />

Šogad augstus valsts apbalvojumus saņēmuši vairāki mūsu darbiniekiem. Rīgas pils Ģerboņu<br />

zā lē notikušajā Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pasniegšanas svinīga<br />

jā ceremonijā tika godinātas arī trīs Stradiņa slimnīcas darbinieces - 18.nodaļas vadītāja, onko<br />

loģe, ķīmijterapeite Vija Bērziņa, 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas<br />

no daļas virsmāsa Mārīte Daukste un 5.nodaļas ķirurģijas māsa Zita Stolse. Ministru kabineta<br />

gadskārtējo balvu saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Stradiņa slimnīcas Latvijas<br />

Transplantācijas centra vadītājs medicīnas zinātņu doktors Rafails Rozentāls. Decembra vidū<br />

tiksimies slimnīcas darbinieku apbalvošanas pasākumā “Gada balva <strong>2010</strong>”, lai pateiktos arī citiem<br />

kolēģiem par pašaizliedzīgu darbu Stradiņa slimnīcā.<br />

Apaļu jubileju šogad svinēja arī mūsu alma mater – Rīgas Stradiņa universitāte. Priecājos, ka sadarbībā<br />

ar Rīgas Stradiņa universitāti izdevies iekārtot modernu darba vidi studentiem un pa sniedzējiem<br />

– svinīgi atklātas jaunas un labiekārtotas telpas RSU Iekšķīgo slimību katedras propedeitikas<br />

klīniskajai bāzei vienā no mūsu slimnīcas simtgadīgajiem korpusiem, tādējādi simtgadīgajās<br />

ēkās ienesot jaunu dzīvību.<br />

Pārmaiņas sagaida arī slimnīcas vadību. Man kā valdes priekšsēdētājam ir līgums ar Veselības ministriju<br />

līdz 2011.gada 17.janvārim. Esmu nolēmis vairs nekandidēt uz šo amatu. Līdz ar to nākamā<br />

gada 17.janvāris būs mana pēdējā darba diena kā valdes priekšsēdētājam. Turpināšu darbu<br />

Radioloģijas institūtā kā ārsts-radiologs.<br />

Atstājot šo amatu, slimnīcai es novēlu turpināt iesākto, attīstīties visos pamatvirzienos – diagnostikā,<br />

ārstēšanā, kā arī izglītībā un zinātnē, neskatoties uz pārejošām grūtībām. Gribu pateikt<br />

lielu paldies Jums, kolēģi, par līdzšinējos sadarbību. Novēlu īstenot idejas un virzīties uz priekšu!<br />

A.A.Veinbergs<br />

valdes priekšsēdētājs<br />

<strong>2010</strong>. gada decembrī<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

3

AKTUALITĀTES<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Valdes lēmumi<br />

22.06.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts jauna maksas pakalpojuma<br />

– nūjošanas – ieviešana Fizikālās<br />

medicīnas un rehabilitācijas centrā, kas<br />

veicinātu ve selīga dzīvesveida popularizēšanu.<br />

Nodro šināta fizioterapeitu apmācība<br />

nūjošanā.<br />

11.08.<strong>2010</strong>.<br />

• Noteikts, ka medicīnas preču un medikamentu<br />

iepirkumi slimnīcā notiek<br />

cen tralizēti, veicot pasūtījumus slimnīcas<br />

Aptiekā, lai nodrošinātu pārskatāmu un<br />

kontrolējamu. Apstiprināts Mēneša limits<br />

medikamentu patēriņam slimnīcas<br />

struktūrvienībās ar <strong>2010</strong>.gada 1.oktobri.<br />

1.09.<strong>2010</strong>.<br />

• Ar <strong>2010</strong>.gada 1.oktobri, ņemot vērā<br />

nepieciešamību atbrīvot 35.korpusu,<br />

slēgtas 29.nodaļas 24 gultas. Lai nodrošinātu<br />

programmas „Černobiļas AES<br />

avārijas likvidētāju un arodslimnieku<br />

ārstēšana stacionārā” izpildi, 12 terapijas<br />

profila gultas programmas nodrošināšanai<br />

izvietotas šādi: 9.Endokrinoloģijas nodaļā<br />

– 4 gultas, 1.Acu mikroķirurģijas nodaļā –<br />

8 gultas.<br />

• Atbalstīta VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā<br />

universitātes slimnīca” pretendēšana konkursā<br />

par valsts nozīmes pētniecības<br />

cen tra izveidi Sabiedrības veselības un<br />

klīniskās medicīnas jomā.<br />

18.09.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts priekšlikums 14.nodaļā palielināt<br />

intensīvās aprūpes gultu skaitu<br />

līdz 8 (astoņām) gultām.<br />

• Konceptuāli atbalstīta slimnīcas dalība<br />

projektā sirds-asinsvadu slimību<br />

Eiropas uzskaites tīkla izveidošanai “Creation<br />

of European Network in Orphan<br />

Cardiac Diseases”. Saņemts uzaicinājums<br />

iesaistīties projektā kopā ar Krakovas Jāņa<br />

Pāvila II slimnīcu un Kauņas Medicīnas<br />

universitātes slimnīcu.<br />

27.10.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts Maksas pakalpojumu nodaļas<br />

projekts par veselības kartes iz veidošanu,<br />

nodrošinot klientiem atlaides uz<br />

maksas pakalpojumiem un citas priekšrocības.<br />

Sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu<br />

izstrādāts kartes dizains. Lēmums<br />

turpināt darbu pie projekta ieviešanas.<br />

• Atbalstīta dalība Eiropas Komisijas<br />

ap maksātā pētniecības projektā PRO-<br />

HIBIT ,,Infekciju kontroles pasākumi<br />

nozokomiālo infekciju samazināšanai”,<br />

par projekta vadītāju iecelts Infekciju<br />

uzraudzības dienesta vadītājs prof.Uga<br />

Dumpis.<br />

Sarežģītie laiki...<br />

Modris Dzenītis<br />

Finanšu direktors, valdes loceklis<br />

Karjera<br />

Tuvojas gadumija, un<br />

nu jau jaunā valdība<br />

nākusi klajā ar ikgadējo<br />

paziņojumu par līdzekļu<br />

samazinājumu veselības<br />

aprūpei un slimnīcām.<br />

Jau <strong>2010</strong>.gads daudziem<br />

no mums nav bijis viegls,<br />

taču tas, ar kādiem „pārsteigumiem”<br />

mūs izbrīnīs<br />

nākamais, nav zināms.<br />

<strong>2010</strong>.gadā slimnīcas<br />

Fi nan šu departaments<br />

daudz strādājis<br />

pie slimnīcas resursu uzskai tes sistēmas<br />

pilnveidošanas. Šajā gadā esam tikušies ar<br />

daudzu struktūrvienību darbiniekiem un<br />

snieguši Jums nepieciešamo informāciju un<br />

datus. 2011.gadam vēlamies kļūt par Jūsu<br />

partneri un atbalstu, kas palīdzētu saprast,<br />

cik efektīvi strādā Jūsu struktūrvienība un<br />

kā vēl varētu uzlabot finanšu rādītājus un<br />

sniegumu.<br />

2011.gads nepārprotami būs gads, kad<br />

Latvijā atlikušajām slimnīcām būs jāpierāda<br />

sava veiktspēja un efektivitāte. Nepietiks<br />

vien ar to, ka varam pacientu vienkārši<br />

izārstēt – tas būs jādara iespējami ātri un<br />

finansiālā ziņā efektīvi. To, ka esam kļuvuši<br />

efektīvāki, neapstrīdami pierāda fakts, ka ar<br />

samazinātiem resursiem šogad esam varējuši<br />

palīdzēt ievērojami lielākam pacientu skaitam<br />

nekā pērn.<br />

Bez tam nav aiz kalniem laiks, kad Latvijas<br />

pacientiem ārstnieciskās palīdzības saņemšanai<br />

kļuvusi pieejama visa Eiropa ar<br />

savu attīstīto veselības aprūpes sistēmu. Bet<br />

tas vienlaicīgi nozīmē, ka Stradiņa slimnīca<br />

ir kļuvusi pieejama arī pacientiem no Eiropas.<br />

Un Stradiņi ar pamatotu lepnumu<br />

var piedāvāt augstas klases medicīnisko<br />

palīdzību gandrīz ikvienā ārstniecības jomā,<br />

turklāt par konkurētspējīgām cenām. Tas ir<br />

mūsu trumpis, kas nešaubīgi iespēju robežās<br />

būtu izmantojams šobrīd un nākamajā gadā.<br />

Tajā pat laikā, protams, jāatzīst, lai cik labu<br />

ārstniecības pakalpojumu Stradiņi šobrīd<br />

spēj nodrošināt, diemžēl mēs nevaram<br />

piedāvāt to, ko bieži pacienti sagaida no jebkura<br />

pakalpojuma sniedzēja – labu servisu,<br />

komfortablus apstākļus. Tieši tam mums tik<br />

ļoti nepieciešams ir jaunais slimnīcas korpuss,<br />

pie kura tapšanas slimnīca šobrīd cītīgi<br />

strādā.<br />

Bet vairāk par jauno korpusu šobrīd, manuprāt,<br />

nepieciešams nenogurstoši pilnveidot<br />

un uzlabot pašu galveno – komunikāciju<br />

un attiecības ar mūsu pacientiem. Lai<br />

neļaujamies pašapmierinātībai par 2009.<br />

gadā iegūto titulu “Gada balva medicīnā<br />

- “Mana slimnīca””. Ir jāpiepūlas, lai šādu<br />

titulu iegūtu, taču ļoti smagi jāstrādā, lai<br />

to nosargātu. Pēdējos mēnešos pacientu<br />

sūdzības bijušas nevis par ārstēšanas vai<br />

aprūpes jautājumiem, bet gan par attieksmes<br />

un komunikācijas problēmām.<br />

Natālija Auziņa<br />

kļuvusi par<br />

Torakālās<br />

ķirurģijas centra<br />

3.operāciju bloka<br />

virsmāsu<br />

Ināra Ādamsone<br />

kļuvusi par<br />

31.Hroniskās<br />

hemodialīzes<br />

nodaļas<br />

vadītāju<br />

Tādēļ 2011.gadā šiem jautājumiem visi ko pā<br />

veltīsim pastiprinātu uzmanību. „IEJŪTĪBU,<br />

PIEKLĀJĪBU un LAIPNĪBU nevar nopirkt par<br />

naudu, tādēļ STRADIŅI Jums to dāvina!”<br />

Zem šāda moto aicinu parakstīties ikvienu<br />

Stradiņu darbinieku! Es parakstos!<br />

Nobeigumā pateicos ikvienam Stradiņu darbiniekam<br />

par ieguldīto darbu, pašatdevi un<br />

kalpošanu mūsu Latvijai un tās tautai šajā<br />

sarežģītajā laikā!<br />

4 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTES<br />

Publicētas <strong>2010</strong>. gada kardiopulmonālās<br />

reanimācijas vadlīnijas<br />

<strong>2010</strong>. gada oktobrī tika publicētas jaunās<br />

kardiopulmonālās reanimācijas (KPR) vadlīnijas<br />

nākamajiem pieciem gadiem, kas<br />

tiks apspriestas un analizētas Eiropas Atdzīvināšanas<br />

padomes 10.kongresā Portugālē<br />

šī gada 2.- 4.decembrī. Tam sekos jauno<br />

vadlīniju ieviešana Latvijā, tradicionāli<br />

sadarbojoties profesionālajām asociācijām,<br />

augstskolām un instruktoriem, bet vēlos jau<br />

šobrīd „Slimnīcas Ziņu” auditorijai uzsvērt<br />

būtiskāko un visām ārstniecības personām<br />

svarīgāko informāciju.<br />

Ja 2005.gada vadlīniju moto bija: „Vienkāršot,<br />

vienkāršot un vēlreiz vienkāršot”, tad <strong>2010</strong>.<br />

gada vadlīnijās uzsvars tiek likts uz KPR kā<br />

atdzīvināšanas algoritmu pamatelementu<br />

– 1) nekavēties ar KPR uzsākšanu. Ja pacients<br />

bezsamaņā un elpošana 10 sekunžu<br />

laikā izvērtēta kā nepietiekama, nekavējoties<br />

jāuzsāk KPR. Daži komentāri: a) pirmajās<br />

minūtēs pēc sirdsdarbības apstāšanās reizēm<br />

var novērot gārdzošas, virspusējas ieelpas,<br />

ko nedrīkst sajaukt ar normālu elpošanu - tās<br />

uzskatāmas par sirdsdarbības apstāšanās<br />

apstiprinājumu; b) pulsa pārbaude uz<br />

a.carotis vai citām artērijām tiek uzskatīta<br />

Novembra sākumā Medicīnas tehnoloģiju departaments<br />

(MTD) realizēja divus apjo mīgus<br />

projektus, kas prasīja nopietnu sa gatavošanos<br />

un plānošanu, lai pēc iespējas mazāk traucētu<br />

slimnīcas darbu.<br />

Līdz ar celtniecības darbu uzsākšanu un veco<br />

ēku nojaukšanu, 5. novembrī tika veikta<br />

slimnīcas skābekļa tvertnes pārvietošana, kas<br />

nodrošina ar skābekli visas slimnīcā esošās<br />

struktūrvienības. Pārvietošanas darbi tika<br />

uzsākti agri no rīta un, kopā ar SIA „VANĪ”, SIA<br />

„AGA” un SIA „NMS-Elpa” darbiniekiem, līdz<br />

dienas beigām atbildīgais uzdevums bija pabeigts<br />

veiksmīgi un bez starpgadījumiem.<br />

Otrs nozīmīgs MTD projekts bija slimnīcas<br />

vecās SIEMENS HICOM zvanu centrāles nomaiņa<br />

uz modernāku un mūsu slimnīcas<br />

vajadzībām atbilstošāku. Telefonu centrāles<br />

nomaiņai tika izvēlēts laiks, kad vismazāk<br />

tiktu traucēts slimnīcas darbs, 6.novembris,<br />

nakts no piektdienas uz sestdienu. Cen trāles<br />

nomaiņas darbi tika uzsākti pirms divpadsmitiem<br />

naktī un ilga visu nakti, līdz pat<br />

sestdienas pēcpusdienai. Mūsu Me dicīnas<br />

Tehnoloģiju departamenta (MTD) speciālisti<br />

kopā ar SIA „Baltic Premier Partners” darbiniekiem<br />

nakts laikā veica telefona centrāles<br />

nomaiņu, kā arī pārslēdza lielāko daļu radiotelefonu<br />

bāzes staciju (kopumā 65 stacijas).<br />

Pilnā apjomā telefonu centrāle tika<br />

iedarbināta 6.novembrī plkst. 12.00. Centrāles<br />

pārslēgšanas laikā slimnīcā tika nodrošināti<br />

mobilie sakari.<br />

par neprecīzu metodi, kurā kļūdās ne tikai<br />

neprofesionāli, bet arī profesionāļi, tāpēc tā<br />

netiek rekomendēta; c) ja palīdzības sniedzējs<br />

neprot vai baidās elpināt, viņš var izdarīt tikai<br />

netiešo sirds masāžu; 2) KPR nepārtrauktība,<br />

piemēram, turpinot KPR defibrilatora uzlādes<br />

laikā un atsākot tūlīt pēc izlādes, nekavējot<br />

laiku ritma un asinsrites pārbaudei, 3) veikt<br />

KPR kvalitatīvi.<br />

Atsevišķa sekcija KPR kvalitātei bija veltīta arī<br />

6.Eiropas neatliekamās medicīnas kongresā,<br />

kas šī gada oktobrī notika Stokholmā. Ieraksti<br />

no reanimācijas zāles pierāda, ka netiek<br />

ievērota krūšu kurvja kompresiju un ieelpu<br />

attiecība, reanimācijas procesā reģistrēti nepamatoti<br />

pārtraukumi u.c.<br />

Jaunajās vadlīnijās uzsvērta atdzīvināšanas<br />

komandas līdera (par līderi var kļūt jebkura<br />

ārstniecības persona, jo kādam ir jāuzņemas<br />

situācijas vadība, t.sk. izsaucot palīdzību, un<br />

jādod precīzas komandas līdz reanimatologa<br />

ierašanās brīdim) loma KPR nepārtrauktības<br />

nodrošināšanā. Vēlos atgādināt, ka pamata<br />

atdzīvināšanas algoritms attiecas uz jebkuru<br />

ārstniecības personu arī ārpus darba, ja<br />

Līdz ar telefonu centrāles nomaiņu ir paredzamas<br />

vairākas izmaiņas esošajā zvanu<br />

centrāles konfigurācijā. Turpmāk izejošie<br />

zva nu uz pilsētas un Latvijas fiksētajiem tālruņu<br />

numuriem būs pieejami tikai nodaļu<br />

vadītājiem un virsmāsām. Reģistratūrām tiks<br />

saglabāta esošā sistēma un būs pieejami<br />

zvani gan uz pilsētas un Latvijas fiksētajiem<br />

tālruņu numuriem, gan mobilajiem telefoniem.<br />

Nodaļām, lai veiktu zvanus uz mobilajiem<br />

telefoniem, iesakām izmantot nodaļai<br />

izsniegto mobilo tālruni. Tām nodaļām,<br />

kurām nav izsniegti mobilie telefoni, lūdzam,<br />

rakstīt MTD iesniegumu par šāda telefona<br />

nepieciešamību.<br />

Anita Kalēja<br />

Ārstniecības departamenta direktore<br />

jāuzsāk reanimācijas pasākumi<br />

kaimiņiem, radiniekiem,<br />

draugiem u.tml.<br />

Atceramies, ka vispirms<br />

jā pārliecinās par savu un<br />

pacienta drošību; ja nepieciešams,<br />

pacients jānovieto<br />

reanimācijas pasākumu<br />

veikšanai ērtā vie tā.<br />

Bezsamaņa un gārdzoša<br />

vai reta elpošana jāuztver<br />

kā sirds apstāšanās pazīme<br />

- nekavējoties jāsauc palīgā<br />

un jāuzsāk sirds netiešā<br />

masāža vismaz 100 reizes minūtē, novietojot<br />

rokas uz krūšu kaula lejasdaļas. Krūšu<br />

kurvis jāiespiež vismaz 5 cm dziļumā. Pēc 30<br />

krūšu kurvja kompresijām jāveic divas ieelpas<br />

(kopumā ne ilgāk par 5 sekundēm) un<br />

jāturpina sirds netiešā masāža, šādi darbojoties<br />

divas minūtes, kad atkārtoti jāizvērtē<br />

pacienta stāvoklis. Atdzīvināšanu pārtrauc,<br />

ja pacients atgūst samaņu, ierodas palīdzība<br />

vai palīdzības sniedzēja spēki ir izsīkuši, tāpēc<br />

savlaicīgi atcerieties izsaukt palīgus un - lai<br />

veicas!<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta jaunumi<br />

Uldis Jaspers<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta direktors<br />

Nozīmīgu atbalstu centrā<br />

les nomaiņas saga tavošanās<br />

procesā sniedza<br />

MTD un dispečeru dienesta<br />

darbinieki. Liels paldies<br />

visiem iesaistītajiem! Īpašu<br />

paldies par paveikto darbu<br />

gribētos izteikt visiem<br />

MTD IT daļas darbiniekiem<br />

– Albertam Son da ram,<br />

Viesturam Kras ti ņam,<br />

Jānim Šņorem, Igoram Jegorovam,<br />

Kazimiram Prikulim,<br />

Jānim Lūsim.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

5

SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA I Slimnīcas Ziņas<br />

Cik tālu esam?<br />

Ne reizi vien ir dzirdēts<br />

jautājums par to, kad tad<br />

beidzot sāks būvēt to Jauno<br />

Slimnīcu? Jautājums ir<br />

gluži pamatots, jo kopš<br />

2007. gada augusta<br />

starp tautiskā plenēra ir<br />

pagājuši vairāk nekā trīs<br />

gadi.<br />

Kas tad ir padarīts šajā laikā,<br />

lai nākamajā, t.i., jau<br />

2011. gadā varētu sākt celt<br />

jaunās slimnīcas 1.korpu su<br />

jeb kā jau ierasts to saukt<br />

slimnīcas darbinieku vidū – „pirmo čūsku”:<br />

2007. gads<br />

Izstrādāta slimnīcas attīstības koncepcija<br />

divās redakcijās, kuru galvenie punkti ir 2<br />

jauni korpusi ar kopējo platību 130 000 kv.m.;<br />

kopā 1032 gultas, no kurām 72 intensīvās<br />

terapijas gultas (šobrīd atvērtas ir 839 gultas);<br />

kopējais darbinieku skaits apmēram 4000<br />

(šobrīd slimnīcā strādā nedaudz vairāk kā<br />

2900 darbinieku).<br />

2008.gads<br />

Šis gads iezīmējās ar vairākiem rekonstrukcijas<br />

darbiem un jaunu struktūrvienību atvēršanu,<br />

kā, piemēram, 19.decembrī svinīgi tika atklāts<br />

Šūnu transplantācijas centrs, pabeigta<br />

slimnīcas aptiekas renovācija, pabeigta Ambulatoro<br />

pakalpojumu centra rekonstrukcija,<br />

turpinājās darbs pie 9. korpusa rekonstrukcijas<br />

utt. Protams, ka nozīmīgs notikums bija<br />

arī slimnīcas rekonstrukcijas un attīstības projekta<br />

uzsaukšana Valsts sekretāru pilnsapulcē<br />

2008.gada 31.jūlijā. 2008.gada decembrī sākās<br />

jaunās slimnīcas publiskā apspriešana.<br />

2009. gads<br />

Krīzes gads. Tiek pārtraukti, pārsūdzēti, apstrī<br />

dēti vairāki iepirkumi, kas saistās ar struktūrvienību<br />

pārcelšanu un celtniecības un<br />

re montdarbiem. Nopietnas attīstības problēmas<br />

radīja finanšu ministra rīkojums 2009.<br />

gada martā pārtraukt iespēju apgūt Valsts<br />

galvoto aizdevumu (VGA) un tikai <strong>2010</strong>.<br />

gada 11.janvārī tika saņemta atļauja turpināt<br />

apgūt VGA, Ministru prezidenta rezolūcija<br />

Nr.111-1/9-IP 4.punkts, Latvijas Republikas<br />

Finanšu ministra E.Repšes parakstīšanas datums<br />

11.01.<strong>2010</strong>). Tomēr visi iepirkumi, kuri<br />

bija noslēgti līdz tam, turpinājās, kā rezultātā<br />

<strong>2010</strong>.gads sākas jau daudz pozitīvāk.<br />

<strong>2010</strong>. gads<br />

Slimnīcas dzimšanas dienā - <strong>2010</strong>. gada 10.<br />

februārī - svinīgi tika ielikts pamatakmens<br />

slimnīcas jaunajiem korpusiem un slimnīcas<br />

darbiniekiem, Veselības ministrijai un visai<br />

sabiedrībai tika prezentēts jaunais slimnīcas<br />

modelis, kurā atrodas tikai 2 jaunceltnes un<br />

atjaunoti kultūrvēsturiski pieminekļi. Jaunajā<br />

maketā 15. korpusa vairs nav. Tiek atvērts 9.<br />

korpuss (Onkoloģijas klīnika).<br />

Pēc vairāk nekā 2 gadu „konkursēšanas”<br />

<strong>2010</strong>.gada 29. aprīlī ar būvkompāniju „Skonto<br />

Būve” tiek noslēgts līgums par slimnīcas<br />

inženiertehnisko tīklu pārnešanu un<br />

demontāžu, 1.korpusa būvlaukuma sagatavošanai.<br />

<strong>2010</strong>.gada 28.oktobrī Paula Stradiņa Klī niskajā<br />

universitātes slimnīcā uzsāka ēku de montāžu,<br />

lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Pasākumā laikā „Skonto būve”<br />

ekskavators veica 30.korpusa nojaukšanu.<br />

Pasākumā piedalījās arī veselības ministrs<br />

Didzis Gavars.<br />

Lai būtu iespējama ēku demontāža un būvlaukuma<br />

sagatavošana, uz citām tel pām<br />

jau pārvietotas vairākas slimnīcas struktūr<br />

vienības un nodaļas. Klīniskās imuno loģijas<br />

centrs pārvietots no 19. uz 37.korpusu,<br />

Radionukleīdā nodaļa, kur veic scintigrāfijas,<br />

pārvietota uz 108.korpusa pagrabstāvu, 29.<br />

nodaļa (arodslimību un terapeitiskā nodaļa,<br />

Černobiļas AES avārijā cietušo ārstēšana)<br />

pārvietota daļēji uz 1.nodaļu un 9.nodaļu.<br />

Pārmaiņas skar arī studentus un rezidentus<br />

- RSU un LU mācību telpas pārvietotas<br />

uz 21.korpusu. Atrašanās vietu mainījis arī<br />

Darba analīzes un statistikas departamenta<br />

Medicīnas informātikas dienests, kā arī<br />

Medicīnas tehnoloģiju departaments. Pārvietota<br />

arī skābekļa iekārta. Darbus plānots<br />

pabeigt 2011.gada februārī.<br />

Š.g. 27.oktobrī beidzot tiek saņemta atļauja<br />

no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) slēgt<br />

līgumu ar Austrijas kompāniju „Solve consulting”<br />

par administratīvās organizācijas<br />

plāna un telpu programmas izstrādi. Līgums<br />

noslēgts š.g. novembrī, darbu plānots pabeigt<br />

Aldis Rozenbergs<br />

Attīstības biroja vadītājs<br />

līdz nākamā gada maijam. Tāpat ir noslēdzies<br />

Metu konkurss, kur par uzvarētājiem tiek<br />

pasludināta apvienība SIA „Nams” (Latvija),<br />

JKMM (Somija) un Oliver (Izraēla). Šī apvienība<br />

gada laikā izstrādās 1.korpusa skiču projektu,<br />

lai pēc tam slimnīca varētu izsludināt<br />

pagaidām vērienīgāko konkursu par 1.korpusa<br />

tehnisko projektu un celtniecību ar kopējo<br />

platību 90 000 kv.m.<br />

Šajā gadā turpinājās slimnīcas teritorijas<br />

sakārtošanas darbi, kā, piemēram, asfaltēšana,<br />

slimnīca stāvvietas paplašināšana, jaunas<br />

stāvvietas izbūve Liepājas ielā, skābekļa stacijas<br />

pārvietošana utt.<br />

„Visjūtīgākais” jautājums vienmēr ir finanses.<br />

Visi augstākminētie darbi tiek veikti tikai<br />

un vienīgi par VGA (Valsts galvotā aizdevuma)<br />

un ERAF (Eiropas Reģionālas attīstības<br />

fonda) līdzekļiem. Lieki piebilst, ka šos<br />

līdzekļus drīkst izmantot tikai un vienīgi<br />

slimnīcas attīstības darbiem, kas ir saistīti ar<br />

struktūrvienību pārcelšanu, renovāciju un<br />

jaunu objektu celtniecību. ERAF līdzekļus 25%<br />

apmērā drīkst izmantot aparatūras iegādei.<br />

Ja valsts galvotā aizdevuma un ERAF nauda<br />

netiek iztērēta paredzētajam mērķim – jauno<br />

korpusu būvniecībai un iekārtošanai –, tā tiek<br />

pazaudēta, jo pacientu ārstniecībai diemžēl to<br />

nav iespējams novirzīt.<br />

Reāli jaunās slimnīcas 1.korpusa jeb „čūskas”<br />

celtniecība varētu sākties nākamā gada<br />

rudenī, celtniecības laiks 2 gadi, apmēram 1<br />

gads ēkas iekārtošanai (aparatūra, mēbeles,<br />

laboratorijas, utt.), tātad 2014. gads būs<br />

slimnīcas jaunā korpusa dzimšanas dienas<br />

gads.<br />

Ar gaišām domām pavadīsim <strong>2010</strong>.gadu<br />

un jauniem sapņiem, cerībām un plāniem<br />

sagaidīsim Jauno 2011.gadu. Lai mums visiem<br />

viss izdodas!<br />

6 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA<br />

Stradiņa slimnīcā<br />

sāk veco ēku demontāžu<br />

Jānis Matīss<br />

Saimniecības departamenta direktors<br />

Ēku demontāža paredz vairāku vienstāvu un<br />

trīsstāvu ēku, garāžu, kā arī pussabrukušu<br />

ēku nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Pirmajā kārtā paredzēts<br />

nojaukt ap 30 ēkām ar kopējo platību<br />

11 000 m2. Plānots, ka ēku demontāžas darbi<br />

ilgs līdz 2011.gada februārim. 30.korpusā,<br />

kuru nojauc pirmo, pirms tam atradās<br />

to pogrāfiskās anatomijas katedra, vēlāk arī<br />

fizikālās medicīnas prakse un protēžu laboratorija.<br />

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs<br />

Ar nolds Atis Veinbergs uzsver: „Slimnīcas<br />

ēkas ir simtgadīgas. Ik dienu slimnīcā notiek<br />

avārijas - plīst ūdensvadi, traucēta elektrības<br />

padeve. Stradiņa slimnīcai ir nepieciešamas<br />

šīs pārmaiņas, lai nodrošinātu pacientiem<br />

ārstēšanu un aprūpi cilvēka cienīgos apstākļos.<br />

Protams, būvniecība un teritorijas labiekārtošana<br />

radīs neērtības, bet es lūdzu būt<br />

saprotošiem, jo ieguvēji no jaunā korpusa<br />

būs visi - gan pacienti, gan darbinieki.”<br />

Kopumā Stradiņa slimnīcas izstrādātais slimnīcas<br />

ēku kompleksa rekonstrukcijas pro jekts<br />

ietver daļēju ēku nojaukšanu, divu jau nu<br />

korpusu būvniecību, vēsturiskā manto juma<br />

- Šmēlinga arhitektūras pieminekļu - restaurēšanu,<br />

izvietojot tur mācību un zinātnes<br />

parku. Jaunajos korpusos paredzēts plašs<br />

ne atliekamās medicīniskās palīdzības centrs,<br />

38 moderni operāciju bloki, kā arī ķirurģijas,<br />

trans plantoloģijas, internās medicīnas, neiro<br />

loģijas un kardioloģijas centri. Tāpat tiks<br />

no drošināta arī onkoloģiskā palīdzība, pla šas<br />

diagnostikas iespējas, dzemdību un ginekoloģiskā<br />

aprūpe un rehabilitācija. Vēl lielāku<br />

pacientu skaitu paredz aptvert konsultatīvā<br />

poliklīnika un ambulatorās pieņemšanas.<br />

Autotransporta iebraukšana un novietošana<br />

slimnīcas teritorijā un tās tuvumā<br />

Izveidotas 3 autostāvvietas, kuras ērtības labad<br />

nosauksim šādi: „Liepāja”, „Ventspils” un<br />

„Teritorija”. Autostāvvietu izveidē ieguldīti<br />

Ls 196.660. Katrai paredzēti savi nosacījumi.<br />

Jaunā stāvvietu sistēma tiks ieviesta pakāpeniski<br />

: „Liepāja” plāno uzsākt darbu<br />

no <strong>2010</strong>.gada decembra mēneša, savukārt<br />

„Ventspils” un „Teritorija” noteikumi stāsies<br />

spēkā pēc jauno slimnīcas iebrauktuvju<br />

rekonstrukcijas pabeigšanas – orientējoši<br />

2011.gada februārī vai martā.<br />

Stāvvieta „Teritorija” būs pieejama tikai slimnīcas<br />

darbiniekiem, sadalījums pēc struktūrvienībās<br />

strādājošo skaita. Mēneša maksa<br />

– 20 Ls. Iebraukšana slimnīcas teritorijā līdz<br />

30 min būs bez maksas, piemēram, pacienta<br />

atvešanai vai aizvešanai. Ja teritorijā<br />

pavadītais laiks pārsniegs 30 minūtes, būs<br />

jāmaksā 3 Ls stundā.<br />

Stāvvieta „Ventspils” galvenokārt paredzēta<br />

slimnīcas darbiniekiem. Mēneša maksa – 15<br />

Ls. Stundas likme 1.00 Ls. Šajā stāvvietā arī<br />

apkārtējo māju iedzīvotājiem tiek piedāvāta<br />

autotransporta novietošana naktīs un<br />

brīvdienās, cena 15 Ls mēnesī.<br />

Stāvvieta „Liepāja” paredzēta gan darbi niekiem,<br />

gan pacientiem, gan citiem inte re sentiem.<br />

Mēneša maksa darbiniekiem būs 10 Ls,<br />

pārējiem – 25 Ls mēnesī. Atsevišķi izveidots arī<br />

cenrādis īslaicīgai automašīnas novietošanai:<br />

1 stunda - 0.50 Ls, 3 stundas - 1.00 Ls, 8 stundas<br />

- 1.50 Ls, 12 stundas - 2.00 Ls, 24 stundas<br />

- 3.00 Ls, 7 dienas (nedēļa) - 10.00 Ls, naktis +<br />

brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls.<br />

Finanšu departaments slimnīcas darbinieku<br />

ēr tībai piedāvā: uz rakstiska iesnieguma pamata<br />

ikmēneša maksājumu par stāvvietu, veikt<br />

automātiski, ieturot to no darbinieka al gas.<br />

„Teritorija” (130 vietas)<br />

Sadalījums pēc struktūrvienībās<br />

strādājošo skaita<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 20.00 Ls<br />

30 min - bez maksas<br />

Stundas likme - 3.00 Ls<br />

„Ventspils” (160 vietas)<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 15.00 Ls<br />

Stundas likme - 1.00 Ls<br />

Naktis + brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls<br />

„Liepāja” (260 vietas)<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 10.00 Ls<br />

Mēneša cena pārējiem - 25.00 Ls<br />

Līdz 1 stundaI - 0.50 Ls<br />

1-3 stundas - 1.00 Ls<br />

3-8 stundas - 1.50 Ls<br />

8-12 stundas - 2.00 Ls<br />

12-24 stundas - 3.00 Ls<br />

7 dienas (nedēļa) - 10.00 Ls<br />

Naktis + brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

7

LEPOJAMIES I Slimnīcas Ziņas<br />

Piešķir Ministru kabineta balvu profesoram<br />

Rafailam Rozentālam<br />

13.novembrī Ministru ka bineta gadskār tējo<br />

balvu saņē ma Lat vijas Zi nātņu akadēmi jas<br />

īste nais lo cek lis, Stradiņa slim nī cas Latvijas<br />

Trans plan tācijas cent ra vadī tājs medicīnas<br />

zināt ņu doktors Rafails Ro zen tāls, kuram balva<br />

piešķirta par nie ru trans plantācijas metožu<br />

izstrādāšanu un ieviešanu Latvijas medicīnas<br />

praksē. Sirsnīgi sveicam!<br />

Rafails Rozentāls 1960. gadā beidzis Rīgas<br />

Medicīnas institūtu (RMI). Pēc RMI beigšanas<br />

strādājis par ķirurgu Dagdas slimnīcā un<br />

Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā. No<br />

1962.-1965. gadam mācījies RMI ķirurģijas<br />

aspirantūrā. 1967. gadā aizstāvējis medicīnas<br />

zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu<br />

“Kapilāru asinsrites izmaiņas hipotermijas<br />

ap stākļos un tās kombinācijā ar mākslīgo<br />

asinsriti”. No 1967.-1974.gadam strādājis<br />

par RMI zinātnisko līdzstrādnieku. 1972.<br />

ga dā aizstāvējis medicīnas zinātņu doktora<br />

disertāciju par tēmu “Izolēta aknu<br />

perfūzija un tās izmantošana akūtas aknu<br />

mazspējas ārstēšanā”. No 1974.-1976. gadam<br />

RMI eksperimentālās ķirurģijas nodaļas<br />

vadītājs. No 1976. gada RMI nieru transplantācijas<br />

nodaļas vadītājs un Latvijas<br />

Nie ru transplantācijas centra vadītājs. No<br />

1980. gada – profesors. No 1992. gada – habilitētais<br />

medicīnas doktors. No 1991. gada<br />

R. Rozentāls vada RMI zinātniskos grantus<br />

orgānu transplantācijas jomā. No 1997.<br />

gada LZA korespondētājloceklis. 1998.gadā<br />

ievēlēts par RSU (LMA) Valsts profesoru<br />

transplantācijas specialitātē.<br />

Galvenie darba virzieni – nieres trans plantātu<br />

monitorings, transplantātu funk cionālo spēju<br />

novērtējums, nieres trans plantācija gados<br />

vecākiem slimniekiem, imūnsupresīvās<br />

terapijas blakusefekti, transplantācija cukura<br />

diabēta gadījumā, orgānu transplantācijas likumiskie<br />

aspekti.<br />

Kopā publicējis 355 zinātnisko darbu, t. sk. 6<br />

monogrāfijas. Ir 10 izgudrojumu autors. Katru<br />

gadu piedalās ar ziņojumiem 2-3 starptautiskos<br />

kongresos.<br />

R. Rozentāls aktīvi veic pedagoģisko darbu –<br />

vadījis 3 habilitēto doktoru un 10 medicīnas<br />

doktoru sagatavošanu, Latvijas Medicīnas<br />

akadēmijā vada rezidentu – transplantologu<br />

apmācību un piedalās rezidentu – ķirurgu un<br />

nefrologu apmācībā, lasa lekcijas studentiem<br />

par transplantācijas tēmu.<br />

R. Rozentāls ir Latvijas Nieru fonda un Latvijas<br />

transplantologu asociācijas prezidents,<br />

apvienības Balttransplant dibinātājs un pir -<br />

mais prezidents, dažādu starptautis ku apvienību<br />

biedrs: Starptautiskā transplan tā cijas<br />

biedrība, Starptautiskā orgānu sa gata vošanas<br />

biedrība, Eiropas orgānu trans plantācijas<br />

biedrība, Eiropas nefrologu aso ciācija, Ņujorkas<br />

zinātņu akadēmija, Nacionālais Nieru<br />

fonds(ASV), Hroniskas nieru mazspējas Centrā<br />

lās un Austrumeiropas Padomes loceklis.<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces saņem valsts<br />

apbalvojumus par ieguldījumu veselības aprūpē<br />

No kreisās: Mārīte Daukste, Vija Bērziņa un Zita Stolse<br />

Trešdien, 17.novembrī, Rīgas pils Ģerboņu<br />

zālē notiks Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura<br />

ordeņa un tā goda zīmju un Atzinības krusta<br />

un tā goda zīmes pasniegšanas svinīgā ceremonija,<br />

kuras laikā tiks godinātas arī trīs<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces - onkoloģe,<br />

ķīmijterapeite Vija Bērziņa, medicīnas māsas<br />

Mārīte Daukste un Zita Stolse. Sirsnīgi<br />

sveicam!<br />

Ceremonijas laikā par Atzinības krusta kavalieri<br />

tiks iecelta Stradiņa slimnīcas 18.nodaļas<br />

vadītāja, onkoloģe, ķīmijterapeite Vija<br />

Bērziņa, kas augsto apbalvojumu saņems<br />

par 48 pašaizliedzīgu darba mūža gadu<br />

ieguldījumu veselības aprūpē un ārstniecībā<br />

un ķīmijterapijas attīstībā Latvijā.<br />

Atzinības krusta kavaliera apbalvojumu<br />

saņems arī 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas<br />

un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa<br />

Mārīte Daukste, kam apbalvojumu piešķirs<br />

par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu<br />

medicīnas māsas profesijā un jauno<br />

medicīnas māsu profesionālajā izglītībā.<br />

Ar Atzinības krusta Zeltītu goda zīmi par<br />

ilggadēju godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu<br />

veselības aprūpē tiks apbalvota Stradiņa<br />

slimnīcas medicīnas māsa, ķirurģijas māsa<br />

Zita Stolse.<br />

8 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I VIEDOKLIS<br />

Vecumdienas uz trim kājām<br />

Pēteris Strautiņš<br />

DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts<br />

Latvijas ekonomika šobrīd no krīzes atkopjas<br />

straujāk nekā bija gaidīts, un varam<br />

būt puslīdz droši, ka caurmēra ienākumi<br />

turpmākajos gados pieaugs. Tas notiks<br />

daudz lēnāk nekā četru gadu periodā<br />

pēc pievienošanās ES, bet notiks. Taču tas<br />

nenozīmē, ka nākotnē varam paļauties uz valsti<br />

kā visu iedzīvotāju labklājības garantētāju<br />

visos viņu dzīves posmos.<br />

Pirmkārt, jāapzinās, ka demogrāfiskās situācijas<br />

dēļ valstij būs ierobežotas spējas<br />

nodrošināt šobrīd strādājošo un jo īpaši<br />

šobrīd gados jaunāko cilvēku vecumdienas.<br />

Šo problēmu pie tik zemas dzimstības kā<br />

patlaban līdz galam nespētu atrisināt nekāds<br />

ekonomikas pieaugums. Ja gados vecāku<br />

cilvēku attiecība pret strādājošajiem būs<br />

augsta, tad, paļaujoties tikai uz tajā brīdī<br />

strādājošo nodokļu maksājumiem, viņi būs<br />

nolemti ja ne absolūtajai, tad relatīvajai<br />

nabadzībai noteikti. Tātad, pat ja par valsts<br />

pensiju 2030. gadā vai 2040. gadā varēs<br />

nopirkt no mūsdienu pensionāra viedokļa<br />

visnotaļ pieklājīgu preču un pakalpojumu<br />

daudzumu, tad tas tomēr būs maz, salīdzinot<br />

ar tā brīža strādājošo ienākumiem. To,<br />

kā cilvēks uztver savu materiālo stāvokli,<br />

ietekmē ne tikai viņa absolūtā, bet arī relatīvā<br />

pirktspēja. Turklāt tādas izmaksas kā mājokļa<br />

īre mēdz pieaugt līdz ar vispārējo labklājības<br />

līmeni.<br />

Varam būt puslīdz droši,<br />

ka caurmēra ienākumi<br />

turpmākajos gados<br />

pieaugs<br />

Dzimstība Latvijā ir bijusi zema jau apmēram<br />

20 gadus, tātad mūsu valsts demogrāfiskā<br />

kaite jau ir ielaista dziļi. Tieši tagad jau sāk<br />

samazināties darbaspējīgo iedzīvotāju skaits,<br />

bet uzkrājumi nākotnes pensijām ir izveidoti<br />

ļoti nelieli, savukārt pensionēšanās vecumu<br />

plānots sākt paaugstināt tikai no 2016.<br />

gada un tikai pakāpeniski. Apvienojumā ar<br />

joprojām samērā ierobežoto ekonomikas<br />

potenciālu tas nozīmē, ka arī šajā desmitgadē<br />

valstij veidot uzkrājumus tās pensiju sistēmas<br />

fondētajā daļā būs ļoti grūti.<br />

Šajā situācijā ir skaidrs, ka valsts iedzīvotājiem<br />

par savu vecumdienu nodrošinājumu būs<br />

jārūpējas pašiem. Viens veids, kā to darīt, ir<br />

laist pasaulē vairāk bērnu. Esmu pārlieci nāts<br />

- ja mūsu valsts iedzīvotāji skaidri apzinātos<br />

šeit aprakstītās dilemmas, dzimstība Latvijā<br />

būtu ievērojami augstāka. Ne pārāk senā<br />

pagātnē bērni bija galvenais vecumdienu<br />

nodrošinājums, un šāda attieksme<br />

arī nodrošināja, ka dzimstība pārsniedza<br />

mirstību.<br />

Taču nebūtu pareizi savu vecumdienu nodrošināšanas<br />

pienākumu uzkraut tikai bērniem.<br />

Pilnībā nenoraidot arī valsts pen siju<br />

sistēmas nozīmi - tā, lai gan nebūs īpaši<br />

dāsna, būs vismaz papildus drošības garants,<br />

šodienas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem<br />

ir iespēju robežās jādomā pašiem par savu<br />

vecumdienu nodrošinājumu tīri materiālā<br />

izteiksmē. Lai ķeblītis stabili stāvētu, tam<br />

nepieciešamas vismaz trīs kājas. Tāpat materiāli<br />

nodrošinātām vecumdienām vajag<br />

vismaz trīs atbalsta punktus — kārtīgi pildītas<br />

saistības pret valsti, bērnus un pašu veidotus<br />

uzkrājumus.<br />

Lai ķeblītis stabili stāvētu,<br />

tam nepieciešamas vismaz<br />

trīs kājas.<br />

Vai par šādu nodrošinājumu var kalpot<br />

nekustamais īpašums? Zināmā mērā jā. Taču<br />

jāsaprot, ka no tā „izņemt” naudu varēsiet,<br />

tikai pārdodot, un, ja tā ir jūsu galvenā<br />

mājvieta, tad — tikai pārvācoties uz zemākas<br />

kvalitātes mājokli. Ja būs iespēja pārdot<br />

piederošus papildus īpašumus, šādas dilemmas<br />

nebūs. Taču, ja vien neesat šādus<br />

īpašumus mantojis, tie vispirms ir jānopērk,<br />

un diez vai būtu prātīgi pūliņus investīciju<br />

veidošanā koncentrēt tieši nekustamo īpašumu<br />

lauciņā. Pretēji līdz 2007. gada sākumam<br />

populārai pilsētas leģendai, to cena<br />

vienmēr neiet tikai uz augšu. Nekustamais<br />

īpašums ir drošs tādā ziņā, ka to nevar nozagt,<br />

un tas var celt dzīves kvalitāti, taču kā<br />

finansiāls ieguldījums nekustamais īpašums<br />

ir uzskatāms par pašu drošāko risinājumu.<br />

Pat situācijā, kad iet uz augšu tirgus kopumā,<br />

atsevišķi rajoni vai nekustamo īpašumu tipi<br />

var zaudēt vērtību. Vēl jāpiebilst, ka Latvijā<br />

esoša nekustamā īpašuma vērtība un jūsu<br />

ienākumi būs pakļauti līdzīgiem makroekonomiskajiem<br />

riskiem, labāk būtu šos riskus<br />

diversificēt.<br />

Nav tādas lietas kā<br />

vienlaikus augsts<br />

un garantēts<br />

ienesīgums<br />

Nebūtu pareizi savu<br />

vecumdienu nodrošināšanas<br />

pienākumu uzkraut tikai<br />

bērniem<br />

Tāpēc gan no likviditātes aspekta (cik viegli<br />

un ātri var nepieciešamības gadījumā pārdot),<br />

gan risku un potenciālā ienesīguma variēšanas<br />

iespēju viedokļa nekas nevar aizstāt<br />

finanšu ieguldījumus. To daudzveidība ir<br />

ār kārtīgi plaša, taču tajā spēsiet orientēties<br />

samērā viegli, ja atcerēsieties pamatprincipu<br />

— nav tādas lietas kā vienlaikus augsts<br />

un garantēts ienesīgums. Tas ir domāšanas<br />

veids, kas ārstiem varētu būt labi pazīstams,<br />

piemēram, izvērtējot medikamentu efektivitātes<br />

un blakņu riska attiecības. Ir tāda<br />

efektīvo tirgu teorija, kas saka, ka tirgū visas<br />

acīmredzamās iespējas gūt augstu (ar riska<br />

koriģēto) ienesīgumu ir izmantotas un papildus<br />

informācijas iegūšanas izmaksas atbilst<br />

gūstamajam papildus ienesīgumam. Mācība<br />

— tāpat kā finansisti necenšas paši izprast<br />

pilnīgi visu, kas saistās ar viņu veselību, uzticoties<br />

ārstiem, tāpat ārstiem nevajadzētu<br />

tērēt savu dārgo laiku, lai pašiem tiktu<br />

skaidrībā, kur šobrīd ir izdevīgāk ieguldīt<br />

un kādu uzkrājumu veidu izvēlēties. Ne jau<br />

tāpēc, ka finansisti droši zinātu pareizo atbildi,<br />

efektīvo tirgu teorija attiecas arī uz<br />

viņiem, taču viņi ir mācīti sabalansēt riskus<br />

un iespējas.<br />

Būšu priecīgs, ja novērtēsiet manis pārstāvētās<br />

DnB NORD Bankas piedāvājumu<br />

uzkrājumu veidošanas jomā, taču pats galvenais<br />

ir - tiešām kaut ko darīt lietas labā.<br />

Bankas speciālisti ar prieku sniegs Jums padomu,<br />

palīdzot izvēlēties atbilstošāko uzkrājumu<br />

veidu. Lai uzzinātu vairāk, kā arī pieteiktos<br />

konsultācijai bankā, lūdzu, piezvaniet<br />

67077118. Vai uzdodiet savu jautājumu elektroniski,<br />

nosūtot to savai kolēģei uz e-pastu<br />

dzintra.klavina@stradini.lv.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

9

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas Ziņas<br />

Stradiņa slimnīcā atklāj jaunas mācību telpas<br />

RSU studentiem un pasniedzējiem<br />

4.oktobrī Paula Stradiņa Klīniskajā uni versitātes<br />

slimnīcā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa<br />

universitāti svinīgi atklātas jaunas un labiekārtotas<br />

telpas RSU Iekšķīgo slimību katedras<br />

propedeitikas klīniskajai bāzei.<br />

Telpas izvietotas vienā no Stradiņa slimnīcas<br />

vēsturiskajām ēkām. Stradiņa slimnīcas<br />

val des priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs<br />

uzsver: „Atklājot šeit mācību telpas,<br />

simtgadīgajās ēkās tiek ienesta jauna dzīvība.<br />

Studenti un rezidenti ir mūsu nākotne.”<br />

Stradiņa slimnīcas izglītības un zinātnes<br />

direktors asoc.prof. Dainis Krieviņš pateicas<br />

slimnīcas vadībai un saimniecības departamentam,<br />

ar kuru atbalstu tik ātri izdevies<br />

iekārtot modernu darba vidi studentiem un<br />

pasniedzējiem.<br />

Jeļena Reste - gada doktorants <strong>2010</strong><br />

Stradiņa slimnīcas vadītājs A.Veinbergs, RSU rektors<br />

prof. J.Gardovskis, RSU prof. A.Lejnieks, Stradiņa<br />

slimnīcas izglītības un zinātnes direktors prof. D.Krieviņš<br />

atklāj jaunās telpas<br />

RSU rektors prof. Jānis Gardovskis: „Stradiņa<br />

slimnīca ir mūsu stratēģiskais partneris.<br />

Esam priecīgi, ka līdz ar slimnīcas attīstības<br />

plāniem vēsturiskajās ēkās tiek iekārtotas<br />

telpas izglītības un zinātnes nolūkam. Paldies<br />

slimnīcai par atbalstu, nodrošinot mūsu<br />

studentus un pasniedzējus ar jaunām un<br />

labiekārtotām telpām.”<br />

Prof. Aivars Lejnieks, RSU Iekšķīgo slimību<br />

katedras vadītājs: „Medicīnas studentu skaits<br />

pieaug. Studentu apmācībai jānotiek ne tikai<br />

universitātē, bet arī sadarbībā ar slimnīcām.<br />

Pateicamies Stradiņa slimnīcai par iespēju<br />

iekārtot jaunas telpas mūsu studentiem<br />

un pasniedzējiem. Studentu apmācībai arī<br />

turpmāk jānotiek gan mācību telpās, gan<br />

slimnīcas klīniskajās nodaļās.”<br />

Ikgadējais<br />

pasākums<br />

Slimnīcas Attīstības fonds dāvina slimnīcas<br />

darbiniekiem ikgadējo pa sākumu<br />

Latvijas Nacionālajā operā. Šoreiz skatīsimies<br />

P.Čaikovska operu “Pīķa dāma”<br />

2011.gada 7.aprīlī plkst.19.00.<br />

12.novembrī, RSU Aulā tika pasniegtas Gada<br />

balvas <strong>2010</strong>.<br />

Rīgas Stradiņa universitātei ir noturīgas tradīcijas<br />

– kvalitatīvi strādāt un izteikt atzinības<br />

par ieguldīto darbu. Viena no atzinībām, kas<br />

iegūlusi noturīgo Rīgas Stradiņa universitātes<br />

tradīciju klāstā, ir Gada balvu pasniegšana.<br />

Balva nominācijā Gada doktorants <strong>2010</strong><br />

šogad tika piešķirta studiju programmas<br />

„Medicīna” doktorantei Jeļenai Restei –<br />

par teicamām un izcilām sekmēm doktora<br />

studijās, aktīvu piedalīšanos pedagoģiskajā<br />

darbā Aroda un vides veselības katedrā,<br />

par dalību zinātniskajos projektos un starptautiskos<br />

kongresos, kā arī par pārliecinošu<br />

pieteikumu zinātnē starptautiskā mērogā.<br />

Apsveicam!<br />

Jeļena Reste ir arodslimību speciāliste un<br />

strādā Aroda un radiācijas medicīnas centra<br />

ambulatorā daļā.<br />

10 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I MĀSU SLEJA<br />

Oftalmoloģijas māsu<br />

sanāksme Parīzē<br />

Šā gada 4.- 6. septembrī Parīzē notika Eiropas<br />

Oftalmoloģijas māsu un tehniķu biedrības<br />

(ESONT - European Society of Ophthalmic<br />

Nurses and Technicians) sanāksme.<br />

ESONT dibināta 2003. gadā, un tā darbojas<br />

Eiropas Kataraktas un refraktīvo ķirurgu biedrības<br />

(ESCRS - European Society of Cataract<br />

and Refractive Surgeons) paspārnē. ESONT<br />

sanāksmes regulāri tiek organizētas ikgadējo<br />

ESCRS kongresu laikā. ESONT uztur interneta<br />

lapu www.escrs.org/ESONT/ un divreiz gadā<br />

izdod savu avīzi.<br />

IN MEMORIAM<br />

Ilga Bisenieka<br />

(29.04.1923. –<br />

14.11.<strong>2010</strong>.)<br />

<strong>2010</strong>. gada 14. novembrī mūžībā aizgāja<br />

Stradiņa slimnīcas ilggadējā galvenā<br />

māsa Ilga Bisenieka.<br />

Ilga Bisenieka dzimusi 1923. gada 29.<br />

aprīlī Valkas rajonā, Bērzpilī. 1943. ga dā<br />

pēc Valmieras valsts ģimnāzijas beigšanas<br />

viņa iestājās māsu skolā Stradiņa<br />

slimnīcā un 1944. gadā uzsāka<br />

sa nitāres palīdzes darbu. Pēc māsu<br />

sko las beigšanas 1946. gadā I.Bisenieka<br />

strādāja par medicīnas māsu 7. nodaļā,<br />

pēc pusgada – kļuva par nodaļas vecāko<br />

māsu. 1955. gadā viņa pārņēma<br />

slim nīcas galvenās māsas amatu.<br />

Ilga Bisenieka nostrādājusi Stradiņa<br />

slim nīcā visu darba mūžu – kopumā<br />

48 gadus (1944. – 1992.), no kuriem 29<br />

gadus (1955. – 1984.) pildījusi slimnīcas<br />

galvenās māsas pienākumus.<br />

I.Biseniekai piemita labas organizato ra<br />

spējas. Viņa piedalījusies dažādu konferenču<br />

un pieņemšanu rīkošanā, nosūtīta<br />

komandējumos ārpus Latvijas.<br />

Septiņus gadus viņa vadīja televīzijas<br />

raidījumu „Veselība”, veidojot sižetus no<br />

Stradiņa slimnīcas, piemēram, no profesora<br />

Stradiņa darbavietām slimnīcā.<br />

Ilgus gadus I.Bisenieka strādājusi par<br />

medmāsu Dailes teātrī.<br />

ESONT programmas komitejas loceklis Stīvens<br />

Selinds (Stephens Selindhs, Zvied rija),<br />

sadarbojoties ar Latvijas Acu ārstu asociācijas<br />

prezidenti profesori Gunu Laganovsku, uzaici<br />

nāja ESONT pasākumos piedalīties arī oftalmoloģijas<br />

māsas no Latvijas. Kā pirmās<br />

Lat vijas pārstāves uz ESONT sanāksmi aizbrauca<br />

Stradiņa slimnīcas 1. Oftalmoloģijas<br />

nodaļas virsmāsa Vita Bērziņa un medicīnas<br />

māsa Līga Pogule.<br />

ESONT konferences programmas ietvaros<br />

kat ru gadu tiek organizēts simpozijs par kādu<br />

aktuālu tematu. Šogad tas bija veltīts refraktīvās<br />

ķirurģijas problēmām, raugoties no<br />

māsu viedokļa. Simpozija laikā no tiek brīvo<br />

referātu un e-rakstu sesijas, kā arī dažādi<br />

mā cību kursi un praktiskās no darbības, kas<br />

dod iespēju oftalmoloģijas mā sām paaugstināt<br />

kvalifikāciju un uzlabot pacientu ap rū pi.<br />

Īpaša vērība referātos tika pievērsta kva li fi cētu<br />

māsu lomai, piemēram, pilnīgai māsu kon<br />

trolētai pēckataraktas pacientu aprūpei u.c.<br />

Šobrīd trīs Stradiņa slimnīcas māsas iestājušās<br />

un mācās doktorantūrā: Infekciju<br />

uzraudzības dienesta māsa Agita Melbārde-<br />

Kelmere, Latvijas Kardioloģijas centra māsas<br />

Dace Kancāne un Sigita Sakne.<br />

Šajā numurā par savu doktorantūras darba<br />

tēmu piekrita pastāstīt Infekciju uzraudzības<br />

dienesta māsa Agita Melbārde-Kelmere. Darba<br />

tēma – „Asinsrites infekcijas un to kontrole<br />

daudzprofila slimnīcas intensīvās terapijas<br />

nodaļās”. Darba zinātniskais vadītājs ir<br />

LU asoc.prof. Uga Dumpis.<br />

Nozokomiālās infekcijas ir viens no pacientu<br />

nāves iemesliem. Nozokomiālās asinsrites<br />

infekcijas ir viens visbiežākajiem<br />

nā ves iemesliem ASV (aiz sirds-asinsvadu slimībām,<br />

onkoloģiskām sasalimšanām, cerebrovaskulārām<br />

slimībām).<br />

Slimnīcas vidē visuzskatāmāk var novērot<br />

re zistento mikroorganismu izplatīšanos. Par<br />

nozokomiālām infekcijām tiek uzskatītas<br />

infekcijas, kas rodas 48 stundas pēc hospitalizācijas<br />

un nav novērotas pacientam<br />

iestāšanās slimnīcā brīdī. Biežākie nozo komiālo<br />

infekciju veidi ir: ķirurģiskās brūces<br />

in fekcijas (1 mēneša periodā pēc operatīvas<br />

iejaukšanās), urīnceļu infekcijas, elpceļu infekcijas,<br />

septicēmija un asinsvadu katet ru<br />

infekcijas. No šīm infekcijām- nozoko miā la<br />

bakterē mi jas ga dījumi tiek no vēroti vis mazāk<br />

(apmēram 5 %), to mēr šajos gadī ju mos ir<br />

augstāka pacientu mirstība (vairāk kā 50 %).<br />

Visbiežākie nozokomiālo asinsrites infekciju<br />

izsaucēji ir St. Coagulasis neg., St. Aureus,<br />

Enterococcus, E.Coli , Candida spp, Klebsiella<br />

pneumoniae, Enterobacter spp.. Bieži vien šie<br />

izsaucēji ir rezistenti pret antibakteriālo terapiju<br />

un šai rezistencei ir tendence pieaugt.<br />

Sarunās ar S.Selin<br />

du ESONT tika<br />

iepa zīstināts<br />

ar paš rei zē jo<br />

stā vokli oftalmo<br />

lo ģijas māsu<br />

izglītībā Latvijā.<br />

Māsas – doktorantes<br />

Vita Bērziņa<br />

Oftalmoloģijas klīnikas 1. nodaļas virsmāsa<br />

Līga Pogule<br />

Oftalmoloģijas klīnikas 1. nodaļas medicīnas māsa<br />

Pasākuma noslēguma<br />

vakars<br />

tika orga ni zēts<br />

uz ku ģī ša brau<br />

cienā pa Sēnu.<br />

Nefor mā lā gai<br />

sotnē no ri sinājās<br />

saru nas<br />

starp dažādu vals tu kolēģēm, apmainoties<br />

viedokļiem par dar ba specifiku, hobijiem u.c.<br />

2011.gada septembrī ESONT konference tiks<br />

organizēta Vīnē. Cerams, ka nākamgad tajā<br />

piedalīsies kuplāks oftalmoloģijas māsu<br />

skaits no Latvijas, līdzīgi kā no citām valstīm.<br />

Hospitalizētie pacienti paras<br />

ti ir ar nopietnām sli mībām<br />

un tādēļ daudz uzņēmīgāki<br />

pret organismiem<br />

ar samazinātu jutību<br />

pret antibiotikām. Rezis<br />

tentu mikroorganis mu<br />

cirkulāciju slimnīcās veici<br />

na arī citi riska faktori<br />

(in vazīvas manipulācijas,<br />

ope rācijas, liels pacientu<br />

skaits, personāla roku higiēnas<br />

neievērošana). To<br />

iz platību var ierobežot, uzlabojot infekciju<br />

kontroles pasākumus. Viena no riska grupām<br />

ir intensīvās terapijas pacienti. Šo pacientu<br />

aprūpē tiek pielietoti gan centrālie, gan perifērie<br />

katetri, urīnkatetri, drenas, zondes.<br />

Šiem pacientiem ir vajadzība pēc intensīvas<br />

medikamentu un dažādu šķidrumu ievades,<br />

mākslīgās plaušu ventilācijas un citām in vazīvām<br />

manipulācijām, kas palielina risku saslimt<br />

ar asinsrites infekcijām.<br />

Agita Melbārde-Kelmere<br />

Doktorantūras studiju ietvaros plānotie uzdevumi:<br />

1) Reģistrēt datus par asinsvadu<br />

in fekcijām un to izsaucējiem intensīvās tera<br />

pijas nodaļās; 2) Apkopot informāciju<br />

par asinsvadu infekciju riska faktoriem un<br />

iz vērtēt to nozīmi; 3) Salīdzināt asinsvadu<br />

in fekciju izplatību, riska faktorus un to ietek<br />

mi uz hospitalizāciju (hospitalizācijas<br />

lai ku, pielietoto ārstēšanu u.c. faktoriem)<br />

in tensīvās terapijas pacientiem; 4) Ieviest<br />

pastāvīgus infekciju kontroles pasākumus<br />

intensīvās terapijas nodaļās un novērtēt to<br />

ietekmi- roku apstrādes uzraudzība, roku<br />

higiēnas intervence, procedūras par asinsvadu<br />

katetru ievades un aprūpes pamatnoteikumiem<br />

izveide un uzraudzība.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

11

SDD - 10 GADI I Slimnīcas Ziņas<br />

Slimnīcas Sociālā darba dienestam – 10<br />

Dina Cešeiko<br />

SDD vadītāja, mg.soc. zin.<br />

„Viscildenākais mērķis un cildenākā cerība, kāda vien var iedvesmot cilvēku, ir paveikt kaut ko<br />

tādu, pat necilu, kas citus darītu laimīgākus un labākus.”<br />

Džons Laboks<br />

Šie vārdi tika veltīti Sociālā<br />

darba dienestam 5<br />

gadu jubilejā. Tos arvien<br />

turam savas darbības pamatā!<br />

Sagai dot un aizvadot<br />

Stradiņa slimnīcas<br />

simtgadi, mēs lepojamies,<br />

ka varam strādāt un<br />

turpināt darbu šajā ārstniecības<br />

iestādē. Nu jau 10 gadus slimnīcas<br />

struktūrvienība - Sociālā darba<br />

die nests (SDD) sniedz sociālā darba pakalpo<br />

jumu personālam, pacientiem, pacientu<br />

piederīgajiem un citiem interesentiem. Ar<br />

so ciālā darba misijas apziņu un vēlmi strādāt<br />

pozitīvu pārmaiņu virzienā SDD veic savu<br />

pienesuma daļu pacientu apmierinātībā par<br />

saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.<br />

Pasaulē medicīnas sociālajam darbam ir se na<br />

vēsture. Tā pirmsākumi meklējami 19.gadsimta<br />

sākumā. Latvijā sociālais darbs ir<br />

salīdzinoši jauna profesija. Legālu statusu tā<br />

ieguva 1996.gadā, kad tika ierakstīta profesiju<br />

klasifikatorā, un jau no 2000.gada sociālā<br />

darba pakalpojums pieejams arī Stradiņa<br />

slimnīcā. Līdz ar to mūsu valstī aizsākās izpratne<br />

par medicīnas sociālā darba nozīmi<br />

kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma<br />

nodrošināšanā. Par to jāpateicas tā laika valdes<br />

priekšsēdētājam Mārim Pļaviņam, kurš,<br />

stažējoties ārzemēs, izprata klīniskā sociālā<br />

darba nozīmi pacientu veselības aprūpē.<br />

Viņš atbalstīja sociālā darba studentes Vizmas<br />

Pakalniņas diplomdarba ieceri slimnīcā<br />

izveidot Sociālā darba dienestu.<br />

Kavējoties atmiņās par dienesta darbības<br />

uzsākšanu, Vizma Pakalniņa (Sociālā darba<br />

dienesta vadītāja no 2000.gada līdz 2008.<br />

gadam) atceras, ka sākotnēji darbs nebija<br />

viegls, jo slimnīcā vajadzēja sākt veidot izpratni<br />

par sociālo darbu un tā nozīmi - kura<br />

pacientu problēmu daļa ir sociālā un kura ir<br />

kādu citu apstākļu radīta. Ar laiku praktiskā<br />

sociālo darbinieku darbība nodaļās atviegloja<br />

personālu no pacientu sociālo jautājumu<br />

risināšanas. Šis darbības virziens ir saglabāts<br />

arī šodien.<br />

Stradiņa slimnīca ir valstī vadošā ārstniecības<br />

iestāde, tāpēc slimnīca par notiekošajiem<br />

procesiem un darbībām nes lielu atbildību<br />

valsts un iedzīvotāju priekšā. Ikvienam darbiniekam,<br />

kas iesaistīti pacientu veselības<br />

aprūpes procesā, ir jāattaisno uzticība, ko<br />

mums ir devusi valsts, un tie mūsu pacienti,<br />

kuri izvēlējušies Stradiņa slimnīcu par vietu,<br />

kur uzlabot un atgūt savu veselību. Raugoties<br />

no kvalitātes aspektiem, slimnīcā pieejams<br />

sociālā darba pakalpojums ir organizācijas<br />

kvalitātes rādītājs.<br />

Sociālais darbs slimnīcā šodien<br />

Tas pamatā ir krīzes sociālais darbs. Tā ir cīņa<br />

gan ar veselības aprūpes sistēmas sekām,<br />

gan sociālās sfēras nepilnībām. Valstī esošā<br />

sociāli ekonomiskā situācija nosaka arvien<br />

pieaugošo pieprasījumu pēc sociālā darba<br />

pakalpojuma valstī kopumā un arī Stradiņa<br />

slimnīcā. Ar 2009.gadu risināto sociālo gadījumu<br />

skaits ievērojami pieaudzis. Ja<br />

2009. gadā kopā tās bija 854 klientu lietas,<br />

tad šogad jau -1047. Par dažādiem jautājumiem<br />

sniegtas vairāk nekā 2000 konsultācijas.<br />

Sociālie gadījumi kļūst arvien<br />

komplicētāki, jo paralēli klientu sociālajām<br />

problēmām vēl pievienojas turpmākās veselības<br />

aprūpes problemātika. Darbs šādos<br />

apstākļos no sociālā darbinieka prasa aug-<br />

SDD vadītāja Dina Cešeiko, sociālais darbinieks Inese Novade, Rīgas domes sociālais darbinieks Lauma Eglīte.<br />

12 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SDD - 10 GADI<br />

Sociālā darbinieka darba process<br />

stu profesionalitāti un lielu personīgo ie -<br />

guldījumu. Sociālais darbinieks kā konsultants<br />

tiek pie aicināts dažādās prob lēmsituācijās.<br />

Tās saistītas ar pacientu un<br />

viņu tuvi nieku paaugstinātu emocionālo<br />

sprie dzi, informācijas, uztveres un izpratnes<br />

grū tībām, medicīnas personāla un pacientu<br />

konfliktsituācijām, ētikas pārkāpumiem,<br />

pa cientu materiālajām problēmām, aprūpes<br />

problēmām pēc izrakstīšanās no slimnīcas,<br />

pacientu personas datu trūkums,<br />

dzīvesvietas trūkums un citas problēmas.<br />

Veicot SDD darba analīzi, secinām, ka ikdienā<br />

lielu darba daļu aizņem pacientu<br />

psi hosociālo un materiālo jautājumu ri sināšana,<br />

bet vislielāko darba daļu sastāda<br />

pacientu turpmākās aprūpes problemātika.<br />

Sociālais darbinieks slimnīcā:<br />

• Informē par sociālās palīdzības un sociālo<br />

pakalpojumu saņemšanas iespējām.<br />

• Informē par sociālās un veselības aprūpes<br />

pakalpojumu sniedzējiem un par iespējām<br />

pakalpojumus saņemt mājās vai aprūpes<br />

institūcijās.<br />

• Veic klientu sociālo novērtēšanu, apzina<br />

vajadzības, novērtē resursus, vai klients pats<br />

saviem spēkiem spēj risināt savas sociālās<br />

problēmas.<br />

• Plāno vecu, vientuļu, maznodrošinātu,<br />

bezpajumtnieku un citu pacientu<br />

turpmā ko aprūpes pakalpojumu, iepriekš<br />

noskaidro jot pašvaldību iespējas klientiem<br />

sniegt ma teriālu atbalstu pakalpojuma<br />

saņemšanai<br />

• Organizē guļošu pacientu turpmāko<br />

ap rūpi mājās un īslaicīgās sociālās aprūpes<br />

institūcijās.<br />

• Sadarbībā ar Rīgas sociālo dienestu<br />

un Rīgas nakts patversmes Mobilo brigādi<br />

organizē bezpajumtnieku pārvešanu uz Dienas<br />

centru un nakts patversmēm, iepriekš<br />

noskaidrojot iespējas klienta uzņemšanai<br />

kādā no iestādēm.<br />

• Informē Rīgas pilsētas un Latvijas novadu<br />

Bāriņtiesas par gadījumiem, kad bērnu<br />

dzemdē nepilngadīga dzemdētāja, ja ārstniecības<br />

personām radušās aizdomas, ka<br />

bērnam turpmākā aprūpe dzīvesvietā varētu<br />

būt apdraudēta.<br />

• Organizē krīzes situācijā nonākušu<br />

dzem dētāju un jauno ģimeņu iespējas uzturēties<br />

krīzes centros, iepriekš piesaistot<br />

materiālo pabalstu no pašvaldībām.<br />

• Koordinē transporta pakalpojumu klientiem,<br />

kuri veselības traucējumu dēļ pastāvī gi<br />

ar sabiedrisko transportu pārvietoties nespēj.<br />

• Pacientu personības noskaidrošanā sadarbojas<br />

ar valsts un pašvaldību policiju.<br />

• Piedalās citu aktuālu sociālo jautājumu<br />

risināšanā.<br />

Tātad sociālo darbinieku praktiskā darbība<br />

slimnīcā aptver plašu darba apjomu, kā rezultātā<br />

iezīmējas ne tikai būtiskākās klientu<br />

sociālās problēmas, bet arī problēmas citās<br />

sistēmās. Lai uzlabotu situāciju slimnīcā,<br />

kas saistīta ar pacientu turpmākās veselības<br />

un sociālās aprūpes jautājumiem, slimnīcu<br />

sociālie darbinieki vien šo problēmu atrisināt<br />

nevar. Te ir nepieciešama ministriju vēlme<br />

sadarboties un risināt šo būtisko aktualitāšu<br />

kopumu valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes<br />

un kopējās labklājības interesēs.<br />

Problēmu risināšanu atvieglo laba sasvstarpējā<br />

komunikācija. Paldies slimnīcas valdei,<br />

medicīnas personālam, Garīgās ap rūpes<br />

dienestam, psihologam, Rīgas domes<br />

Labklājības departamentam, Rīgas un pašvaldību<br />

sociālajiem dienestiem un citām<br />

institūcijām, ar kurām ikdienā veicam starpprofesionālo<br />

sadarbību.<br />

Pavisam drīz noslēgsies gads un kāds dzīves<br />

posms būs jau vēsture. Ar cerībām, ka dzīves<br />

grūtības un dažāda veida pārbaudījumi mūs<br />

stiprina, SDD kolektīva vārdā novēlu labu<br />

izdošanos ikdienas gaitās!<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

13

NUMURA INTERVIJA I Slimnīcas Ziņas<br />

Izvirzīt mērķi un censties to sasniegt!<br />

Intervēja Ieva Stibe<br />

Saruna ar valdes priekšsēdētāju Arnoldu Ati Veinbergu<br />

Ir pagājuši 4 gadi valdes priekšsēdētāja<br />

amatā. Ar ko visvairāk lepojaties? Par<br />

ko ir vislielākais gandarījums?<br />

No pirmās dienas esmu bijis klāt slimnīcas<br />

attīstības projektam, kas paredz divu jauno<br />

korpusu izbūvi un R.G.Šmēlinga projektēto<br />

ēku rekonstrukciju. Tas aizsākās 2006.gada<br />

aprīlī ar starptautisku plenēru, tad vēl<br />

biju Stradiņa slimnīcas medicīnas direktors,<br />

2006.gada augustā kļuvu par valdes<br />

priekšsēdētaju. Šo četru gadu laikā attīstības<br />

projekts neatlaidīgi virzīts uz priekšu. Šogad<br />

uzsākta ēku demontāža, nākamgad skiču<br />

un tehniskā projekta izstrāde, 2012.gadā<br />

sāksies būvniecība. Par to ir gandarījums. Lepojos<br />

arī ar kolēģu paveikto – attīstītas jaunas<br />

diagnostikas un ārstniecības metodes,<br />

aizstāvētas disertācijas, kolēģu darbs at zinīgi<br />

novērtēts starptautiskā mērogā, mums<br />

ir sava sirdsmāsiņa, dr.Hauss (red. J.Baško),<br />

MK bal vas laureāti, augstā valsts apbalvojuma<br />

Atzinības krusta kavalieri un iedzīvotāju<br />

bal sojuma rezultātā iegūta Gada balva<br />

medicīnā 2009 kategorijā “Mana slimnīca”.<br />

Lepojos, ka ir izdevies saglabāt slimnīcas<br />

kori. Šo četru gadu laikā notikuši arī vairāki<br />

vērienīgi pasākumi. 2008.gadā ar vēsturisku<br />

izstādi un plaši apmeklētu zinātnisku konferenci<br />

Rīgas Kongresu namā atzīmējām 50<br />

gadus ar profesora Paula Stradiņa vārdu.<br />

Šogad krāšņi svinējām Stradiņa slimnīcas<br />

100.jubileju. Organizētas arī ārstu un māsu<br />

konfe rences, veltītas simtgadei. Slimnīcā<br />

viesojies arī valsts prezidents Valdis Zatlers.<br />

Atsaucot atmiņā 2007. gada septembra<br />

interviju ar Jums “Slimnīcas Ziņās”, lietas,<br />

par kurām toreiz runājāt nākotnes<br />

formā, šodien ir īstenotas – 9.korpusa<br />

renovācija un bunkura izbūve<br />

lineārajam paātrinātājam,<br />

Endoskopiju nodaļas remonts, Klīniskās<br />

imunoloģijas centra pārvietošana, 19.<br />

un 20.Neiroloģijas nodaļu izvietošana<br />

vienuviet, Insulta vienības izveide.<br />

Minējāt toreiz arī e-veselības attīstību<br />

– arī tas ir paveikts, jo nesen asinsvadu<br />

ķirurgi prezentēja elektronisko datu<br />

uzkrāšanas un apmaiņas programmu,<br />

notiek laboratoriju informācijas<br />

sistēmas (LIS) ieviešana, paredzēts<br />

izsludināt radioloģijas informācijas<br />

sistēmas (RIS) konkursu. Teicāt, ka<br />

nepieciešama elektroniska dokumentu<br />

aprite, un tagad kolēģi lieto EDUS.<br />

Tas viss ir izdarīts. Man ir gandarījums, ka<br />

esam spējuši lietas sakārtot un virzīt uz<br />

priekšu. Bet tas ir bijis komandas darbs.<br />

Kapteinis nevar bez komandas virzīt kuģi<br />

pareizajā virzienā.<br />

Priecājos, ka restaurētajā 9.korpusā nodrošināti<br />

cilvēka cienīgi apstākļi onkoloģijas<br />

pa cientiem un klīnikas darbiniekiem, aktīvi<br />

strādā jaunizveidotais Krūts slimību centrs.<br />

Izveidots Šūnu transplantācijas centrs,<br />

kur tiek veikti gan vietēja, gan starptautiska<br />

mēroga pētījumi. Nesen Šūnu transplantācijas<br />

centrs uzsācis sadarbību ar<br />

Tartu universitātes Medicīnas fakultāti. Tā<br />

ir nākotnes medicīna. Mūsu kolēģi aktīvi<br />

strādā arī citos starptautiska mēroga projektos:<br />

sadarbībā ar Grodņas slimnīcu Baltkrievijā<br />

īstenots pretvēža projekts, Infekciju<br />

uzraudzības dienests ar Norvēģijas<br />

finanšu instrumenta atbalstu īsteno infekciju<br />

kontroles projektu Latvijas slimnīcās.<br />

Ko lēģi iesaistās un vada arī vairākas valsts<br />

pētījumu programmas medicīnā. Sadarbībā<br />

ar slimnīcas Izglītības un zinātnes departamentu<br />

uzlaboti apstākļi studentiem, rezidentiem,<br />

pasniedzējiem. Teritorija ir sakop-<br />

tāka. Iesākts darbs pie slimnīcas parka<br />

re konstrukcijas.<br />

Vai tagad, atskatoties uz šiem 4 gadiem,<br />

Jūs kaut ko darītu citādi?<br />

Domāju, ka, ņemot vērā finansējuma sa mazinājumu,<br />

nebija iespējams rīkoties citādi.<br />

Nevarējām attīstīt visas idejas, ko bijām iecerējuši.<br />

Tomēr, neskatoties uz samazināto<br />

finansējumu, mums izdevies saglabāt labākos<br />

darbiniekus, veikt vairāku nodaļu remontu<br />

un, protams, nepārtraukt palīdzības<br />

sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem.<br />

Vai tagad, zinot grūtības, ar kurām<br />

saskārāties, Jūs būtu uzņēmies šo<br />

atbildību?<br />

Uzskatu, ka tas bija izaicinājums tajā laikā.<br />

Un savu izvēli es ne mirkli nenožēloju. Kopā<br />

ar atjaunināto administrācijas komandu un<br />

klīniku, institūtu un centru vadītājiem izde<br />

vies daudz ko realizēt, attīstīt. Pateicos<br />

kolēģiem par sadarbību, idejām, uzdrīkstēšanos.<br />

Līdzīgi kā iepriekšējā valdība<br />

strādāja krīzes apstākļos, arī es vadīju slimnīcu<br />

krīzes laikā.<br />

Kāpēc nolēmāt atkārtoti nekandidēt uz<br />

valdes locekļa amatu?<br />

Stradiņa slimnīcā esmu kopš 1993.gada –<br />

sākotnēji radioloģijas institūtā kā ārsts radiologs<br />

un institūta vadītājs, tad no 1999.<br />

gada kā medicīnas direktors un no 2006.<br />

gada kā valdes priekšsēdētājs. Īpaši pēdējie<br />

gadi ir „prasījuši savu”. Man kā valdes priekšsēdētājam<br />

ir līgums ar Veselības ministriju<br />

līdz 2011.gada 17.janvārim, tā būs mana<br />

pē dējā diena šajā amatā. Savu lēmumu Vese<br />

lības ministrijai darīju zināmu dienu pēc<br />

demontāžas uzsākšanas – 29.oktobrī. Mēr ķi,<br />

ko izvirzīju, esmu sasniedzis. Līdzīgi kā kalnos<br />

kāpēji izvirza mērķi sasniegt virsotni, tā<br />

arī es biju izvirzījis mērķi. Slimnīcas attīstība<br />

nu jau ir neapturama, jo rit demontāžas<br />

darbi, lai atbrīvotu vietu jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Tāpēc tieši šobrīd pieņēmu<br />

šādu lēmumu. Vienlaikus ir gan padarīta<br />

14 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas INUMURA INTERVIJA<br />

darba sajūta, gan pār liecība, ka lietu virzība<br />

vairs nav apturama un mūsu slimnīcu gaida<br />

pozitīvas pārvērtības. Protams, būvniecība<br />

un teritorijas labiekārtošana radīs neērtības,<br />

bet es lūdzu būt saprotošiem, jo ieguvēji no<br />

jaunā korpusa būs visi – gan pacienti, gan<br />

darbinieki.<br />

Gribu uzsvērt, ka tas ir manis paša lēmums,<br />

neviens to politiski vai kā citādi nav ietekmējis.<br />

Par to, kurš nāks manā vietā, jālemj<br />

slimnīcas kapitāla daļu turētājam – Veselības<br />

ministrijai.<br />

Runājot par slimnīcas būvniecību,<br />

esat re dzējis daudz citu slimnīcu, kuru<br />

piemēram sekot.<br />

Slimnīcas, kas atstājušas iespaidu, ir Ž.Pompidū<br />

slimnīca Parīzē, Francijā, arī Šveices un<br />

Holandes slimnīcas. Redzot ārzemju kolēģu<br />

pieredzi, saprotu, ka līdz ar modernām ēkām<br />

ļoti svarīgi ir modernizēt pacientu ārstēšanas<br />

procesu – ieviest slimnīcas informācijas<br />

sistēmu, pacientu elektronisko vēsturi, medikamentu<br />

uzskaiti. Daudzās jomās mūsu<br />

kolēģu sasniegumi ir samērojami ar pasaules<br />

pieredzi, tomēr atpaliekam e-veselības<br />

un infrastruktūras ziņā. Domāju, ka mūsu<br />

jaunā slimnīca nelīdzināsies konkrēti nevienai<br />

no manis minētajām, mums vienkārši<br />

būs labāka.<br />

Ko darīsiet tālāk?<br />

Pavisam no slimnīcas neaizeju. Turpināšu<br />

strā dāt par ārstu radiologu. Esmu iecelts<br />

par projekta vadītāju komandai, kas lems<br />

par jaunā korpusa telpu programmu un<br />

ad ministratīvās organizācijas plānu. Kopā<br />

ar kolēģiem A.Kalēju, G.Aleksandroviču,<br />

A.Rozenbergu, I.Limanoviču un R.Muciņu<br />

tiksimies ar klīniku, centru un institūtu<br />

vadītājiem, lai lemtu par slimnīcas jaunā<br />

korpusa attīstību medicīniskā ziņā – telpu<br />

izvietojumu, nepieciešamajām medicīnas<br />

iekārtām.<br />

Tas ir bijis komandas darbs.<br />

Kapteinis nevar bez<br />

komandas virzīt kuģi<br />

pareizajā virzienā<br />

Ārpus darba vairāk laika veltīšu ģimenei,<br />

īpaši mazbērniem – Annai (8), Martai (6),<br />

Jānim (4) un Tomam (20). Esmu nolēmis<br />

rūpīgāk pievērsties arī savas lauku mājas<br />

apkārtnes iekārtošanai, dārza izveidei. Būs<br />

vairāk laika arī hobijiem – tenisam, kalnu<br />

slēpošanai, grāmatu lasīšanai, kas šobrīd<br />

diemžēl atstāta novārtā. Aktīvāk iesaistīšos<br />

sabiedriskās aktivitātēs. Esmu korporācijā<br />

„Talavija”, kura šogad decembrī svin 110<br />

gadu jubileju.<br />

Kā kļuvāt par radiologu? Vai Jūsu<br />

dzimtā ir ārsti?<br />

Mans tēvs bija radiologs terapeits. Mani<br />

in teresēja tehnoloģijas, kā arī tas, ka diagnostika<br />

ir pamats veiksmīgai ārstēšanai. Lai<br />

strādātu par internistu, nepieciešamas citas<br />

īpašības – saskarsmē ar pacientu svarīgas ir<br />

komunikācijas prasmes, daudz jārunā. Man<br />

vairāk patīk tā tehniskā puse. Viena no manām<br />

meitām arī izvēlējusies radiologa diagnosta<br />

specialitāti.<br />

Vai Jums ir savi korifeji medicīnā?<br />

Runājot par savu specialitāti, jāmin prof.<br />

Jevgeņijs Nemiro, dr. Baldūrs Apinis, dr. Valts<br />

Raits.<br />

Dzīvojam laikmetā, kuru raksturo<br />

strauja tehnoloģiska attīstība, arī<br />

medicīnā. Vai Jūs kā ārsts sekojat šīm<br />

tendencēm?<br />

Regulāri iepazīstos ar jaunāko radioloģijā,<br />

kas ir cieši saistīta ar citām klīniskajām nozarēm.<br />

Piemēram, diagnostiskā radio loģija<br />

mūsdienās nav tikai diagnostika, paplašinās<br />

radioloģijas pielietošana ārstēšanā.<br />

Ja neizvēlētos kļūt par radiologu, vai<br />

varat iedomāties sevi citā profesijā?<br />

Kad mācījos pamatskolā, mani interesēja<br />

ģeogrāfija un ģeoloģija. Apmeklēju Pionieru<br />

nama ģeoloģijas pulciņu. Tāpēc arī<br />

vēlāk dzīves laikā sāku aktīvi nodarboties ar<br />

alpīnismu.<br />

Cik virsotnes pieveiktas?<br />

Pieveiktas kādas 10 virsotnes, augstākā no<br />

tām Ļeņina smaile, kuras augstums ir 7134 m.<br />

Tagad tā pārdēvēta tadžiku dziednieka, filosofa<br />

un zinātnieka Abduali ibn Sino vārdā.<br />

Veselības nozarei atkal vadības maiņa.<br />

Ko novēlat jaunajam ministram Jurim<br />

Bārzdiņam?<br />

Jaunajam ministram novēlu izturību. Pozitīvi,<br />

ka nozares vadību uzņemas profesionālis ar<br />

zināšanām gan ārstniecībā, gan uzņēmuma<br />

vadībā, kā arī ar ilgstošu praktisku pieredzi<br />

veselības aprūpē. J.Bārzdiņš kā Liepājas<br />

slimnīcas vadītājs ir bijis labs sadarbības<br />

partneris mūsu slimnīcai – kopā īstenoti<br />

teleradioloģijas un citi projekti. Domāju, ka<br />

sadarbība būs veiksmīga arī turpmāk.<br />

Ko novēlat slimnīcas darbiniekiem?<br />

Neskatoties uz pārejošām grūtībām, slimnīcai<br />

es novēlu attīstīties visos pamatvirzienos<br />

– diagnostikā, ārstēšanā, kā arī izglītībā<br />

un zinātnē. Un atcerēties, ka pacientam jābūt<br />

pirmajā vietā. Uzmundrinoša, izskaidrojoša<br />

komunikācija ar pacientu bieži vien ir notei<br />

coša veiksmīga ārstēšanas rezultāta sasniegšanā.<br />

Vēlos pateikt lielu paldies gan administrācijas<br />

komandai, saimniecības un tehniskajiem departamentiem,<br />

gan visiem ārstiem, māsām<br />

un sanitāriem par līdzšinējo sadarbību.<br />

Ma nuprāt, šobrīd slimnīcas administrācijā<br />

strādā ļoti spējīgi kolēģi.<br />

Mūsu slimnīcā atsevišķas medicīnas nozares<br />

ir sasniegušas ļoti augstu līmeni, atzītu gan<br />

Baltijas valstīs, gan pasaulē. Ceru, ka tuvāko<br />

gadu laikā arī pārējās klīnikas un centri,<br />

kuru attīstība nav bijusi tik strauja, ies uz<br />

priekšu. Lielā mērā struktūrvienību attīstība<br />

ir atkarīga no to vadītāja. Tāpēc kolēģiem<br />

novēlu īstenot idejas un virzīties uz priekšu!<br />

Pēdējā laika spilgtākais kultūras dzīves<br />

notikums: JRT izrāde „Ziedonis un<br />

Visums”<br />

Pēdējā laika iespaidīgākais muzikālais<br />

priekšnesums: A.Nelsons un Birmingemas<br />

simfoniskā orķestris LNO, Rihards<br />

Zaļupe un brāļi Petrauski<br />

Jaukākā līdz šim saņemtā<br />

Ziemassvētku dāvana: kalendārs ar<br />

mazbērnu fotogrāfijām katram mēnesim<br />

Vieta, kur atgriezties: ASV. 3 nedēļas<br />

= 13 000 km. Čikāga – Sanfrancisko –<br />

Florida – Čikāga. Neaprakstāms dabas<br />

skaistums!<br />

Favorīts sportā: tenisisti Ernests Gulbis<br />

un Rodžers Federers<br />

Mīļākais deserts: peldošās salas ar<br />

vaniļas mērci<br />

Dzīves moto: izvirzīt mērķi un censties<br />

to sasniegt!<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

15

NOTIKUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Stradiņa slimnīcai dāvina<br />

bezvadu interneta pieslēgumu<br />

Stradiņa slimnīcas pacienti un darbinieki<br />

saņēmuši dāvanu - bezmaksas bezvadu interneta<br />

pieslēgumu slimnīcas teritorijā. Dāvanu<br />

slimnīcas 100 gadu jubilejā sarūpējusi SEB<br />

banka ar Freewifi.lv tehnoloģisko atbalstu.<br />

Tagad ikviens slimnīcas pacients un darbinieks<br />

var droši un bez maksas piekļūt WIFI<br />

internetam no sava portatīvā datora vai<br />

mobilā telefona. Bezvadu internets sniegs<br />

iespēju pacientiem, atrodoties slimnīcā,<br />

sazināties ar ģimeni, draugiem, saņemt e-<br />

pastus, veikt finanšu pārskaitījumus u.tml.<br />

„Uzturēšanās Stradiņa slimnīcā nebūs<br />

šķērslis ierastās komunikācijas turpināšanai<br />

interneta vidē,” uzsver Stradiņa slimnīcas valdes<br />

priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs,<br />

29.augustā notika Latvijas kardiologu komandas<br />

paraugoperācijas tiešā translācija<br />

no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes<br />

slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra<br />

Invazīvās kardioloģijas laboratorijas uz<br />

Eiropas Kardiologu biedrības kongresu<br />

Stokholmā, kur konferenču zālē operācijas<br />

norisi vēroja aptuveni tūkstotis kardiologu<br />

un kardioloģijas māsu no visas pasaules.<br />

Translācijas laikā notika diskusija par<br />

„izveseļošanās noris daudz straujāk, ja pacienti<br />

saņem ģimenes un draugu atbalstu,<br />

ko virtuāli iespējams iegūt gan ar Skype, gan<br />

citu sociālo mediju starpniecību.”<br />

Par bezvadu interneta pieslēgumu priecājas<br />

arī Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļas<br />

paciente - jaunā māmiņa Evija: „Kad ierados<br />

dzemdību nodaļā, pamanīju uz durvīm<br />

norādi par to, ka šeit pieejams bezvadu<br />

internets. Tas patiešām ir liels ieguvums<br />

- pēcdzemdību periodā varu no palātas<br />

sazināties ar ģimeni, draugiem. Arī mans vīrs<br />

novērtē šo pakalpojumu, jo var uzturēties<br />

palātā kopā ar mums un vienlaikus risināt<br />

steidzamus darba jautājumus, izmantojot<br />

savu datoru.”<br />

Latvijas kardiologi operē tiešraidē<br />

operācijas norisi starp Latvijas kardiologiem<br />

operāciju zālē un ekspertiem Stokholmā.<br />

LU asoc. prof. Andrejs Ērglis norāda: “Tas ir<br />

milzīgs mūsu kardiologu profesionalitātes<br />

novērtējums, jo no mums mācījās desmitiem<br />

tūkstoši kardiologu no visas pasaules. Esmu<br />

gandarīts un no sirds laimīgs, ka kopā ar savu<br />

komandu un kolēģiem varu pārstāvēt Latviju<br />

pasaulē.”<br />

Starptautiska konference par<br />

Parkinsona slimību<br />

28.oktobrī notika starptautiska konference<br />

par Parkinsona slimību, ko organizēja<br />

Neiroloģijas attīstības fonds sadarbībā<br />

ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes<br />

slimnīcu, Rīgas Stradiņa universitāti un<br />

Kustību traucējumu apvienības Eiropas<br />

pārstāvniecību.<br />

Konferences laikā lekcijas par Parkinsona<br />

slimības simptomiem, diagnostiku,<br />

ārstēšanu un komplikācijām lasīja eksperti<br />

no Anglijas, Austrijas, Igaunijas un Latvijas.<br />

Dienas kārtībā iekļautas arī klīnisku<br />

gadījumu video sesijas.<br />

Parkinsona slimība ir viena no samērā bieži<br />

sastopamām saslimšanām, kas saistīta ar<br />

palidonigroretikulāro struktūru patoloģiju<br />

un izraisa kustību traucējumus. Pirmie<br />

slimības simptomi biežāk parādās vidēja<br />

vecuma pacientiem, bet pēdējos gados<br />

saslimšana piemeklējusi arī jaunākus - 40 un<br />

50 gadus vecus cilvēkus. Pasaules Veselības<br />

organizācija uzskata Parkinsona slimību<br />

par nopietnu veselības aprūpes problēmu.<br />

Eiropā vien no slimības cieš apmēram 1.2<br />

miljoni cilvēku un tai ir tendence ik gadu<br />

pieaugt.<br />

Jaunā māmiņa, izmantojot Skype, sazinās ar tuviniekiem<br />

Reģionālās<br />

mutes veselības<br />

veicināšanas<br />

konferences<br />

<strong>2010</strong>. gadā<br />

Andis Paeglītis<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />

centra vadītājs<br />

Šogad organizētas četras mutes veselības<br />

veicināšanas programmas konferences, viena<br />

konference katrā Latvijas vēsturiskajā<br />

novadā - Zemgalē (Jēkabpilī), Vidzemē<br />

(Alūksnē), Latgalē (Līvānos) un Kurzemē<br />

(Tukumā).<br />

Reģionālās mutes veselības veicināšanas<br />

konferences organizē Latvijas Mutes<br />

veselības centru tīkls (MVC) sadarbībā ar<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centru,<br />

un to mērķis ir informēt zobārstus,<br />

medicīnas darbiniekus, sociālos darbiniekus,<br />

pedagogus, masu mediju pārstāvjus un citus<br />

interesentus par problēmām, to cēloņiem<br />

un iespējamajiem risinājumiem mutes un<br />

vispārējās veselības veicināšanā katrā Latvijas<br />

novadā.<br />

Atbilstoši konferenču tematikai, lekcijas<br />

šogad snieguši dažādu nozaru medicīnas<br />

speciālisti – dr. med., asoc. prof. Egita Senakola<br />

un dr. med., asoc. prof. Anda Brinkmane,<br />

dr. med., doc. Guntars Selga, valsts profesors<br />

Anatolijs Danilāns, zobārstes dr. Ingrīga<br />

Krasta un dr. Inga Rendeniece, mutes, sejas<br />

un žokļu ķirurģe un plastikas ķirurģe dr. Ina<br />

Freimane, dr. Uģis Klētnieks.<br />

Tāpat arī konferencēs piedalījušies LR<br />

Veselības ministrijas, Veselības norēķinu centra,<br />

Veselības ekonomikas centra pārstāvji un<br />

pašvaldību vadītāji.<br />

16 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMI<br />

Stradiņa slimnīcas urologi apmāca Liepājas kolēģus<br />

16. novembrī Stradiņa slimnīcas Uroloģijas<br />

cen tra vadītājs dr. med. Egils Vjaters un Pē teris<br />

Vaganovs iepazīstināja Liepājas Reģio nālās<br />

slimnīcas kolēģus ar laparoskopiskas uroloģiskas<br />

operācijas tehniku, kā arī veica divas<br />

laparoskopiskas nieru operācijas.<br />

Dr.med. Egils Vjaters norāda: „Laparoskopiskas<br />

operācijas ir tehniski ļoti sarežģītas,<br />

un ir nepieciešams ilgs laiks, lai apgūtu<br />

šādu operāciju tehniku. Tomēr pacientam<br />

pēc šādas ārstēšanas ir ievērojami mazāka<br />

operācijas trauma, īsāks rehabilitācijas periods,<br />

un pacients ātrāk spēj atgriezties darbā.”<br />

Infekciju uzraudzības dienests<br />

īsteno projektu Latvijas slimnīcās<br />

Kopš 2008. gada slimnīcā tiek ieviests Norvēģijas<br />

valdības divpusējā finanšu instrumenta<br />

līdzfinansētais projekts „Koordinētas<br />

mikrobioloģijas laboratoriju un infekciju<br />

kon troles personāla darbības algoritma ieviešana<br />

multirezistento nozokomiālo pato gēnu<br />

ierobežošanai Latvijas reģionālajās slimnīcās”.<br />

Projektā sadarbojas Paula Stradiņa Klīniskā<br />

universitātes slimnīca, Daugavpils reģionālā<br />

slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Rīgas<br />

Austrumu klīniskā universitātes slimnīca,<br />

Vid zemes slimnīca un Ziemeļkurzemes reģio<br />

nālā slimnīca. Šo slimnīcu sadarbības<br />

un projekta mērķis ir veicināt laboratorijas<br />

un infekciju kontroles personāla sadarbību<br />

kat rā no slimnīcām un savstarpēji starp<br />

tām, lai samazinātu slimnīcā iegūto infekciju<br />

gadījumu skaitu un veiktu efektīvus pasākumus<br />

to ierobežošanai un ārstēšanai.<br />

Krūts slimību centrs aicina sie vie tes savlaicīgi<br />

vērsties pie ārsta<br />

Oktobrī visā pasaulē atzīmēja Krūts veselības<br />

mē nesi. Stradiņa slimnīcas Krūts slimību<br />

centrs aicina sievietes savlaicīgi vērsties<br />

pie ārsta, lai laikus diagnosticētu slimību<br />

vai tās pārmantojamību, kā arī iepazīties ar<br />

labdabīgām un ļaundabīgām krūts slimībām<br />

īpaši izveidotajā mājas lapā www.krutsvezis.lv.<br />

Pacientēm ar aizdomām par onkoloģisku<br />

patoloģiju Stradiņa slimnīcas Krūts slimību<br />

centrā iespējams saņemt ārsta konsultāciju<br />

ārpus rindas vienas nedēļas laikā un veikt<br />

visus nepieciešamos izmeklējumus vienas<br />

dienas laikā. Pēc konsīlija, kur piedalās<br />

multidisciplināra ārstu komanda, pacientiem<br />

tiek sniegtas rekomendācijas un izvēlēta<br />

turpmākās ārstēšanas taktika.<br />

Latvijā katrs divdesmitais krūts vēža gadījums<br />

ir pārmantots. Stradiņa slimnīcā visām krūts<br />

Stradiņa slimnīcas Uroloģijas centrā laparoskopiskas<br />

operācijas tiek veiktas kopš 2005.<br />

gada. Visplašāk laparoskopiski operē nieru<br />

ļaundabīgus audzējus, kā arī labdabīgas<br />

nieru slimības. Šādas operācijas ir veiktas<br />

vairāk nekā 150 reižu, un ir kļuvušas<br />

par standarta palīdzības veidu Stradiņa<br />

slimnīcā. Liepājas slimnīcā līdz šim šādas<br />

operācijas nav veiktas. Iegādātais laparoskops<br />

un Stradiņa slimnīcas kolēģu pieredze<br />

ļaus ie viest moderno metodi arī Liepājas<br />

reģionālajā slimnīcā, tādējādi nodrošinot<br />

pakalpojuma pieejamību Kurzemes reģiona<br />

iedzīvotājiem.<br />

Projekta budžets ir 383 570 eiro, no kuriem<br />

85% jeb 326 035 eiro finansē Norvēģijas<br />

valdības divpusējais finanšu instruments<br />

savukārt pārējā daļa 57 535 eiro apmērā tiek<br />

finansēta no valsts budžeta. Projektu plānots<br />

pabeigt 2011. gada aprīlī.<br />

Projekta praktiskā norise<br />

Projekta laikā tiek apkopota informācija<br />

par infekciju gadījumiem un antibiotiku lietošanu<br />

lielākajās Latvijas slimnīcās, tādā<br />

vei dā rodas priekšstats par kopējo situāciju<br />

valstī. Savukārt vienotu sistēmu ieviešana<br />

visās slimnīcās nodrošina vienādu infekciju<br />

kontroles kvalitāti visās slimnīcās, tādā veidā<br />

samazinot infekciju pārnēsāšanas risku no<br />

vie nas slimnīcas uz citu.<br />

Projektā reģionālās slimnīcas tiek apmācītas<br />

vēža pacientēm tiek veikts krūts vēža jeb<br />

BRCA pārmantotības tests. Pārmantotības<br />

gadījumā krūts vēža risku iespējams precizēt<br />

pārējām veselajām ģimenes sievietēm<br />

(māsām, mātēm, mazmeitām, māsīcām u.c.),<br />

un paaugstināta riska gadījumā piedāvāt<br />

īpašus profilaktiskus pasākumus.<br />

Krūts slimību centrs piedalījās arī Rozā lentītes<br />

solidaritātes dienas komandu atjautības<br />

sacensībās, kuras Latvijā jau otro gadu pēc<br />

kārtas organizē onkoloģisko pacientu atbalsta<br />

biedrība “Dzīvības koks”. Šogad visi<br />

saziedotie līdzekļi tiks novirzīti onkoloģisko<br />

pacientu rehabilitācijas nometnēm.Stradiņa<br />

slimnīcas komanda ierindojās 5.vietā 14 komandu<br />

konkurencē. Godam tika noskrieta<br />

distance, minētas krustvārdu mīklas, mestas<br />

šautriņas un metamie kauliņi, vērtas krelles<br />

un “sacerētas” tautasdziesmas.<br />

Līga Grudule<br />

Projektu vadības nodaļa<br />

lietot Whonet programmu – tajā iespējams<br />

ievadīt datus par infekcijām un to jutību<br />

pret dažādām antibiotikām. Attiecīgi visās<br />

slimnīcās tiek veidota arī zināšanu bāze par<br />

to, kādu ārstēšanu piemērot konkrētām<br />

infekcijām, kā arī izvērtēt un nolemt, kur<br />

jāuzlabo ārstēšanas metodes, lai tās būtu<br />

efektīvākas.<br />

Infekciju kontroles personāls slimnīcās<br />

tiek apmācīts par to, kā rīkoties infekciju<br />

gadījumos – kā izolēt pacientus, kā<br />

pasargāt citus pacients no inficēšanās, kādas<br />

higiēnas normas jāievēro medicīniskajam<br />

personālam, lai samazinātu inficēšanās un<br />

inficēšanas risku.<br />

Projekta pasākumos slimnīcu pārstāvji tiek<br />

iepazīstināti ar aktualitātēm infekciju kontroles<br />

un mikrobioloģijas jomā.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

17

NOTIKUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Acu ārsti stāsta par biežākajiem redzes<br />

pasliktināšanās iemesliem un to ārstēšanas iespējām<br />

Biežākais redzes paslikti<br />

nāšanās iemesls cilvēkiem<br />

vecumā pēc 50<br />

ga diem ir vecuma ma kulas<br />

deģenerācija (VMD).<br />

„Ve cuma makulas deģe nerācija<br />

ir lēni prog re sējoša,<br />

neatgriezenis ka slimība,<br />

kas skar tīkle nes centrālo<br />

rajonu, izrai sot būtisku re -<br />

dzes pasliktināšanos, un<br />

var no vest līdz aklumam.<br />

Slimības sākuma stadijā<br />

var nebūt specifisku simptomu, tāpēc<br />

cilvēkiem vecumā no 40-64 gadiem ir ieteicama<br />

regulāra un pilnīga acu izmeklēšana<br />

ik pēc 2-4 gadiem, un cilvēkiem, kas ir<br />

vecāki par 64 gadiem, tā nepieciešama ik<br />

pēc 1-2 gadiem,” stāsta Stradiņa slimnīcas<br />

Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore<br />

Guna Laganovska.<br />

Ja vecuma makulas deģenerācija rodas abās<br />

acīs, pacienta spējas, piemēram, lasīt, skaitīt<br />

naudu, noteikt laiku, atpazīt sejas un vadīt<br />

transportlīdzekli, ir traucētas. Līdz ar to pacienta<br />

dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās. Ja<br />

parādās sūdzības par attēla kropļošanos vai<br />

pleķu parādīšanos acu priekšā, nekavējoties<br />

jāvēršas pie ārsta.<br />

VMD parasti ir sastopama divās formās -<br />

sausā un mitrā. Sausajā formā ir nedaudz<br />

pazemināta centrālā redze, ir grūtības<br />

lasīt, kropļojas burti. Ja vecuma makulas<br />

deģenerācija ir mitrā formā, tad redze strauji<br />

pasliktinās, cilvēks var redzēt pelēcīgi melnus<br />

pleķus. Cilvēkam novecojot, dažādās<br />

ķer meņa vietās var nosēsties vielmaiņas gala<br />

produkti, piemēram, holesterīns, lipīdi.<br />

Mitrās vecuma makulas deģenerācijas gadījumā<br />

šīs vielas nosēžas tīklenē, tajā it kā<br />

izurbinot caurumus, un tīklenē nepareizajos<br />

slāņos sāk krāties šķidrums.<br />

Asinsvadu ķirurgi uzstājas<br />

Eiropas Asinsvadu ķirurģijas<br />

kongresā un Ķīnas asinsvadu un<br />

endovaskulārajā konferencē<br />

Stradiņu asinsvadu ķirurgi kopā ar prof.Fransu Molu un<br />

kompānijas pārstāvjiem, kas ražo stenta protēzes<br />

Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgi asoc.<br />

prof. Dainis Krieviņš, Kaspars Ķīsis un Mārcis<br />

Gediņš kopā ar Eiropas Asinsvadu ķirurģijas<br />

asociācijas prezidentu prof. Fransu Molu<br />

(Frans Moll) no Nīderlandes uzstājās Eiropas<br />

Asinsvadu ķirurģijas kongresā, lai prezentē tu<br />

jauna veida aortas aneirismas ārstēšanu ar<br />

stenta protēzēm – metodi, ar kuru Stradiņa<br />

slimnīcas ārstiem ir vislielākā pieredze<br />

pasaulē.<br />

Par sasniegumiem, pētot jauno stenta protēzi,<br />

prof.Dainis Krieviņš ziņoja arī Ķīnas<br />

asinsvadu un endovaskulārajā konferencē.<br />

Jaunā tehnoloģija nodrošina, ka bez vaļējas<br />

vēdera dobuma operācijas pacientu ar vēdera<br />

aortas aneirismu var izārstēt minimāli<br />

invazīvā veidā - ar speciālu protēzi, ko ievieto<br />

caur perifērajiem asinsvadiem.<br />

Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgs, asoc.<br />

prof. Dainis Krieviņš uzsver: „Stradiņa slimnīcas<br />

asinsvadu ķirurgu, invazīvo radiologu<br />

un anesteziologu komandai šobrīd ir<br />

vis lielākā pieredze pasaulē aortas aneirismu<br />

ārstēšanā ar jaunās paaudzes stenta<br />

protēzēm. Pie mums šo metodi apgūt braukuši<br />

arī ASV un Eiropas vadošo klīniku ārsti.<br />

Tagad varam dalīties pieredzē ar kolēģiem arī<br />

Eiropas Asinsvadu ķirurģijas kongresā.”<br />

Oftalmoloģijas klīnikā pieejama īpaša lasīšanas<br />

iekārta, ko ikviens pacients, kuram<br />

kon statēta vecuma makulas deģenerācija,<br />

var bez maksas izmantot, lai, piemēram, lasītu<br />

laikrakstus, grāmatas vai apskatītu ģimenes<br />

fotogrāfijas.<br />

Vecuma makulas deģenerācijas ārstēšanas<br />

iespējas tiek intensīvi pētītas, un jau vairākus<br />

gadus arī pacientiem Latvijā ir iespējams<br />

saņemt vismūsdienīgāko VMD „mitrās” formas<br />

ārstēšanu, veicot injekcijas acs ābolā.<br />

Stradiņa<br />

slimnīcā veikta<br />

1500. nieres<br />

transplantācija<br />

13. novembrī Stradiņa slimnīcas Latvijas<br />

Trans plantācijas centrā tika veikta 1500.<br />

nieres transplantācija.<br />

Niere tika pārstādīta 49 gadu vecam vīrietim<br />

no atbilstoša vecuma miruša donora. Nieres<br />

pārstādīšanu veica Latvijas Transplantācijas<br />

centra 2. Nieres transplantācijas nodaļas<br />

va dītājs dr. Jānis Bicāns, ārsti Sergejs Truškovs,<br />

Jānis Jušinskis, anestezioloģe Ieva Kružavņaka,<br />

anestēzijas māsa Valērija Boldina<br />

un operāciju māsa Solvita Anstrauta.<br />

Dr. Jānis Bicāns: „Pēdējo 20-25 gadu laikā<br />

transplantācijā notiek strauja attīstība, un<br />

se višķi tā vērojama orgānu transplantācijā.<br />

Nieru terminālās mazspējas ārstēšanā nieru<br />

transplantācija nodrošina visefektīvākos<br />

me dicīniskos un ekonomiskos rezultātus.”<br />

Centrā ir izveidots reģistrs, kas dod iespēju<br />

sekot līdzi nieru slimības pacientu dzīvei<br />

un stāvoklim, sākot ar to iekļaušanu<br />

„gai dīšanas sarakstā”, transplantācijas<br />

un pēc transplantācijas periodā. Nieru<br />

transplantātu 10 gadu dzīvildze sasniedz<br />

55%, kas atbilst pasaules standartiem. Pirmā<br />

nieru transplantācija Latvijā veikta 1973.<br />

gadā Latvijas Transplantācijas centrā.<br />

Pēc ziņojuma ar Ķīnas asinsvadu ķirurģijas asociācijas<br />

prezidentu profesoru Zaping Jing<br />

18 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMI<br />

Starptautisks seminārs par magnētisko rezonansi<br />

Dr. med. Kārlis Kupčs<br />

un datortomogrāfiju kardioloģijā Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārsts<br />

8. un 9. novembrī Stradiņa slimnīcas Diagnostiskās<br />

radioloģijas institūtā noti ka<br />

starp tautisks seminārs par MR un CT izmek<br />

lējumiem kardioloģijā. Seminārā pieda<br />

lījās apmēram 25 radiologi un kardiologi<br />

no Baltijas valstīm, kuri veic radioloģiskus<br />

izmeklējumus kardioloģijā.<br />

Viens no semināra vieslektoriem bija profesors<br />

Rainers Rienmullers no Grācas Universitātes<br />

klīnikas, Austrijā, kurš dalījās ar<br />

savu lielo pieredzi un nolasīja vairākas lekcijas<br />

par sirds izmeklējumiem CT un MR.<br />

Prezentē e-veselības projektu asinsvadu ķirurģijai<br />

29. oktobrī Stradiņa slimnīcā notika projekta<br />

“ANGIO - e-Veselības projekts asinsvadu<br />

ķirurģijai Latvijā” noslēguma konference, kuras<br />

laikā Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgi<br />

prezentēja ieviesto programmatūru un tās<br />

pielietojumu pacientu aprūpē.<br />

Projekta laikā, sadarbojoties Paula Stradiņa<br />

Klīniskajai universitātes slimnīcai, Latvijas<br />

Asinsvadu ķirurgu biedrībai un Landspitali<br />

slimnīcai Īslandē, tika nodrošināta jauna<br />

programmatūras risinājuma ieviešana Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Prof. Rienmullers ir Starpdisciplinārā kardioloģijas<br />

diagnostikas centra dibinātājs un<br />

vadītājs Grācas universitātes klīnikā, kas izveidots<br />

2000. gadā un ir atzīts par Austrijas<br />

ekselences centru. Profesors ir piedalījies<br />

Eiropas kardioloģijas radioloģijas asociācijas<br />

(ESCR) dibināšanā un bijis pirmais tās prezidents.<br />

Viņš ir liela starptautiska mēroga<br />

autoritāte, vairāku zinātnisku rakstu un<br />

mācību grāmatu autors. Jau 1984. gadā<br />

viņš aizstāvējis disertāciju par sirds slimību<br />

klīnisko izvērtēšanu da tor tomogrāfijā.<br />

Asinsvadu ķirurģijas centrā. Programmatūra<br />

nodrošina elektroniski lietojamas un uzglabājamas<br />

pacientu slimību vēstures, to pārlūkošanas<br />

un analizēšanas sistēmu. Paralēli<br />

darbam pie programmatūras izstrādes un<br />

pielāgošanas asinsvadu ķirurģijas centra<br />

darbības specifikai, iegādātas arī nepieciešamās<br />

datortehnikas iekārtas risinājuma<br />

pilnvērtīgam ieviešanas atbalstam.<br />

Projekta īstenošana paredz vairākus būtiskus<br />

ieguvumus pacientiem:<br />

Jāatzīmē, ka profesors<br />

Rienmullers ļoti augsti<br />

novērtēja mūsu pašu<br />

spe ciālistu kompetenci<br />

šajā visnotaļ sarežģītajā<br />

un salīdzinoši jaunajā<br />

ra dioloģijas nozarē. Pateicoties<br />

modernām tehnoloģijām,<br />

sirds izmeklējumu<br />

indikācijas CT un<br />

MR paplašinās, un notikušais<br />

seminārs ir spilgts<br />

apliecinājums tam, ka arī<br />

mūsu speciālisti lieliski<br />

pārvalda un ir apguvuši<br />

šīs izmeklēšanas metodes un par savu<br />

profesionalitāti bez kautrēšanās varam<br />

stāstīt ārzemju kolēģiem.<br />

- ievērojami pieaug pakalpojumu drošība,<br />

pacientu datu aizsardzība;<br />

- paaugstinās pacienta ārstēšanās efektivitāte,<br />

jo iespējams ātri iegūt savlaicīgu,<br />

strukturētu un precīzu informāciju par<br />

ārstēšanas gaitu, iepriekšējo ārstēšanos;<br />

- ievērojami uzlabojas darba organizācija,<br />

plānošana, līdz ar to pakalpojumi kļūst pieejamāki,<br />

samazinās ārstēšanās laiks;<br />

- uzlabojas iespēja pacientam saņemt plašāku<br />

informāciju sev saprotamā formā par<br />

savu slimību, ārstēšanas iespējām, profilaksi.<br />

Protams, ieguvēji būs arī mediķi:<br />

- iespējams saņemt ātru un precīzu informāciju<br />

par pacienta veselības stāvokli, slimības<br />

vēsturi, ārstēšanas gaitu;<br />

- uzlabojas darba plānošanas iespējas;<br />

- samazinās “papīrdarbs”;<br />

- iespējama precīza darba analīze dažādos<br />

etapos;<br />

- lielākas iespējas veikt pētnieciskos darbus.<br />

“Šobrīd projekta ietvaros izstrādātais programmatūras<br />

risinājums ir veiksmīgi ieviests un<br />

ir uzsākta tā pilnvērtīga izmantošana Stradiņa<br />

slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrā,” informē<br />

Asinsvadu ķirurģijas centra vadītājs dr. med.<br />

Edvīns Lietuvietis. Viņš turpina: “Pateicoties<br />

iespējai informāciju sagatavot elektroniskā<br />

formā, šis risinājums nodrošina efektīvāku pacientu<br />

aprūpi un samazina veselības aprūpes<br />

speciālistu administratīvā darba apjomu.”<br />

Projekts īstenots ar Eiropas Ekonomikas<br />

zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas<br />

valdības divpusējā finanšu instrumenta<br />

līdzfinansējumu.<br />

Māsu diena slimnīcā<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

19

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Jaunā gamma kamera ar datortomogrāfu<br />

Latvijā pirmo Siemens Gamma kameru ar<br />

da tortomogrāfu (attēlā), Stradiņa slimnīca<br />

sa ņēma šī gada augustā un šī iekārta ir jau<br />

kļu vusi populāra. Jaunā aparatūra papildus<br />

funk cionālām izmaiņām organismā, ļauj spriest<br />

arī par anatomiskām struktūrām, kas ar<br />

veco gamma kameru nebija iespējams. Rezultātā<br />

šī anatomiskā informācija tiek sa vienota<br />

vienā attēlā ar funkcionālo atradi, kas ir<br />

daudz nozīmīgāka tālākā ārstēšanas procesā.<br />

Par šīm jaunajām iespējām sevišķi pateicīgi<br />

ir onkoloģijas pacienti: jaunā gamma kame<br />

ra tiek izmantota gan primāra, gan metastātiska<br />

vēža diagnostikā. Kā informēja<br />

Fluorescences video angiogrāfija - jaunas<br />

iespējas Stradiņos un Latvijā<br />

Šā gada novembrī par<br />

ERAF līdzekļiem Stradiņa<br />

slimnīcā iegādāts jauns<br />

ope rāciju mikroskops neiroķirurģijā,<br />

kas ļauj bū tiski<br />

uzlabot pacientu dro šību<br />

galvas smadzeņu asinsvadu<br />

patoloģiju operāciju<br />

laikā.<br />

Fluorescences video angio<br />

grāfijai tiek lietots indocianīns<br />

intravenozi un<br />

mikroskopa gaisma pārslēgta<br />

no parastās uz infrasarkano<br />

ar vienu pieskārienu. Metode ļauj<br />

ātri 2-3 min. laikā pārbaudīt, vai ir saglabāta<br />

asins plūsma veselajos asinsvados un pilnīgi<br />

izslēgta patoloģiska asins plūsma.<br />

Gada laikā slimnīcā tiek ārstēti vairāk nekā<br />

simts pacienti ar intrakraniālām aneirismām<br />

un artetiovenozām malformācijām, galvenokārt<br />

izmantojot endovazālu vai direktu ķirurģiju<br />

vai kombinējot abas metodes. Līdz<br />

šim ķirurgi varēja tikai apskaust radiolo gus<br />

par iespēju operācijas laikā tieši kontro lēt<br />

ārsts radiologs dr.med.doc.Ēriks Reinholds,<br />

scintigrāfijas metode ļauj agrīni vizualizēt<br />

un diagnosticēt funkcionālās izmaiņas cilvēka<br />

ķermenī, kas savukārt nodrošina sekmīgāku<br />

ārstniecības procesu. Metode nav<br />

pa cientam kaitīga un ir nesāpīga. Ar šīs<br />

me todes palīdzību iespējams veikt dažādu<br />

orgānu izmeklējumus: nieru dinamisko<br />

scin tigrāfiju - noteikt nieru funkciju pacientiem<br />

ar visdažādākajām slimībām; vairogdziedzera<br />

statisko scintigrāfiju - noteikt mezglu<br />

funkcionālo aktivitāti; epitēlijķermenīšu<br />

scintigrāfiju; visa skeleta scintigrāfisko izmek<br />

lēšanu gan onkoloģisko slimību, gan<br />

kaulu un locītavu slimību gadījumos; plaušu<br />

scintigrāfiju, sirds miokarda scintigrāfiju, limfātiskās<br />

sistēmas scintigrāfiju. Katra orgāna<br />

izmeklēšanai tiek pielietots atšķirīgs<br />

preparāts.<br />

Kā pastāstīja dr. med. Maija Ratniece, šobrīd<br />

īpaši efektīva ir krūts audzēja papildizmeklēšana,<br />

jo gamma starojums ļauj noteikt,<br />

vai un pa kuriem limfvadiem audzējs<br />

izplatās tālāk organismā – uz padusi, videni<br />

vai citā virzienā. Pacientei ievada preparātu,<br />

kam klāt ir radioaktīva viela tehnēcijs 99m.<br />

Tad liek kādu laiku uzgaidīt, kamēr šķīdums<br />

uzkrājas un sāk izplatīties limfātiskā sistēmā.<br />

Paciente tiek noguldīta izmeklēšanas gultā,<br />

ap kuru rotē gudrā aparatūra – tiek izdarīts<br />

izmeklējums ar gamma kameru un pēc<br />

tam CT uzņēmums. Kā iepriekš minēts, abi<br />

asins plūsmu un varēja izmantot tikai netiešu<br />

sava darba kvalitātes pārbaudi. Tagad<br />

operāciju drošība ir pieaugusi bez paaugstināta<br />

riska pacientiem.<br />

Anta Buša<br />

Maija Ratniece<br />

attēli tiek apvienoti un ir iespējams iegūt<br />

daudz precīzāku informāciju par vēža šūnu<br />

izplatību. Pateicoties tehnēcijam, gamma<br />

starojumā kļūst redzama precīza limfmezgla<br />

lokalizācija, kas ļauj redzēt, kādos limfmezglos<br />

šis preparāts uzkrājies un kā tas virzās<br />

tālāk. Tas arī ir audzēja metastāžu izplatības<br />

ceļš. Šis precizējums ļauj ķirurgam operācijas<br />

laikā likvidēt šo slimo limfmezglu un apturēt<br />

šīs ļaunās slimības tālāko izplatību.<br />

Bet tikpat labi jaunā gamma kamera tiek<br />

pie lietota arī citu onkoloģisku saslimšanu<br />

gadījumos (vairogdziedzera, prostatas, krūšu<br />

dziedzeru, nieru), lai spriestu par tā izplatību<br />

skeletā.<br />

Kā atzīmēja dr.med Maija Ratniece, jaunā<br />

ie kārta pavērs iespējas uzlabot un pilnveidot<br />

esošos izmeklējumus un ieviest jau nus.<br />

Papildus pašreiz iegūstamai informā cijai par<br />

sirds muskuļa asinsapgādi, būs ie spējams<br />

precīzāk noteikt asinsvadu lokālos bojājumus<br />

aterosklerozes gadījumos. Aparatūra palīdzēs<br />

neiroloģijas slimniekiem precizēt tādu<br />

grūti apstiprināmu saslimšanu kā Parkinsona<br />

slimība.”<br />

Pacienti var pieteikties uz šo pakalpojumu,<br />

piezvanot pa tālruni 67069449 - Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Ra dionuklīdās diagnostikas reģistratūrā, kas<br />

izvietojusies 32.korpusa pagraba stāvā.<br />

Raimonds Bricis<br />

Neiroķirurģijas klīnikas virsārsts<br />

Mūsdienās medicīnas uzdevums ir pēc iespējas<br />

kvalitatīvi, droši un ātri ārstēt pacientus,<br />

pie tam darot to izmaksu ziņā<br />

efektīvi. Fluorescences video angiogrāfija<br />

izslēdz ne skaidrības par vēlamo un esošo<br />

smadzeņu asinsvadu stāvokli, ir ātra un<br />

droša un aizstāj dārgas un laikietilpīgas<br />

intraoperatīvas iz meklēšanas, kā, piemēram,<br />

angiogrāfija.<br />

20 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Jaunas iespējas ekstrakorporālā<br />

asiņu attīrīšanā<br />

Intensīvā terapijā plaši lieto dažādas ekstrakorporālas<br />

asiņu attīrīšanas metodes. Pēdējo<br />

gadu laikā šīs metodes ir piedzīvojušas ievē<br />

rojamu tehnoloģisku progresu. Pašreiz ir<br />

ra dītas jau 3.paaudzes ierīces (piemēram,<br />

Prismaflex), kurām programmatūra tiek nepār<br />

traukti uzlabota, un ar vienu un to pa šu<br />

ierīci var veikt gan nepārtraukto nieru aizstājterapiju,<br />

gan aknu aizstājterapiju, gan<br />

hemoperfūziju, gan totālu plazmas apmaiņu,<br />

kā arī specifisku sepša terapiju un cit rāta<br />

antikoagulāciju. Tādas iekārtas ir arī Intensīvās<br />

terapijas un reanimācijas (divas ierīces),<br />

kā arī Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />

in tensīvās terapijas nodaļās (viena ierīce).<br />

Jaunākā Prismaflex versija pirmo reizi tika<br />

prezentēta š.g. septembrī, bet jau kopš novembra<br />

sākuma tā ir pieejama arī mūsu<br />

slimnīcā.<br />

Šeit vēl ir jāatzīmē, ka Stradiņa slimnīca ir<br />

Baltijas līderis nepārtraukto nieru un aknu<br />

aizstājterapijas metožu pielietošanā smagi<br />

sli majiem pacientiem. Šajā sakarā oktobrī<br />

tiku uzaicināts piedalīties 2 dienu seminārā<br />

Barselonā kopā ar vadošiem Krievijas,<br />

Poli jas, Izraēlas, Turcijas, Ēģiptes u.c. valstu<br />

šīs nozares speciālistiem. Tur redzētais un<br />

dzir dētais, ļauj secināt, ka esam uz pareizā<br />

ceļa gan attiecībā par nepārtrauktās nieru<br />

aizstājterapijas uzsākšanas laiku, gan par<br />

te ra pijas metodes izvēli, gan par terapi jas<br />

devām utt., bet dažos jautājumos esam<br />

vie ni no līderiem (īpaši, alternatīvu anti -<br />

koagulācijas metožu lietošanā).<br />

Visām ārstēšanas metodēm ir pozitīvās un<br />

negatīvās īpašības. Ilgstoši pielietojot hemofiltrāciju,<br />

pacientam novēro ievērojamu fosfora<br />

zudumu. Bet fosforam ir svarīga nozīme<br />

cilvēka organismā, jo tas ir svarīgākais in tracelulārais<br />

anjons. Hipofosfatēmijas klī nis kās<br />

izpausmes ir dažādas: sākot no sirds mazspējas<br />

un aritmijām, vazo dila tā ci jas, el pošanas<br />

muskuļu vājuma ar elpo šanas mazspēju,<br />

līdz neiroloģiskiem traucēju miem<br />

(kram pji, apjukums un koma). Hipo fos fatēmija<br />

var radīt arī rabdomiolīzi, he mo līzi,<br />

diabētisko ketoacidozi, trombocītu un leikocītu<br />

disfunkciju. Hipofosfatēmiju ātri var<br />

no vērst, ja aizvietojošais un dializējo šais šķīdums<br />

satur fosfātus. Tāpēc ir radīts fosfo ru<br />

saturošs aizvietojošais šķīdums Phoxilium,<br />

un tas drīzumā būs pieejams arī mums.<br />

Intensīvās terapijas nodaļās lielākai daļai pacientu<br />

novēro smagu sepsi vai septisko šoku.<br />

Uzskata, ka cirkulējošie proiekaisuma un<br />

anti iekaisuma mediatori piedalās sep ša<br />

kom pleksajā kaskādē, kas noved pie šū nu un<br />

orgānu disfunkcijas un arī daudzos gadī jumos<br />

pie letāla iznākuma. Sepša sākuma fāze<br />

raksturojas ar ievērojamu proiekaisuma mediatoru<br />

(piem., IL - 6, TNF – α) atbrīvošanos.<br />

Tomēr šāda ilgstoša mediatoru aktivācija ir<br />

potenciāli kaitīga, radot oksidatīvo stresu<br />

un skābekļa piegādes traucējumus audiem,<br />

kā arī izraisot difūzu koagulopātiju. Klīniski<br />

tas izpaužas kā hiperdinamiskais šoks<br />

un multiorgānu mazspējas attīstība. Esošais<br />

iekaisums nekavējoši producē arī antiiekaisuma<br />

mediatorus (piem., IL – 10, IL<br />

– 4, IL – 1 receptora antagonistu), kurus uzskata<br />

par aizsargājošu mehānismu, lai novērstu<br />

pārmērīgo proiekaisuma mediatoru<br />

producēšanu. Taču ilgstoša antiiekaisuma<br />

mediatoru aktivizēšanās noved pie imunitātes<br />

pasliktināšanās, bet šis defekts spēlē<br />

galveno lomu mirstības izraisīšanā. Asiņu<br />

attīrīšanas metodes ir spējīgas samazināt šo<br />

pārmērīgo pro – un antiiekaisuma mediatoru<br />

atbrīvošanos agrīnā septiskā šoka fāzē<br />

Kolonoskopijas īslaicīgā narkozē<br />

Stradiņa slimnīcas Endoskopiju nodaļā visiem<br />

pacientiem (arī ambulatoriem pacientiem<br />

ar nosūtījumu) kolonoskopijas tiek<br />

veiktas īslaicīgā narkozē bez papildus samaksas.<br />

Kolonoskopiju nozīmē ārsts ar nolūku<br />

izmeklēt resno zarnu. Izmeklēšanu veic, caur<br />

anālo atveri ievadot taisnajā un resnajā zarnā<br />

endoskopu – lokanu caurulīti. Kolonoskopiju<br />

pacienti parasti panes labi, tomēr reizēm<br />

kolonoskopijas laikā pacients var just sāpes.<br />

Dermatologs pieņem arī vakaros<br />

Dr. Astrīda Našeniece, dermatologs, izmeklē un ārstē ādas slimību gadījumos:<br />

• ādas veidojumu izmeklēšana ar optisko dermatoskopu<br />

• ādas biopsija precīzas diagnostikas nolūkā<br />

• analīzes sēnīšu infekciju, putekļu ērcīšu noteikšanai<br />

• veic sejas masāžu ar šķidro slāpekli vulgāro piņņu gadījumā, ādas pazemināta tonusa,<br />

novecošanās gadījumā<br />

Pieteikšanās pa tālruni 67069280<br />

Pieņemšananas laiki Ambulatoro pakalpojumu centrā (poliklīnika), 38.korpuss, 19.kabinets<br />

• Pirmdienās 16.00 - 19.00<br />

• Trešdienās 17.00 - 19.00<br />

Valdis Liguts<br />

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnika<br />

Akūtā nieru un aknu aizstājterapijas dienesta vadītājs<br />

un spēj atjaunot imunoloģisko līdzsvaru,<br />

tādejādi iespējams, samazinot mirstību. Bet<br />

šiem iekaisuma mediatoriem ir liels molekulsvars<br />

un parastie hemofiltri tos nelaiž cauri.<br />

Šajā sakarā ir radīts speciāls sepša terapijas<br />

filtrs (septeX) ar augstu caurlaidību. Septex<br />

filtrs spēj izvadīt plazmas komponentus ar<br />

molekulāro svaru līdz 45 kDa. Pirmo reizi<br />

Baltijā tāds tika pielietots mūsu slimnīcā<br />

<strong>2010</strong>. gada oktobrī smagam pneimonijas pacientam<br />

ar leikopēniju un trombocitopēniju.<br />

Savukārt oXiris filtrs satur speciālu ar heparīnu<br />

apvalkotu membrānu, kura spējīga<br />

se lektīvi adsorbēt endotoksīnu (molekulsvars<br />

100 kDa), citokīnus un anatoksīnus.<br />

Kā zināms, tad endotoksīnu rada Gram (-)<br />

negatīvā mikroflora, kuru visbiežāk novēro<br />

difūza peritonīta gadījumā.<br />

Pēdējos gados ļoti daudziem pacientiem<br />

no vēro smagu trombocitopēniju (< 60.000)<br />

vai pat aktīvu asiņošanu, kuru dēļ nieru aizstājterapijas<br />

laikā nedrīkst lietot heparīnu.<br />

Šādiem stāvokļiem ir izveidots Evodial hemodializators,<br />

kuru var izmantot pat ilgstoši<br />

bez heparinizācijas (mūsu pieredze bija<br />

vismaz 12 stundas).<br />

Jaunas iespējas ir parādījušās arī mielomas<br />

slimniekiem. Ir radīts Theralite filtrs, kurš lieliski<br />

izvada brīvos vieglās ķēdes proteīnus<br />

(tie rada akūtu nieru bojājumu mielomas<br />

ga dījumā). Vienlaicīgi kombinējot šī filtra<br />

pielietošanu ar ķīmijterapiju, var pacientu atbrīvot<br />

no nepieciešamības uzsākt hroniskas<br />

hemodialīzes.<br />

Noslēgumā gribu teikt, ka, savlaicīgi un pareizi<br />

pielietojot šīs jaunākās tehnoloģijas,<br />

varam ievērojami uzlabot pacientu ilg termiņa<br />

prognozi un samazināt viņu turpmāko<br />

atkarību no nieru aizstājterapijas.<br />

Tāpēc procedūra ar īslaicīgu narkozi ir daudz<br />

vieglāk panesama un pacientam nesāpīga.<br />

Endoskopiju nodaļas reģistratūras tālrunis<br />

67069458.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

21

PIEREDZE<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Veiksmīgs komandas darbs<br />

kritiskā situācijā<br />

Valērijs Ratobiļskis<br />

Neatliekamās medicīnas centra vadītājs<br />

Dežūras laikā 19.oktobrī<br />

NMC bija aprūpēti pavisam<br />

166 pacienti un<br />

izveidojās neparedzēta<br />

situācija attiecībā uz<br />

smagiem pacientiem ar<br />

vitālo funkciju traucējumiem,<br />

kuri jau bija intubēti<br />

ātrās palīdzības etapā<br />

vai bija nepieciešama elp -<br />

ceļu caurejamības nodrošināšana<br />

un mākslīgā plaušu<br />

ventilācija NMC etapā.<br />

Neiroloģijas klīnikas un „Zentiva” konkurss<br />

„Laikam ir nozīme”<br />

No šī gada marta sākuma līdz maija beigām<br />

Neiroloģijas klīnika sadarbībā ar farmācijas<br />

a/s „Zentiva” organizēja konkursu „Laikam ir<br />

nozīme”. Konkursa mērķis bija veicināt ātrāku<br />

un kvalitatīvāku pacientu apskati Stradiņa slim -<br />

nīcas Neatliekamās medicīnas centrā (NMC).<br />

Ir jau sen zināms, ka neiroloģijā, it sevišķi<br />

akūtu asinsrites traucējumu gadījumā galvas<br />

smadzenēs, visu nosaka laiks līdz uzsāktajai<br />

terapijai – Time is BRAIN; lai saglabātu pēc<br />

iespējas vairāk potenciāli bojātos neironus.<br />

Tika izvērtētas 422 slimnieku vēstures,<br />

kuri no 01.03 līdz 31.05 tika stacionēti 20.<br />

neiroloģijas nodaļā. Pacienti atkarībā no diagnozes<br />

tika iedalīti četrās grupās:<br />

- potenciāli i/v un/vai i/a trombolizējams<br />

pacients<br />

- akūti galvas smadzeņu asinsrites<br />

traucējumi (bez trombolīzes)<br />

- akūta vispārēja neiroloģiska patoloģija<br />

- nav akūta neiroloģiska patoloģija<br />

Katrai grupai bija vēlamais laiks, ko var<br />

Barības vada protēze<br />

Endoskopiju nodaļas ārsti<br />

palīdzējuši 6. nod. pacientam<br />

A. E. (41 g.), kuram pēc<br />

liela defekta izveidošanās<br />

barības vadā (skat. foto)<br />

endoskopiski ievietota barības<br />

vada protēze, tā nodrošinot<br />

pacientam iespē<br />

ju pilnvērtīgi uzņemt<br />

ēdienu. Fistula, kura bija<br />

endoskopiski nosegta ar<br />

protēzi, sadzija veiksmīgi,<br />

pacientam nebija nepieciešama<br />

atkārtota operācija,<br />

un pēc protēzes<br />

eva kuācijas no barības vada, slimnieks tika<br />

apmierinošā stāvoklī izrakstīts mājās.<br />

Tajā dienā NMC bija 7 smagi pacienti<br />

ar dažādām diagnozēm un vitālo funkciju<br />

traucējumiem, 3 no tiem intubēti ātrās<br />

palīdzības etapā un 4 NMC etapā. Pievakarē<br />

NMC vienlaicīgi atradās 4 intubēti pacienti<br />

– vienam no pacientiem veikta KPR. Šāda<br />

neparedzēta situācija izveidojusies sakarā ar<br />

vietu trūkumu vispārējā reanimācijā, kā arī ar<br />

to, ka NMC reanimācijas zālē vienlaicīgi var<br />

izvietot tikai 2 pacientus.<br />

Pateicoties mūsu slimnīcas dežūrējošo<br />

speciālistu profesionālai darbībai un izcilām<br />

organizatoriskām spējām, izdevās salīdzinoši<br />

pavadīt NMC, lai precizētu diagnozi un<br />

uzsāktu agrīnu terapiju. Ja pacients NMC<br />

etapā atradās ilgāk par vēlamo laiku, tad tika<br />

piemēroti punkti ārstam, kurš organizēja<br />

izmeklēšanas un terapijas taktiku. Ārsts, kurš<br />

ieguva vismazāko punktu skaitu, sadarbībā<br />

ar Neiroloģijas klīniku un a/s „Zentiva” <strong>2010</strong>.<br />

gada septembrī Ženēvā, varēja piedalīties<br />

Eiropas Neirologu savienības federācijas<br />

organizētājā 14. kongresā, nerūpējoties par<br />

ceļa, viesnīcas, kongresa dalības maksas<br />

izdevumiem.<br />

Defekts barības vadā<br />

Protēze barības vadā<br />

ātri atrisināt neparedzēto situāciju, sniegt<br />

augsti kvalificētu neatliekamo palīdzību un<br />

veiksmīgi nokoordinēt šo pacientu plūsmu.<br />

Tas bija īsts komandas darbs un es vēlreiz<br />

pārliecinājos, cik tas ir svarīgs ārkārtējās un<br />

kritiskās situācijās, glābjot cilvēku dzīvību.<br />

Gribu pateikties visiem saviem kolēģiem, kuri<br />

dežūrēja 19.oktobrī – NMC ārstu brigādei,<br />

NMC aprūpes personālam, dežurējošiem<br />

reanimatologiem, kardioreanimatologam,<br />

anesteziologiem un kardiologiem par sapratni<br />

un atsaucību.<br />

Apkopojot datus, tika izvērtēts arī kopējais<br />

dežūrneirologu kvalitātes rādītājs NMC.<br />

Vidēji NMC pacients pavada 3 stundas un 45<br />

minūtes, lai tiktu veikta agrīna diagnostika<br />

un terapija, un pacients stacionēts tālākai<br />

terapijai neiroloģijas nodaļā. Ļoti svarīgs<br />

rādītājs ir potenciāli trombolizējamu pacientu<br />

apskates laiks, kas vidēji bija 1 stunda un<br />

12 minūtes, kas, ņemot vērā lielo pacientu<br />

skaitu un NMC noslogojumu, sakrīt arī ar<br />

citu lielāko Eiropas klīniku rekomendēto<br />

izmeklēšanas (CT, CTA galvai, neirologa apskate,<br />

rentgens plaušām) laiku.<br />

Kopumā izvērtējot vēstures, vismazāko<br />

punktu skaitu ieguva dr.Guna Freimane, kura<br />

devās uz jau minēto kongresu.<br />

Šāda veida konkursu Neiroloģijas klīnika veica<br />

pirmo reizi, kas ir likumsakarīgi pēc Insulta<br />

vienības atklāšanas 2009.gada martā un<br />

vairākām nolasītām lekcijām Neatliekamās<br />

medicīniskās palīdzības dienesta ārstiem<br />

un feldšeriem Liepājā, Valmierā, Ventspilī<br />

un Daugavpilī. Tāpat ir notikušas tikšanās ar<br />

NMC vadītājiem, lai optimizētu un precīzāk<br />

izstrādātu kopīgus pamatprincipus ātrākai<br />

akūta insulta pacientu ārstēšanai. Zināms, ka<br />

ļoti svarīgs etaps, lai efektīvāka būtu akūta<br />

cerebrāla insulta terapija, ir prehospitālais<br />

etaps līdz insulta vienībai.<br />

Liels paldies ārstiem un NMC personālam un<br />

cerot uz tik pat veiksmīgu sadarbību nākotnē,<br />

lai pacients būtu efektīvāk izmeklēts un<br />

ārstēts.<br />

Sadzijis defekts barības vadā<br />

Andrejs Millers<br />

Neiroloģijas klīnikas vadītājs<br />

Linda Sosāre<br />

Endoskopiju nodaļas vadītāja<br />

22 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZE<br />

Uroģenitālas hlamidiozes<br />

kontroles problēmas<br />

Slimnīcas Centrālās laboratorijas darbinieki<br />

– vadītājs Dzintars Ozoliņš, Bioķīmijas<br />

nodaļas vadītāja Pārsla Gredzena un laboratorijas<br />

ārste Vita Ščepetova aktīvi piedalās<br />

Eiropas hlamidiozes un cilvēka papillomas<br />

vīrusa konferences sagatavošanā, kas notiks<br />

nākamgad 26.-27.maijā Jūrmalā. Minētie<br />

speciālisti ir konferences organizācijas komitejas<br />

locekļi.<br />

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par to, kā<br />

Eiropā notiek uroģenitālās hlamidiozes kontrole,<br />

kādas ir problēmas un kādi varētu būt<br />

iespējamie risinājumi. Konferencē piedalīsies<br />

labākie Eiropas speciālisti, kuri izstrādās<br />

rekomendācijas par hlamidiozes diagnostiku<br />

un kontroli, ņemot vērā medicīniskos un<br />

finansiālos aspektus. Pilna informācija pieejama<br />

konferences mājas lapā www.cthpv.org<br />

Ievads. Chlamydia trachomatis izraisīta uroģenitāla<br />

slimība (parasti tiek saukta par<br />

hlamidiozi) ir biežākā bakteriāla seksuāli<br />

transmisīva slimība daudzās Eiropas valstīs.<br />

Hlamidioze parasti norit asimptomātiski<br />

un ne visai saprotamu iemeslu dēļ Eiropā<br />

izplatās, neskatoties uz lētu un vienkāršu<br />

ārstēšanu.<br />

Hlamidioze ir būtiska sabiedriska veselības<br />

problēma, jo nereti ilgākā laika periodā tā<br />

izraisa nopietnas sekas. Sievietēm hlamidioze<br />

var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību,<br />

tubulāru neauglību un ektopisku grūtniecību.<br />

Hlamidiozes radītā neauglība rada būtiskas<br />

izmaksas veselības aprūpes sistēmā. Ja inficēšanās<br />

notiek grūtniecības laikā, tad tas<br />

var radīt priekšlaicīgu membrānu plīsumu,<br />

jaundzimušajiem ir maza ķermeņa masa un<br />

spontānus abortus.<br />

Eiropā diagnosticēto hlamidiozes gadījumu<br />

skaits turpina palielināties. To vismaz daļēji<br />

var skaidrot ar arvien plašāk lietotu laboratorisko<br />

izmeklēšanu un ar to, ka tiek izmantotas<br />

arvien jutīgākas metodes. Saslimstības<br />

rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgi,<br />

bet šīs atšķirības galvenokārt veidojas izmantoto<br />

skrīninga programmu lielās dažādības<br />

dēļ. Jāuzsver, ka neskatoties uz pieaugušo<br />

laboratorisko izmeklējumu skaitu, daudzi<br />

hlamidiozes gadījumi paliek nediagnosticēti<br />

un tāpēc arī neārstēti.<br />

Augstākie saslimstības rādītāji ir starp jauniem<br />

cilvēkiem vecumā līdz 25 gadiem,<br />

un saslimšanas risks pieaug līdz ar lielāku<br />

seksuālo partneru skaitu, savukārt citi riska<br />

faktori ir neskaidri.<br />

Hlamidiozes kontroles programmu apskats<br />

Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Slimību Kontroles<br />

un Profilakses centra (ECDC) datiem hlamidiozes<br />

kontroles aktivitātes tiek uzskaitītas<br />

29 Eiropas valstīs, tai skaitā 24 Eiropas<br />

Savienības valstīs. Ir skaidrs, ka hlamidiozes<br />

kontroles organizācija dažādās valstīs ir<br />

ļoti atšķirīga. Saskaņā ar ECDC izstrādāto<br />

klasifikāciju daudzās valstīs netiek veikta<br />

organizēta hlamidiozes kontrole.<br />

Hlamīdiju laboratoriskā diagnostika Eiropā<br />

parasti tiek veikta ginekoloģijas un seksuāli<br />

transmisīvo slimību klīnikās. Dažās valstīs to<br />

veic arī uroloģijas, ģimenes ārstu un ģimenes<br />

plānošanas klīnikās. Jāuzsver, ka daudzās<br />

Eiropas valstīs nav diagnostikas vadlīniju<br />

par izmeklēšanas veikšanu šajās atšķirīgajās<br />

iestādēs.<br />

Sešās Eiropas valstīs indivīdi bez klīniskiem<br />

simptomiem tiek laboratoriski izmeklēti uz<br />

hlamidiozi, ja viņi apmeklē medicīnas iestādi<br />

– tas ir tā saucamais oportūnistiskais<br />

skrīnings. Jāatzīmē, ka dažādās valstīs šīs<br />

oportūnistiskā skrīninga grupas tiek izraudzītas<br />

pēc dažādiem principiem. Piemēram,<br />

Islandē izmeklēšanu uz hlamidiozi ordinē<br />

sievietēm ar abortu anamnēzē, olšūnas un<br />

spermas donoriem; Igaunijā – grūtniecēm un<br />

personām, kas bieži maina seksa partnerus;<br />

Norvēģijā – sievietēm, kas vēlas veikt abortu<br />

vai kurām ir noticis spontāns aborts, jauniem<br />

cilvēkiem līdz 25 gadiem un kuri ir nesen<br />

mainijuši seksa partneri, personām, kuru<br />

partnerim ir seksuāli transmisīva slimība;<br />

Dānijā – ģimenes ārstu doktorātos personām<br />

bez klīniskiem simptomiem, kuri bieži maina<br />

seksa partnerus, un sievietēm līdz 26<br />

gadu vecuma pirms intrauterīnas spirāles<br />

ievietošanas vai histerosalpingogramas;<br />

Zviedrijā – dažādos apgabalos izmanto<br />

Dr. med. Dzintars Ozoliņš<br />

Centrālās laboratorijas vadītājs, laboratorijas ārsts<br />

atšķirīgas skrīninga programmas<br />

indivīdiem bez<br />

klīniskiem simpto miem;<br />

Latvijā – grūtniecēm un<br />

personām, kurām ir seksuāli<br />

transmisīvas sli mības.<br />

Pa pastu sūtītus aici<br />

nājumus izmeklēties<br />

uz hlamidiozi izmanto<br />

Nī derlandē, Norvēģijā un<br />

Dānijā. Vēl deviņas Eiropas<br />

valstis plāno ieviest<br />

oportūnistiska skrīninga<br />

prog rammas tuvākajā laikā.<br />

Diemžēl Latvijā kopš 2009.gada valsts vairāk<br />

neap maksā klīnicistu darbu ar pacienta,<br />

kuram ir seksuāli transmisīva slimība, kon -<br />

takt personām. Latvija vairāk neatbilst oportūnistiskā<br />

skrīninga prasībām.<br />

Hlamidiozes diagnostikas menedžments<br />

Hlamidiozes laboratorās diagnos tikas iespējas<br />

ir da žādas. Precīzākie diag nos tikas<br />

testi ir Nukleīn skābju amplifikācijas testi<br />

(NAAT), bet tie ir arī visdārgākie. Latvijā<br />

NAAT izmanto reti - mazāk par 10% no visu<br />

hlamidio zes laboratoro testu apjo ma, un tas<br />

ir fiksēts arī ECDC dokumentos. Vairāk nekā<br />

50% no visiem laborato rajiem hlamidiozes<br />

testiem NAAT tiek iz mantoti Lietuvā, Igaunijā,<br />

Francijā, Liel britānijā, Beļģijā, Maltā, Somijā,<br />

Zviedrijā, Nīderlandē, Dānijā, Islandē, Šveicē,<br />

Īrijā, Nor vēģijā, Luksemburgā, Lihtenšteinā,<br />

Tur cijā, Rumānijā, Grieķijā, Spānijā. Latvijā<br />

valsts apmaksā novecojošas hlamidiozes laboratorās<br />

diagnostikas metodes. Šo testu<br />

ticamības rādītāji ir visai zemi, tāpēc bieži<br />

vien ir nepieciešama atkārtota izmeklēšana.<br />

Kopumā, nereti, lai uzstādītu diagnozi vienam<br />

indivīdam tiek iztērēti ievērojami valsts<br />

līdzekļi, un ārsts bieži vien nav pārliecināts<br />

par diagnozes pareizību.<br />

2006.gadā Ripa ar līdzautoriem Hallandas<br />

apgabalā Zviedrijā atklāja jaunu Chlamydia<br />

trachomatis (nvCT) variantu. Šis mutējošajam<br />

celmam nebija DNS 377-p apgabala kriptiskajā<br />

plazmīdā, un tas radīja nopietnas<br />

laboratorās diagnostikas problēmas. Lielākie<br />

NAAT iekārtu un reaktīvu ražotāji šim faktam<br />

pievērsa nopietnu uzmanību, un ātri vien<br />

pilnveidoja diagnostikas sistēmas. 2009.<br />

gada maijā tika uzsākts INSTAND pētījums,<br />

kurā 128 laboratorijām tika piedāvāts testēt<br />

izmeklējamos materiālus, kas augstā<br />

koncentrācijā saturēja jauno Chlamydia trachomatis<br />

variantu. Apmēram 80% iegūto<br />

rezultāti bija pareizi. Tās laboratorijas, kuras<br />

nespēja noteikt mutanto celmu, izmantoja<br />

vai nu agrāk ražotās diagnostikas sistēmas<br />

vai arī atvērtās PCR sistēmas, lietojot tā<br />

saucamās „in-house” metodes. Jauno Chlamydia<br />

trachomatis variantu nav iespējams<br />

noteikt ar Latvijā valsts apmaksātajām laboratorajām<br />

hlamidiozes diagnostikas metodēm.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

23

PERSONĪBA I Slimnīcas Ziņas<br />

Daina Kurme: Ķirurgam jāvar izdarīt viss<br />

Ieva Lapsa<br />

Daina Kurme ir vienīgā sieviete Neiroķirurģijas<br />

klīnikas ārstu kolektīvā. Strādājot klīnikā gandrīz<br />

no tās pirmsākumiem, viņa par prioritāti<br />

izvēlējusies zinātnisko darbu. Taču kā pārliecinātai<br />

ķirurģei aizņemtajā ikdienā liela<br />

vieta vienmēr ir bijusi arī praktiskam darbam,<br />

veicot ne tikai patstāvīgas operācijas, bet<br />

piedaloties arī nozīmīgās operācijās kopā ar<br />

spilgtām Latvijas neiroķirurģijas personībām.<br />

Novembra sākumā ārste nosvinēja 70 gadu<br />

jubileju. Sirsnīgi sveicam!<br />

Vai vienmēr zinājāt, ka kļūsiet par<br />

ārsti? Kā izlēmāt par labu ķirurģijas<br />

specialitātei?<br />

Strādāt medicīnā nebija mans lielais sapnis.<br />

Man bija daudz citu interešu, taču pagrieziena<br />

punkts radās, kad man tuvs cilvēks –<br />

mana krustmāmiņa saslima ar barības vada<br />

vēzi. Bezpalīdzība cīņā ar smagu slimību lika<br />

saprast, ka gribu strādāt medicīnā. Kad biju<br />

pirmajā kursā, krustmātei nozīmēja operāciju<br />

un viņa ļoti vēlējās, lai es tajā piedalos – esmu<br />

blakus. Profesors Mačabeli toreiz veica jaunu<br />

veida operāciju, izveidojot barības vadu no<br />

resnās zarnas. Nostāvēju klāt visu operācijas<br />

laiku un man par pārsteigumu šis process<br />

šķita ļoti interesants, cilvēka iekšējie orgāni<br />

izskatījās pat skaisti. No tā brīža man ķirurģija<br />

ļoti iepatikās, bet diezgan ilgi šaubījos, vai<br />

varēšu to veikt, jo gribēju arī ģimeni un<br />

bērnus. Tomēr vēlme bija un pamazām izlēmu,<br />

ka ķirurģija ir mana īstā vieta.<br />

1965. gadā pēc ārsta diploma saņemšanas<br />

sāku strādāt par ķirurģi Saulkrastu zonālajā<br />

slimnīcā. Mūsu laikā nevienā medicīnas nozarē<br />

nebija rezidentūras un praktiskā ārsta ikdiena<br />

sākās ar pirmo darba dienu. Praktiskās<br />

iemaņas darbā tika iegūtas studiju gados,<br />

voluntējot lielākajās Rīgas klīnikās un vēlāk,<br />

papildinot zināšanas dažādos kursos. Pēc 5<br />

gadu ķirurga prakses zonālajā slimnīcā sapratu,<br />

ka vēlos paplašināt savas zināšanas<br />

un prasmi, tāpēc startēju uz Rīgas Medicīnas<br />

institūta ķirurģijas ordinatūru. Liktenis tomēr<br />

bija lēmis citādi un es nokļuvu neiroķirurģijā.<br />

Kā nonācāt līdz darbam Stradiņa<br />

slimnīcā?<br />

slimnīcas, sapratu, ka esmu tikpat kā metusi<br />

lielāko kūleni savā dzīvē. Docents Puriņš bija<br />

lielisks neiroķirurgs un centra vadītājs, gaišs<br />

cilvēks, kas izveidoja un saliedēja spēcīgu<br />

Neiroķirurģijas centra kolektīvu, kurā viņa<br />

vadībā katram pacientam centāmies izdarīt<br />

pilnīgi visu, kas ir iespējams un meklēt ceļus,<br />

kā veikt vēl vairāk.<br />

Jūs minējāt, ka īpaši bijāt ieinteresēta<br />

zinātniskajā darbā. Kā sākās Jūsu kā<br />

zinātnieces gaitas?<br />

Kad divus gadus biju nostrādājusi kā ordinatore,<br />

docents Puriņš piedāvāja strādāt<br />

zi nātnē, papildus darbojoties praktiski Neiroķirurģijas<br />

centrā, jo man, kā sievietei,<br />

šis variants būšot vieglāks. Jāsaka, ka bija<br />

tie ši pretēji, man bija divreiz grūtāk. Mani<br />

kolēģi „auga” – strādāja praktiski, visu laiku<br />

operēja, bet man vajadzēja daudz laika veltīt<br />

literatūras meklējumiem un pētnieciskajiem<br />

darbiem. Līdz ar to nevarēju kļūt par „lielu”<br />

ķirurgu, taču darbs zinātnē man ļoti daudz<br />

deva. Disertācijas darbs bija sarežģīts – pētīju<br />

galvas smadzeņu traumas biomehāniku, bazālo<br />

asinsvadu mehānisko īpašību izmaiņas<br />

letālu galvas smadzeņu traumu gadījumos.<br />

Pēc profesora Jāņa Kupča ieteikuma sākām<br />

analizēt, kā sitiena vieta un ass virziens ietekmē<br />

smadzeņu bojājumus traumas gadījumos,<br />

piemēram, sapratām, kāpēc jāmeklē<br />

sasituma perēkļi pieres daivās, ja sitiens bijis<br />

pa pakausi. Izstrādājām praktiskas shēmas,<br />

kur meklēt sasitumu perēkļus, hematomas.<br />

Pierādījām arī galvas smadzeņu<br />

ba zālo artēriju mehānisko īpašību izmaiņas<br />

pēc traumas, kas ir svarīgs faktors traumas<br />

patoģenēzē. Disertāciju veiksmīgi aizstāvēju<br />

1982. gadā Tartu universitātē.<br />

Jūs esat cieši saistīta ar neiroķirurģijas<br />

attīstību. Kādās operācijās esat<br />

piedalījusies?<br />

Man ir bijusi iespēja piedalīties un arī pašai<br />

veikt dažāda rakstura operācijas. Kā viena<br />

no intersantākajām bija asistēšana pirmajā<br />

mikrovaskulārajā operācijā 1976. gadā,<br />

kad profesors Jānis Kupčs izveidoja ekstraintrakraniālu<br />

anastomozi galvas smadzenēs,<br />

savienojot divus asinsvadus, kas mazāki<br />

par 1 mm. Operācijas laikā toreiz tika uzliktas<br />

16 mikrošuves, operācija ilga 9 stundas.<br />

Vēlāk asistēju pie šīm operācijām arī profesoram<br />

I.Aksikam, kas tālāk tās attīstīja un<br />

uzlaboja. Sākotnēji piedalījos arī I.Aksika<br />

mik rovaskulārajās operācijās, atdalot trijzaru<br />

nervu no komprimējošiem asinsvadiem<br />

un tādējādi atbrīvojot pacientus no mokošām<br />

sāpēm sejā. Daudz laika pavadīju sākumā<br />

asistējot, pēc tam pastāvīgi veicot šuntēšanas<br />

operācijas sakarā ar hidrocefāliju, ko<br />

Latvijā ieviesa profesors R.Ķikuts.<br />

Kāda šobrīd ir Jūsu ikdiena?<br />

Pēdējos gados no aktīvās neiroķirurģijas<br />

esmu pārgājusi uz konsultatīvu darbu Ambulatoro<br />

pakalpojumu centrā. Sadarbojos<br />

ar kolēģi Gunāru Naudiņu, apspriežam<br />

sarežģītākos diagnostikas gadījumus. Operējamos<br />

pacientus nosūtām tālākai izvēr tēšanai<br />

klīnikas speciālistiem. Jāpiebilst, ka<br />

mū su darbu ievērojami atvieglo ļoti laba sadarbība<br />

ar radiologiem un vertebrologiem,<br />

ļaujot atrisināt daudzas pacientu problēmas<br />

bez lieka laika zuduma.<br />

Ambulatorās ķirurģijas ietvaros gan dr. Naudiņš,<br />

gan es veicam perifēro nervu dekompresijas<br />

operācijas, galvenokārt, atbrīvojot<br />

n.medianus karpālajā kanālā.<br />

Šīs operācijas dod lielu atvieglojumu pacientiem<br />

ar nerva nospiedumu. Savlaicīgi veicot<br />

ope rāciju, pacientiem izzūd tirpšanas sajūtas un<br />

pilnībā atjaunojas plaukstu un pirkstu funkcijas.<br />

Jūsu darbs ir smags un nogurdinošs,<br />

īpaši sievietei. Kur rodat tam spēku?<br />

Dabā – ceļojumos, pastaigās, dārza darbos,<br />

agrāk – arī slēpojot. Iespēju robežās daudz<br />

lasu, apmeklēju koncertus, teātrus, izstādes.<br />

Katrs ārsts un jo sevišķi ķirurgs ir personība,<br />

kam daudz jāstrādā ar sevi, lai būtu fiziski<br />

un garīgi spēcīgs. Ķirurgam pie operāciju<br />

galda jebkurā situācijā jāprot mobilizēties un<br />

jāvar izdarīt visu, kas nepieciešams. Tas prasa<br />

spēku, bet dod arī gandarījumu, redzot sava<br />

darba augļus.<br />

60. gadu beigās Stradiņa slimnīcā attīstījās<br />

neiroķirurģijas nozare un docents Ilmārs Puriņš<br />

meklēja ordinatoru. Mani bija ieteicis<br />

kāds no kursa kolēģiem. Par neiroķirurģiju<br />

toreiz vēl neko daudz nezināju. Apdomāju<br />

piedāvājumu, bet nolēmu, ka nevaru to pieņemt,<br />

jo specialitāte šķita pārāk sarežģīta<br />

un grūta. Kad devos pie doc. Puriņa, lai atteiktos,<br />

ienākot slimnīcā par savu izvēli jutos<br />

ļoti pārliecināta. Taču dažu stundu laikā docents<br />

ar spilgtiem piemēriem un aizrautību<br />

mani pārliecināja par neiroķirurģiju kā vienu<br />

no perspektīvākajām medicīnas nozarēm,<br />

par nozari, kurai „nav griestu”. Iznākot no<br />

Neiroķirurģijas klīnikas ārsti<br />

24 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PERSONĪBA<br />

Normunds Skroderis - izcila ārsta paraugs<br />

Ieva Lapsa<br />

Dr. Skroderis pieder „vecajai gastroenterologu<br />

gvardei”, kas pacienta ārstēšanā atdod<br />

sevi visu. Viņš vienmēr skaidri zinājis savu<br />

mērķi – būt par labu praktisku ārstu gastroenterologu<br />

Latvijas labākajā slimnīcā,<br />

Stradiņos, un 50 darba gadu gaitā ar trenētu<br />

ārsta aci un profesionālu intuīciju, kas izkopta,<br />

ilgus gadus strādājot ambulatorajā<br />

darbā, palīdzējis tūkstošiem pacientu. Viņš ir<br />

džentlmenis, uz kuru var paļauties un no kura<br />

mācīties, Kolēģis ar lielo burtu, kurš vienmēr<br />

iesaistās un palīdz ar padomu un cilvēks, kurš<br />

dzīvē ir atradis savu īsto vietu.<br />

Pēc Gastroenteroloģijas centrā pavadītiem<br />

intensīviem darba gadiem dr. N.Skroderis<br />

dodas pelnītā atpūtā, lai savu laiku veltītu<br />

ģimenei un dārza darbiem lauku mājās.<br />

Darba gaitu sākums<br />

Normunds Skroderis Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas<br />

centrā strādājis no tā dibināšanas<br />

- 1968. gada un pārstāv „Latvijas<br />

gas troenteroloģijas pionieru paaudzi”. Šis<br />

gads ir pirmās modernās, t.s., fibroendoskopijas<br />

ēras sākums. Profesora Nikolaja Skujas,<br />

Latvijas gastroenteroloģijas tēva vadībā, tolaik<br />

divi jauni ārsti – Normunds Skroderis un<br />

Zigurds Zariņš – Līgo svētkos veica pirmo<br />

fleksiblo gastroskopiju Latvijā. Starp citu,<br />

Zviedrijā pirmais šāda veida izmeklējums<br />

tika veikts tikai 1969. gadā.<br />

Dr. N. Skroderis ienāca Stradiņa slimnīcā formāli<br />

kā metodists dietologs.<br />

Profesors N.Skuja mēģināja Skroderi „izga tavot”<br />

par organizatoru, bet šādu darbu viņš<br />

uztvēris kā lielas „zobu sāpes”. Profesors<br />

Ana tolijs Danilāns stāsta: „Šo darbu viņš vilka,<br />

vilka, līdz beidzot tika pie savas kārotās<br />

slimnieku ārstēšanas, dzīvības glābšanas –<br />

„dzīvas miesas”.”<br />

Zināšanas, pieredze un intuīcija. Radīts,<br />

lai būtu ārsts<br />

Praktiska ārsta darbs ir rūpes par citu cilvēku<br />

veselību, labsajūtu un laimi ar lielu atbildības<br />

sajūtu un maksimālu sevis visa atdevi. Dr.<br />

Skrodera atziņa „es instinktīvi izjūtu” pacientu<br />

būtībā ir gadu gaitā izstrādājusies psihologa<br />

atziņa. Psihiatrijas joma dakteri ir īpaši<br />

aizrāvusi. Viņš skatās ne tikai uz slimību, bet<br />

arī uz pacienta personību – „no pakauša līdz<br />

papēžiem” un vienmēr ir mācījis, ka jāārstē<br />

arī cilvēka dvēsele, nevis tikai konkrēta kaite.<br />

Prof. A.Danilāns: „Dr. Normundu Skroderi var<br />

saukt par Latvijas „arāju, kapātāju” ārst niecības<br />

lauka ziņā. Viņš nav cilvēks, kas „mīl nodoties”<br />

teorijas plašumiem, bet ir praktiķis ar<br />

neparastu īpašību, kuras daudziem ārstiem<br />

nav – ārsta intuīciju.”<br />

Kad pacients ienāk pa dr. N.Skrodera kabineta<br />

durvīm, viņam momentā rodas priekšstats,<br />

ar ko būs darīšana. Viņš prot pacientam<br />

pastāstīt, iedrošināt un iedvesmot, ka<br />

ārstēšanās ir nepieciešama un pacienti dr.<br />

Skro deri vērtē augstu.<br />

Dr. Ēvalds Ostrovskis: „Esmu bijis viņa pacients<br />

pašā studiju sākumā. Viņš slimnie kam<br />

izskaidro visus sīkumus gan par slimības<br />

bū tību, gan par to, kā ārstēties, izstāsta par<br />

diētu.” Docents Zigurds Zariņš piebilst: „ Ja<br />

man sāktu sāpēt vēders, es ietu pie dr. Normunda<br />

Skrodera.”<br />

Dr. Gunta Geldnere atceras: „1960. gadā, kad<br />

sāku strādāt Gulbenes slimnīcā, jau pirmajā<br />

darba dienās māsiņas, kuras visu zina, stāstīja,<br />

ka Lejasciemā strādājot gudrs un elegants<br />

ārsts Normunds Skroderis. Tāds viņš<br />

bijis tālāk arī visā dzīvē.”<br />

Dr. Anita Grietēna: „Man atmiņā palicis gadījums,<br />

kad dr. Skroderis ieteica – vaja dzētu<br />

visiem staigāt slimnīcā baltās kurpēs, jo tas<br />

rada tīrības un svētku sajūtu. Viņš vien mēr<br />

uz skatījis, ka slimnīcai būtu jābūt īpašai vietai,<br />

kur cilvēku saprot. Sabiedrība noraida<br />

dau dzus cilvēkus, bet mums, ārstiem, ir viņi<br />

jā saprot. Dr. Skroderis tāds bija attiecībā pret<br />

pacientiem – pacienti viņu ļoti cienīja. Pārsvarā<br />

tās bija kundzes, kuras vienmēr, nākot<br />

uz vizīti, bija saposušās. Viņām ļoti patika ar<br />

dakteri runāt.”<br />

Ārpus darba aizraušanās<br />

Dr.N.Skroderis ir ģimenes cilvēks: „Viņam ir<br />

sta bila ģimene, kā mēdz teikt – droša „atbalsta<br />

grupa,”” stāsta prof. Aldis Puķītis. Viņš<br />

bieži apmeklē operas izrādes, tāpēc vienmēr<br />

var pastāstīt par jaunumiem šajā jomā. Dr.<br />

A.Grietēna: „Es uztveru viņu kā indikatoru –<br />

ieklausos viņa vērtējumā, vai ir vērts iet uz<br />

operas izrādi.”<br />

Viņš ir Latvijas patriots, tas viņam ir ie audzināts<br />

raksturā.<br />

Dr. Skroderis vienmēr ir interesējies par tehniskām<br />

lietām, sākot no auto līdz dārzkopībai.<br />

Viņš ir kaislīgs dārznieks – daudz zina par<br />

augļukokiem, puķēm, Šīs zināšanas izmantojot,<br />

iekopis ļoti skaistu dārzu Ģipkā. Dr.<br />

Ēvalds Ostrovskis: „Kad tikko atnācu strādāt,<br />

viņš man uzdāvināja priekšrakstu – algoritmu<br />

par tulpju audzēšanu – par agrotehniku,<br />

mēslošanu, tulpju audzēšanu utt. Tas ir<br />

vienreizējs materiāls, ko esmu saglabājis.”<br />

Kolēģu novēlējumi dr. N.Skroderim:<br />

Novēlam Jums saglabāt savu īpašo auru un<br />

stāju un būt laimīgam.<br />

Bez medicīnas pasaulē ir daudz skaistu, aiz raujošu<br />

un interesantu lietu un notikumu. Baudiet<br />

tos, priecājieties un esiet vesels! Kā arī<br />

neaizmirstiet Stradiņus, uzturiet kontaktu ar<br />

kolēģiem gan skaistos brīžos, gan tad, ja kaut<br />

kas nospiež un nāciet uz gadu gaitā ierastajām<br />

otrdienas rīta konferencēm.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

25

ESI VESELS I Slimnīcas Ziņas<br />

Iepazīstina ar iedzīvotāju sirds<br />

veselības audita rezultātiem<br />

19. augustā notika Latvijas vēsturē pirmā<br />

nacionālā šķērsgriezuma pētījuma par iedzīvotāju<br />

sirds un asinsvadu veselības stāvokli<br />

rezultātu prezentācija. No 6000 uz pētījumu<br />

uzaicinātajām personām atsaucās<br />

4198 cilvēku (69,97%), taču reāli ieradās 4022<br />

cilvēku. Analīzē tika iekļautas 3807 anketas,<br />

kuras datu bāzes veidošanas un ekspertīzes<br />

procesā tika atzītas par atbilstošām rezultātu<br />

analīzei.<br />

Paaugstinātu kopējā holesterīna līmeni<br />

novēroja 75,2% respondentu. Turklāt hiperholesterinēmijas<br />

izplatība 70% robežās sākas<br />

jau no 35 g.v. kā vīriešiem, tā sievietēm.<br />

Paaugstinātu asinsspiedienu konstatēja<br />

45,4% pētījuma dalībniekiem (53% vīriešu<br />

un 40% sieviešu). Normāls ķermeņa masas<br />

indekss bija tikai 28% aptaujāto iedzīvotāju,<br />

bet aptaukošanos novēroja – 30,6%. Paaugstināts<br />

glikozes līmenis asinīs bija 33,6%<br />

respondentu.<br />

LU asoc. prof. Andrejs Ērglis uzsver: “Šāds<br />

pētījums Latvijai ir vitāli nozīmīgs – tas<br />

uzskatāmi parāda situāciju sirds veselības<br />

jomā, ļauj noskaidrot galvenos riska faktorus<br />

un valstiski mērķtiecīgi plānot, kā tos<br />

samazināt, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju<br />

dzīves kvalitāti, darba spējas un dzīvildzi.<br />

Ar pārliecību varu teikt, ka šis pētījums ir<br />

nozīmīgākais notikums medicīnas auditēšanā<br />

Latvijas brīvvalsts laikā un tas ir<br />

unikāls Eiropas mērogā – mums pieejamie<br />

dati liecina, ka iepriekš līdzīgs pētījums veikts<br />

tikai 1964. gadā Vācijā.”<br />

Izdos Mutes<br />

veselības<br />

kalendāru 2011<br />

Turpinot 2007. gadā uzsākto tradīciju,<br />

Zob ārstniecības un sejas ķirurģijas centrs<br />

arī šogad izdos mutes veselībai veltītu kalendāru<br />

bērnu un jauniešu auditorijai. Šoreiz<br />

kalendārā tiks iekļautas 9. – 12. klašu skolēnu<br />

fotogrāfijas par tēmu „PASMAIDĪSIM!”.<br />

Kalendārs tiks izdots 5000 eksemplāru tirāžā<br />

un 2011. gada sākumā bez maksas izplatīts<br />

Latvijas novadu skolām un pirmsskolas izglītības<br />

iestādēm.<br />

Sirds lietošanas instrukcija jeb 10 likumi, kas jāievēro<br />

1. Mēriet asinsspiedienu!<br />

Normāls asinsspiediens ir līdz 120/80<br />

mmHg. Paaugstināts asinsspiediens - virs<br />

140/90 mmHg - var veicināt vai izraisīt koronāru<br />

sirds slimību, miokarda infarktu vai<br />

insultu.<br />

Lai mazinātu asinsspiedienu, jāievēro pareizs<br />

dzīvesveids, jāatmet smēķēšana, jāsamazina<br />

sāls patēriņš uzturā, kā arī pēc ārsta<br />

ieteikuma jālieto atbilstoši medikamenti.<br />

2. Mēriet pulsu!<br />

Paātrināta sirdsdarbības frekvence - virs 60<br />

sitieniem minūtē miera stāvoklī - vistiešākajā<br />

veidā saistīta ar hipertensijas, aterosklerozes<br />

un sirds un asinsvadu slimību rašanos.<br />

Sa mazinot sirdspukstu skaitu par 10 sitieniem<br />

minūtē, iespēja nomirt no sirds-asinsvadu<br />

slimībām samazinās par 26%. Lai samazinātu<br />

sirdspukstu skaitu un tādējādi<br />

pa ga rinātu mūža ilgumu, ieteicams regulāri<br />

sportot.<br />

3. Smēķēt - kategoriski aizliegts!<br />

Smēķēšanas rezultātā paātrinās sirdsdarbība,<br />

paaugstinās asinsspiediens, tiek bojātas<br />

artēriju sieniņas.<br />

Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā kardiovaskulāro<br />

slimību un insulta risks samazinās<br />

divas reizes.<br />

4. Ziniet savu holesterīna skaitli!<br />

Jo augstāks kopējā holesterīna (virs 5<br />

mmol/l), triglicerīdu (virs 1,7 mmol/l) un<br />

ZBLH (virs 3 mmol/l) līmenis, jo lielāka varbūtība<br />

saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām.<br />

Samaziniet holesterīna līmeni, mainot uztura<br />

paradumus, samazinot svaru, nodarbojoties<br />

ar fiziskām aktivitātēm, kā arī lietojot<br />

kardiologa ieteiktos medikamentus<br />

holesterīna samazināšanai. Priekšstats, ka<br />

holesterīna līmeni var ievērojami samazināt<br />

tikai ar pareizu uzturu, ir maldīgs!<br />

5. Fiziskas aktivitātes - vismaz 30<br />

minūtes dienā!<br />

Iesakām aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet<br />

lēnā tempā vismaz 4,8 km/h vismaz 30<br />

minūtes dienā! Atcerieties - dārza ravēšana<br />

vai malkas skaldīšana netiek pieskaitīta<br />

fiziskām aktivitātēm, kas veicinātu Jūsu<br />

sirds veselību, jo nenodrošina vienmērīgu<br />

elpošanu un slodzi Jūsu sirdij!<br />

6. Ēdiet mazāk!<br />

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs<br />

koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas,<br />

hroniskas sirds mazspējas, insulta,<br />

aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības<br />

riska faktors. To, vai jums ir palielināts ķermeņa<br />

svars, var noteikt, aprēķinot ķerme<br />

ņa masas indeksu (ĶMI) un izmērot vidukļa<br />

apkārtmēru. Izmantojiet sekojošu<br />

for mulu:ĶMI = svars (kg) / augums (m2).<br />

Ja skaitlis, ko iegūstat, jeb indekss ir 18,5 -<br />

24,99, Jums ir normāla ķermeņa masa. Ja<br />

25 - 29,99, Jums ir lieka ķermeņa masa. Ja<br />

virs 30 - Jums ir aptaukošanās, kas ļoti nopietni<br />

apdraud Jūsu sirds veselību un dzīvību!<br />

Palielināts vidukļa apkārtmērs sievietēm ir<br />

virs 80 cm, vīriešiem - virs 94 cm.<br />

7. Ēdiet un dzeriet gudrāk!<br />

Uzturā vairāk lietojiet dārzeņus, augļus, treknas<br />

jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu<br />

gaļu, piena produktus ar pazeminātu (!)<br />

tauku saturu. Izvairieties no treknas gaļas,<br />

pilnpiena un trekniem piena produktiem,<br />

kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu<br />

cukura daudzumu. Samaziniet sāls<br />

patēriņu! Labāk ēdiet mazāk nekā par daudz!<br />

Lietojiet 6 - 8 glāzes šķidruma dienā! Ja lietojat<br />

alkoholu, tad - nelielos daudzumos!<br />

8. Smaidiet biežāk un atpūtieties<br />

vairāk!<br />

Stress, negatīvas emocijas, trauksme, dusmas<br />

un depresija atsaucas graujoši uz cilvēka<br />

organismu, tajā skaitā uz sirds veselību.<br />

Atrodiet sev hobiju, dodieties pie<br />

da bas, pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuri Jūs<br />

po zitīvi ietekmē, un atpūtieties!<br />

9. Klausiet savam kardiologam!<br />

Atrodiet savu kardiologu, kuram Jūs uzticaties!<br />

Veiciet sirds veselības pārbaudi,<br />

gadījumā, ja kardiologs Jums nozīmē medikamentus,<br />

lūdzu, lietojiet tos apzinīgi!<br />

Atcerieties, ka nevienam citam ārstam nav<br />

tiesību samazināt medikamentu lietošanas<br />

devas vai mainīt medikamentu lietošanas<br />

kārtību, jo tas var kaitēt Jūsu sirds veselībai.<br />

10. Atpazīstiet sāpes!<br />

Ja Jums parādās sāpes krūtīs pie slodzes,<br />

nekavējoties zvaniet savam ārstējošajam<br />

kardiologam un lūdziet padomu, kā rīkoties.<br />

Savukārt, ja Jūs piemeklē spiedošas, žņaudzošas,<br />

plēsošas vai dedzinošas sāpes krūtīs,<br />

aizdusa, elpas trūkums, slikta dūša,<br />

gre mošanas traucējumi, galvas reiboņi, ģībšana,<br />

sirdsklauves, tirpšana miera stāvoklī,<br />

nekavējoties sauciet neatliekamo palīdzību,<br />

zvanot 113.<br />

26 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SVEICAM<br />

Sveicam slimnīcas ilggadējos* darbiniekus<br />

apaļajās jubilejās!<br />

Septembris<br />

Novembris<br />

Decembris<br />

12.09.1940.<br />

Daina Trinīte<br />

Dispečers<br />

Diennakts dispečeru dienests<br />

22.09.1940.<br />

Terēza Pole<br />

Ārste ginekoloģe<br />

25. Ginekoloģijas nodaļa<br />

24.09.1950.<br />

Lidija Kulmane<br />

Medicīnas māsa<br />

2. operāciju bloks<br />

30.09.1960.<br />

Edgars Peļņa<br />

Virtuves strādnieks<br />

Virtuve<br />

Oktobris<br />

01.10.1960.<br />

Oļegs Sazonovs<br />

Ārsta epidemiologa palīgs<br />

Infekciju uzraudzības dienests<br />

06.10.1940.<br />

Dzidra Auzbiķe<br />

Klientu, pacientu reģistrētāja<br />

Ambulatoro pakalpojumu centra darba<br />

organizācijas un reģistrācijas nodaļa<br />

21.10.1950.<br />

Aldis Spudass<br />

Ārsts nefrologs<br />

31. Hroniskās hemodialīzes nodaļa<br />

02.11.1950.<br />

Astrīda Bačkina<br />

Radiologa asistente<br />

Invazīvās kardioloģijas laboratorija<br />

04.11.1950.<br />

Vera Vītola<br />

Apkopēja<br />

Agrīnās rehabilitācijas palātas (ARG)<br />

04.11.1950.<br />

Vija Kociņa<br />

Klientu, pacientu reģistrētāja<br />

Plānveida pacientu uzņemšanas dienests<br />

06.11.1940.<br />

Daina Kurme<br />

Ārste neiroķirurģe<br />

Neiroķirurģijas klīnikas ambulatorā daļa<br />

09.11.1950.<br />

Māra Pole<br />

Medicīnas māsa<br />

Sirds ķirurģijas operāciju bloks<br />

12.11.1950.<br />

Sarmīte Mežule<br />

Ārste ftiziopneimonoloģe<br />

14. Pulmonoloģijas nodaļa<br />

17.11.1950<br />

Evalds Ostrovskis<br />

Ārsts gastroenterologs<br />

10. Gastroenteroloģijas nodaļa<br />

09.12.1950.<br />

Juris Graudiņš<br />

Krāvējs<br />

Aptieka<br />

13.12.1940.<br />

Regīna Bērziņa<br />

Sterilizācijas tehniskā darbiniece<br />

Sterilizācijas daļa<br />

25.12.1950.<br />

Silvija Celmiņa<br />

Sterilizācijas tehniskā darbiniece<br />

Sterilizācijas daļa<br />

* Ar slimnīcas valdes lēmumu žurnālā tiek sveikti<br />

tie darbinieki, kas Stradiņa slimnīcā strādā 10 un<br />

vairāk gadus.<br />

LABIE VĀRDI<br />

Ieraksts Ambulatorās ķirurģijas<br />

centra pateicību grāmatā:<br />

Kaut ar nokavēšanos, gribu izteikt pateicību<br />

dr.G.Naudiņam par 17. maijā<br />

kar pālā kanāla operāciju, operācijas māsai<br />

I.Ieviņai, pēcoperācijas māsai Līgai<br />

Ģiertei, visiem par lielo laipnību, kas<br />

sasilda pacienta sirdi, kā arī reģistratūras<br />

meitenei Lācei.<br />

Paldies!!!<br />

Līcīte 15.11.<strong>2010</strong>.<br />

Paldies Endoskopiju nodaļai par procedūrām<br />

un laipno attieksmi. Paldies par<br />

to, ka rasta iespēja veikt kolonoskopijas<br />

un terapeitiskās endoskopijas īslaicīgā<br />

narkozē. Anesteziologa pakalpojumi ir<br />

bezmaksas (tie tiek apmaksāti no VNC)<br />

un slimniekiem nevajag uztraukties par<br />

sāpēm vai bailēm izmeklējuma laikā.<br />

Nodaļas pacienti<br />

Gribu pateikt paldies Anestezioloģijas<br />

nodaļai par sadarbību un profesionālo<br />

darbu. Ceru, ka negadīsies kādi apstākļi,<br />

kas varētu izjaukt mūsu sadarbību.<br />

Gribētu pateikt paldies arī mūsu otriem<br />

sadarbības partneriem - radiologiem,<br />

kuru profesionalitāti, toleranci<br />

var tikai apbrīnot. Es gribu pateikt lielu<br />

paldies arī visam mūsu Endoskopijas<br />

nodaļas kolektīvam par darbu un tām<br />

izmaiņām, kas notikušas nodaļā pēdējā<br />

gada laikā. Sevišķi jāuzteic kolēģu darbs<br />

Neatliekamās medicīnas centrā, kur, veicot<br />

endoskopiski asiņošanas apturēšanu,<br />

slimniekiem nav jāveic operācijas un pat<br />

tiek glābtas pacientu dzīvības.<br />

Ar cieņu,<br />

Endoskopiju nodaļas vadītāja<br />

L.Sosāre<br />

Decembris <strong>2010</strong>

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir vadošā daudzprofilu slimnīca<br />

Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko<br />

palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus<br />

pētījumus. 2009. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 43 592,<br />

ambulatori - vairāk nekā 200 000 pacientiem, tika veiktas 30 692 operācijas.<br />

Pacientu rīcībā ir 880 gultas.<br />

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –<br />

izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē<br />

„Slimnīcas Ziņas”<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izdevums<br />

<strong>2010</strong>. gada <strong>decembris</strong><br />

Nr. 3 (29)<br />

Atbildīgie par izdevumu:<br />

Redkolēģija: G. Aleksandroviča, A. Buša, D. Cešeiko,<br />

A. Junkere, A. Kalēja, D. Krieviņš, I. Lapsa, I. Stibe, A. A. Veinbergs<br />

Komunikācijas nodaļa<br />

vadītāja Ieva Stibe<br />

Tālr. 67069729, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lv<br />

Mākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers<br />

Drukāts tipogrāfijā Creative Cat uz videi draudzīga papīra.<br />

Izdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas<br />

fotoarhīva materiāli.

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!