You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Nr. 11(108)<br />
Treðdiena, 2011. gada 22. jûnijs<br />
REDAKTORA<br />
SLEJA<br />
Lîgo vakars nav domâts tikai<br />
lîgoðanai. Lîgo vakarâ ir arî jâpagauþas,<br />
kâ jau tas kârtîgam latvietim<br />
pienâkas.<br />
Atmodas ideâli nodoti. Latvju zeme<br />
izpârdota, latvju tauta dzîvo nabadzîbâ<br />
un iet mazumâ. Vai, vai, vai un atkal<br />
vai... Darba nav, maizes nav,<br />
staigâjam pa ðo pasauli plikiem dibeniem.<br />
Vai, vai... Es pats jau nezogu,<br />
bet pie varas esoðie gan mani nemitîgi<br />
apzog. Vai...<br />
Bet varbût pamçìinâsim „vai” vietâ<br />
ielikt „lîgo”? Varbût palûkosim sev<br />
apkârt, lai redzçtu, ka jumts virs galvas<br />
mums ir, paçduði esam un sâkam jau<br />
raudzît pçc izpriecâm, nu gandrîz kâ<br />
senajâ Româ, kur tautai vajadzçja tikai<br />
maizi un izpriecas. Bet tâdçï jau<br />
Romas impçrija sabruka, ka materiâlâs<br />
intereses bija òçmuðas virsroku<br />
pâr garîgajâm. Nu gluþi kâ mûsdienu<br />
sabiedrîbâ.<br />
Ko darîsim? Bruksim, izputçsim?<br />
„Lîgo” gan to nedz paredz, nedz pieïauj.<br />
Derçtu gan piebremzçt lielo<br />
aloðanu un ðaðlikoðanu un, ugunskura<br />
liesmâs veroties, mçìinât saprast, kurp<br />
îsti ejam. Vai tieðâm jau esmu tik<br />
gudrs, ka nevarçtu vçl kaut ko<br />
iemâcîties, varbût manam kaimiòam ir<br />
smukâkas puíu dobes un es arî tâdas<br />
varçtu ierîkot savam un citu priekam.<br />
Vai varbût varu vçl papûlçties, lai<br />
mani bçrni un mazbçrni iegûtu pçc<br />
iespçjas labâku izglîtîbu un, saullçktu<br />
gaidot, vienkârði sev atgâdinât – saule<br />
spîd vienâdi pâr katru no mums, un<br />
katram no mums ir savs uzdevums<br />
ðîszemes dzîvç. Nemitîga gauðanâs nav<br />
nekâds uzdevums, tâ tikai var iedzîvoties<br />
kuòìa èûlâ. Mçs neesam ne mazi,<br />
ne þçlojami, tâlab ïausimies lîgonakts<br />
burvîbai un mistçrijai, jo kâ<br />
neatòemama dabas daïa mçs varam<br />
bût un pastâvçt tikai cieðâ savienîbâ ar<br />
to.<br />
Lîgo, lîgo!<br />
Ziòas<br />
no Mçrsraga novada<br />
dzimtsarakstu nodaïas<br />
Ðâ gada 1. februârî darbu sâka<br />
Mçrsraga novada dzimtsarakstu nodaïa.<br />
Lîdz ðodienai, 17. jûnijam reìistrçti<br />
4 jaundzimuðie: 2 meitenes (Sanija un<br />
Alise) un 2 zçni (Jçkabs un Alekss Kristofers).<br />
Novçlam mazajiem izaugt par<br />
îstiem sava dzimtâ ciema un novada<br />
patriotiem. Vecâkiem novçlam pacietîbu<br />
un gudrîbu savus mazuïus audzinot.<br />
Reìistrçti 9 miruðie Mçrsraga iedzîvotâji:<br />
8 sievietes vecumâ no 65 lîdz 82<br />
gadiem, 1 vîrietis 71 gada vecumâ.<br />
Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem.<br />
Ðâ gada 17. jûnijâ Mçrsraga novadâ<br />
dzîvesvietu deklarçjuði 1856 iedzîvotâji.<br />
Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja<br />
Laima Valdemâre<br />
Nozîmîgs dzîves posms noslçdzies Mçrsraga vidusskolas 9. klases absolventiem, kas 11. jûnijâ Tautas namâ kopâ<br />
ar saviem pedagogiem, vecâkiem un ciemiòiem svinçja izlaidumu.<br />
Gluþi nemanot ir atsteidzies Jâòu<br />
laiks – lieli svçtki latvieðiem. Lîgo<br />
vakarâ mûsu lielâs pilsçtas paliek<br />
tukðas un klusas – visi steidzas „uz<br />
laukiem”... Vçlos sveikt visus lielos<br />
un mazos, mçrsradzniekus un mûsu<br />
viesus svçtkos. Vakaros klusi pârstaigâjot<br />
ciemata ielas, rodas pârliecîba<br />
– mçs ðiem svçtkiem esam<br />
sagatavojuðies godam. Izsenis latvieða<br />
tikumi noteica, ka uz lîgo vakaru<br />
katrai kârtîgai saimnieka sçtai<br />
bija jâbût sakoptai un, ðíiet, ka<br />
Mçrsrags ðo tikumu ir centies ievçrot.<br />
Vçlos izteikt lielu pateicîbu<br />
ikvienam, kurð ir pûlçjies, lai<br />
Mçrsrags mainîtos... lai mainîtos uz<br />
labo.<br />
Kâdu vakaru, staigâjot pa Mçrsragu<br />
un priecâjoties par skaistumu<br />
visapkârt, tomçr nedaudz apmulsu,<br />
jo bija sajûta, ka esmu apmaldîjies...<br />
taèu, viss pareizi – uz<br />
plâksnîtes joprojâm rakstîts – Dzintaru<br />
iela 1. Mûsu daudzstâvu nams bija<br />
tik patîkami pârvçrties. Daudz<br />
daþâdu ziedu, skaistas apmalîtes un<br />
ziedoði rokturi lîdz nepazîðanai<br />
pârvçrtuði ðo vietu . Tâpat ar baltu<br />
skaudîbu vçroju baltos puíu podus<br />
pie kafejnîcas „Kreses”. Ðâdu piemçru<br />
mums ir daudz, tâpçc arî<br />
Dome nedrîkstçja atpalikt. Esam<br />
nojaukuði veco kolhoza laiku dzelzs<br />
Sveiciens no Mçrsraga novada domes<br />
þogu, gar Lielo ielu no tilta lîdz nobrauktuvei<br />
uz ostu, esam uzstâdîjuði<br />
publiskâs tualetes – viena centrâ, viena<br />
pie kanâla un viena – pludmalç<br />
pie bâkas. Ir taèu skaidrs, ka bez tâ<br />
neiztiks neviens. Esam arî „izcepuði”<br />
krûzîtes ar Mçrsraga simboliku un<br />
tuvâkajâs dienâs tâs ieraudzîsim<br />
mûsu tirgotavâs. Esam saremontçjuði<br />
praktiski visas asfaltçtâs paðvaldîbu<br />
ielas un arî Valsts savas ielas. Esam<br />
panâkuði vienoðanos ar konkrçtiem<br />
termiòiem par mûsu tilta remontu.<br />
Ar prieku vçroju arî uzòçmuma „Saiva”<br />
fasâdes remontu. Nepamet<br />
sajûta, ka drîz ðis cehs no ârpuses<br />
vairâk atgâdinâs viesnîcu.<br />
Ir jâatzîst, ka to visu paveikt ir<br />
samçrâ grûti, jo, uzsâkot darbu,<br />
Mçrsraga novada parâdu slogs bija<br />
ïoti liels – vairâk kâ miljons latu.<br />
Tomçr, mçs esam spçjuði gan<br />
attîstîties, gan sakopt savu novadu,<br />
gan arî nomaksât savus kredîtus,<br />
procentus, kâ arî visus nodokïus,<br />
nenokavçjot neko nevienu dienu.<br />
Jau ðajâ pusgadâ esam samazinâjuði<br />
savu saistîbu apjomu par kopçjo<br />
summu 41 290 Ls. Turpinot ðâdu<br />
ceïu, mçs ceram jau ðogad savu<br />
parâdu slogu samazinât par apmçram<br />
100 000 Ls.<br />
Daudzi varbût ir pievçrsuði uzmanîbu<br />
mûsu diskusijai ar Aizsardzîbas<br />
ministriju par novçroðanas toròa un<br />
lokatora bûvniecîbu Mçrsraga pludmalç<br />
pie bâkas. Neesmu izvçrsis<br />
plaðu diskusiju novadâ, jo biju<br />
pârliecinâts, ka mums izdosies ar ðo<br />
jautâjumu tikt galâ. Pçc personîgas<br />
tikðanâs ar ministru Arti Pabriku,<br />
pie mums jau viesojâs ministrijas<br />
speciâlisti un ðobrîd izskatâm toròa<br />
bûvniecîbas iespçjas ostas teritorijâ,<br />
bet ne vairs mûsu skaistajâ pludmalç.<br />
Vçl vairâk, iespçjams, ka<br />
mums izdosies vienoties, ka arî tas<br />
tornis, kurð jau pie bâkas ir, tiks<br />
nojaukts un visa aparatûra pârlikta<br />
ostâ. Tas nav solîjums, tas ir plâns,<br />
pie kura ðobrîd, kopâ ar ministriju<br />
strâdâjam. Vienîgais, ko ministrs<br />
nevarçja saprast – kâpçc mans<br />
priekðgâjçjs tieði ðo vietu mûsu<br />
pludmalç viòiem bija ierâdîjis pirms<br />
daudziem gadiem...<br />
Visu to izvçrtçjot, varu apgalvot –<br />
nav tâdu lietu, ko mçs kopîgi nevarçtu<br />
paveikt. Lai visiem mums<br />
izdodas labi turpinât labi iesâkto. Lai<br />
mums visiem jauki svçtki!<br />
Patiesâ cieòâ<br />
Lauris Karlsons,<br />
Mçrsraga novada<br />
domes priekðsçdçtâjs
2<br />
Kâ jau zinâms, Mçrsraga vidusskolâ darbojas vizuâlâs<br />
mâkslas un plastikas nodaïa. Lai skaisti ar darbu atzîmçtu<br />
mâcîbu gada nobeigumu, skolotâja Gunta Âle saviem<br />
audzçkòiem bija sagâdâjusi iespçju padarboties mâkslinieces<br />
un pieredzçjuðas pedagoìes Maijas Braðmanes lietpratîgajâ<br />
vadîbâ.<br />
Attçlâ – bçrni ar Maiju Braðmani un tikko izveidotajiem<br />
darbiòiem.<br />
Atkal kopâ bija pulcçjuðies novada tûrisma uzòçmçji, lai<br />
spriestu par jauno, tûristiem domâto Mçrsraga bukletu.<br />
Varçja arî apskatît tikko izgatavotâs suvenîrkrûzes ar<br />
Mçrsraga simboliku.<br />
Mçs to jau sen bijâm pelnîjuði. Lija pirms un lija pçc,<br />
bet 18. jûnijâ laiks bija gana labs, kad notika nu jau otrais<br />
Mçrsraga jahtu ostas organizçtais „Koka kuìu festivâls”.<br />
Daþâda veida un izmçra koka kuìi sâka pietauvoties jau<br />
agrâ rîtâ, viens pat atceïoja auto piekabç. Protams, ka festivâla<br />
odziòa bija liepâjnieka Anatolija Molokanova<br />
krâðòais burinieks „Libava”, kas visas dienas garumâ vizinâja<br />
jûrâbraukt gribçtâjus un arî saòçma skatîtâju<br />
simpâtiju balvu. Daudzajiem festivâla apmeklçtâjiem bija<br />
iespçja iepazîties ar kuìu bûves smalkumiem, kâ arî<br />
paðiem kuìiem, nobaudît kûpinâtas zivis, ceptas desiòas,<br />
saldçjumu un citus atspirdzinâjumus. Skaists bija skats,<br />
kad visi kuìi devâs parâdç, ko vainagoja „Libavas” lielgabalu<br />
zalve, dikti sabiedçjot Mçrsraga ostas kaijas. Jahtu<br />
ostas vadîtâjs Ivo tikums festivâla noslçgumam bija<br />
sarûpçjis grupas „Skapis” koncertu. Paldies Gvido Eríim<br />
par skatuvi, Igoram Roïam par lustîgu mûziku, paldies visiem,<br />
kas organizçja, visiem, kas piedalîjâs, visiem, kas<br />
atnâca. Pasâkumâ bija klât TV raidîjuma „Latvji, brauciet<br />
jûriòâ!” komanda un Talsu TV. Kâ teica Mçrsraga novada<br />
domes priekðsçdçtâjs Lauris Karlsons: svçtku nevar bût<br />
par daudz.<br />
Savas daudzdzîvokïu mâjas apkârtnes sakopðanâ iniciatori<br />
bija „Delfînu” iedzîvotâji. Jauki, ka ðî pozitîvâ „epidçmija”<br />
izplatâs un tagad pârmetusies arî uz „Dzintarzemçm”.<br />
Ûdensprieki iet pilnâ sparâ. Ja jûrâ ûdens par aukstu, tad<br />
kanâlâ tas ir labu labais.<br />
Andris Klçvers,<br />
Mçrsraga novada preses sekretârs<br />
MUMS RAKSTA<br />
Tâ vien ðíiet, ka Mçrsragâ ir pamodies<br />
jauns gars, ko neapðaubâmi veicina plaðâ<br />
komunikâcija starp paðvaldîbu un pârçjiem<br />
ïaudîm. Protams, ka to rada novada<br />
vadîtâju demokrâtiskâs idejas, kuras tad<br />
daudzi vçlas atbalstît. Jâsaprot arî, ka demokrâtija<br />
nevar bût visatïautîba, un tâpçc<br />
daþi administratîvi un, piedodiet, arî autoritatîvi<br />
ierobeþojumi ir vajadzîgi. Tâpat kâ<br />
mums gribas bût lîdzdalîgiem, tâpat jâprot<br />
bût saprâtîgi pakïâvîgiem, îpaði kârtîbas<br />
lietâs; kâ arî jâbût pacietîgiem gaidot, kad<br />
radîsies finansiâlas iespçjas visu realizçt.<br />
Mani priecç Karlsona kunga argumentçtâ<br />
intervija TV par militârâ novçroðanas toròa<br />
izvietoðanas vietu Mçrsragâ. Priecç tîrîbas<br />
un kârtîbas lîmeòa celðanâs sakarâ ar ðî<br />
gada pavasara talkâm. Priecç sabiedriskâ<br />
kultûras un sporta dzîve Mçrsragâ, atbalsti<br />
pensionâriem un invalîdiem, jaunatnes<br />
iesaistîðana novada aktualitâtçs. Un arî citas<br />
lietas, tai skaitâ «Mçrsraga Avîze» ar<br />
Klçvera kungu un aktîvajiem korespondentiem<br />
priekðgalâ. Pie viena daþi jautâjumi un<br />
ierosinâjumi tâlâkai attîstîbai:<br />
1. Kas notiek sakarâ ar Vandzenes <strong>pagasta</strong><br />
un Upesgrîvas otras puses «pievienoðanos»<br />
Mçrsraga novadam? Ja tas vçl ir<br />
aktuâli, derçtu kâdi argumenti un ekonomiskie<br />
râdîtâji un apsvçrumi.<br />
2. Mçrsraga centrâ, kas patieðâm paliek<br />
arvien skaistâks, uz lielâkâ akmeòa varçtu<br />
iekalt vai uzlikt ar metâla burtiem uzrakstu<br />
«MÇRSRAGA NOVADS».<br />
3. Varçtu nokrâsot ûdenstorni pie tilta<br />
un uz jumta uzlikt vçjrâdîtâju krietnas zivs<br />
lielumâ un formâ.<br />
4. Nokrâsot ûdenstorni iepretîm Jçgerlejai<br />
un piekarinât lielus vçja zvanus (ja<br />
vien tas netraucç iedzîvotâjiem. Tâda lieta<br />
ir redzama kâdâ Vâcijas pilsçtas dzîvojamâ<br />
rajonâ).<br />
5. Centrâ izklaidus veidâ varçtu uzstâdît<br />
5–10 pamatîgus solus ar atkritumu urnâm<br />
(labi paraugi ir Rîgas parkos).<br />
6. Pie tirdzniecîbas vietu ieejâm blakus<br />
durvîm pie sienâm piestiprinât nelielas atkritumu<br />
urnas (kas obligâti bija jaizdara visiem<br />
veikalniekiem Rîgâ deviòdesmitajos<br />
gados. Tagad tâ vairs nav un skats arî ir<br />
bçdîgâks).<br />
Ar cieòas apliecinâjumiem!<br />
Vilis Klesmanis<br />
Savu prieku no citu prieka iemantot...<br />
Mçrsraga vidusskolâ atkal noslçdzies viens mâcîbu gads, bet 6. klasei tas vçl turpinâjâs nedçïas garumâ no 6.–10. jûnijam, jo mçs apciemojâm<br />
savus vçstuïu draugus Hvalso skolâ Dânijâ.<br />
Sadarbîba starp Hvalso un Mçrsragu vispirms sâkâs 1999. gadâ, kad <strong>pagasta</strong> pârstâvji uzrunâja Hvalso skolu, apvaicâjoties, vai ir interese<br />
par sadarbîbas uzsâkðanu Mçrsragâ. Sadarbîba skolu starpâ sâkâs 2001. gadâ.<br />
Ðim braucienam 6. klase gatavojâs visu ðo mâcîbu gadu. Vispirms jau cîtîgi mâcîjâs angïu valodu kopâ ar skolotâju Zani, gatavojâm<br />
prezentâcijas, iestudçjâm un mâcîjâmies dziesmas. Liels darbs tika ieguldîts, sagatavojot video – prezentâciju, kuru palîdzçja nofilmçt Krista<br />
un Elîza Otmanes no Rojas vidusskolas 7. klases, bet scenâriju izstrâdâja Inga Pçrkone. Angïu valodas stundâs tapa materiâli par<br />
Dâniju, tika izstrâdâti katra skolçna ìimenes „Dzimtas koki”, kas lieti noderçja, strâdâjot grupâs kopâ ar dâòu draugiem.<br />
Ceïojuma laikâ mûsu skolçni izbaudîja dzîvi ìimençs pie saviem draudziòiem, apmeklçja ekskursijas Dânijas galvaspilsçtâ Kopenhâgenâ –<br />
Apïveida torni, kurð ir 35 m augsts, kura diametrs ir 15 m. Tornis uzbûvçts 1642. gadâ pçc karaïa Kristiâna IV (1588-1648) pavçles kâ observatorija.<br />
Toròa iekðienç augðup ved 250 m garð riòíveida serpentîns. Izbraucâm ar kuìîti, redzçjâm Mazo Nâriòu – Kopenhâgenas simbolu,<br />
uz piekrastes akmens sçdoðâ bronzas figûra ir Hansa Kristiâna Andersena, arî tâda paða nosaukuma – “Mazâ Nâriòa”– pasakas galvenâ<br />
varone. Apmeklçjâm Tivoliparku, kas piedâvâja ïoti plaðas izklaides iespçjas visu vecumu apmeklçtâjiem. Atrodoties vçl patâlu no<br />
parka, jau var pamanît vienu no vispopulârâkajâm atrakcijâm – „Zelta torni”, kas ïâva izbaudît lidojumu lejup no 63 m augstuma, kâ arî<br />
„Amerikâòu kalniòus”, izbaudot nervu kutinoðas izjûtas mums visiem.<br />
Roskildç – vecâkajâ Dânijas pilsçtâ, apmeklçjâm katedrâli, kurâ apglabâti 20 karaïi un 17 karalienes, kâ arî ielûkojâmies Vikingu kuìu<br />
muzejâ, skatîjâmies filmu. Redzçjâm ïoti daudzas interesantas vietas, staigâjâm pa ðaurajâm ieliòâm, bçrniem uzmanîbu piesaistîja daudzie<br />
velosipçdi, ar kuriem pârvietojâs gan viòu draugi, apmeklçjot skolu, gan pârçjie iedzîvotâji, braucot uz darbu.<br />
Mçs jutâmies ïoti, ïoti gaidîti un mans gandarîjums,<br />
un prieks bija, ka manai klasei bija dota tâ<br />
iespçja satikt savus draugus, mans prieks bija, ka<br />
mani bçrni bija priecîgi un apmierinâti par ðo pavadîto<br />
laiku Dânijâ.<br />
Liels paldies skolotâjai Zanei, skolas direktorei<br />
Ilzei, kâ arî vecâkiem un visiem tiem, kuri palîdzçja,<br />
lai mçs varçtu pabût kopâ ar saviem draugiem.<br />
13.06.2011.<br />
Klases audzinâtâja<br />
A. Misiíe
3<br />
Mçrsraga vidusskolas skolçnu vidçjo vçrtçjumu râdîtâji 2010./2011. mâcîbu gadâ<br />
Atbildot uz skolotâjas Intas Apses jautâjumu – Vçlos lasît laikrakstâ „Mçrsraga Avîze”:<br />
· Informâciju par mâcîbu rezultâtiem nobeidzot mâcîbu gadu Mçrsraga vidusskolâ. Bûtu vçlams nosaukt to skolçnu vârdus, kuru mâcîbu rezultâtu vidçjais vçrtçjums ir<br />
6 un augstâk (skolçna vârds, rezultâts).<br />
Diemþçl skolçnu vârdus, uzvârdus publiskot nedrîkstu, tâdçï sniegðu analîzi par katru klasi.<br />
Mçrsraga vidusskolâ skolçniem ir iespçja apgût daþâdas izglîtîbas programmas. Analîzç iekïauti tie skolçni,<br />
kuri apgûst vispârçjâs pamatizglîtîbas un vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas programmas.<br />
1. klasç skolçniem vçrtçjumi netiek likti. Vçrtçjumu vietâ ir apguves râdîtâji.<br />
2. klasç mâcâs 14 skolçni.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 9,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,5<br />
3 skolçnu vidçjie vçrtçjumi 8,0<br />
4 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,5<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,0<br />
Tâtad 78% 2. klases skolçniem vidçjais vçrtçjums ir<br />
6 balles un augstâks.<br />
6. klasç mâcâs 13 skolçni, no tiem vispârçjo pamatizglîtîbu<br />
iegûst 12 izglîtojamie.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 9,2<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 9,1<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,8<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,5<br />
5 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,2<br />
75% 6. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
10. klasç mâcâs un vispârçjo vidçjo izglîtîbu iegûst<br />
17 skolçni.<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,4<br />
4 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,1<br />
4 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 5,3<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,1<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,5<br />
60% 10. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
3. klasç mâcâs 18 skolçni, vispârçjo pamatizglîtîbu<br />
iegûst 16 skolçni.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 9,0<br />
5 skolçnu vidçjais vçrtçjums 8,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,0<br />
5 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 4,0<br />
81% 3. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
7. klasç mâcâs un vispârçjo pamatizglîtîbu iegûst 16 skolçni.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 8,1<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,4<br />
5 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,1<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 4,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,0<br />
62% 7. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
11. klasç mâcâs un vidçjo izglîtîbu iegûst 7 skolçni.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 9<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,5<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,1<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,3<br />
71% 11. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
4. klasç mâcâs 17 skolçni, no tiem 16 iegûst vispârçjo<br />
pamatizglîtîbu.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 7,1<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,2<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,4<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,3<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,1<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,3<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
100% 4. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
8. klasç mâcâs un vispârçjo pamatizglîtîbu iegûst 12 izglîtojamie.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,8<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,3<br />
4 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,2<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,7<br />
67% 8. klases izglîtojamo vidçjais vçrtçjums ir 6 balles<br />
un augstâks.<br />
12. klasç mâcâs un vidçjo izglîtîbu iegûst 12 skolçni.<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,2<br />
3 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,2<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 5,1<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 4<br />
58% 12. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
5. klasç mâcâs 11 skolçni, 10 no tiem iegûst vispârçjo<br />
pamatizglîtîbu.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 8,3<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 5,5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 5,2<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,7<br />
60% 5. klases izglîtojamo vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un augstâks.<br />
9. klasç mâcâs un vispârçjo pamatizglîtîbu iegûst 12 izglîtojamie.<br />
Klases vidçjais vçrtçjums 6,0<br />
2 skolçnu vidçjais vçrtçjums 7,4<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 7,1<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 6,7<br />
5 skolçnu vidçjais vçrtçjums 6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 5<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,6<br />
1 skolçna vidçjais vçrtçjums 4,1<br />
75% 9. klases skolçnu vidçjais vçrtçjums ir 6 balles un<br />
augstâks.<br />
Paldies ikvienam skolas skolçnam un darbiniekam<br />
par kârtîgi padarîtu darbu!<br />
Paldies skolotâjai Intai Apsei par izrâdîto<br />
interesi par skolas mâcîbu darba rezultâtiem.<br />
Jûlija avîzç publicçðu Mçrsraga vidusskolas<br />
skolçnu rezultâtus valsts pârbaudes darbos –<br />
ieskaitçs un eksâmenos.<br />
Ilze Indruðkevica,<br />
Mçrsraga vidusskolas direktore
4<br />
Nu jau kârtçjo gadu jûnija<br />
sâkumâ Valdemârpils peldvietâ notiek<br />
Talsu novada atklâtâs sporta<br />
spçles – vasaras posms, kurâs uzaicinâti<br />
piedalîties arî blakus novadi<br />
no kâdreizçjâ Talsu rajona –<br />
Mçrsraga novads, Rojas novads un<br />
Dundagas novads. Sacensîbu formâts<br />
sadalîts divos posmos – ziemas<br />
posmâ un vasaras posmâ. Ziemâ<br />
Mçrsraga komanda izcînîja augsto<br />
treðo vietu visâ ziemas posma kopvçrtçjumâ.<br />
Arî uz vasaras sacensîbâm<br />
devâmies ar ne mazâk augstiem<br />
mçríiem.<br />
Sacensîbu diena sportistus lutinâja<br />
ar skaistiem laika apstâkïiem,<br />
kas reizçm pat traucçja, lai sasniegtu<br />
labus rezultâtus. Pirmie agri no<br />
rîta sacensîbas atklâja makðíernieki,<br />
kur Mçrsraga komandai allaþ sasniegti<br />
labi rezultâti. Diemþçl ðoreiz<br />
viss neizdodas kâ cerçts, un Mçrsraga<br />
makðíernieki tikai piektajâ vietâ.<br />
Makðíernieku kapteinis Oskars<br />
Apsîtis saðutis par sacensîbu organizatoriskiem<br />
apstâkïiem, kas viòuprât<br />
visâm komandâm nav devuðas<br />
vienâdas iespçjas cînîties par uzvaru.<br />
Sacensîbas pârçjiem sportistiem<br />
sâkas ar atklâðanas parâdi, kur komandas<br />
izsoïo nosacîtajâ stadionâ.<br />
Tiek teiktas uzrunas no Talsu novada<br />
vadîbas un laba vçlçjumi sportistiem.<br />
Sacensîbas sâkas ar pârvalþu<br />
un novadu vadîtâju, kâ arî deputâtu<br />
sacensîbu – pudeïu nogâðanu ar<br />
lidojoðajiem ðíîvîðiem. Mûsu novada<br />
vadîtâjs Lauris Karlsons parâda<br />
sevi no labâkâs puses izcînot pirmo<br />
vietu, mazliet sliktâk veicas raksta<br />
autoram, kas ierindojâs godpilnajâ<br />
treðajâ vietâ.<br />
Tiek dots starts visiem pârçjiem<br />
sporta veidiem – sporta spçlçm,<br />
vieglatlçtikai, ìimeòu stafetçm un<br />
vçl kopumâ padsmits sporta disciplînâm.<br />
Mçrsraga novads, kâ<br />
vienmçr ir viens no retajiem, kas<br />
pârstâvçts pilnîgi visâs disciplînâs.<br />
Un tâ, kâ jau minçju makðíerçðanâ<br />
ierindojamies piektajâ vietâ –<br />
komandâ startçja – Oskars Apsîtis,<br />
Uldis Zutis un Viktors Sibiïevs.<br />
Vieglatlçtikas kopvçrtçjumâ Mçrsraga<br />
komanda pârliecinoði apsteidz<br />
pilnîgi visus, pie tam ar ïoti lielu<br />
atrâvienu. Apbalvoðanas ceremonijâ<br />
Mârcis Ðtrobinders uzteic Mçrsraga<br />
vieglatlçtus, un izsaka apbrînu par<br />
sasniegtajiem rezultâtiem novadâ<br />
neesot ne atbilstoðam stadionam, ne<br />
sporta hallei. Un tâ, uzvaras laurus<br />
Mçrsraga komandai vieglatlçtikâ<br />
starp sievietçm daþâdâs vecuma<br />
grupâs kaldinâja sekojoðas sportistes<br />
– Dita Upesjure (pirmâ vieta 60<br />
metros, 700 metros, 60 metru stafetç,<br />
2. vieta tâllçkðanâ un tâllçkðanas<br />
stafetç), Elita Grahoïska (1. vieta<br />
60 metros, tâllçkðanâ, 350 metros,<br />
60 metru stafetç un 2. vieta stafetç<br />
tâllçkðanâ.), Madara Jansone<br />
Sporta spçles Valdemârpilî 2011<br />
Jaunâs grâmatas<br />
Piektdien, 10. jûnijâ, bibliotçkâ notika jauno<br />
grâmatu pçcpusdiena, kura ðoreiz bija labi apmeklçta.<br />
Interesenti varçja apskatît, iepazîties un novçrtçt bibliotçkas<br />
jauno grâmatu klâstu.<br />
Tâtad bibliotçkas jaunieguvumi. Romantisku un<br />
sieviðíîgu românu lasîtâjâm: K. Hâgenas „Âbolu sçkliòu<br />
garða”, K. Robârdsas „Auðîgâ lçdija”, Dþ. Menselas<br />
„Kâ no zila gaisa” un „Mîlestîbas loterija”, A. Pârksas<br />
„Mirâþa”, E. Dþeimsas „ Dzeguzes nams”, Ð. Linkas<br />
„Un mîla nebeidzas” un beidzot F. Mejas „Zem<br />
Toskânas saules”, kura ir savdabîga atzîðanâs mîlestîbâ<br />
Itâlijai. Tagad bibliotçkâ arî pieejamas televîzijâ plaði<br />
reklamçtâs grâmatas: L. Keitas „Eòìeïu nakts” un<br />
K. Garsijas „Daiïâs bûtnes”, kuras ir ar fantastisku<br />
siþetu un varçtu patikt „Krçslas” sçrijas românu cienîtâjiem.<br />
Tie kas ir iepazinuðies ar S. Kolinsas triloìijas<br />
„Bada spçles” pirmo daïu, tagad ir iespçjams izlasît arî<br />
otro un treðo daïu „Spçles ar uguni” un „Zobgaïsîlis”.<br />
Piedzîvojumu un kriminâlromânu þanra cienîtâjiem<br />
pieejami ðâdi darbi: A. Mariòinas „Dzîve pçc dzîves”<br />
(izmeklçðanu vada Kamenska) D. Korecka „Antikillers<br />
3”, G. Lindsas „Zelta bibliotçka”, M. Konelija<br />
„Putnubiedçklis” un D. Gibinsa „Krustneðu zelts”.<br />
Kultûrvçsturisko românu mîïotâjiem: O. Ozola<br />
„Latvieði ir visur” (cits skatîjums uz vçsturi, zâles<br />
latvieðu paðapziòas celðanai) un K. V. Gortnera<br />
„Kastîlijas mantojums”.<br />
Sportiskâ Kreicbergu ìimenîte.<br />
(1. vieta tâllçkðanâ<br />
un 60 metru stafetç,<br />
2. vieta 60 metru<br />
sprintâ, 700 metru<br />
skrçjienâ un stafetç<br />
tâllçkðanâ), Kristîna<br />
Fridenberga (3. vieta<br />
350 metru skrçjienâ,<br />
15. vieta lodes grûðanâ),<br />
Klinta Kûlîte<br />
(4. vieta lodes grûðanâ,<br />
6. vieta tâllçkðanâ,<br />
6. vieta 60 metros),<br />
Agnese Kreicberga<br />
(3. vieta tâllçkðanâ,<br />
4. vieta 60 metros,<br />
7. vieta lodes<br />
grûðanâ), Inese Roþkalne<br />
(3. vieta 60 metros, 4. vieta<br />
tâllçkðanâ, 4. vieta lodes grûðanâ).<br />
Vîrieðiem daþâdâs vecuma grupâs<br />
vieglatlçtikâ sekojoði starti:<br />
Jânis Kuklis (1. vieta 1000 metros<br />
un 60 metru stafetç, 2. vieta tâllçkðanâ<br />
un tâllçkðanas stafetç, 6. vieta<br />
60 metros), Uldis Zaïkalns Grînbergs<br />
(3. vieta 60 metru skrçjienâ<br />
un lodes grûðanâ, 5. vieta tâllçkðanâ),<br />
Mârcis Krikauskis (2. vieta<br />
1000 metros un 3. vieta tâllçkðanâ,<br />
10. vieta lodes grûðanâ), Rolands<br />
Leja (3. vieta 1000 metros, 5. vieta<br />
60 metros, 8. vieta tâllçkðanâ),<br />
Artûrs Linde (1. vieta 60 metru stafetç,<br />
2. vieta tâllçkðanas stafetç,<br />
5. vieta tâllçkðanâ, 7. vieta 1000<br />
metros, 10. vieta 60 metros), Valts<br />
Roþkalns (1. vieta 60 metru stafetç),<br />
Edgars Jansons (10. vieta 60 metros,<br />
26. vieta lode), Kriðjânis Reinfelds<br />
(10. vieta 1000 metros, 24. vieta<br />
lode), Jânis Nîmanis (2. vieta<br />
tâllçkðanas stafetç, 8. vieta lodes<br />
grûðanâ), Jânis Indruðkeviès (19. vieta<br />
lode), Oskars Veidemanis (7. vieta<br />
lodes grûðanâ), Jânis Kreicbergs<br />
(12. vieta lodes grûðanâ), Gints<br />
Roþkalns (5. vieta 60 metros, 6. vieta<br />
tâllçkðanâ, 9. vieta lodes grûðanâ),<br />
Madars Smilga (20. vieta<br />
tâllçkðanâ), Raimonds Fridenbergs<br />
(6. vieta tâllçkðanâ), Gaidis Gailîtis<br />
(4. vieta tâllçkðanâ, 4. vieta 60 metros),<br />
Ivars Indruðkeviès (4. vieta<br />
60 metros).<br />
Auto stumðanâ Mçrsraga komanda<br />
5. vietâ – komandâ (Uldis Zaïkalns<br />
Grinbergs, Mârcis Krikauskis,<br />
Jânis Kuklis, Jânis Nîmanis).<br />
Basketbolâ vîrieðiem Kriðjânis<br />
Reinfelds, Oskars Veidemanis, Aigars<br />
Krikauskis paliek 11. vietâ, bet<br />
sievietes Madara Jansone, Elita<br />
Gûtðmite, Dita Upesjure, Lîva<br />
Roþkalne 8. vietâ.<br />
Volejbols – vîrieði Jânis Kuklis,<br />
Rolands Leja, Madars Smilga un<br />
Edgars Jansons 11. vietâ, sievietes<br />
Klinta Kûlîte, Lîva Roþkalne, Dita<br />
Upesjure 6. vietâ.<br />
Pentangâ Elita Grahoïska, Liene<br />
Barkâne, Jânis Bçrziòð un Ivars<br />
Indruðkeviès sasniegta 7. vieta. Individuâli<br />
visaugstâko vietu – 4. sasniedza<br />
Elita Grahoïska.<br />
Futbolâ Mçrsraga komandai<br />
2. vieta – Mârcis Krikauskis, Jânis<br />
Nîmanis, Jânis Indruðkeviès, Oskars<br />
Veidemanis, Edgars Jansons,<br />
Valts Roþkalns, Aigars Krikauskis,<br />
Dâvis Krikauskis, Artûrs Linde,<br />
Jânis Bçrziòð.<br />
Veiklîbas stafetç izcînîta 3. vieta<br />
– komandâ Madara Jansone, Dita<br />
Upesjure, Jânis Indruðkeviès, Jânis<br />
Kuklis, Jânis Nîmanis, Artûrs Linde.<br />
Stafetçs ìimençm Mçrsragu<br />
pârstâvçja èetras ìimenes. Visas<br />
èetras nostartçja godam, bet vairâk<br />
paveicâs Kreicbergu ìimenei, kurai<br />
viena 1. vieta, divas 2. vietas. Fridenbergu<br />
ìimenei 2. vieta.<br />
Roþkalnu ìimenei 5. un 6. vieta, bet<br />
Ratenieku ìimenei 8. vieta. Visu<br />
ìimeòu kopvçrtçjumâ Mçrsraga ìimenes<br />
ierindojâs 2. vietâ!<br />
Vasaras posma kopvçrtçjumâ<br />
starp visiem sporta veidiem<br />
Mçrsraga komanda iegûst 4. vietu.<br />
Jâpiebilst, ka treðajâ vietâ esoðajai<br />
Ìibuïu komandai ir vienâds punktu<br />
skaits ar mums, bet augstâku vietu<br />
– treðo, tâ iegûst pateicoties vairâk<br />
1. vietâm. Viòiem makðíerçðanâ<br />
un ìimeòu stafetçs uzvaras, mums<br />
vieglatlçtikâ. Þçl, bet ðoreiz tâdas<br />
nianses izðíir treðâs vietas likteni.<br />
Visa gada kopvçrtçjumâ atkal<br />
esam ceturtie, bet ðoreiz, kaut gan<br />
mazliet ar skumîgu smaidu, jo treðâ<br />
vieta bija patiesi tuva un aizsniedzama,<br />
esam visi priecîgi – starts patiesi<br />
padevies lielisks. Ceturtâ vieta komandai<br />
kopvçrtçjumâ ir lielisks rezultâts<br />
un vajadzçs pielikt lielas pûles<br />
nâkoðajâ gadâ, lai ðo rezultâtu vismaz<br />
atkârtotu. Paldies visiem Mçrsraga<br />
komandas sportistiem gan vasarâ,<br />
gan ziemâ, kas atrada laiku un spçku,<br />
lai pârstâvçtu savu novadu lielâkajâ<br />
sporta forumâ bijuðajâ Talsu novadâ.<br />
Visu sportistu un savâ vârdâ<br />
paldies Mçrsraga novada domei un<br />
tâs priekðsçdçtâjam Laurim Karlsonam<br />
ar ìimeni, kas atbalstîja ðo<br />
pasâkumu gan morâli, gan fiziski!<br />
Mçrsraga novada sporta organizators<br />
Ivars Indruðkeviès; 26455993<br />
e-pasts: ivars.indruskevics@mersrags.lv<br />
Vçstures interesentiem V. Lâèa „Kurzeme<br />
(1944–1945)”.<br />
Psiholoìisko un populârzinâtnisko darbu cienîtâjiem:<br />
A. Volkova „Dzîves paradoksi” un „Dzîves<br />
noslçpumi”, D. Franka „Rezonanses likums”, S. Godina<br />
„Veiksmes stratçìija” (kâ neatlaidîgi tiekties uz<br />
savu mçríi”, M. Bakingema „6 soïi uz izciliem rezultâtiem”<br />
(nosaki savas stiprâs puses un liec tâm<br />
strâdât).<br />
Aktuâla grâmata daudzâm daiïâ dzimuma<br />
pârstâvçm A. Karra „Kâ viegli nomest lieko svaru”.<br />
Rokdarbnieces ieinteresçjoða grâmata „Adîjumi visai<br />
ìimenei”.<br />
Skolu jaunieðiem, ko palasît vasaras brîvdienâs:<br />
G. Kreslçnere „Ðarlotes sapnis”, B. Blobela „Skolotâjâ<br />
iemîlçties nedrîkst”, E. Blaitona „Otrâ klase Melorija<br />
toròos” un V. M. Kota „Krçsla” (Filmas „Krçsla” ilustratîvs<br />
ceïvedis).<br />
Paðiem mazâkajiem lasîtâjiem: „Dzîvnieku<br />
ârste”, „Ðreks: ilgi un laimîgi” un S. Bçe „Troïïu<br />
grâmata”.<br />
Dâvinâtâs grâmatas: L. Lapsa „Kas ir Lembergs”<br />
un „Tûrisma un viesmîlîbas terminu skaidrojoðâ vârdnîca”.<br />
Visi interesenti ir mîïi gaidîti Mçrsraga bibliotçkâ!<br />
Bibliotçkas vadîtâja M. Petere<br />
Visas puíes uzziedçja,<br />
Papardîte neziedçja,<br />
Tâ ziedçja Jâòu nakti<br />
Zeltîtiem ziediòiem.<br />
Mçrsraga novada<br />
tûrisma uzòçmçjiem un<br />
sadarbîbas partneriem<br />
novçlu Lustîgu lîgoðanu!<br />
Lîgo!<br />
Mçrsraga novada<br />
Informâcijas centra vadîtâja<br />
Agnese Kreicberga<br />
Mçrsraga<br />
Tautas namâ<br />
Visu jûniju aplûkojama<br />
jaunâs, talantîgâs mâkslinieces<br />
ILZES ANNEMARIJAS<br />
JANKEVICAS<br />
(10 gadi)<br />
gleznu izstâde<br />
23. jûnijâ no plkst. 20.00<br />
LÎGO JÇGERLEJÂ<br />
Jautras un nopietni nenopietnas<br />
Jâòu izdarîbas<br />
koncertprogrammâ<br />
PIE DÂB’S KRÛT<br />
Un vçl:<br />
Sakoptâkâs sçtas saimnieku<br />
suminâðana.<br />
Lielais JÂÒU UGUNS-<br />
KURS ar neiztrûkstoðu sieru un<br />
alu.<br />
Mazajiem lçkâjamprieki atrakcijâs<br />
no 19.00.<br />
Jâòu nakts BALLÎTÇ lîdz<br />
rîta gaismai Tâlis un Çriks<br />
„dzîvajâ”.<br />
Meitâm un puiðiem ieeja vainagos.<br />
Pasâkumu atbalsta:<br />
SIA ABARIÒA IK ATVASÎTE<br />
25. jûnijâ plkst. 16.00<br />
Mçrsraga Baptistu draudze laipni<br />
aicina<br />
ASV Jaunieðu drâmas<br />
(mîmu) grupas<br />
izrâde<br />
DAÞÂDI PRINÈI<br />
„Ikviens no mums esam íçniòa<br />
bçrni, bet daïa no mums<br />
to nav atklâjuði”<br />
Ieeja brîva<br />
PATEICÎBA<br />
Mirdzumu acîs un mirdzumu<br />
dvçselç,<br />
Veselîbu paðâm un veselus mîïos,<br />
Laiku zvaigþòu skaitîðanâ,<br />
Mazus brînumus sirdî.<br />
Sakâm Lielu paldies skolotâjâm<br />
Aijai Misiíei un Zanei Alkðbirzei<br />
par jauki pavadîto nedçïu Dânijâ<br />
ko sagâdâjât mûsu bçrniem.<br />
6. klases vecâki ar ìimençm<br />
SLUDINÂJUMI<br />
Mçrsraga vidusskolâ no 2011. gada<br />
1. jûlija lîdz 2011. gada 3. jûlijam<br />
notiks Latvijas Bâriòtiesu<br />
Asociâcijas vasaras nometne,<br />
kurâ dalîbu òems 115 bâriòtiesu<br />
darbinieki no visas Latvijas.<br />
***<br />
Pçrk lietotu ðîferi. Tâlrunis<br />
27578771.<br />
***<br />
Pârdodu tukðu gâzes balonu par<br />
Ls 2,-. Zvanît pa tâlruni 26305252.<br />
Jânît’s pûta vara tauri<br />
Vârtu staba galiòâ,<br />
Lai sanâca Jâòa bçrni<br />
No maliòu maliòâm.<br />
Îpaðus sveicienus un<br />
laba vçlçjumus kopâ ar<br />
raþenu Jâòuzâïu puðíi<br />
sûtu visiem<br />
paðdarbniekiem,<br />
kolektîvu vadîtâjiem,<br />
pasâkumu dalîbniekiem,<br />
atbalstîtâjiem un skatîtâjiem!<br />
Lîksmu lîgoðanu un<br />
bagâtîgu svçtku galdu<br />
Jums ðais Saulgrieþos!<br />
Lustes jûras<br />
viïòu ðïakstos<br />
Laiks skrien vçja spârniem un<br />
lûk, vçl tikai aizvadît gada îsâko<br />
nakti, un jau klât Jûras svçtki!<br />
Ðogad jûs sagaida patiesi apjomîga<br />
programma visas dienas garumâ.<br />
Sniegðu tikai nelielu ieskatu.<br />
Pasâkumi sâksies no plkst. 6.30<br />
ar nu jau tradicionâlu “Neptûna<br />
kausa” izcîòu makðíerçðanâ un<br />
jautrâm sporta atrakcijâm skolas<br />
stadionâ. Kafejnîcâ “Pie Mârîtes”<br />
tiks izcînîts “Neptûna kauss”<br />
zolîtç, norisinâsies Mçrsraga kausa<br />
izcîòa pludmales volejbolâ. Rîta<br />
cçlienâ bûs iespçja ne tikai<br />
izbraukt ar kuìiem jûrâ, bet arî<br />
mazajiem pajandalçt Jçgerlejâ atrakcijâs<br />
un doties izjâdç ar zirgiem.<br />
Tautas namâ bûs iespçja<br />
aplûkot ar jûras tematiku saistîtas<br />
izstâdes, bet tirgus laukumâ – izvçrsties<br />
zivju, amatnieku un mâjraþotâju<br />
andelei. Pusdienlaikâ muzeju<br />
“Saieta namu” priecçs dejotâji,<br />
bet pârvaldç kopâ sanâks<br />
vecie jûras vilki. Pasâkumus Jçgerlejâ<br />
ievadîs motociklu parâde. Un<br />
tad jau plkst. 14.00 krastâ izkâps<br />
pats Jûras valdnieks ar savu svîtu!<br />
Jâpiezîmç, ka viòð ne tikai diþosies<br />
ar saviem zemûdens iemîtniekiem,<br />
bet arî suminâs makðíerniekus un<br />
atrakciju sportistus – uzvarçtâjus.<br />
Jûras svçtku koncertâ jûs priecçs<br />
grupa “Turaidas Roze”, îstu roku<br />
izbaudîsiet kopâ ar grupu “Opus<br />
Pro” un iepazîsiet vienu no pçdçjâ<br />
laikâ ekstravagantâkajâm grupâm<br />
“Triânas Parks”. Ballç varçsiet<br />
izdejoties “Tequila Band” un DJ<br />
mûzikas ritmos. Kâ jau minçju, ðis<br />
ir tikai ieskats svçtku programmâ,<br />
tâ ka sekojiet informâcijai afiðâs<br />
un internetâ.<br />
Un vçl, mçs dzîvojot starp ezeru,<br />
kanâlu un jûru, domâju, visi<br />
protam makðíerçt! Arî es iemetu<br />
âíi – jums ir iespçja nopelnît<br />
brîvbiïeti vakara pasâkumiem<br />
Jçgerlejâ! Kâ? Pavisam vienkârði!<br />
Kâ jau iepriekð minçju, Tautas<br />
namâ Jûras svçtku viesiem un<br />
mums paðiem bûs iespçja aplûkot<br />
ar ûdens tematiku saistîtas izstâdes.<br />
Ðobrîd savas kolekcijas apskatei<br />
ir sagatavojuði Reinis un Ilze<br />
Rozentâli. Arî jums taèu ir ko<br />
parâdît, vai ne?! Atnesiet savas kolekcijas<br />
uz Tautas namu lîdz 1. jûlijam<br />
un – brîvbiïete rokâ! Bet, ja<br />
jûs vairâk saista tehnika, piesakiet<br />
savu dalîbu motoparâdç lîdz 7. jûlijam,<br />
lai svçtku viesiem ir ko<br />
pabrînîties! Sarosîsimies, un Mçrsraga<br />
“Lustes jûras viïòu ðïakstos”<br />
izskançs pa visu piekrasti!<br />
Tautas nama vadîtâja<br />
Modrîte Katkovska<br />
zvaniet: 26690719<br />
rakstiet:<br />
tautasnams@mersrags.lv<br />
Sludinâjumus, reklâmu,<br />
vçstules pieòem novada domes<br />
sekretâre vai arî nosûtît uz<br />
avîzes e-pasta kastîti<br />
avize@mersrags.lv<br />
Iespiests<br />
Talsu tipogrâfijâ.<br />
Redaktors Andris Klçvers<br />
63235029<br />
26414554
Change language