Nr.19 - LBS

N R . 1 9 2 0 1 1 . G A D A A P R Ī L I S 

Būvinženieru kongress 

Biržas nams 

Energoefektivitāte 

Jumti 

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS 

www.lbs.building.lv 

Ventspils 

Kuldīga 

Liepāja 

Cena Ls 1,49 

Rīga 

Jelgava 

Valmiera 

Cēsis 

Madona 

Jēkabpils Rēzekne 

Daugavpils

Saturs 

Ievads 

Izbaudiet labāku dzīvi! 2 

Vai «gājputni» atgriezīsies? 3 

Aktualitātes 

LBS iesaistās ES projektos 4 

LBS biedri piedalās 4 

Jaunie biedri 4 

Gada inženieris 2010 6 

Konkurss Energoefektīvākā 

ēka Latvijā 7 

XXIII kongress 

Par godaprātu būvniecībā 8 

Gada labākā publikācija 15 

Apbalvojumi trīs nominācijās 16 

Vadība 

Valdes sēde 15. februārī 17 

Sekciju darbs 

Sekcijas un to vadītāji, kontakti 18 

Personība 

Būvkonstruktors – Jēkabpils Goda pilsonis 20 

Objekts 

Biržas ēkas jaunā dzīve 24 

Nozare ārpus modernām 

tehnoloģijām – restaurācija 26 

Konference 

Tiltu projektēšana un būvniecība 28 

Attīstība 

Ūdenssaimniecības izaicinājumi nākotnē 32 

“Būvinženieris” Nr. 19 (4. 2011.) 

Brīvais mikrofons 

Nejūgt zirgu aiz ratiem 35 


Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes 

sadaļas detalizēta izstrāde? 36 

3D modulācija – bāze energoefektīvu 

risinājumu izvēlei 40 

Reģionos 

Austrumlatvijas reģionālais 

daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē 42 

Iespējas 

Par būvniecības attīstību Latvijā 43 

Izglītība 

Mācības = konkurētspēja 46 

Tehnoloģijas 

Baltijas jūrā strādāja pasaulē 

modernākais zemūdens arkls 48 

Par tērauda jumtu seguma īpatnībām 50 

Tērauda profilētie elementi 

jumtiem un sienām 52 

Vai iespējams lēti iegādāties 

kvalitatīvu metāla jumtu? 54 

Dakstiņu kvalitātes testu poligoni 

visā pasaulē 56 

Jaunais inženieris 

Pats labākais notiek šodien 58 

Viedoklis 

Attīstīt vai likvidēt 62 

Žurnāls Būvinženieris 

Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība 

Redaktore Mārīte Šperberga 

Literārā redaktore Regīna Janmane 

Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska 

Latvijas Būvinženieru savienība 

K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012 

Tālrunis, fakss 67845910 

E-pasts: lbs@apollo.lv 

LBS internetā: www.lbs.building.lv 

LR UR reģistrācijas Nr. 000800022 

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2011 

Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju 

Citēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas 

Būvinženieru savienību obligāta 

Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs 

Uz vāka: Biržas ēka – Aizrobežu mākslas muzejs 

Mārītes Šperbergas foto 

Paldies šā numura ideju autoriem: Romānam 

Auniņam, Aivaram Caunem, Andrejam Kuzminam, 

Jānim Prauliņam, Mārtiņam Straumem, Silvijai 

Štrausai, Anitai Vanagai 

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā www.lbs.building.lv.

Ievads 


Izbaudiet 

labāku dzīvi! 

Vai «gājputni» 

atgriezīsies? 

Tagad daudzi runā par pozitīvo domāšanu, 

mudina veidot labāku dzīvi. Bet 

kā pie tās tikt? Domājot pozitīvi, mēs 

sākam saskatīt iespējas. 

Ir jāatbrīvojas no negatīvā, kas traucē 

dzīvot. Kā? Var pamācīties no dabas. 

Vai esat kādreiz redzējuši, kā pīles pēc 

kaujas noskurinās, tā nometot no sevis 

negatīvo? Protams, cilvēks nav ne 

putns, ne dzīvnieks. 

Un tomēr, domājot sliktas domas, mēs 

arī fiziski sākam slikti justies. Ja kāds 

visu laiku gaužas, ja nepārtraukti čīkst: 

to nevar izdarīt, to arī nevar, tad pēc 

katra šāda «es nevaru» jāsaka: «Nesaki, 

ko nevari; saki, ko vari!» Veiksme 

nāk tad, ja noturam domas uz pozitīva 

viļņa. Taču prasme domāt pozitīvi nedodas 

rokā viegli, īpaši jau krīzes situācijās. 

Ir nepārtraukti jātrenējas to darīt. 

Ja nevingrini prātu, tukšumu galvā 

uzreiz aizpilda bailes. Tātad, lai būtu 

veiksmīgs, ar sevi visu laiku jāstrādā, 

jātrenē sava domāšana. 

Mums katram ir zināšanas un darba 

iemaņas, bet rezultātu ietekmē noteikti 

apstākļi. Iedomājieties divus cilvēkus 

ar pilnīgi vienādu zināšanu līmeni un 

iemaņām. Kaut vai tie būtu dvīņi. Viņu 

veikums nekad nebūs vienāds, un darba 

rezultāts nebūs identisks. Kur ir āķis? 

Katram ir sava enerģija, attieksme un 

pārliecība par sevi. 

Piemēram, speciālistam ir izcilas tehniskas 

zināšanas un darba iemaņas, bet 

viņš slikti ietekmē kolektīvu. Ar negatīvu 

domāšanu cilvēks var kaitēt uzņēmumam 

pat tad, ja visu izdara perfekti. 

Piemēram, Lielbritānijā ik pēc pusgada 

vērtē darbiniekus, turklāt ne vien viņu 

tehniskās zināšanas un iemaņas, bet arī 

to, kā konkrētais darbinieks ietekmē 

pārējos. Vērojama pat tendence atbrīvot 

no darba izcilus speciālistus, ja viņi 

negatīvi ietekmē kolektīvu. 

Labās lietas jāplāno. Zemapziņa visu 

laiku meklē mērķi; ja tāda nav, tā automātiski 

paņem dominējošo domu. Ja 

vēlamies citu rezultātu, domas jāmaina. 

Vecie «instrumenti» nestrādā, ja 

visu laiku mēģinām tikt pie rezultāta 

vienā veidā. 

Vai esat gatavi ieguldīt pūles un enerģiju, 

lai izvirzītu mērķi un realizētu to, 

atbildētu sev uz jautājumiem: kāpēc; 

ko tas dos; kāpēc es to daru? 

Bet klāt ir pavasaris. Domājiet labas 

domas! Izbaudiet! Dariet labus darbus! 

Dzīvojiet labāk! Uzlādējiet sevi! 

Mārīte Šperberga, 

žurnāla Būvinženieris redaktore 

Tuvojas cerību laiks – pavasaris ar 

krāšņiem ziediem, putnu dziesmām un 

saulainām novakarēm. Vai tas atnesīs 

tik kāroto profesionālo darbu būvnieku 

– projektētāju un celtnieku – cunftei? 

To rādīs laiks. 

Nevienam nav noslēpums, ka 

2010. gads ir noslēdzies ar 23,6% kopējo 

un 24,9% ēku būvniecības apjomu 

kritumu salīdzinājumā ar 2009. gadu. 

Par vairāk nekā 30 tūkstošiem cilvēku 

jeb 45% ir samazinājies būvniecībā 

strādājošo skaits salīdzinājumā ar 

2006. gadu. Kas mēs būsim 2011. gada 

rudenī? Vai būvniecībā nebūsim pazaudējuši 

savu galveno bagātību – profesionālus 

celtniekus? 

Uz laiku var pietrūkt finanšu līdzekļu 

jaunai būvniecībai, var iestāties 

ekonomiski vājāko spēlētāju maksātnespēja, 

kas saistīta ar savstarpējo 

saistību nenokārtošanu, masveida 

darba zaudējumiem, bezdarbu. Ik pa 

brīdim mēs saņemam informāciju, ka 

mūsu kolēģi bezdarbnieki ir dabūjuši 

darbu Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā un 

Slovākijā, ka Vācijā pat veidojas profesionālāko 

latviešu viesstrādnieku 

kopienas. 

Rodas loģisks jautājums: vai mūsu 

«gājputni» pēc gadiem, kad būvniecība 

atkal tiks celta godā, meklēs ceļu uz 

dzimtajām mājām, vai arī mājas būs 

svešumā? 

Neesmu pesimists un nebūt negribu, lai 

mūsu kolēģi nokar galvas un padodas 

likteņa varai. Es ticu, ka jau 2011. gadā 

valstī iemācīsimies apgūt ieplānotos 

Eiropas Savienības fondu līdzekļus 

pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka radīsim 

reālas darba vietas profesijā strādājošajiem. 

Ko darīt, lai plāni ātrāk īstenotos? 

• Apvienot spēkus, izveidot tehniski 

un ekonomiski spēcīgākas firmas. 

• Papildināt savu kvalifikāciju un 

kompetenci, it sevišķi valodu prasmes 

un iemaņas darbam ar datoru. 

• Veidot profesionālas specializētas 

brigādes strādāšanai darbuzņēmēju 

statusā. 

• Ja tiek piedāvāts darbs, nemeklēt 

jaunus speciālistus, bet aicināt atpakaļ 

savus bijušos, darbā pārbaudītos 

kolēģus. 

Ja var ticēt mūsu valdībai, rīta blāzma 

ir samanāma. Rīts tuvojas! 

Ar pavasara novēlējumiem 

Mārtiņš Straume, 

valdes priekšsēdētājs 

 

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

Aktualitātes 


LBS iesaistās 

ES projektos 

Latvijas Būvinženieru savienība piedalījās 

Vides aizsardzības un reģionālās 

attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu 

finanšu instrumenta finansēto projektu 

atklātajā konkursā Sabiedrības izpratnes 

attīstīšana par siltumnīcefekta 

gāzu emisijas samazināšanas nozīmi 

un iespējām. 

2011. gada 31. martā Vides aizsardzības 

un reģionālās attīstības ministrijas 

valsts sekretāra vietniece, Investīciju 

departamenta direktore Vija Gēme, 

SIA Vides investīciju fonds valdes 

priekšsēdētāja Ilze Puriņa un LBS valdes 

priekšsēdētājs Mārtiņš Straume 

parakstīja līgumus par projektiem 24 

semināru cikla «Energoefektīva un vidi 

saudzējoša būvniecība – no plānošanas 

līdz realizācijai» īstenošana un 16 

publikāciju cikla «Energoefektīva un 

vidi saudzējoša būvniecība – no plānošanas 

līdz realizācijai» īstenošana 

žurnālā «Būvinženieris». Abu projektu 

realizācijas termiņš – viens gads. 

LBS biedri! 

Lūdzu, paziņojiet par savu 

darbavietu, telefonu, mājas adrešu, 

e-pastu maiņu 

Latvijas Būvinženieru savienībai 

K. Barona ielā 99, lit. 1a, 

LBS biedri 

piedalās 

No 9. līdz 11. februārim LBS biedrs, 

Starptautisko sakaru sekcijas dalībnieks 

Jevgēnijs Derkačs (Šveices 

uzņēmums Mageba SA) piedalījās 

starptautiskā konferencē Bridges Russia 

2011 Prāgā un nolasīja referātu 

par jaunumiem tiltu aksesuāru jomā. 

14. martā Aivars Caune nolasīja lekciju 

LLU Lauku inženieru fakultātes 

4. kursa studentiem par ēku un būvju 

tehnisko apsekošanu. 

Jaunie biedri 

Aigars Ulmanis, 

SIA Rīgas Restaurācijas Birojs 

valdes priekšsēdētājs (Rīga) 

Juris Grīnvalds, 

SIA SAKRET 

komercdirektors (Rīga) 

Zigurds Gutāns, 

SIA GeoConsultants 

būvinženieris (Rīga) 

Maija Šenfelde, 

RTU Inženierekonomikas un vadības 

fakultātes Tautsaimniecības un 

reģionālās ekonomikas institūta 

direktore (Rīga) 

Elmārs Drātnieks, 

Ogres novada pašvaldības komunālās 

nodaļas vadītāja vietnieks, 

būvinženieris (Ogre) 

Pēterim Mihailovam visu dzīvi patika 

koks. Jau ganos ejot, viņš mēģināja 

meistarot šo to no šā materiāla, vēlāk 

vēroja, kā lielie vīri būvē tiltus, kaut 

arī nelielus, bet no koka. Pēteris ļoti 

vēlējās kļūt par celtnieku. Kad sapnis 

īstenojās, viņš ilgus gadus nostrādāja 

Rēzeknes Celtniecības trestā. Bija 

gan pārvaldes, gan tresta galvenais 

inženieris. Pēterim Mihailovam bija 

gandarījums par daudziem uzceltajiem 

rūpniecības objektiem, un šajos 

gados viņš arī ļoti daudz iemācījās. 

Kādu laiku Pēteris Mihailovs bija 

Rēzeknes Celtniecības tresta direktors. 

Tad sekoja privatizācija. Nekāds 

pensionārs no Pētera gan nesanāca, 

taču pirms piecpadsmit gadiem viņš 

saprata, ka jāmācās strādāt mazāk. 

Pēteris Mihailovs sadarbojās ar SIA 

Celtniecības ražotne 5 un Rēzeknes 

14. arodvidusskolā mācīja topošos 

celtniekus. Pēterim Mihailovam patika 

darbs ar jauniešiem. Kaut arī 

Pēteris Mihailovs 

(1936. gada 11. jūlijs – 2010. gada 15. februāris) 

skolas vājās materiālās bāzes dēļ 

daļa audzēkņu nebija pārāk ieinteresēti 

aroda apgūšanā, viņš centās 

saprast jauniešus un, lai iemācītu 

viņiem jaunas prasmes, vasarās pats 

apmeklēja kursus Jelgavā par koka 

izmantošanu celtniecībā. Viņš uzskatīja, 

ka jāmācās visu dzīvi. 

Atpūtai Pēterim bija lauku mājas un 

bites. Tās bija viņa vaļasprieks. Līdz 

pat pēdējam savas dzīves brīdim 

Pēteris Mihailovs strādāja Rēzeknes 

Augstskolā, kur Dabas un inženierzinātņu 

katedrā pasniedza būvniecības 

tehnoloģiju un būvdarbu organizāciju. 

Viņš vadīja vairākus kvalifikācijas 

darbus (diplomdarbus). Augstskolā 

viņu vērtēja ļoti augstu, un studentiem 

viņš bija autoritāte. 

Pēteris Mihailovs regulāri filmēja 

studentu kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu 

un būvobjektus Rēzeknē. 

Būvniecības vēsture amatiera filmā 

Rēzeknē nu palikusi nepabeigta. 

Rīga, LV-1012, 

 

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv 

vai elektroniski: lbs@apollo.lv.

Aktualitātes 

Gada inženieris 2010 

17. martā svinīgā pasākumā tika godināti žurnāla Latvijas Būvniecība organizētā 

konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2010 laureāti. Konkurss notika jau trešo gadu, 

un šoreiz tas tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un kompānijām 

Caparol, Sakret un Ramirent. 

Konkursa pretendentus vērtēja žūrija, 

kuras sastāvā bija 13 būvniecības nozarē 

pazīstami eksperti, sabiedrisko organizāciju, 

plašsaziņas līdzekļu un citu 

jomu pārstāvji. «Atbalstām konkursu 

jau kopš tā pirmsākumiem un ik gadu 

pasniedzam specbalvu Kadru kalve uzņēmumam, 

no kura konkursā ir nominēts 

visvairāk speciālistu,» saka Juris Grīnvalds, 

Sakret komercdirektors. 

Konkursa Gada būvinženieris Latvijā 

2010 rezultāti 

Nominācija Gada projekta vadītājs 

Latvijā 2010 

Laureāts: 

Ainārs Leitēns, SIA RBSSKALS 

Atzinības balvas: 

Staņislavs Kumpiņš, SIA RE&RE 

Oļegs Haruta, SIA Merks 

Arnis Rītiņš, SIA RE&RE 

Nominācija Gada būvdarbu vadītājs 

Latvijā 2010 

Laureāts: 

Vitālijs Hrapovs, SIA Moduls-Rīga 


Raitis Kravalis, SIA Merks 

Juris Grodņa, SIA RE&RE 

Veicināšanas balva: 

Kaspars Siltumēns, SIA Energoremonts 

Rīga 

Nominācija Gada inženieris projektētājs 

Latvijā 2010 

Laureāts: 

Guntars Maļina, SIA Aqua-Brambis 

Nominācija Gada jaunais būvinženieris 

Latvijā 2010 

Laureāts: 

Romāns Basikirskis, SIA Firma L4 


Edgars Sivickis, SIA Skonto būve 

Pauls Ragainis, SIA RE&RE 

Lana Jūra, 

žurnāla Latvijas Būvniecība 

galvenā redaktore 

Sarmītes Livdānes foto 

Konkurss 

Energoefektīvākā 

ēka Latvijā 


Lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivātes 

jomā, Ekonomikas ministrija, 

Vides aizsardzības un reģionālās 

attīstības ministrija un žurnāls Latvijas 

Būvniecība izsludina konkursu Energoefektīvākā 

ēka Latvijā 2010. 

Žurnāla Latvijas Būvniecība redaktore 

Lana Jūra: «Prieks, ka liela mūsu sabiedrības 

daļa nopietni domā par energoefektivitātes 

jautājumiem. Par to liecina 

patiesi unikālas zema enerģijas patēriņa 

sabiedriskās un dzīvojamās mājas, kas 

tapušas un top Latvijā. Ceru, ka labie 

piemēri dos pozitīvu stimulu energoefektivitātes 

idejas attīstībai Latvijā.» 

Projektus konkursam var iesniegt piecās 

kategorijās: 

• Energoefektīvākā atjaunotā 

daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2010 

• Energoefektīvākā atjaunotā 

sabiedriskā ēka Latvijā 2010 

• Energoefektīvākā sabiedriskā 

ēka – jaunbūve 2010 

• Energoefektīvākā daudzdzīvokļu 

ēka – jaunbūve 2010 

• Energoefektīvākā vienģimenes ēka 

Latvijā – jaunbūve 2010 

Projektus konkursam var iesniegt līdz 

20. maijam. Konkursa nolikums publicēts 

organizatoru mājaslapās internetā: 

www.em.gov.lv, www.varam.gov.lv, 

www.latvijasbuvnieciba.lv. Lai saņemtu 

papildu informāciju, zvanīt vai rakstīt 

Lanai Jūrai (latvijasbuvnieciba@ 

lilita.lv) vai Inesei Bērziņai (inese.berzina@em.gov.lv, 

tālr. 67013240). 

 

Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv

Aktualitātes XXIII kongress 


Par godaprātu 

būvniecībā 

2011. gada 18. martā Latviešu biedrības namā notika Latvijas Būvinženieru savienības 

XXIII kongress. 

Kongresā tika vērtēta pašreizējā ekonomiskā 

situāciju būvniecībā valstī un 

meklēti ceļi izejai no krīzes, lai samazinātu 

augsto bezdarba līmeni un apstādinātu 

augošo būvfirmu maksātnespējas 

tendenci. 

Būvniecība visās pasaules valstīs vienmēr 

bijusi ekonomiskās izaugsmes 

indikators. Tās apjomu pieaugums liecina, 

ka sākas tautsaimniecības izaugsme, 

savukārt apjomu kritums rāda, ka 

krīze padziļinās. 

Kāda situācija būvniecībā Latvijā bija 

2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. 

gadu, un kas gaidāms šogad? 

«2011. gada 4. marta Ekonomikas ministrijas 

konferencē Kvalitatīva būvniecība 

2020 ekonomikas ministrs 

Artis Kampars uzsvēra, ka tautsaimniecībā, 

tostarp arī būvniecībā, vērojama 

krituma stabilizācija un pat neliels 

pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes 

dati par 2010. gadu parāda, ka 

būvniecības apjoms salīdzinājumā ar 

2009. gadu salīdzinošās cenās ir samazinājies 

par 23,6%, ēku apjoms – par 

24,9%, bet inženierbūvju apjoms – par 

22,3%. Tas tikai pierāda, ka būvniecībā 

diemžēl brīvais kritiens turpinās, un 

ar pašreizējo valsts nodokļu politiku ir 

pat grūti prognozēt, kad varam cerēt uz 

izaugsmi. Piecu gadu laikā mēs esam 

zaudējuši gandrīz 33 000 jeb 45,3% 

profesionālo celtnieku, par 45,8% ir 

samazinājusies strādnieku vidējā alga, 

bet jau 2009. gadā bruto peļņa samazinājās 

46,3 reizes salīdzinājumā ar 

2005. gadu,» pastāstīja LBS valdes 

priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. 

Mudina viesi 

Ekonomikas ministrijas Būvniecības 

un mājokļu politikas departamenta direktore 

Ilze Oša: «LBS ir sena vēsture, 

liela pieredze un autoritāte. Taču vienmēr 

ir bijusi ievērojama plaisa starp 

10 


11



būvniekiem un valsts vadību. Vēlētos, 

lai šodien valdībai netiktu atdresēts 

tik daudz kritikas, bet rastos konstruktīvi 

priekšlikumi, jo patlaban nozarē 

vērojama virzība uz augšu, ko cenšas 

sekmēt arī Ekonomikas ministrijas 

Būvniecības un mājokļu politikas 

departaments.» 

Latvijas Arhitektu savienības padomes 

priekšsēdētājs Andris Kronbergs: 

«Gan būvnieki, gan arhitekti ir strādājuši 

kopā, sevišķi likumdošanas jautājumos. 

Bet mūsu darbību varētu salīdzināt 

ar sengrieķu vislabāko arhitektu 

Daidalu. Viņš uzcēla labirintu, kurā 

pats tika ieslodzīts. Šis būvinženieru 

kongress ir darba kongress, kurā tiek 

noteikti būvniecības mērķi nākotnei. 

Arhitektu savienība patlaban strādā 

pie savas iekšējās vides sakārtošanas, 

profesionālo arhitektu prakses noteikumiem. 

Gribam panākt arhitektu vides 

kvalitatīvu funkcionēšanu. Taču sakarā 

ar to, ka dažas parādības un izteikumi 

rada bažas, vai nav apdraudēta pilsētplānošana 

Rīgā un pilsētas galvenā arhitekta 

institūcija, visas mūsu aktivitātes, 

publikācijas un ieteikumi ir un būs 

vērsti tikai un vienīgi uz demokrātiskas 

attieksmes pret pilsētvidi veidošanu un 

attīstību.» 

Žurnāla Latvijas Būvniecība redaktore 

Lana Jūra: «Pašreizējie apstākļi spiež 

būvniekus konkursos startēt ar dempinga 

cenām. Taču tas ir ceļš uz nekurieni. 

Par to katram vajadzētu domāt jau 

sākumā, nevis tad, kad piedāvātā cena 

neļauj uzbūvēt kvalitatīvu objektu. Te 

darbs būtu ētikas komisijai.» 

Iesaka būvinženieri 

Aivars Brambis: «Visus objektus, 

kam nepieciešama ekspertīze, vajadzētu 

reģistrēt vienotā reģistrā, lai pasūtītājs 

nevarētu atteikties no kritiskas 

ekspertīzes. Nepieciešamas izmaiņas 

iepirkumus regulējošajos likumos, lai 

valsts un pašvaldību objektos netiktu 

izmantots zemākās cenas kritērijs.» 

Raitis Gultnieks: «Turpmāk Latvijas 

Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija 

ziņos Latvijas Būvinženieru savienībai 

un Ekonomikas ministrijai par 

nekvalitatīviem projektiem un slikti 

veiktiem būvdarbiem. Taču pārkāpumus 

būvdarbos vajadzētu konstatēt 

būvuzraugam, nevis būvinspektoram.» 

Juris Mellēns: «Pašvaldībā izskatīšanai 

tika iesniegts būvprojekta ekspertīzes 

slēdziens, bez projekta. Tajā ir šāds 

teksts: «Pēc projekta trūkumu novēršanas 

rekomendē projektu akceptēt.» Pārāk 

bieži nākas sastapties ar šādiem neprofesionāliem 

ekspertīžu slēdzieniem. 

Kā tādi rodas? Cēlonis meklējams normatīvos, 

kur ir teikts, ka būvekspertīzi 

ir tiesīgs veikt jebkurš attiecīgi sagatavots 

speciālists. Varbūt Ekonomikas 

ministrija varētu precizēt un radīt šos 

noteikumus par būvprojektu ekspertīzi. 

Diemžēl Būvniecības likuma projekta 

gaita divu gadu garumā pierāda, 

12 


13



ka ministrijā ir augsti kvalificēti juristi, 

kas nevar uzrakstīt noteikumus par nozari, 

kuru viņi nepārzina un nesaprot. 

Patlaban attiecībā uz būvekspertīzi valda 

pilnīga bezatbildība. Jābūt speciālistu 

sertifikācijai. Jāizglīto gan būves 

pasūtītājs, gan apsaimniekotājs.» 

Sergejs Meierovics: «Ar katru dienu 

ekspertīzes slēdzieni ir arvien trakāki. 

Tā mums tiek realizēts dārgākais tilts 

pasaulē. Līdzīgi ir arī ar Nacionālo bibliotēku. 

Projekts vēl nebija izstrādāts 

pilnā apmērā, bet jau bija veikta ekspertīze. 

Neskatoties uz eksperta iebildēm 

gan par tehniskajiem risinājumiem, 

gan par izmaksām, projektu akceptēja. 

Amatpersonas tika sodītas. Valsts 

būvinspekcija likvidēta. Šī prakse turpinās. 

Vairākos valsts objektos, kuriem 

ir Eiropas finansējums, ekspertīzes 

slēdzieni ir nenopietni, ar ļoti dramatiskām 

sekām. Lūk, piemērs: eksperts 

dod pozitīvu atzinumu par veikalu 

Depo Liepājā, ko nodeva ekspluatācijā 

2009. gadā. 2011. gadā daļa no veikala 

konstrukcijām neizturēja sniega slodzi 

un sabruka. Ir pat tāds absurds, ka 

Dundagas pagastā būvinspektoram liek 

veikt būvekspertīzi. 

LBS līdz 31. martam jāiesniedz Saeimā 

grozījumi Būvniecības likumā. 

Likuma pieņemšana jāpanāk divu trīs 

mēnešu laikā. LBS kopā ar citām profesionālajām 

biedrībām valsts budžeta 

konsolidācijas ietvaros jāiesniedz valdībai 

priekšlikumi, piemēram, būvniecības 

nozari, kas izkaisīta vairākās ministrijās, 

nodot vienās rokās, nodibinot 

Būvniecības attīstības aģentūru.» 

Tālivaldis Keivs: «Eksperti ir zaudējuši 

godaprātu. Eksperts nav advokāts, 

kas atbalsta pasūtītāju. Viņam jābūt neatkarīgam, 

jādod neatkarīgs slēdziens. 

Kaut vai tāds piemērs. Būvē strādā 

vibroveltnis. Tas rada aptuveni četras 

balles stipras vibrācijas. Ēku konstrukcijas 

sāk plaisāt pie sešām ballēm. Eksperts 

uzraksta slēdzienu par labu ēkas 

apsaimniekotājam, proti, ka visas, arī 

20 gadu laikā radušās plaisas, norakstāmas 

uz šā vibroveltņa darbības rēķina. 

Eksperts uzraksta muļķības. Būsim 

taču godprātīgi!» 

Ivars Ulmanis: «Konkursos jāaizliedz 

piedāvājumus vērtēt pēc zemākās cenas. 

Būvniecības likumā ir noteikts, 

ka projekta sastāvā jābūt tāmei, taču 

tās neizmanto. Nepieciešama tāmju 

ekspertīze, tad varētu noteikt, vai tās 

atbilst šodienas cenu līmenim. Konkursos 

varētu būt piedāvājumi, kas no 

ekspertētās tāmes atšķirtos ne vairāk kā 

par 10 procentiem. 

Ētikas komisijā esam runājuši par pārkāpumiem, 

ko pieļāvuši būvinženieri. 

Iesniedziet pieteikumus par ekspertu 

neētisku rīcību, mēs tos izskatīsim.» 

Ar visiem kongresa materiāliem, 

14 


15



lēmumiem un prezentācijām – 

Būvniecība Latvijā un LBS laika 

posmā no 2010. gada 26. marta līdz 

2011. gada 18. martam (Mārtiņš 

Straume), SIA LBS – Konsultants 

2010. gadā un plāni 2011. gadam 

(Helēna Endriksone), Ilgtspējīgas 

būvniecības sistēma BREEM (Ainārs 

Pauniņš), Rīgas Celtniecības koledžai 

Mozaīka 

140 (Jevgēnijs Poļevojs), Likteņdārzs 

(Valda Auziņa), Projektēšanas kvalitāte 

(Aivars Brambis), Energoefektīvākā 

ēka Latvijā 2010 (Lana Jūra) – varat 

iepazīties www.lbs.building.lv sadaļā 

«kongresi/XXIII kongress». 


• Jūs esat paši labākie! Tā LBS valdes 

priekšsēdētājam Mārtiņam Straumem 

teica viens no kongresa viesiem, 

kas nedaudz bija uzkavējies Latviešu 

biedrības nama pirmā stāva foajē, kur 

būvinženieri pulcējās pirms kongresa. 

«Tāds fascinējošs satikšanās prieks! 

Tādas gaišas sejas var būt tikai harmonizētā 

domubiedru vidē.» 

• «Paldies jums, kolēģi, par to, ka pat 

šajā ekonomiskās krēslas periodā jūs 

tādi esat,» LBS biedriem saka Mārtiņš 

Straume. 

• Likteņdārzs. Jā, katrs no mums var 

pielikt roku piemiņas memoriāla tapšanā, 

aizvedot kaut vai vienu akmeni, 

iestādot kaut vai vienu koku, piedaloties 

kaut vai vienā talkā. 

• Palīdzība Japānai dzīvojamā fonda atjaunošanā. 

Sekojiet līdzi informācijai 

žurnālā Būvinženieris, un jūs uzzināsiet 

par iespējām. Pēc neoficiālas informācijas, 

saliekamo koka dzīvojamo māju piegādi 

Japānai jau uzsākušas Skandināvijas 

valstis un Vācija. 

• Mandatum Life. Piedāvājums ietver 

ne tikai piemērotākos investīciju risinājumus, 

bet arī pasākumus samaksāto 

nodokļu un citu ar veselības saglabāšanu 

saistīto maksājumu atgūšanai. 

• LBS reģionālās kopas. Ar LBS reģionālo 

kopu palīdzību plānots veikt 

būvniecības informatīvās sistēmas 

(BIS) ieviešanu un ekspluatāciju visos 

valsts novados. Lai ar LBS būvspeciālistu 

konsultatīvajiem pakalpojumiem 

nosegtu visu Latviju, nolemts izveidot 

kopas Tukumā un Aizkrauklē. 

Gada labākā 

publikācija 

LBS skates – konkursa Gada labākais 

zinātniskais darbs, mācību grāmata, 

publikācija par arhitektūru un būvniecību 

nominācijā Gada zinātniskais 

darbs būvniecībā par monogrāfiju Būvkeramikas 

izstrādājumi Latvijā (2009. 

g.) ar LBS Goda diplomu apbalvota Dr. 

oec. ing. Sandra Gusta. 

Nominācijā Gada mācību grāmata, 

metodiskais līdzeklis par metodiskajiem 

līdzekļiem Tērauda un tēraudbetona 

konstrukcijas. Eirokodeksi EC-3 

un EC-4 konstrukciju projektēšanai 

(2009. g.) un Metodiskais palīglīdzeklis. 

Monolīta betona konstrukciju projektēšana 

saskaņā ar EC-2 (2010. g.) 

ar LBS Goda diplomu apbalvots Dr. 

hab. sc. ing. Jānis Brauns, bet par grāmatu 

Būvniecība (VII sējums, 2010. g.) 

Dr. sc.ing. Juris Noviks. 

Ar LBS Atzinības rakstu apbalvota Dr. 

sc. ing. Lilita Ozola par metodisko 

līdzekli Koka konstrukciju aplēses un 

konstruēšana I: 1. un 5. Eirokodeksa 

pielietošana būvprojektēšanā (2008. 

g.) un autoru kolektīvs: Dr. hab. sc. 

ing. Juris Skujāns, Dr. hab. sc. ing. 

Uldis Iljins, Dr. sc. ing. Jānis Kreilis, 

Mg. sc. ing. Silvija Štrausa, Dr. sc. 

ing. Valentīns Buiķis, Andris Vulāns, 

Oļegs Kukuts par metodisko līdzekli 

Keramzītbetona bloki ar putupolistirola 

starpslāni. Rokasgrāmata. Metodiskie 

norādījumi projektētājiem un būvētājiem 

(2010. g.). 

Nominācijā Publikācija par būvniecību 

ar LBS Goda diplomu apbalvots Dr. sc. 

ing. Jānis Klētnieks, Dr. hab. sc. ing. 

Juris Smirnovs par grāmatu Būvniecības 

izglītība RTU 20 gados (2010. g.). 

Nominācijā Patents būvniecības tehnoloģijā 

ar LBS Goda diplomu apbalvots 

Dr. sc. ing., valsts emeritētais 

zinātnieks Videvuds Ārijs Lapsa par 

patentu Fasāžu siltināšanas panelis, 

tā izgatavošanas paņēmiens un sienu 

siltināšanas process (2009. g., patents 

Nr. 13963). 

16 


17


Vadība 


Apbalvojumi 

trīs nominācijās 

Katru pavasari Latvijas Būvinženieru 

savienība (LBS) saka paldies tiem saviem 

biedriem, kas daudzus sava mūža 

gadus ieguldījuši būvinženieru jaunās 

paaudzes apmācībā gan augstskolās 

kā pasniedzēji, gan būvfirmās kā 

darbaudzinātāji. 

Nominācijā Par mūža ieguldījumu 

būvniecībā apbalvoja: 

Juri Tervitu, 

SIA LBS – Konsultants, 

Andri Šteinertu, 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 

Juri Noviku, 

Rīgas Tehniskā universitāte, 

Anatoliju Gulbi, 

AS Ceļuprojekts. 

Nominācijā Par jauno būvinženieru 

sagatavošanu apbalvojumu saņēma 

Andris Veinbergs, 

SIA Knauf. 

Nominācijā Labākais 

darbaudzinātājs apbalvoja: 

Valdi Uzariņu, 

SIA Restaurators, 

Intu Kalēju, 

SIA Būves un būvsistēmas, 

Valteru Celmiņu, 

SIA Celmiņa būvkonstrukciju 

projektēšanas birojs, 

Bruno Fībigu, 

SIA Būvalts. 

Valdes sēde 

15. februārī 

Valdes sēdē tika runāts par novadu piesaisti LBS reģionālajām kopām, par 

to, kuri LBS biedri pelnījuši apbalvojumus Par mūža ieguldījumu būvniecībā, 

Par ieguldījumu jauno būvinženieru sagatavošanā un Labākais darbaudzinātājs, 

ko paredzēts pasniegt LBS XXIII kongresā. Sēdē tika pārspriesta 

Būvniecības likuma projekta virzība, jautājumi, ko vēlams izskatīt LBS XXIII 

kongresā. Valdes locekļi uzklausīja informāciju par Likteņdārza programmas 

virzību un LBS plānoto līdzdalību tajā, izteica priekšlikumus žurnāla Būvinženieris 

aprīļa numuram. 

LBS valdes sēdē piedalījās būvniecības 

informatīvās sistēmas (BIS) 

izstrādes nodaļas vadītājs Jānis Zandbergs. 

Viņš pastāstīja par BIS mērķiem 

un iespējām, kas pašlaik datorsistēmā 

ir sakārtots, izmantojot spēkā 

esošo likumdošanu. 

Reģionālo kopu vadītāja Vaira Ronimoisa 

bija sagatavojusi informāciju, 

cik LBS biedru un cik sertificētu 

būvinženieru dzīvo dažādos Latvijas 

novados. Valde nolēma aktīvākos iesaistīt 

reģionālo kopu darbā vai pat 

veidot jaunas kopas, piemēram, Aizkrauklē 

un Tukumā, lai LBS biedriem 

nodrošinātu operatīvāku informācijas 

apriti un darba iespējas. Mārtiņš 

Straume informēja valdi, ka Būvindustrijas 

nevalstisko organizāciju koordinācijas 

centra prezidijs sagatavojis 

vēstuli par Būvniecības likumprojektu 

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai 

Āboltiņai, Saeimas Tautsaimniecības, 

agrārās, vides un reģionālās politikas 

komisijas priekšsēdētājam Andrim 

Bērziņam un ekonomikas ministram 

Artim Kamparam. 

Vairāk: 

www.bis.gov.lv un 

www.em.gov.lv 

sadaļā Būvniecība. 



18 


19

Sekciju darbs 

Latvijas Būvinženieru savienības 

sekcijas un to vadītāji, kontakti 

Kurators Mārtiņš Straume 

t. 29235000 

zig@ml.lv 

Sabiedrisko attiecību sekcija 

Vadītāja Mārīte Šperberga 

t. 29468382 

marite.sperberga@inbox.lv 

Kurators Raimonds Eizenšmits 

t. 29209672 

unijum@latnet.lv 

Starptautisko sakaru sekcija 

Vadītājs Aivars Caune 

t. 29416045 

acdsa@inbox.lv 

Izglītības sekcija 

Vadītāja Silvija Štrausa 

t. 26596552 

silvija.strausa@llu.lv 

Vietnieki: 

Ludmila Okoloviča 

t. 29403803 

ludmila.okolovica@inbox.lv 

Juris Rihards Naudžuns 

t. 29282607 

juris.naudzuns@inzenierbuve.lv 

Jauno speciālistu sekcija 

Vadītājs Guntars Šterns 

t. 29226064 

guntars.sterns@bbs.lv 

Būvniecības zinātnes sekcija 

Vadītājs Ilgvars Niedols 

t. 29267592 

imink@imink.lv 

Būvprojektēšanas sekcija 

Vadītājs Jānis Prauliņš 

t. 29407955 

janis.praulins@buveforma.lv 

Uzņēmēju sekcija 

Vadītājs Aldis Fromanis 

t. 29134209 

aldis.fromanis@inbox.lv 

Vietnieki: 

Aldis Grasmanis 

(projektēšana) 

t. 29404391 

aldis@bkb.lv 

Aigars Ulmanis (būvniecība) 

t. 29364805 

aigars.ulmanis49@gmail.com 

Kuratore Helēna Endriksone 

t. 29297583 

helena@lbskonsultants.lv 

Arhitektūras un pilsētbūvniecības 

sekcija 

Vadītāja Rūta Krūskopa 

t. 29548321 

ruta.kruskopa@grafx.lv 

Vietnieki: 

Viesturs Briedis (arhitektūra) 

t. 29453114 

viesturs.briedis@arho.lv 

Ija Niedole (pilsētbūvniecība) 

t. 29209105 

imink@imink.lv 

Sporta un atpūtas sekcija 

Vadītājs Andrejs Magaznieks 

t. 29220852 

magaznieks@buvalts.lv 

Kurators Tālis Straume 

t. 29237390 

straume@celuprojekts.lv 

Likumdošanas sekcija 

Vadītājs Ilmārs Leikums 

t. 29520009 

ilmars.leikums@bcezerparks.lv 

Vietnieki: 

Alberts Krols (ēkas) 

t. 29229788 

alberts.krols@inbox.lv 

Vilnis Puļķis (ugunsdrošība) 

t. 29221671 

vp68@inbox.lv 

Būvniecības tehnoloģijas sekcija 

Vadītājs Eduards Raubiško 

t. 29238332 

eduards.raubisko@riga.lv 

Transportbūvju sekcija 

Vadītājs Anatolijs Gulbis 

t. 26555776 

gulbis@celuprojekts.lv 

Vietnieks Jānis Klismets 

t. 29237597 

janisk@celuinzenieri.lv 

Publisko iepirkumu sekcija 

Vadītājs Juris Mellēns 

t. 26398306 

juris.mellens@valmiera.lv 

Vietnieks Edvīns Pārups 

t. 29468433 

Inženierbūvju sekcija 

Vadītājs Aivars Brambis 

t. 29204389 

abr@aqua-brambis.lv 

Apsveicam 

jubilārus 

Tieši tas, ka neviens mirklis 

vairs neatkārtosies, piešķir 

dzīvei tās apbrīnojamo 

vienreizību. 

(E. Dikinsone) 

martā 

Imantu Uzkliņģi 

Igoru Ponomarjovu 

Jāni Bidzānu 

Aivaru Cauni 

Jāni Rutkovski 

Ēriku Kiršteinu 

Ivanu Dužku 

Romānu Neilandu 

Ingrīdu Ekloni 

Māru Cimdiņu 

aprīlī 

Aristīdu Jansonu 

Līgoni Jostiņu 

Andri Gaili 

Pēteri Āronieti 

Juri Bērziņu 

Oļegu Apoļski 

Gunāru Jakuboviču 

Jāni Indusu 

Juriju Gorodjanski 

20 


Par jubilāriem lasiet 

www.lbs.building.lv

Personība 


Būvkonstruktors – 

Jēkabpils 

Goda pilsonis 

Neskatoties uz cienījamo gadu skaitu, joprojām darbīgs ir Jēkabpilī ļoti cienīts 

būvinženieris Jānis Kikusts. Pēc Latvijas Valsts universitātes beigšanas viņš strādāja 

par būvdarbu vadītāju, pēc tam par konstruktoru AS Komunālprojekts Jēkabpils 

nodaļā. Aktīvās darba gaitas beidza galvenā konstruktora amatā, taču 

joprojām veic būvprojektu ekspertīzes, konsultē vietējos būvuzņēmējus sarežģītos 

gadījumos, veic konstrukciju apsekošanu, sagatavo mezglu risinājumus. Jānis 

Kikusts izstrādāja būvprojekta konstruktīvo daļu un veica būvuzraudzību un 

autoruzraudzību Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Viņam 

piešķirts Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukums. 

Cik vien Jānis Kikusts sevi atceras, viņš 

allaž kaut ko meistarojis. Ganu gaitās 

obligāti līdzi tika ņemts kabatas nazis. 

Sākumā zēns grieza kārklu stabulītes, 

tad meistaroja kaķenes un citus puikām 

nepieciešamus rīkus, vēlāk uzmodelēja 

veselu lidmašīnu armiju un vilciena 

lokomotīvi. Pamatskolas gados Jānim 

Kikustam par mīļāko priekšmetu kļuva 

matemātika, jo tēvs atklāja teksta uzdevumu 

risināšanas noslēpumus. Bija 

prieks par veiksmīgi atrastajām atbildēm. 

Vēlāk viņš ar vislielāko aizrautību 

risināja ģeometrijas uzdevumus. 

Vidusskolas 10. klasē Jānis Kikusts 

izlēma, ka vēlas kļūt par inženieri celtnieku 

un būvēt mājas. 

No studiju gadiem visspilgtāk atmiņā 

palikuši divi pasniedzēji: K. Gailis, 

kas lasīja lekcijas būvmehānikā, un I. 

Melderis, kura vadībā studenti apguva 

koka konstrukcijas. Viņi prata studentus 

ieinteresēt par saviem mācību priekšmetiem. 

Pēc studijām pirmos trīs gadus 

Jānis Kikusts strādāja Jēkabpilī par būvdarbu 

vadītāju. Viņš bieži tikās ar Jēkabpils 

projektētājiem, līdz tika uzaicināts 

strādāt Jēkabpils projektu un tāmju birojā, 

kas vēlāk pārveidojās par projektēšanas 

institūta Latkomunprojekt (tagad AS 

Komunālprojekts) Jēkabpils nodaļu. Jānis 

Kikusts bija inženieris konstruktors. 

Šajā darbā viss tik tiešām bija atkarīgs 

vienīgi no paša – bija zīmulis, papīrs un 

dzēšgumija, bija dots uzdevums, atlika 

vien atrast vislabāko risinājumu. Komunālprojektā 

Jānis Kikusts nostrādāja 

līdz aiziešanai pensijā 1993. gadā. 

«Visus šos gadus mana būvmehānikas 

pasniedzēja Gaiļa Celtnieka rokasgrā- 

mata būvmehānikā bija arī mana rokasgrāmata,» 

saka Jānis Kikusts. 

Projektēšanas institūta Komunālprojekts 

darbības joma bija dažādu ēku 

kapitālie remonti, tagad tos sauktu par 

rekonstrukcijām un jaunbūvēm. Te pavērās 

plašas iespējas dažādu konstrukciju 

izpētē un iespējamo pastiprinājuma 

variantu meklējumos. Bieži vien bija 

nepieciešams atsevišķiem mezgliem 

rast individuālus risinājumus, kas vienlaikus 

apmierinātu gan prasību pēc izturības, 

gan konstruktīvās un estētiskās 

prasības. Ja izdevās sekmīgi apvienot 

visus šos nosacījumus, Jānis Kikustam 

bija gandarījums par paveikto. Tiekšanās 

uz ideālu individuālu mezglu konstrukcijas 

risinājumu arī ir saistošākais 

konstruktora profesijā. 

Vai nācies piedzīvot brīžus, kad iekšējais 

zirgs nenes tik strauji, kā gribētos? 

Ko darījāt, lai tomēr nesašļuktu? 

Mans sākotnējais dzīves plāns būvēt 

īpašas ēkas atdūrās pret skarbo padomju 

laika īstenību, bet tas manī neradīja 

vilšanos profesijas izvēlē – kļuvu par 

projektētāju. Kad deviņdesmito gadu 

sākumā projektēšanas darbi strauji gāja 

mazumā, aizgāju pensijā, taču saikne 

ar celtniecības organizācijām un projektētājiem 

nepārtrūka. Jutu, ka uzkrātā 

pieredze vēl ir noderīga. LBS nokārtoju 

eksāmenu un ieguvu sertifikātus būvju 

konstrukciju projektēšanā un ekspertīzē, 

tie tagad pagarināti līdz 2015. gadam. 

Vai jums ticis vieglais vai grūtais ceļš? 

Esmu kara laika bērns un jau bērnībā 

sapratu, ka nav tikai vieglais vai grūtais 

ceļš. Mūsu ceļš vienmēr ir mainīgs, un, 

domāju, tāds arī būs. 

22 


23

Personība 


Vai kaut ko esat darījis par spīti, līdz 

galam? 

Konstruktora profesijā neko nevar darīt 

par spīti, līdz galam. Nevar strādāt izolēti 

un nerēķināties ar citu speciālistu 

domām, bet konstruktoriem nekad nerodas 

strīdi, jo visu izšķir pierādījumi 

ar aprēķiniem. 

Kādas trīs lietas jums saistās ar savu 

jaunību? 

Aizraušanās ar sportu: volejbols, dambrete, 

šahs. Neatlaidība un pienākuma 

apziņa skolā. Studiju gados neatlaidību 

stiprināja arī nepieciešamība vienmēr 

saņemt stipendiju. 

Kā jūs ietekmējuši citi? 

Ģimenē mani ietekmēja vecāki, skolā 

– skolotāji, protams, ne visi vienādi. 

Esmu centies izvairīties no sliktas ietekmes. 

Neesmu darījis to, ko negribēju, 

lai tikai līdzinātos citiem. Domāju, 

tas man ir izdevies. 

Kas sagādā prieku? 

Pirmām kārtām ģimene, mazmeitas, 

protams, labi padarīts darbs. 

Kādām grāmatām dodat priekšroku? 

Labprāt lasu populārzinātniskas grāmatas 

un žurnālus, piemēram, par astronomiju. 

Pirmā lielākā grāmata, ko patiešām 

atceros no bērnības, ir Kaudzīšu 

Mērnieku laiki. Vēl tagad reizēm ienāk 

prātā romānā lasītie trāpīgie izteicieni, 

jo arī ne tik sen mēs pārdzīvojām savus 

mērnieku laikus. 

Miniet trīs savas labākās īpašības. 

Kura no tām visvairāk palīdzējusi 

dzīvē? 

Neatlaidība, mērķtiecība, aizrautība. 

Un tieši neatlaidība man vienmēr ir palīdzējusi. 

Kāpēc trīs lietas ir labas? 

Jau Bībelē minētas trīs labas lietas: 

ticība, cerība, mīlestība. Neko labāku 

nevaru iedomāties. 

Kurā laika posmā vēlētos padzīvot 

ilgāk? 

Visilgāk būtu vēlējies padzīvot pēdējā 

aktīvā darba posmā, jo tad sajutu, ka šo 

to jau varu. 

Kas jums visvairāk krīt uz nerviem? 

Paviršība. 

Ja nebūtu tas, kas esat... 

Tā būtu vislielākā neveiksme manā 

mūžā. 

Kādi ir jūsu vakari, nedēļu nogales, 

brīži, kad nedomājat par būvniecību? 

Vakaros obligāti noskatos Panorāmu, 

lasu grāmatas par ievērojamu cilvēku 

dzīvi, vēsturiskus romānus. Vasarā 

labprāt uzturos savā dārza mājā pie 

ezera, ko pats projektēju un būvēju. 

Patīk dārza darbi, svaigs gaiss. Agrāk 

ar aizrautību piedalījos dažādos sporta 

pasākumos, spēlēju volejbolu, jaukas 

atmiņas saistās ar kādreizējiem Komunālprojekta 

sporta svētkiem. 

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības 

departamenta direktors, 

būvinženieris Raits Sirmovičs: 

«Ar Jāni Kikustu iepazinos 1976. gadā. 

Es biju tikko beidzis celtniecības inženiera 

studijas un uzsāku darba gaitas 

toreizējā projektēšanas institūta Latkomunprojekt 

Jēkabpils nodaļā. Jānis 

Kikusts bija nodaļas galvenais konstruktors. 

Tolaik man bieži nācās lūgt 

padomu. Jānis Kikusts vienmēr bija 

iecietīgs pret jaunākajiem kolēģiem, 

palīdzēja atrast pareizos konstruktīvos 

risinājumus. Tolaik apbrīnoju kolēģa 

dziļās teorētiskās zināšanas un lielo 

praktiskā darba pieredzi, viņa lielisko 

grafiku, izstrādājot rasējumus. Jānis 

Kikusts nekad neuzsvēra savu pārākumu, 

bet jautājumus apsprieda kā līdzīgs 

ar līdzīgu. Tolaik Jēkabpils nodaļā darbu 

uzsāka daudz jauno būvinženieru, 

un Jānis visiem bija lielisks, pacietīgs 

darbaudzinātājs. Tieši viņš izskoloja 

Jēkabpils nodaļas jauno inženieru 

paaudzi. Jēkabpils pilsētas un arī visa 

reģiona būvnieku vidū Jānis ir neapšaubāma 

autoritāte. Jānis Kikusts ir 

izstrādājis konstruktīvo daļu daudzām 

nozīmīgām Jēkabpils jaunbūvēm, bet 

īpaši daudz viņš darbojies ēku rekonstrukciju 

un kapitālo remontu jomā. Pateicoties 

Jāņa rastajiem risinājumiem, 

daudzas ēkas sākušas tikpat kā jaunu 

dzīvi.» 

Būvinženieris Alberts Barkāns: 

«Kad pirms gandrīz 30 gadiem iepazinu 

Jāni, viņš jau bija speciālists ar lielu pieredzi 

un plašām zināšanām. Pārsteidzoši 

šķita tas, ka Kikusta kungs spēja rast risinājumus 

un pieņemt lēmumus dažādās 

būvniecības situācijās. Uz jebkuru jautājumu 

viņš varēja sniegt atbildi, saprotami 

izskaidrot un pamatot savu redzējumu. 

Varēja just, ka būvniecības projektēšana 

ir viņa sirdslieta, zināšanas ir mērķtiecīgi 

apgūtas un krātas. Aizkustinoši, ka Jānis 

ar pietāti atcerējās savus pasniedzējus 

augstskolā un joprojām kā palīgmateriālus 

izmantoja savas studiju laika lekciju 

konspektu klades. Tie bija kārtīgi un rūpīgi 

pieraksti, formulas saprotamas un 

joprojām izmantojamas. Mudinot mūs 

atrast optimālos konstruktīvos risinājumus, 

Jānis mēdza teikt: «Uzbūvēt var 

visu, jautājums tikai, cik tas maksās.» 

Jānis vienmēr ir atsaucīgs, pieejams 

un atvērts katram, kam nepieciešama 

palīdzība.» 

SIA Jēkabpils PMK valdes priekšsēdētājs 

Uldis Helmuts Putniņš: 

«SIA Jēkabpils PMK kolektīvs ir patiesi 

gandarīts, ka ilgus gadus mūsu sadarbības 

partneris ir projektētājs konstruktors 

Jānis Kikusts. Gan uzņēmuma 

pašreizējie darbinieki, gan arī tie, kas 

strādāja uzņēmumā līdz 1993. gadam, 

vēl šodien ar labu vārdu atceras viņu. 

Jānis Kikusts joprojām sniedz savu atbalstu 

un zināšanas visiem, kam tas ir 

nepieciešams. Mums vairākkārt bijusi 

nepieciešamība sarežģītu projektēšanas 

jautājumu risināšanā pieaicināt par 

ekspertu tieši Kikusta kungu. Viņš ir Jēkabpils 

patriots un projektējis daudzas 

Jēkabpils ēkas. Viena no lielākajām viņa 

iecerēm bija uzbūvēt Jēkabpilī jaunu, 

skaistu, modernu dievnamu. Šī iecere 

tika realizēta, un nu Krustpils visaugstākajā 

vietā majestātiski slienas Vissvētās 

Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 

Tiešs, atklāts un taisnīgs – tādu mēs pazīstam 

Jāni Kikustu. Savu darba mūžu 

viņš atdevis vienai no sarežģītākajām 

nozarēm – būvniecībai. Viņa dzīves 

pieredze un padoms ne vienam vien 

jaunam cilvēkam palīdzējuši dzīvē saskatīt 

īstās vērtības.» 

Anita Vanaga, Mārīte Šperberga 

Jāņa Lāča foto 

24 


25

Objekts 


Biržas ēkas 

jaunā dzīve 

Pēc trīs gadu ilgas atjaunošanas un pārbūves Rīgas Biržas ēka šogad augustā 

tiks atklāta apmeklētājiem kā Ārzemju mākslas muzejs. Latvijas Būvinženieru savienības 

biedri namu apmeklēja 2009. gada vasarā, par ko Būvinženieris rakstīja 

septembra numurā (Nr. 12), nu sekoja ēkas otrais apciemojums. 

Nama pārbūve un restaurācija ir viens 

no lielākajiem VAS Valsts nekustamie 

īpašumi realizētajiem investīciju 

projektiem. Būvdarbi tika sākti 

2008. gada maijā, un tajos bija plānots 

ieguldīt 15,63 miljonus latu. Būvniecības 

ģenerāluzņēmējs ir pilnsabiedrība 

RBSSKALS un RBSSKALS Būvvadība. 

Projekta vadītājs – Jānis Lāčaunieks, 

atbildīgais būvdarbu vadītājs – Varis 

Cesbergs. 

Ēkas rekonstrukcija notiek pēc SIA Arhitektoniskās 

izpētes grupa arhitektes 

Liesmas Markovas izstrādātā projekta. 

Būvkonstrukcijas izstrādāja SIA Celmiņa 

būvkonstrukciju projektēšanas birojs. 

Būvkonstruktors būvdarbu laikā – Igors 

Putniņš no SIA BKB. Būvuzraudzības 

grupas vadītājs – Juris Gailis. 

Biržas ēkas iekšpagalms ieguvis stikla 

pārsegumu. Atjaunotas un vēsturisko 

izskatu atguvušas arī tās telpas, kas savulaik 

tika nopostītas ugunsgrēkā. Par 

restaurāciju atbild SIA RE&RE un tās 

meitasuzņēmums ReRe04. Restaurācijas 

procesā tika piesaistīti arī speciālisti 

no Vācijas, Itālijas un Polijas, kas specializējušies 

marmora restaurācijā. 

Ēkas platība pirms rekonstrukcijas 

bija 4200 m 2 , tagad tā palielinājusies 

līdz 5500 m 2 . Pats grūtākais bija biržas 

vajadzībām būvēto ēku pārveidot par 

muzeja ēku, saglabājot tās oriģinalitāti. 

Kaut kādā mērā pat žēl, ka vienu 

mākslu – greznās sienas – aizsegs cita, 

atsevišķas detaļas netika atjaunotas, 

jo bija jāpielāgojas muzeja specifikai. 

Atjaunoti netika arī lielie spoguļi un 

greznās lustras augšējā stāva zālēs, jo 

ekspozīcijas paredz citu apgaismojuma 

specifiku. Taču var droši apgalvot, ka 

Rīga un Latvija ieguvusi namu, ar kuru 

lepoties. 


26 


27

Objekts 


Nozare ārpus modernām tehnoloģijām – 

restaurācija 

Restaurācijas izpildes tehnoloģijas un 

metodika nemainās strauji, drīzāk gadu 

gaitā lēnām pilnveidojas. Goda vietā šajā 

nozarē gadsimtiem ilgi turas meistaru 

roku darbs. RE&RE ir viens no retajiem 

Latvijas uzņēmumiem ar pietiekamiem 

resursiem plaša profila ēku un interjeru 

restaurācijas īstenošanā atbilstoši kvalitātes 

standartiem un restaurācijas ētikas 

principiem, piesaistot Latvijā un ārzemēs 

atzītus profesionāļus. Zināmākie 

uzņēmuma RE&RE restaurētie objekti: 

Latvijas Nacionālā teātra interjers, Vācijas 

vēstniecības ēka Latvijā, Latvijas 

Banka, Saeimas nams, Mazā ģilde, Francijas 

Kultūras centrs, M. Čehova Rīgas 

Krievu teātris, trīs gadu garumā restaurācijas 

darbi tiek vadīti Biržas ēkā. Vērtējot 

Biržas ēkā veiktos darbus no apjoma un 

sarežģītības aspekta Latvijas kontekstā, 

veikums uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 

tūlīt aiz Rundāles pils un 

LNO ēkas. RE&RE Rīgas Biržā izpilda 

komplicētas restaurācijas, restaurācijas, 

daļējas restaurācijas un rekonstrukcijas 

darbus iekštelpās, kā arī būvgaldniecības 

izstrādājumu – logu ar oriģinālo stiklojumu, 

durvju un sienu paneļu – restaurāciju. 

Ēkas rekonstrukcijas projekta autore 

ir SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitekte 

Liesma Markova. 

«Plašas zināšanas, pieredze, amata prasme 

ir labākie restauratoru palīgi daudzos 

gadījumos, lai priekšmetam vai virsmai 

atdotu oriģinālo vēsturisko izskatu. Pēc 

izpētes darbu veikšanas un vēsturiskās 

«matricas» fiksācijas profesionāļi 

pieņem lēmumu par darbu turpmāko 

metodoloģiju – restaurāciju vai rekonstrukciju. 

Biržā atsevišķās vietās esam 

atstājuši nelielus atsegtus daudzo slāņu 

fragmentus kā uzskatāmu liecību darbu 

apjomam – tie var būt pat 5–11 dažādu 

toņu uzslāņojumi vairāku milimetru biezumā, 

kas darbu veikšanas procesā rūpīgi, 

pamatā ar skalpeli, ir noņemti,» stāsta 

RE&RE restaurācijas projektu vadītājs 

Roberts Veco-Vecums. 

Biržas ēkā ir restaurēts ievērojams apjoms 

interjera detaļu un elementu, monumentālās 

glezniecības un tēlniecības 

darbi, mākslīgā marmora apdare, koka 

apdares elementi un būvelementi, kamīni 

un krāsnis, restaurēto priekšmetu vidū ir 

gaismekļi, spoguļu rāmji, pulksteņi, akmens 

izstrādājumi. Piektajā stāvā administrācijas 

telpās grīdas klājuma segums 

veidots no 150 gadu veciem kokmateriāliem, 

sazāģējot grīdas dēļos vecās Biržas 

ēkas jumta pārseguma sijas, ko nācās demontēt, 

veidojot jauno jumta izbūvi un 

ātriju ar virsgaismu. 

Mākslīgās marmora tehnikas 

izmantojums Biržas ēkā 

Mākslīgā marmora tehnikā veidotās 

(Itālijā – scagliola, Vācijā – stuckmarmor) 

sienu apdares tika restaurētas, 

«reģenerējot» atsevišķus ugunsgrēkā 

bojātus sienu fragmentus vai veidojot no 

jauna plašus sienu paneļus pirmā un otrā 

stāva zālēs. Tehnika kā māksliniecisks 

paņēmiens radusies pirms vairāk nekā 

1000 gadiem, piedzīvojusi uzplaukumu 

Itālijā 17. gadsimtā un tālāk izplatījusies 

visā Eiropā. Latvijā mākslīgā marmora 

tehnika izmantota Rundāles pilī, Latvijas 

Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā 

mākslas muzejā, dažos Vecrīgas namos. 

Kvalitatīvu mākslīgā marmora virsmu 

no dabiskā marmora atšķirt iespējams 

tikai pēc taustes: dabiskā marmora virsma 

ir auksta, mākslīgā marmora – silta. 

Vizuāli atšķirības nav pamanāmas. Savulaik 

tehnikas lietpratēji skopi dalījās 

amata noslēpumos, mūsdienās jau iespējams 

teorētiski un praktiski izglītoties pie 

meistariem specializētos mācību centros 

Itālijā un Vācijā. Mākslīgā marmora 

tehnika ir absolūts roku darbs, viendabīgā 

masā noteiktās proporcijās samīcot 

ģipsi, saistvielu, kas iegūta no dzīvnieku 

kauliem, dabisko pigmentu. Masa tiek 

uzklāta uz virsmas un pēc tam vairākkārt 

slīpēta un pulēta, līdz iegūts nepieciešamais 

spožums. Siena ar mākslīgā marmora 

apdari top lēnām, vienā piegājienā 

aizpildot pāris desmitu kvadrātcentimetru 

lielu laukumu. Vienā reizē iespējams 

sagatavot masu, kas pēc apjoma atgādina 

maizes «ķieģelīti», taču tādus vajag ļoti 

daudz, turklāt ar identisku sastāvu, tonējumu, 

cietību; gala rezultāts ir atkarīgs no 

meistara pieredzes un spējas izjust formu 

un toni. Biržas ēkas Venēcijas zāles restaurācijas 

darbu vadīšanai un izpildei 

uzņēmums RE&RE meklēja zinātnisko 

restaurācijas un rekonstrukciju darbu vadītāju 

Itālijā, vēršoties pie profesores Almas 

Ortolanas, glezniecības un interjeru 

apdares restaurācijas speciālistes, zinātnieces, 

kas piedalījusies pasaulslavenu 

un starptautiski nozīmīgu objektu izpētes 

un restaurācijas darbos. 

Informācija: 

Roberts Veco-Vecums, 

RE&RE projektu vadītājs, 

www.rere.lv. 

Foto no RE&RE arhīva 

28 


29

Konference 


Tiltu projektēšana 

un būvniecība 

Prāgā notika konference Tiltu būvniecība, kas pulcēja aptuveni 100 tiltu projektēšanas 

un būvniecības speciālistu no Krievijas, Eiropas un Amerikas. Konferenci 

organizēja iQPC (Lielbritānija) sadarbībā ar tiltu būvnieku asociāciju–fondu 

AMOST (Krievija). 

Raksta autors kopā ar Dienvidu tilta būves direkcijas 

vadītāju, LBS biedru Eduardu Raubiško viaduktā. 

Šeiha Al Zaīda tilts Abū Dabī Arābu Emirātos. 

Pārstāvēti bija arī tādi tehnoloģiju 

ražotāji kā BERD (speciālo, gara laiduma 

pārvietojamo veidņu ražotāji), 

BAUER (pāļu un dziļo fundamentu 

ierīkotāji), BENTLEY Software (tiltu 

un inženierbūvju projektēšanas programmatūra), 

Mageba (tiltu aksesuāru 

un seismiskās aizsardzības ierīču 

ražotāji), SOILMEC (grunts un dziļo 

fundamentu speciālisti), PONTEX (inženierkonsultanti) 

u. c. 

Konferences galvenie temati: 

1) perspektīvas un attīstības virzieni 

infrastruktūras industrijā Krievijā; 

2) jaunumi un pārbaudītie tehnoloģiskie 

risinājumi tiltu projektēšanā un 

būvniecībā; 

3) plānotie, esošie un jau izpildītie 

projekti Krievijā, Arābu Emirātos, 

Čehijā, Spānijā, Šveicē un citās valstīs. 

Krievijā pašreiz plāno apmēram 6% 

gada izaugsmi vietējā infrastruktūrā 

(ceļu un dzelzceļu garumi, objektu 

skaits). Līdz 2030. gadam Krievijas 

valdība plāno palielināt transporta tīklu 

par aptuveni 50%, tas nozīmē milzīgas 

investīcijas (gada budžets infrastruktūrai 

ir aptuveni 6,35 miljardi eiro) un arī 

būvniecības apjomu. Turklāt ļoti daudziem 

objektiem ir nepieciešams remonts 

(aptuveni 6000 tilti ir jāremontē 

tuvākajos divos trīs gados, no tiem 

aptuveni 1000 jau ir pirmsavārijas stāvoklī). 

Daži Latvijas būvniecības uzņēmumi 

jau tagad piedalās dažādos projektos 

Krievijā un NVS valstīs. Šī tendence 

var pieaugt, lai arī cik sarežģīts 

un specifisks šis tirgus būtu, jo darbs 

tur ir interesants no vairākiem skatu 

punktiem (apjoms, peļņa, inženiertehniskie 

risinājumi un tehnoloģijas). 

Konferencē prezentētās pasaules 

līderu tehnoloģijas 

Firma BERD prezentēja savu tehnoloģiju 

– ar ārējo augststiprības kūļu saspriegto 

veidņu–kopņu konstrukciju, 

kas pārvietojas ar pagaidu kronšteinu 

palīdzību zem izbūvējamā tilta laiduma 

un atļauj visu laiduma veidņošanas, 

stiegrošanas un betonēšanas darbus 

veikt «no gaismas», tas ir, neizmantojot 

klasisko veidņu turu un torņu sistēmas. 

Interesantu pāļu izbūves tehnoloģiju 

ūdenī (hidrobūvniecībai) bez sausās 

būvbedres ierīkošanas prezentēja 

SOILMEC. Izmantojot šādu tehnoloģiju, 

ar neizvelkamo cauruļu un bentonita 

(māla un ūdens maisījums ar lielu 

blīvumu atvērta izrakuma noturēšanai)/polimēra 

maisījuma palīdzību var 

izbūvēt pāļus līdz 35 metru dziļumā, 

strādājot uz ūdens. 

Ar jaunākajiem izstrādājumiem tiltu 

aksesuāru tehnoloģijā iepazīstināja 

Šveices firmas Mageba pārstāvji: jaunākās 

paaudzes slīdēšanas materiāli tiltu 

balstīklām un deformācijas šuvēm, 

ātro šuvju nomaiņu tehnoloģijas bez 

satiksmes pārtraukšanas, pateicoties 

modulārai konstrukcijai un jaunām 

monitoringa sistēmām. 

Daži no konferencē 

prezentētajiem objektiem 

Igors Koļuševs (GiproStrojMost), kurš 

Latvijā pazīstams kā Dienvidu tilta pār 

Daugavu projekta izstrādātājs, prezentēja 

lielākā vanšu tilta uz Krievu 

salu būvniecībā Vladivostokā izmantotos 

tehnoloģiskos risinājumus. Tiltu 

projektēja Sanktpēterburgas institūts 

GiproStrojMost, galvenais laidums ir 

1104 metri – šobrīd pasaules rekords. 

Vladivostokā institūts projektēja trīs 

lielus objektus, kuriem ir jābūt gataviem 

līdz 2012. gada maijam – APEC 

samitam. Un tie ir: vanšu tilts uz Krievu 

salu, vanšu tilts pār Zelta raga līci 

un trīs kilometrus garš tilta pārvads pār 

De Frizes līci. 

Staņislavs Šuļmans no Sanktpēterburgas 

institūta TransMos, kas ar saviem 

darbiem ir pazīstams arī Latvijā 

un Baltijā (Slāvu transporta pārvada 

Rīgā laiduma konstrukcijas projektētāji 

apakšuzņēmēji, Vabaduse arkas 

30 


31

Konference 


GiproStrojMost 

tilts Tartu, Igaunijā), prezentēja dažus 

Krievijas projektus – no olimpiskajiem 

objektiem Sočos (kopā vairāk nekā 8 

km tiltu konstrukciju) līdz trīs pilonu 

vanšu tiltam Krievijas vidusreģionā. 

Visi objekti tiek projektēti ne tikai pēc 

Krievijas standartiem, bet arī ņemot 

vērā Eirokodus kā «papildu» tehnisko 

materiālu – tāda situācija šodien Krievijā 

sastopama ļoti bieži (Krievijā sagatavošanā 

atrodas likumprojekts par 

Eirokodu izmantošanu jomās, kur nav 

mūsdienīgu aktuālo normatīvo dokumentu, 

bet, kad un kādā formā tas tiks 

ieviests, nav zināms). 

Vardams Džonss no Lielbritānijas projektu 

institūta High-Point Rendel prezentēja 

projektu Šeiha Al Zaīda tilts 

Abū Dabī Arābu Emirātos, kas ir īsts 

inženieru un arhitektūras mākslas šedevrs, 

un iepazīstināja ar oriģināliem 

konstruktīviem risinājumiem, sagādes 

un montāžas sarežģījumiem būvniecības 

procesā. 

Dažus projektus Čehijā un Prāgas apkārtnē 

prezentēja arī Čehijas projektētāji: 

Milans Kalnis no PONTEX Consulting 

Engineers, Jans Viteks no Metrostav, 

Jans Blazeks no Boegl & Krysl 

(Ločkovas ielejas viadukts). 

Konferences pēdējā dienā bija noorganizēta 

trīs izbūvēto vai būvējamo projektu 

apsekošana: Prāgas apvedceļa pabeigtais 

jaunais posms, Ločkovas ielejas 

viadukts un Prāgas tuneļu maģistrāle. 

Apvedceļa objekti ir klasiskā iepriekšsaspriegtā 

dzelzsbetona konstrukciju 

komplekss ar vairākām estakādēm, 

pārvadiem un satiksmes sadalīšanas 

mezgliem. 

Ločkovas viadukts ir interesants tēraudbetona 

kompozīta laidums uz slīpiem 

dzelzsbetona balstiem, pie kuriem 

būvniecības laikā bija izbūvēti 

vertikālie pagaidu balsti no dzelzsbetona, 

kas, pēc būvnieka aprēķiniem, 

bija izdevīgāk nekā īrēt lielus tērauda 

torņus (balstu augstums ir ap 40 m, tilta 

laiduma garums – 426 m). 

Pēdējais apsekotais objekts bija tunelis 

zem Prāgas centra, kas ļauj ātri 

izlaist lielo tranzīta auto plūsmu cauri 

pilsētai, netraucējot tās dzīvi un nesabojājot 

tās unikālo skaistumu. Tunelis 

ir izbūvēts ar vairoga metodi, jo ģeoloģiskie 

apstākļi ir ļoti labvēlīgi – apkārt 

ir labas kvalitātes klints. Tunelis 

paredzēts divām trim joslām katrā 

virzienā un atrodas 20–30 metru dziļumā, 

vietām līdz 60 m un vairāk. 

Mūsu austrumu kaimiņam ir daudz 

interesantu sasniegumu būvniecības 

jomā, un tehnoloģiski Krievija šodien 

ir ļoti tuvu citām, daudz progresīvākām 

valstīm. Nākamo 10–20 gadu laikā 

Krievijā būvniecības joma attīstīsies, 

būs interesanti sekot notikumiem, un 

Latvijas būvinženieriem un uzņēmējiem 

būtu arī vēlams piedalīties šajos 

projektos. 

Vairāk informācijas par konferenci: 

www.bridgesrussia.com 

Jevgēnijs Derkačs, 

Mageba SA (Šveice) 

tehnisko projektu vadītājs, 

LBS Starptautiskās sekcijas dalībnieks 

Foto no personiskā arhīva un 

publicitātes foto no konferences 

materiāliem 

UZMANĪBU! 

Lūdzam ieskaitīt 

LBS biedru naudas 

gada maksu 

norēķinu kontā: 

Latvijas Būvinženieru savienība 

K. Barona iela 99, lit. 1a, 

Rīga, LV-1012 

Reģistrācijas Nr. 40008000225 

PVN reģistrācijas Nr. 

LV40008000225 

A/S «SEB banka», 

Vecrīgas filiāle 

Kods UNLALV2X001 

Norēķinu konta Nr. 

LV80UNLA0001000700350 

Strādājošiem LBS biedriem 

un asociētiem biedriem 

LVL 25 

Nestrādājošiem pensionāriem 

LVL 5 

32 


33

Attīstība 


Ūdenssaimniecības 

izaicinājumi nākotnē 

Ir pagājuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijā tika nodotas ekspluatācijā pirmās 

ar daļēju starptautisko finanšu donoru palīdzību izbūvētās un rekonstruētās 

ūdenssaimniecības būves. Minēto projektu sagatavošana tika uzsākta pagājušā 

gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Tajā laikā savu palīdzīgo roku ūdenssaimniecības 

attīstībai Latvijā sniedza Pasaules Banka, ERAB, Ziemeļvalstu attīstības 

aģentūras SIDA un DEPA, kā arī Ziemeļvalstu investīciju organizācija 

NEFCO. 

Ziemeļvalstu palīdzības stafeti Latvijā 

pārņēma Eiropas Savienība, sākotnēji 

PHARE projektu veidā, pēc tam 

ar ISPA, Kohēzijas un ERAF fondu 

palīdzību. Viens no galvenajiem projektu 

kritērijiem bija to dzīvotspēja, 

proti, ekspluatējošās organizācijas 

spēja būves ekspluatēt, nodrošinot 

pietiekamus līdzekļus to atjaunošanai 

jeb rehabilitācijai nākotnē. Nekas 

nav mūžīgs, un jebkuras būves plānotais 

kalpošanas laiks ir ierobežots. To 

elektriskās un mehāniskās sastāvdaļas 

būs jānomaina pēc 10–15 gadiem. 

Vēlāk, pēc 30, 50 vai atsevišķos 

gadījumos pēc 100 gadiem, būs nepieciešama 

arī būvju pamatelementu 

atjaunošana. 

Pirmie finanšu palīdzību gan dāvinājumu, 

gan izdevīgu kredītu veidā ūdens- 

saimniecības nozarē Latvijā izmantoja 

Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas, 

Madonas, Cēsu un citu pašvaldību 

ūdenssaimniecību uzņēmumi, izbūvējot 

galvenokārt notekūdeņu attīrīšanas 

un dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises. 

Šogad martā par godu deviņdesmito 

gadu beigās uzsāktā projekta noslēgumam 

Cēsīs tika rīkota konference 

Ziemeļvalstu ieguldījums Latvijas 

infrastruktūras projektos ilgtspējīgas 

attīstības veicināšanai. Ūdenssaimniecības 

nozares pārstāvjiem ir vērtīgi 

tikties, pārrunāt sasniegto, izvērtēt ieguvumus 

un kļūdas. 

Ūdenssaimniecībā, tāpat kā jebkurā 

citā nozarē, ir dzīves cikls, kas sākas 

ar ideju, turpinās ar plānošanu, 

projektēšanu, būvniecību. Būve tiek 

ekspluatēta un uzturēta. Pienāk brīdis, 

kad tā ir jāatjauno, veicot attīstības 

plānu aktualizāciju. 

Analizējot pēdējās desmitgades notikumus 

un dažādas prognozes, var 

secināt, ka ūdenssaimniecības jomu 

Latvijā sagaida vairāki izaicinājumi. 

Un tie ir: lejup krītoša demogrāfiskā 

prognoze; īpatnējā ūdens patēriņa būtisks 

samazinājums, sistēmu atjaunošana 

un finansējuma trūkums sistēmu 

atjaunošanai; centralizētu ūdensapgādes 

un kanalizācijas sistēmu izmantošanas 

veicināšana, kā arī sadrumstalotība 

ūdenssaimniecības sistēmu 

apsaimniekošanā. 

Pēdējā laika demogrāfiskās prognozes 

liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos. 

Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem 

palielināsies izmaksas, kas nepieciešamas 

inženierkomunikāciju sistēmu 

uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī 

atjaunošanai. 

Mūsu valstī ir uzkrāts liels mantojums 

no padomju laikiem, jo pagājušajā 

gadsimtā no sešdesmitajiem gadiem 

līdz astoņdesmito gadu vidum notika 

strauja ūdenssaimniecības attīstība. 

Šobrīd šīs būves ir nokalpojušas savu 

plānoto laiku, un tām ir nepieciešama 

atjaunošana. Nevienam nav noslēpums, 

ka ūdenssaimniecības avārijas 

rada lielus zaudējumus videi, ekonomikai 

un sabiedrībai. Zaudējumu 

apjomu iespējams būtiski samazināt, 

rūpīgi plānojot esošo sistēmu rekonstrukciju 

un atjaunošanu, novēršot avāriju 

risku. Taču šķiet, ka Latvijā dažādu 

ekonomisko un politisko apstākļu 

dēļ ūdenssaimniecības uzņēmumos 

pietrūkst līdzekļu būvju plānveida atjaunošanai. 

Turklāt lielākoties darbs 

notiek nemitīgā «ugunsgrēka dzēšanas» 

un palīdzības naudas apgūšanas 

režīmā, tādējādi trūkst laika un naudas 

resursu, lai padomātu un paplānotu 

jeb strādātu preventīvā režīmā. 

Atsevišķās pašvaldībās, kur izbūvēti 

ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, 

iedzīvotāji nesteidzas tos izmantot, 

jo ir jāizbūvē pieslēgums, kam nepieciešami 

pašu īpašnieku līdzekļi. Protams, 

līdzekļu vienmēr trūkst, turklāt 

nedarbojas veicināšanas un kontroles 

mehānisms, kāds ir lielākajā daļā Eiropas 

valstu vai līdzīgs tam, kāds izveidots 

atsevišķās pašvaldībās Latvijā 

34 


35

Attīstība 

Brīvais mikrafons 


sadzīves atkritumu apsaimniekošanas 

jomā. 

Pēdējos gados daļai lielāko pilsētu 

iedzīvotāju ir tendence pārcelties uz 

dzīvi pilsētām tuvējās pašvaldībās, kur 

attīstās individuālo dzīvojamo māju rajoni. 

Līdz ar to izveidojas situācija, ka 

pilsētas centralizētā kanalizācijas sistēma 

netiek pilnībā noslogota, savukārt 

jaunajos individuālo māju rajonos nav 

centralizēto ūdenssaimniecības sistēmu. 

Nereti ekonomiskākā un atsevišķos 

gadījumos vienīgā iespēja, ņemot 

vērā vides apstākļus, ir novadīt notekūdeņus 

uz esošo pilsētas centralizēto 

kanalizācijas sistēmu. Tam ir administratīvi, 

taču ne inženiertehniski vai vides 

šķēršļi. Šis apstāklis degradē kanalizācijas 

sistēmas aglomerācijas ideju 

pašā tās būtībā, proti, kopīgā tehniski 

un ekonomiski pamatotas kanalizācijas 

sistēmas izveidē un uzturēšanā. 

Gribētos uzsvērt, ka Latvijā no ūdenssaimniecības 

jomas bieži vien nepamatoti 

tiek izslēgti lietus ūdens 

kanalizācijas jautājumi, proti, lietus 

ūdens novadīšana un attīrīšana. Īpaši 

tas attiecas uz kopsistēmas gadījumu, 

kur sadzīves un lietus ūdeņi tiek novadīti 

pa kopēju kolektoru. Šie jautājumi 

prasa kompleksu un integrētu 

redzējumu, kas ļauj tos optimālāk risināt 

tieši apdzīvotu vietu plānošanas 

posmā: teritorijas attīstības plānā un 

detālplānojumos, jo plānošanas fāzei 

ir vislielākā ietekme uz galaiznākumu, 

taču izmaksas ir relatīvi niecīgas. 

Pēdējo gadu pieredze rāda, ka inženierkomunikāciju 

sadaļas daudzās 

pašvaldībās plānošanas dokumentos 

ir izstrādātas formāli, bez kompleksas 

pieejas. Tā saukto trekno gadu 

plānošanā parādās ļoti liela apdzīvotu 

vietu ietilpības prognoze, taču vispārīgās 

demogrāfiskās prognozes par to 

neliecina. Kā tipiskākās problēmas 

plānošanā var minēt demogrāfisko un 

saimniecisko aktivitāšu prognožu trūkumu; 

ūdenssaimniecības un citu inženierkomunikāciju 

sadaļu risinājumu 

nepietiekamību teritorijas plānojumos 

un detālplānojumos; teritorijas plānojumu 

nelīdzsvarotību ar demogrāfisko 

un saimniecisko aktivitāšu prognozēm; 

piemērotu aktuālu topogrāfisko 

karšu un arī virszemes ūdeņu kvalitātes 

datu trūkumu. 

Ūdenssaimniecība ir nepieciešama 

sabiedrībai un tautsaimniecībai, un 

tās plānošana jāveic sistemātiski un 

kopā ar teritoriju plānojumu izstrādi. 

Ūdenssaimniecības attīstībā un uzturēšanā 

jābūt gataviem potenciālajai situācijai, 

kad pieejamo finanšu struktūra 

nākotnē mainīsies un lielākais īpatsvars 

šajā grozā būs jāveido tarifiem. 

Nākotnē saplūstot (aglomerējoties) 

atsevišķām administratīvām teritorijām, 

nepieciešama integrēta ūdenssaimniecības, 

tostarp notekūdeņu un 

lietus ūdens kanalizācijas, sistēmas 

plānošana, izveidošana un uzturēšana 

aglomerācijas robežās. 

Aivars Brambis, 

LBS Inženierbūvju 

sekcijas vadītājs 

Juris Laicāns, 

LBS Inženierbūvju 

sekcijas biedrs 

Nejūgt zirgu aiz ratiem 

Tālivaldis Vēsmiņš, 

SIA LVCT 

līdzīpašnieks 

Pieprasījums pēc būvniecības ir atkarīgs no tautas 

labklājības. Deviņdesmito gadu sākumā kopā 

ar dažiem ekonomistiem vērsos pie visu partiju 

vadītājiem ar aprēķiniem un piemēriem no pasaules 

pieredzes un pierādīju, ka, tikai atbalstot 

un attīstot ražošanu, var celt tautas labklājību. 

Diemžēl politiķi palika pie sava, ka jāatbalsta imports, 

būšot izdevīgāk, jo gan skolotājiem, gan 

pensionāriem, gan ārstiem lētāk ir iegādāties 

importa produkciju. Pārejot uz latu, noteica ļoti 

augstu lata kursu. Uz jautājumiem, par ko pirks, 

ja paši neražos, atbilde bija: ņemsim aizdevumu. 

Rezultāti redzami. Ticu, ka valdībā nāks cilvēki, 

kas izpratīs Latvijas un iedzīvotāju intereses un 

reāli atbalstīs pašu ražotājus ne tikai vārdos, bet 

reāli, kā to izdarīja Polija un citas valstis, kuru 

ekonomika aug. Tad būs pieprasījums arī pēc 

celtniecības un celtniekiem klāsies labāk, nevis 

kā iepriekšējos treknajos gados, kad viss balstījās 

uz aizņēmumiem, līdz beidzot šis burbulis plīsa. 

Kārlis Bērziņš, 

SIA Būvfirma L.B.K. 

būvinženieris 

Nevajadzēja jūgt ratus zirgam priekšā, jo treknajos 

gados celtniecības tempi nesaprātīgi pārsniedza 

reālo ekonomikas izaugsmi. Tagad esam 

tur, kur esam, un, ja neattīstīsies konkurētspējīga 

ražošana, arī celtniekiem nekas labs nespīd. Nav 

ko sevi mānīt. 

Kaspars Bondars, 

SIA Jensen Consult 

un Arhis inženieri 

un RTU lektors 

Būvniecības apjomi ir ievērojami samazinājušies, 

aktīvāk izpaužas konkurence. Ir jāceļ 

būvinženieru prestižs sabiedrībā, izmantojot 

visplašākās informēšanas iespējas. 

Jāsniedz informācija par lēmumiem, kurus 

būvniecības un projektēšanas procesā pieņem 

būvkonstruktori, kāda ir viņu atbildība 

un kā šie lēmumi ietekmē gala produktu. 

Lēmumi ietekmē gan lietošanas kritērijus, 

gan būvniecības tehnoloģijas, gan izmaksas. 

Jebkuram būvniecības procesā iesaistītajam 

ir jāsaprot, ka profesionāli lēmumi 

var samazināt būvobjekta izmaksas ievērojamā 

apjomā. Ieguldot līdzekļus projekta 

sagatavošanā, tiek iegūts projekta būvniecības 

un izmaksu ietaupījums. Projektu 

attīstītāji ļoti šauri saprot projekta tenderi. 

Šā brīža projektēšanas tenderi ietver tikai 

cenas jautājumu. Manuprāt, projektēšanas 

tenderiem jābūt izvērstiem un jāietver arī 

piedāvātā tehnoloģiskā un konstruktīvā risinājuma 

analīze. Sabiedrības informētība 

ir atslēga uz būvniecības procesu kvalitātes 

uzlabošanu. Otrs nozīmīgākais virziens 

ir projektētāju izglītošana un LBS iesaistīšanās 

starptautiskajā apritē. Būvniecības 

un projektēšanas pakalpojumi tiek piedāvāti 

starptautiskajā tirgū, tāpēc iesaistīto 

speciālistu izglītošanai jāpievērš vislielākā 

uzmanība. Norobežojot Latvijas tirgu no 

pārējās pasaules, pazeminām profesionalitāti 

un pašvērtējumu. 

36 


37


Cik vērta ir būvprojektu 

energoefektivitātes sadaļas 

detalizēta izstrāde? 

Nereti ēku būvproblēmās tiek vainots būvnieks, nekvalitatīvi būvmateriāli vai 

iekārtas. Taču tādos gadījumos reti aktualizējas jautājums, cik kvalitatīvi un 

pilnvērtīgi ir bijusi izstrādāta ēkas projekta dokumentācija. Tāpat kā bez labiem, 

pamatīgiem mājas pamatiem nav iespējams uzbūvēt stabilu māju, tāpat arī nav 

iespējams uzbūvēt energoefektīvu būvi, ja projekta energoefektivitātes sadaļa sastāv 

tikai no dažiem teikumiem vai pāris mezgliem, kas iegūti no dažādiem katalogiem. 

Termiskie tilti 

2.1. Parapets 

Termiskais tilts pārseguma un ārsienas (parapeta) vietā. 


2.2. Jumta pārsegums 

Siltumizolācijas slānis 200 mm biezumā paredzēts no 

iekštelpas puses, un visa pārseguma biezumā ir caurejoša 

nesošā dubultā T profila metāla sija. 

Āra telpa 

Šobrīd par ēkas energoefektivitātes 

sadaļu pārsvarā gadījumu ir atbildīgs 

arhitekts vai būvkonstruktors. Taču, 

iepazīstoties un izvērtējot daudzu projektu 

siltumtehnisko sadaļu un konstatējot 

problēmas objektos, neviļus rodas 

jautājumi: 

a) vai norobežojošo konstrukciju aprēķinu 

detalizācijas pakāpe atbilst 

LBN 002-01 noteiktajam līmenim? 

b) vai aprēķinu veidā tiek novērtēta 

izstrādāto risinājumu ūdens tvaika 

kondensācijas riska pakāpe? 

Mitruma procesu analīze 

1.1. Jumta konstrukcija 

Siltumtehniski nepareizi izveidota jumta konstrukcija 1600 m 2 

pēc trīs gadu ekspluatācijas ir pilnībā pakļauta pelējumam, 

un no jumta regulāri tek ūdens kondensāts iekštelpās. 

c) vai tiek analizēti termiskie tilti un 

to atbilstība LBN 002-01 noteiktajām 

robežvērtībām? 

d) vai tiek aprēķināts ēkas īpatnējais 

siltumenerģijas patēriņa rādītājs? 

Patiesība ir tāda, ka daudzi nemaz neaizdomājas, 

piemēram, par to, ka kaut 

kāds neredzams ūdens tvaiks var radīt 

lielus bojājumus ēkās, un par to, ka par 

tā «savaldīšanu» būtu jādomā tikpat 

nopietni, kā par konstrukciju noturību 

vai ēkas elektrosadales sistēmu. 

Paskatīsimies uz dažiem piemēriem no 

1.2. Ārsienas konstrukcija 

Siltumtehniski nepareizi izveidota ārsiena 1000 m 2 pēc 

viena gada ekspluatācijas – ūdens tvaika radīti ārējā apdares 

slāņa bojājumi. 

objektiem Latvijā, kas atspoguļo tikai 

nelielu daļu no faktiskās problēmas. 

Kā redzams, siltumtehnisko procesu nepietiekama 

apzināšana rada sekas, kas 

var būt diezgan smagas, un kāds par tām 

jau noteikti ir dārgi samaksājis. Tāpēc 

būtu vērts mācīties no citu kļūdām un 

tās neatkārtot, jo visus uzrādītos defektus 

bija iespējams novērst vēl projektēšanas 

stadijā, ja vien pienācīgā līmenī 

tiktu veikti visi nepieciešamie aprēķini. 

Ārsienas konstrukcija 

Kondensāta bilance kg/m 2 

Janvāris 0,8792 

Februāris 1,1563 

Marts 1,3427 

Aprīlis 1,2343 

Maijs 0,6363 

Jūnijs – 0,1411 

Jūlijs 

Augusts 

Septembris 

Oktobris 0,0405 

Novembris 0,2641 

Decembris 0,5516 

Kopā max 1,3427 

Iekštelpa 

Piemēram, izanalizējot ārsienas konstrukcijas 

(1.2. attēls) ūdens tvaika 

kondensācijas risku (skatīt aprēķina 

rezultātus blakus) projekta stadijā, jau 

būtu skaidri redzams, ka, ņemot vērā 

izvēlētos materiālus un iekštelpas mikroklimata 

parametrus, problēmas ir 

neizbēgamas, jo konstrukcijā veidojas 

ļoti liels kondensāta daudzums (1,34 

kg/m 2 ). Tik liela apjoma kondensāta 

daudzuma veidošanās saskaņā ar normatīvajām 

prasībām norobežojošajās 

konstrukcijās nav pieļaujama, un tas 

būtiski pasliktina gan konstrukcijas 

siltuma pretestības rādītāju, gan rada 

bojājumus uz apdares virsmas (kas arī 

apstiprinājās jau pēc ēkas pirmā ekspluatācijas 

gada). 

Ja mitruma procesu analīze jau projekta 

stadijā tiktu veikta visām Latvijā 

uzbūvētajām terasēm, tad šodienas 

problemātisko terašu statistika noteikti 

būtu citāda! 

38 


39



Tas pats attiecas arī uz termisko tiltu 

analīzi – ja projektēšanas stadijā rūpīgi 

tiktu analizēti ēkas termiskie tilti, konstrukciju 

siltināšanas risinājumi būtu 

daudz siltumtehniski efektīvāki un pieļautās 

kļūdas, kā arī siltuma zudumi no 

ēkām būtu daudz mazāki. 

Daudzi no termisko tiltu novēršanas 

risinājumiem neprasa lielus finanšu 

resursus, taču to radīto seku novēršana 

var izmaksāt vairākas reizes dārgāk. 

Piemēram, parapeta mezglā 2.1. 

attēlā būtu nepieciešams pavisam 

neliels papildu siltumizolācijas un 

blīvējošo materiālu daudzums. Taču, 

lai novērstu termiskā tilta radīto defektu 

iekštelpas ārsienas/jumta stūrī, 

izmaksas jau būs par kārtu lielākas, 

un vēl papildus ir jāievērtē apkures 

maksājumi par tā radītajiem siltuma 

zudumiem visās apkures sezonās 

turpmākajos gados. 

4.1. Vieglbetona konstrukcija 4.2. Ķieģeļu mūris 

Keramzītbetons Ψ – 300 mm (λ=0,20 W/m K) 

Siltumizolācijas materiāls – 100 mm 

(λ=0,04 W/m K) 

Lineārā termiskā tilta vērtība Ψ=0,068 W/m K 

Ķieģeļu mūris Ψ – 510 mm (λ=0,70 W/m K) 

Siltumizolācijas materiāls – 100 mm 

(λ=0,04 W/m K) 

Lineārā termiskā tilta vērtība Ψ=0,22 W/m K 

Termisko tiltu analīze mūra ārsienas parapeta mezglam 

3.1. Ārsiena ar NEsiltinātu parapetu 

3.2. Ārsiena ar siltinātu parapetu 

Lineārā termiskā tilta vērtības aprēķins ārsienas ārējā stūrī 

atkarībā no nesošā materiāla veida 

Atšķirība Ψ vērtībai starp abiem risinājumiem 

veido 70%, tātad arī siltuma zudumi 

caur nepareizi novērtētu ārsienas 

stūri būs par 70% lielāki vai mazāki. 

Protams, ka vieglāk ir uzstādīt lielākas 

jaudas apkures katlu un neieslīgt detaļās, 

taču jauda maksā naudu, un cik patiesībā 

racionāli ir uzstādīt neadekvāti 

jaudīgu katlu, sildķermeņus u. tml. ierīces? 

Līdz ar to detalizēti siltumtehniskie 

aprēķini var arī palīdzēt pareizi novērtēt 

citu sistēmu jaudas vai noslogojumu. 

Ja projekta mērķis ir energoefektīva 

un siltumtehniski pareizi uzprojektēta 

un uzbūvēta ēka, bez specializētajiem 

siltumtehniskajiem aprēķiniem to nav 

iespējams sasniegt. Neveicot detalizētu 

analīzi, pavisam ātri var pieļaut daudzas 

kļūdas un neievērtēt dažādus blakus 

faktorus, kas var negatīvi ietekmēt 

plānoto galarezultātu. 

Daudziem ir pašsaprotami, ka ēkas noturības 

aprēķinus veic konstruktors, par 

grafisko projekta sadaļu atbild arhitekts, 

tāmes sastāda tāmētājs, taču tajā pašā 

laikā par specializēto siltumtehnisko aprēķinu 

veikšanu atbild kāds, kurš daudz 

labāk dara pavisam kaut ko citu. Un tas 

viss notiek laikā, kad energoefektivitāte 

ir daudzu projektu uzstādītais moto. 

Pirmās pozitīvās vēsmas ir jau pamanāmas, 

jo gan atsevišķas pašvaldību organizācijas, 

gan privātie uzņēmumi un 

privātpersonas sāk pieaicināt attiecīgās 

kompetences speciālistus jau ēkas projekta 

izstrādes stadijā, lai kopīgā darbā 

ar arhitektu iegūtu būtiski augstākas 

kvalitātes projektus. 

Pozitīvajam piemēram būtu jāseko arī 

pārējiem, un nevajadzētu paļauties vien 

uz varbūtību, ka gan jau viss būs labi, 

bet izanalizēt visu vēl pirms projekta 

ieviešanas dzīvē. 

Andris Vulāns, 

Mg. sc. ing., 

LLU Lauku inženieru fakultātes lektors, 

praktizējošs konsultants par būvfizikas 

jautājumiem 

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA: 

40 


41



Varianti 

3D modulācija – bāze 

energoefektīvu risinājumu izvēlei 

«Precīzi energoefektīvas būvniecības 

uzstādījumi vēl nav noteikti. Ir izmantojamas 

ES regulas, normatīvi, zināms, 

ka no 2020. gada visām jaunbūvēm jātop 

kā «nulles enerģijas» ēkām. Arī «nulles 

enerģija» definēta tikai aptuveni, un Eiropas 

valstīs tā tiek interpretēta atšķirīgi, 

piemēram, Somijā tas nozīmē enerģijas 

patēriņu 30 kWh/m 2 , Vācijā – 20 kWh/ 

m 2 ,» domās dalās Efiko valdes loceklis 

Ojārs Baltiņš. Būtu jāsaprot, vai šie energopatēriņi 

ir piemērojami dzīvojamām 

vai sabiedriskas nozīmes celtnēm. 

Izmantojot pieejamās energoefektīvās 

tehnoloģijas, patlaban Latvijā biroju 

ēkām ekspluatācijas laikā iespējams nodrošināt 

aptuveni 70–120 kWh/m 2 enerģijas 

patēriņu, kas iekļauj apkuri, karstā 

ūdens sagatavošanu, apgaismojumu un 

mikroklimatu, ietverot ventilāciju un 

kondicionēšanas sistēmu, nevis tikai apkuri, 

kā bieži tiek uzrādīts energopasēs 

ar kopumā pievilcīgu enerģijas patēriņu 

aptuveni 35–50 kWh/m 2 , pārējos parametrus 

atstājot «aiz kulisēm». 

3D modulācija un simulāciju aprēķini 

Ne vienmēr, izmantojot materiālus ar 

vislabākajiem energoefektivitātes parametriem, 

ēkas ekspluatācijas laikā tiek 

sasniegts arī maksimālais enerģijas patēriņa 

ietaupījums. Efiko projektu aprēķinos 

izmanto simulācijas programmu Riuska 

(Efiko ir viens no retajiem inženiersistēmu 

izstrādes uzņēmumiem, kas Latvijā izmanto 

simulācijas aprēķinus), izstrādājot 

Energoefektīvie risinājuma varianti norobežojošām konstrukcijām 

Saules enerģijas 

atstarošana 

Loga konstrukcijas 

siltuma vadāmība 

Bez žalūzijām 

Ēkas gada patēriņš 

Gada siltuma patēriņš, MWh Dzesēšanas jaudas gada patēriņš, MWh Dzesēšanas jaudas gada patēriņš, MWh 

Ar iekštelpu 

žalūzijām 

Ar āra 

žalūzijām 

Gada izmaksas 

apkurei, Ls 


Kopējās gada 

energopatēriņa 

izmaksas, Ls (bez PVN) 

1 1,1 0,59 1,8 2 923,4 107 376 1 783,0 96 282 203 658 2 094 338 

1,2 1,8 3 021,5 110 980 1 618,5 87 399 200 659 682 169 

1,3 1,8 3 264,0 119 887 1 411,0 76 194 200 231 1 259 154 

2 2,1 0,42 1,4 2 920,8 107 281 1 700,9 91 849 199 130 1 946 282 

2,2 1,4 2 971,4 109 140 1 583,1 85 487 196 907 1 628 680 

2,3 1,4 3 174,0 116 581 1 401,7 75 692 196 423 1 231 349 

3 3,1 0,23 1,4 3 343,3 122 799 1 627,2 87 869 210 668 1 843 877 

3,2 1,4 3 396,2 124 742 1 531,8 82 717 209 740 1 548 806 

3,3 1,4 3 592,9 131 967 1 380,8 74 563 210 680 1 180 220 

4 0,42 1,4 3 096,1 113 720 1 510,8 81 583 195 303 1 381 233 

Energopatēriņa analīze. Sadarbībā ar arhitektu biroju SARMA NORDE arhitekti. 4. variants ir kombinēts variants, piemērojot gan āra gan iekšējās 

žalūzijas; iekšējās žalūzijas tiek izmantotas ēkas aizēnotajās iekšpagalma fasādēs un «ziemeļu» fasādēs, kurās saules ietekme ir minimāla. 

Ar iekštelpu 

žalūzijām 

Ar āra 

žalūzijām 

Gada izmaksas 

apkurei, Ls 


Ar iekštelpu 

žalūzijām 

Ar āra 

žalūzijām 

ēkas 3D moduli un simulējot ēkas ekspluatācijas 

izmaksas un energopatēriņu gada 

griezumā, aprēķinu uzstādījumos variējot 

ar dažādiem būvmateriāliem, ēkas novietojumu 

un meklējot optimālāko risinājumu. 

Piemēram, astoņu stāvu biroja ēka ar kopējo 

platību 40 000 m 2 . Izskatot 19 aprēķina 

variantus stiklojuma ietekmei uz energopatēriņu, 

jāsecina, ka ne vienmēr pēc 

siltumtehniskajām īpašībām labākais 

stiklojums ir arī optimālākais variants. 

Stikla samazinātas saules enerģijas caurlaidības 

gadījumā būtiski tiek bremzēta 

iespēja saulainā ziemas dienā telpām saņemt 

ievērojamo siltuma pienesumu no 

apkārtējās vides un līdz ar to ekonomēt 

siltuma enerģijas patēriņu. Modulācijas 

aprēķinu analītika liecina, ka labs risinājums 

ir izvēlēties stiklojumu ar lielāku siltuma 

caurlaidības koeficientu, papildinot 

fasādes konstrukciju ar automātisko žalūziju 

sistēmu, kas tiek vadīta pēc saules 

intensitātes, āra gaisa temperatūras, vēja 

stipruma un citiem faktoriem. Jā, žalūziju 

sistēma ir dārga, bet, skatot kompleksi ieguldījumus 

energoefektīvajos risinājumos 

un dalot tos ar ekspluatācijas izmaksām, 

atmaksāšanās iespējama pārskatāmā periodā. 

Ar programmu Ruiska aprēķini tiek 

veikti ēkas konstrukcijām un inženiertehniskajiem 

risinājumiem, iegūtie dati ļauj 

kompleksi precizēt optimālākos materiālus 

un iespējamās ēkas mikroklimata sistēmas, 

kā arī iegūt provizorisku pārskatu 

par ekspluatācijas izmaksām. 

Informācija: SIA Efiko, 

sertificēts inženieris Ojārs Baltiņš, 

inženieris maģistrants Raivis Pauls, 

tehniķis Edvīns Eriksons 

42 


43

Reģionos 

Iespējas 


Par būvniecības 

attīstību Latvijā 

Austrumlatvijas reģionālais 

daudzfunkcionālais centrs 

Jaunbūvējamais Austrumlatvijas reģionālais 

daudzfunkcionālais centrs 

nodrošinās kultūras pakalpojumu 

sniegšanu Rēzeknē. Centrā notiks muzikāli 

dramaturģiski uzvedumi, tostarp 

operas un baleta izrādes, mūzikli, simfoniskās 

mūzikas, kora mūzikas un 

kamermūzikas koncerti, starptautiskās 

un reģionālas konferences un pasākumi. 

Centrs nodrošinās amatiermākslas 

norises, interešu izglītības programmas 

un mūžizglītības pasākumus, izstāžu 

rīkošanu, kino demonstrēšanu, dzimtsarakstu 

nodaļas darbību. Te būs mūzikas 

instrumentu veikals. 

Projekts ir sadalīts daļās. Pirmā daļa 

Rekreācijas zonas izbūve un gājēju ielas 

laukuma ierīkošana, tostarp visu daudzfunkcionālā 

centra civilstāvokļa aktu reģistrācijas 

nodaļas telpu un sabiedrisko 

pakalpojumu pieslēgumu (ārējo inženiertīklu) 

ierīkošana. Otrā daļa Gājēju 

Rēzeknē 

ielas izbūve. Projekta otrās daļas realizācija 

notiks trijās kārtās. 

Galvenais būvuzņēmējs pirmajai daļai 

ir SIA Arčers, otrajai – Latvijas un 

Lietuvas kopuzņēmums SIA Viadukts, 

tehniskā projekta autori ir attiecīgi SIA 

Vizuālās modulēšanas studija un arhitektu 

birojs SIA J&H. 

Projekta kopējās izmaksas ir 4 451 125 

lati. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 

līdzfinansējums ir 3 783 456 lati; 

valsts budžeta dotācija – 166 917 lati; 

Rēzeknes pilsētas domes līdzfinansējums 

– 500 752 lati. Būvuzraudzību 

abām daļām veiks SIA Isliena V, bet 

autoruzraudzību – SIA Vizuālās modulēšanas 

studija un SIA Projektēšanas 

birojs Austrumi. 

Vairāk info: www.rezekne.lv 

Ilustrācija: vizualizācija no SIA Vizuālās 

modelēšanas studija tehniskā projekta 

Pieaugot globālajai konkurencei, nozīmīgi kļūst jautājumi, kas saistīti ar mazo 

un vidējo uzņēmumu (MVU) kvalitatīvu vadību, jo uzņēmums ir ekonomiskās sistēmas 

pamatelements, no kura spējas darboties ilgtermiņā ir atkarīga valsts vai 

reģiona ilgtspējīga attīstība. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst ekonomiskās lejupslīdes 

apstākļos. Mazo un vidējo uzņēmumu lielais īpatsvars gan Eiropas Savienības, 

gan Latvijas ekonomikā norāda uz nepieciešamību izvērtēt šo uzņēmumu 

sniegtos rezultātus ar mērķi atrast piemērotus darbības novērtējuma un vadības 

instrumentus. 

Ņemot vērā biznesa dinamisko vidi, 

MVU efektīvas vadības jautājumi kļuvuši 

prioritāri, jo kvalitatīva tehnoloģiju, 

infrastruktūras un cilvēku kapitāla 

pārvaldība būtiski uzlabo ekonomiskās 

izaugsmes perspektīvas gan atsevišķa 

uzņēmuma, gan valsts tautsaimniecības 

līmenī. 

Baltijas valstīs darba ražīguma rādītājs 

laika periodā no 1997. līdz 2007. gadam 

atpaliek no ES vidējā līmeņa. 2008. gadā 

Latvijas uzņēmumos atdeve no viena 

nodarbinātā sasniedza vien 51,1% no 

ES vidējā līmeņa, un tas ir mazāk nekā 

Igaunijā (64,6%), Lietuvā (61,4%), Čehijā 

(72,3%) un Polijā (62,8%). 

Būvniecībai LR ir svarīga loma valsts 

kopprodukta un nodarbinātības nodrošināšanā. 

Vai, ņemot vērā pašreizējo situāciju, 

nebūtu laiks izstrādāt būvniecības 

attīstības stratēģiju, lai būvniecības 

nozare sasniegtu tādu konkurētspējas 

līmeni, ka zaudējumus iekšējā tirgū, 

kas rodas no pieprasījuma samazinājuma, 

varētu līdzsvarot ar darbību 

globālajā vidē. Viens no būvniecības 

sekmīgas attīstības pīlāriem ir konkurētspēja 

starptautiskajos tirgos, tāpēc 

apskatīsim variantu, kā to divos trīs 

gados panākt. 

Uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana 

darbībai ārējos tirgos, to saistot ar 

darbības pamatstratēģijām vietējā tirgū, 

palīdz uzņēmumiem samazināt iespējamos 

riskus un zaudējumus. Klasteru 

koncepcija ir stratēģiski nozīmīga 

uzņēmumu un valsts konkurētspējas 

palielināšanā. Tas ir reāls konkurētspējīgas 

būvniecības attīstības virziens, 

kas dod iespēju sadarboties nozares un 

ar to saistītajiem uzņēmumiem, izmantojot 

zinātnes, izglītības, pieredzes un 

valsts (ES fondi) iespējas stratēģisko 

mērķu sasniegšanai. 

Klasters ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā 

izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu 

sadarbības modelis, ko apvieno 

kopējs tirgus, izmantotās tehnoloģijas 

44 


45

Iespējas 


un zināšanas, piegādātāji, darbinieki 

un atbalstošās organizācijas. Apvienojot 

šos spēkus, tiek iegūta resursu bāze 

un kompetence, lai sasniegtu kritisko 

robežu, kas dod konkurētspējas priekšrocības, 

salīdzinot ar atsevišķiem uzņēmumiem, 

īpaši starptautiskajā apritē. 

Klastera ietekme uz uzņēmumu: 

1) tiek paaugstināta uzņēmumu kopējā 

efektivitāte; 

2) tiek veicināta inovāciju, jaunāko 

tehnoloģiju un materiālu izmantošana, 

palielinot uzņēmumu konkurētspēju 

nākotnē; 

3) klastera ietvaros veidojas jauni uzņēmumi 

un sadarbības formas. 

Būtisks klasteru darbības aspekts ir 

labāka pieeja konkrētiem uzņēmumus 

interesējošiem tirgiem, ja šajā klasterā 

apvienojas firmas, kam ir liela pieredze 

starptautiskajos tirgos un kas var izstrādāt 

mācību programmas, lai nodrošinātu 

konkurētspēju un varētu sekmīgi 

darboties globālā līmenī. 

Darbība klasterā dod iespēju uzņēmumam 

sadarboties ar citiem uzņēmumiem 

klastera ietvaros, tiek samazināti 

riski, un rodas iespējas plānot liela 

mēroga pasākumus. Klasteri sadarbojas 

arī globālā mērogā, un tas veicina 

piekļūšanu jaunām tehnoloģijām, 

informācijai u. tml. Svarīga loma ir 

konkurencei un uzņēmumu plašajām 

sadarbības iespējām klastera ietvaros 

jaunu ideju un tehnoloģiju apgūšanā un 

testēšanā, jaunu sadarbības formu un 

vienotas vadības sistēmas izstrādāšanā. 

Priekšrocības klasterā: 

1) uzņēmumu darbība ir efektīvāka 

nekā vidēji nozarē, tie var piekļūt 

lielākiem aktīviem, piegādēm un 

savstarpējai sadarbībai nepieciešams 

īsāks laiks, nekā darbojoties 

individuāli; 

2) uzņēmumi un pētniecības institūcijas 

ātrāk var sasniegt augstu inovāciju 

līmeni (materiāli, tehnoloģijas, 

vadīšanas metodes); zināšanu 

pārņemšana un cieša sadarbība ar 

klientiem un citiem uzņēmumiem 

rada vairāk jaunu ideju un liek intensīvāk 

sadarboties, kas dod iespēju 

samazināt izmaksas; 

3) uzņēmējdarbības procesi klasteros 

ir aktīvāki, pieaug uzņēmumu 

konkurētspēja, paaugstinās darba 

efektivitāte. 

Latvijā kopš 2001. gada sekmīgi darbojas 

IT klasters. Tā izveides mērķis: 

balstoties uz kopēju IT attīstības vīziju, 

misiju un mērķiem, kā arī veicinot nozares 

dalībnieku visu veidu sadarbību, 

palielināt IT sniegto pakalpojumu eksportu 

un radīt inovācijām un investīcijām 

labvēlīgus priekšnoteikumus. 

Latvijas IT klasters apvieno tikai tos 

nozares uzņēmumus, kas izrādījuši 

iniciatīvu dibināt klasteru un tajā piedalīties. 

IT klasters atšķiras no tipiska 

klastera modeļa, kas apvieno noteiktā 

ģeogrāfiskā teritorijā izvietotus vai 

saistītus uzņēmumus. IT darbību koordinē 

īpaši izveidota vadības struktūra, 

ko pārstāv klastera dalības pilnsapulce, 

valde un izpilddirektors. 

Viena no IT klastera unikālām iezīmēm 

ir sadarbība starp uzņēmumiem, 

kas ikdienā ir konkurenti. Sadarbības 

piemēri: 

• vienotu projektu pārvaldības un 

kvalitātes standartu ieviešana; 

• vienota kompetenču modeļa izstrāde, 

pieejamo cilvēkresursu apzināšana 

ar mērķi iesaistīt tos kopējos 

projektos; 

• sadarbība starp uzņēmumiem, profesionāliem 

apmācību centriem, 

universitātēm un valsts institūcijām 

nozares attīstības veicināšanai; 

• tirgus izpēte, stratēģiskā plānošana, 

mārketinga pasākumi nozares tēla 

veidošanai mērķa tirgos; 

• koordinācija labākai saziņai ar potenciālajiem 

klientiem un kopējas 

klientu piesaistīšanas aktivitātes. 

Latvijas IT klasters nodrošina infrastruktūru 

cilvēkresursu attīstībai: tiek 

īstenoti apmācību projekti un savstarpējā 

pieredzes apmaiņa, tiek nodrošināta 

vide inovatīvu ideju apmaiņai un 

ieviešanai, notiek sadarbība starp nozares 

dalībniekiem, piemēram, uzņēmējiem, 

universitātēm, investoriem un 

ārzemju partneriem. Darbojas kompetences 

centrs, sertifikācijas sistēma un 

vienots mārketings. 

IT klastera piemērs parāda, ka svarīgs 

ieguvums ir savstarpējas sadarbības 

veicināšana starp uzņēmumiem, kas 

būtībā ir konkurenti. Klasteru veidošanās 

ir sākusies globalizācijas ietekmē, 

lai, apvienojot spēkus, resursus un 

kompetences, palielinātu konkurētspēju 

ārējā tirgū. Klasteru izveidošanā ieinteresēti 

piedalīties tie uzņēmumi, kas 

vēlas nodrošināt ilgtermiņa starptautisko 

konkurētspēju un palielināt eksporta 

konkurētspēju. 

Somijas pieredze parāda, ka klasters 

var darboties virtuāli. Sadarbība tiek 

nodrošināta ar speciālām šim mērķim 

izstrādātām IT programmām, labi izstrādātu 

stratēģiju un skaidri definētiem 

mērķiem visās būvniecības nozarēs. 

Varbūt būvniecības mērķu un stratēģijas 

pamatnostādņu izstrādāšanu varētu 

uzsākt LBS, izmantojot savu biedru 

unikālo pieredzi dažādās jomās. Modelis 

varētu būt pavisam vienkāršs: 

vīzija – misija – mērķi – stratēģija, 

kur katras sekcijas vadītāji organizē 

diskusiju un tiek fiksēti rezultāti. Tie 

tiek izdiskutēti, atlasīti sekciju vadīju 

sanāksmē un iesniegti LBS valdei apstiprināšanai. 

Tālāk notiek sadarbība ar 

RTU, LLA, EM un uzņēmumiem, kas 

vēlas piedalīties klasterā. 

Šogad EM izsludinātajā konkursā, 

kurā varēja pieteikties līdz 11. martam, 

klasteru veidošanas valsts finansiālais 

atbalsts bija paredzēts 30% apmērā 

no attaisnotajiem izdevumiem vienam 

klasteram, bet ne vairāk kā Ls 25 000. 

Ņemot vērā, ka šis ir ļoti darbietilpīgs 

pasākums, šogad veicot darbības, kas 

saistītas ar potenciālo biedru apzināšanu, 

stratēģijas izstrādi un mērķu noteikšanu, 

2012. gadā reāli varētu piesaistīt 

ES fondu līdzekļus un aktivizēt 

klastera veidošanu. 

Izmantotā literatūra: 

Bizness pāri robežām, 

LU Akadēmiskais apgāds, 2010. g. 

The construction cluster in Finland, 

EMCC, 2005. g. 

Lauris Lācgalvis, 

MBA ing. oec., 

LBS Starptautisko sakaru sekcija 

46 


47

Izglītība 


Mācības = konkurētspēja 

Jau ceturto gadu SIA LBS – Konsultants paralēli citām darbības jomām aktīvi organizē 

lekcijas, seminārus un konferences. Saviem klausītājiem mēs piedāvājam 

aktuālus un noderīgus tematus, kas attiecas uz būvniecību. Lekcijas un semināri 

notiek ne tikai mūsu mācību centra telpās Rīgā, Barona ielā 99, lit. 1a, bet periodiski 

tiek organizēti arī izbraukumi uz Latvijas reģioniem. 

Neraugoties uz pašreizējo valsts ekonomisko 

situāciju, mācītiesgribētāju 

skaits nesarūk. 2010. gads bija notikumiem 

bagāts – esam ieguvuši Rīgas 

domes Izglītības, kultūras un sporta 

departamenta licenci pieaugušo neformālās 

izglītības īstenošanai, uzsākts 

mācību centra akreditācijas process. 

Ir organizētas apmācības un semināri, 

tostarp trīs dienu seminārs par Eiropas 

Savienības fondu apguvi Iepirkumu 

organizēšana Kohēzijas fonda finansētajos 

projektos un konference Ūdenssaimniecības 

projektu īstenotājiem. 

Pagājušā gada nogalē sākām darboties 

ES finansētajos projektos. LBS – Konsultants 

ir noslēdzis sadarbības līgumu 

ar Latvijas Logu un durvju ražotāju 

asociāciju par apmācību veikšanu Būvmateriālu 

– būvkonstrukciju ražošanas 

un saistīto nozaru asociāciju partnerības 

projekta dalībniekiem. Projektu daļēji finansē 

ES struktūrfondu programma Atbalsts 

nodarbināto apmācībām komersantu 

konkurētspējas veicināšanai – atbalsts 

partnerībās organizētām apmācībām. 

Pieteikšanās projektam ir sākusies, 

un mēs aicinām pieteikties komersantus, 

kas vēlas apmācīt savus darbiniekus, 

kļūstot par projekta partneriem. 

Šogad LBS – Konsultants turpina darbu 

pie semināriem par būvniecībā aktuāliem 

tematiem, kā arī piedāvā jaunas 

semināru tēmas. 2011. aprīlī, maijā un 

jūnijā tiks organizēti šādi semināri: 

Būvniecības projektu vadība 

Lektore: inženiere Helēna Endriksone 

Semināra ilgums 8 stundas 

Būvizstrādājumu aprites kārtība 

Eiropā un Latvijā 

Lektori: asociētais profesors 

Dr. sc. ing. Andris Šteinerts un 

inženiere Ināra Egle 


Eirokodekss Nr. 1. Iedarbes uz 

būvkonstrukcijām 

Lektore: Dr. sc. ing. Lilita Ozola 


Eirokodekss Nr. 3. Tērauda 

konstrukcijas 

Lektors: inženieris Igors Smirnovs 


2 dienu apmācības būvniecības 

tāmju izstrādāšanā 

Lektors: inženieris Rodrigo Pelsis 

Semināra ilgums 14 stundas. 

Apmācību beigās paredzēts 

galapārbaudījums, pēc kura sekmīga 

nokārtošanas ir iespēja saņemt 

apliecinājumu par kursa apgūšanu 

Ēku energoefektivitāte 

Lektori: inženieris Andris Veinbergs 

Mg. sc. ing. Andris Vulāns 


Zaļā iepirkuma kritēriju praktiska 

pielietošana, startējot valsts un 

pašvaldību iepirkumos 

Lektore: sertificēta arhitekte 

MSc. stud. Future Building Systems 

Danube University Krems 

Anda Kursiša 


Energoefektīva renovācija Latvijas 

klimatiskajos apstākļos 

Lektori: sertificēts arhitekts 

Ervīns Krauklis un sertificēts arhitekts 

Andrejs Cepurītis 


Precīzus semināru datumus varat atrast 

mājaslapā www.lbskonsultants.lv sadaļā 

«Semināri». 

Visu interesējošo informāciju varat 

iegūt, zvanot pa tālruņiem: 29159563, 

67311180 vai rakstot uz e-pastu: marite@lbskonsultants.lv. 

Uz tikšanos semināros! 

Mārīte Puža, 

SIA LBS – Konsultants 

apmācību projektu vadītāja 

Labdien! 

Esmu cītīgs semināru apmeklētājs, 

tāpēc sirsnīgs paldies par informāciju. 

Pēdējo divu gadu laikā 

apmeklējot seminārus SIA LBS – 

Konsultants, Būvuzraugu un būvinspektoru 

asociācijā, Arhitektu 

savienībā, Vides ministrijā, esmu 

ieguvis informāciju, kādas nav internetā. 

Jura Birša seminārs Izplatītākās 

kļūdas jumta izbūvē šoziem 

bija topā, jo 23. februārī notika jau 

ceturto reizi. Šoziem bija iespēja 

apsekot daudzus lāsteku izrotātus 

objektus. Apbrīnojami kļūdaini 

esam būvējuši labajos gados. Sadarbojoties 

ar firmu, kas veic ēkas 

blīvuma testa pārbaudi un termogrāfijas 

mērījumus, ir iespējas ieraudzīt 

vissīkākos defektus, par 

kuriem ēkas īpašnieks nekad neuzzinātu, 

jo ir satraukts vienīgi par 

lielajām apkures izmaksām. 

Visu labu vēlot, 

Dzintars Gailītis 

SEMINĀRI 

par būvniecībā 

aktuāliem 

tematiem 

www.lbskonsultants.lv 

48 


49

Tehnoloģijas 


Baltijas jūrā strādāja 

pasaulē modernākais 

zemūdens arkls 

PL3 zemūdens arkls tranšeju izveidei Baltijas jūras 

gultnē un cauruļvadu ievietošanai. 

Lai garantētu Nord Stream gāzes vada drošību ekspluatācijas laikā, projektā tika 

paredzēts trases atsevišķos posmos Baltijas jūras gultnē gāzes vadu ieguldīt tranšejās. 

To izveidei izmantoja pasaulē lielāko un modernāko zemūdens arklu PL3, 

kas darbu sāka 2011. gada 8. februārī Dānijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos. 

Tranšeju izveides tehnoloģiskais process beidzās 2011. gada marta vidū. 

Kuģis Far Samson speciāli pielāgots zemūdens 

arkla PL3 transportēšanai un apkalpošanai. 

Zemūdens arkls PL3 Baltijas jūrā tika 

ievests 2011. gada 8. februārī uz kuģa 

Far Samson klāja. Ar to bija paredzēts 

vairākās vietās jūras gultnē Nord Stream 

gāzes vada maršrutā izveidot tranšejas, 

kurās ieguldīt cauruļvadu. Tā ieguldīšana 

tranšejās atsevišķos posmos Zviedrijai 

un Dānijai piederošajos Baltijas jūras 

ūdeņos palielina tā stabilitāti ekspluatācijas 

laikā. 

Apkārtējās vides monitorings 

Pirms cauruļvada ieguldīšanas tranšejās 

jūras gultnē tika veikta simulācija, lai izpētītu 

procesa ietekmi uz vidi. Simulācijas 

laikā tika konstatēts, ka tranšejas veidošana 

jūras gultnē neietekmēs floru un 

faunu, jo tehnoloģiskajā procesā radušās 

nogulsnes ļoti ātri nosēžas. Nord Stream 

apkārtējās vides monitoringa programmas 

ietvaros veica ūdens kvalitātes mērījumus 

pirms, pēc un tranšejas veidošanas 

laikā, lai apstiprinātu simulācijas rezultātu 

precizitāti un apliecinātu, ka Nord 

Stream izpilda visas izsniegto būvatļauju 

izvirzītās prasības. 

Norise 

Tranšejas veidošana jūras gultnē ir līdzīga 

zemes aršanas procesam. Cauruļvadu 

virza starp diviem rotējošiem ruļļiem 

tehnoloģiskās iekārtas iekšpusē, vienlaikus 

jūras gultnē ar arklu veidojot tranšeju. 

Zemūdens arkls PL3 ar hidraulisko 

satvērēju palīdzību ievelk cauruļvadu 

starp rotējošajiem ruļļiem, pēc tam Far 

Samson arklu pietauvo un sāk rakt tranšeju 

atbilstoši izstrādātajiem projekta aprēķiniem, 

kas nosaka gabarītus (garumu, 

platumu, dziļumu) un maršrutu. 

Aprīkojums 

Nord Stream projektā izmantotais PL3 

zemūdens arkls tapa Lielbritānijā no 

2007. līdz 2009. gadam. Uzņēmumā ICH 

Engeneering Business tika izstrādāts 

projekts un saskaņā ar Saipem pasūtījumu 

arī izgatavots PL3. Zemūdens arkla 

svars ir apmēram 200 tonnu, garums – 22 

metri, jaudīgā tehnoloģiskā iekārta zem 

ūdens spēj izrakt aptuveni 2,5 m dziļu 

tranšeju, tā tiek darbināta no bāzes kuģa 

Far Samson, kas speciāli būvēts šim 

specifiskajam uzdevumam. Far Samson 

Norvēģijā tika piešķirts goda nosaukums 

2009. gada kuģis. Vilcējspēka testā kuģis 

Far Samson uzstādījis pasaules rekordu, 

sasniedzot 423 metrisko tonnu vilcējspēku. 

Far Samson aprīkots ar hibrīddzinēja 

sistēmu, kas ļauj būtiski ieekonomēt degvielu; 

kuģa ģeneratora dzinēji ir aprīkoti 

ar katalītisko konvektoru, kas nodrošina 

95% NOx emisiju samazināšanu. 

Nord Stream ir dabas gāzes cauruļvads, 

kas savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. 

2008. gadā Eiropas Savienības gāzes 

imports bija aptuveni 320 miljardi 

kubikmetru, un tiek prognozēts, ka līdz 

2030. gadam tas pieaugs līdz aptuveni 

500 miljardiem kubikmetru gadā. Līdz 

tam ES būs nepieciešams papildus gāzes 

imports no 160 līdz 200 miljardiem kubikmetru 

gadā (avots: IEA, World Energy 

Outlook, 2010). Nord Stream nodrošinās 

aptuveni 25 procentus no šā papildus 

nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot 

Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar 

pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis 

projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa 

piegādes drošību un enerģijas partnerību 

starp Eiropas Savienību un Krieviju. 

Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem 

cauruļvadiem plānots nodot ekspluatācijā 

2011. gadā. Katrs cauruļvads 

būs aptuveni 1223 km garš, un tā jauda 

sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes 

gadā. Pilna jauda – 55 miljardi kubikmetru 

gadā – tiks sasniegta projekta 

otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā 

otrais cauruļvads. 

Romāns Baumanis, 

Nord Stream padomnieks Baltijas valstīs 

Nord Stream publicitātes foto 

50 


51

Tehnoloģijas 

Par tērauda jumtu seguma īpatnībām 


«Problēmas jumtu ekspluatācijas laikā 

bieži rodas, ja jumta segums ieklāts nemākulīgi. 

Ruukki darbības specifika paredz 

apmācīt montāžas meistarus, pārliecināties 

par viņu darbu kvalitāti un pēc tam 

rekomendēt klientiem izmantot konkrētu 

meistaru pakalpojumus. Otrs nosacījums 

jumta ilgmūžības nodrošināšanai ir regulāra 

un pareiza tā kopšana,» uzsver Ruukki 

speciālisti, turpinājumā izklāstot atsevišķas 

tērauda jumta seguma īpatnības. 

«Izvēloties tērauda jumta seguma materiālus, 

ieteicamais slīpums ir ne mazāks par 

6 0 (1:9). Šādos gadījumos parasti lieto trapecveida 

profilus ar dziļu vilni, lokšņu garenšuves 

savienojumos ir speciāla ūdensnoteces 

renīte, kas nodrošina jumta hermētiskumu. 

Ja jumta segumam lieto profilētas 

tērauda loksnes, optimālais skārda 

biezums ir 0,5 mm, jo profilējums padara 

skārdu stingrāku un novērš viļņu rašanos. 

Var lietot arī 0,45 mm biezu materiālu, 

bet vēl plānākas plātnes nespēj saglabāt 

viendabīgu profilējuma formu. Lietderīgāk 

jumtu montēt no rūpnieciski krāsotām 

tērauda loksnēm. Āra apstākļos attaukota, 

gruntēta un krāsota jumta krāsojuma kvalitātei 

un saķerei ar cinka slāni nepiemīt 

rūpnieciskā kvalitāte, līdz ar to krāsojuma 

mūžs būs daudz īsāks. Ja jumts ir «skaļš», 

iemesls meklējams pavirši veiktā plātņu 

montāžā vai arī nav iemontēti akustiskie 

blīvējumi. Skaņas izolācijas funkcijas daļēji 

veic arī siltuma izolācijas slānis. Jumta 

logus, lūkas, ventilācijas izvadus ieteicams 

iemontēt jumta seguma ieklāšanas 

laikā, nevis pēc tam. Ventilācijas izvadiem 

jābūt siltinātiem un krāsotiem, hermetizētiem 

ar blīvējumu, silikona mastiku, kā arī 

jāraugās, lai skrūves nebūtu vaļīgas. 

Drošību ziemā palielina sniega barjeras, 

kas paredzētas sniega aizturēšanai. Ruukki 

sniega aiztures barjeras piemērotas sniega 

slodzei 180 kg/m 2 , pieņemot, ka barjera 

uzstādīta visā karnīzes garumā. Kombinētie 

jumti un mansardi atbilstoši jānosiltina, 

paredzot iespēju vēdināt pamatkonstrukciju. 

Teknes un notekcaurules ieteicams aprīkot 

ar elektriskajiem apsildes kabeļiem, 

lai nepieļautu ledus veidošanos. 

Jāņem vērā, ka jumta konstrukcijām jābūt 

projektētām ar lielāku slodzes rezervi, proti, 

rēķinoties, ka uz jumta esošais sniega 

svars ir mazliet lielāks nekā līdzīga daudzuma 

sniega apjoma svars uz zemes.» 

Vidējais sniega apjoma svars saskaņā ar standartu EVS-EN 1991-1-3:2006 

Svaigi snidzis sniegs 100 kg/m 3 

Nogulsnējies sniegs (dažas stundas vai dienas pēc snigšanas) 200 kg/m 3 

Ilgāk uz jumta esošs sniegs (nedēļas vai mēneši pēc snigšanas) 250–350 kg/m 3 

Slapjš sniegs 400 kg/m 3 

Salīdzinājumam – ūdens 1,000 kg/m 3 

Lai noskaidrotu, vai sniega svars ēkai ir bīstams, jāizmēra 

sniega biezums (metros) un šis skaitlis jāpareizina 

ar sniega apjoma svaru. Tad jāpārbauda vietas, 

Vairāk informācijas: 

kur sniegs gulstas uz nesošajām konstrukcijām. 

www.ruukkimaja.lv 

52 


53

Tehnoloģijas 

Tērauda profilētie elementi 

jumtiem un sienām 

«Lai kā arī būtu, ja māja ir uzbūvēta, 

bez jumta neiztikt. Un arī tad, ja tas 

savu mūžu ir nokalpojis, vietā vajadzīgs 

cits, kvalitatīvs jumta segums. Tērauda 

jumtu profili ir universāls materiāls, 

kas piemērots dažādiem objektiem gan 

sabiedriskajā, gan privātajā sektorā,» 

atgādina SIA TOODE tirdzniecības 

vadītājs Rinalds Savčuks un precizē 

profilēto tērauda lokšņu izmantošanas 

veidus. «Profilētās tērauda loksnes ir 

noderīgs materiāls ne tikai jumta segumam, 

tās izmantojamas arī kā sienu 

apdares materiāls dažādu funkciju 

ēkām, taču ar to vēl izmantošana 

neaprobežojas, jo tās veiksmīgi lieto arī 

Metāla profilētās loksnes ar antikondensāta 

pārklājumu neļauj veidoties kondensāta pilieniem. 

daudzdzīvokļu māju renovācijā – fasādi 

var veidot gan dekoratīvu, gan klasisku. 

Šādas fasādes ir viegli kopjamas. Pēdējā 

laikā profilētās plātnes izmanto balkonu 

norobežošanā, tāpat garāžu, kūts, 

šķūņu un žogu būvniecībai. Tērauda 

sienu un jumtu profili ir ērti montējami, 

taču būtiski atcerēties, ka, strādājot ar 

šādu materiālu, jāizmanto atbilstoši 

griezējinstrumenti. 

Jumta seguma komplektācija ietver jumta 

plātnes, lietusūdens noteksistēmas, 

sniega un drošības barjeras, jumta 

kāpnes, jumta tiltus, jumta lūkas, 

blīvējumus, jumta plēves, ventilācijas 

izvadus. Mūsu klāstā ir arī skārdnieka 

instrumenti, skursteņi, jumta logi, 

siltumizolācijas materiāli. Ļoti svarīgi 

ir plānot ne tikai jumtam nepieciešamos 

materiālus, bet arī papildelementus, 

tad ēka kalpos ilgi, un šādi tiks 

ieekonomēts uz iespējamo remontu vai 

pat jumta nomaiņu. 

SIA TOODE piedāvā valcprofila jumta 

seguma ražošanu tieši objektā (Vecrīgā, 

Jūrmalā un citos objektos). Tad materiālu 

var izgatavot pēc vajadzīgajiem izmēriem, 

un tas neaizņem daudz vietas, kas ir ļoti 

svarīgi, ja ir ierobežota piebraukšana vai 

platība. 

Vēlētos pieminēt divus jaunumus produktu 

klāstā: nesošo profilu TP 120 

un jumta profilus ar antikondensāta 

pārklājumu, kas piemēroti aukstajām 

noliktavām, garāžām, kūtīm, fermām.» 

SSAB Tunplat AB krāsotā tērauda materiāla apraksts 

Poliesters: materiālu ar šo pārklājumu izmanto 

iekšējo un ārējo virsmu klājumiem un apstrādei, ja 

nav īpašas prasības. Pārklājuma garantija 10 gadi, 

pieejami visi RR krāsu katalogā minētie toņi. 

Matpoliesters: materiālu ar šo pārklājumu 

parasti izmanto, ja nepieciešams īpašs izskats, 

ko metālam piešķir matētā kārta. Pārklājuma 

garantija 10 gadi, pieejami RR11, RR23, RR28, 

RR29, RR32, RR33 krāsu toņi. 

Pur: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo un 

iekšējo virsmu iesegumos. Materiāls ir īpaši noturīgs 

pret koroziju, ultravioleto starojumu un ķīmisko 

iedarbību, turklāt apstrādājams zemā temperatūrā. 

Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami 

gandrīz visi RR krāsu katalogā minētie toņi. 

PVC: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo 


un iekšējo virsmu iesegumam. Materiāls ir īpaši 

noturīgs pret koroziju, viegli apstrādājams. Pārklājuma 

garantija 10 gadi, pieejami gandrīz visi 

RR krāsu katalogā minētie toņi. 

PVF: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo 

un iekšējo virsmu iesegumos, ja ir īpaši augstas 

kvalitātes prasības. Materiāls ir sevišķi noturīgs 

pret koroziju. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami 

ir tikai RR40 un RR41 krāsu toņi. 

Cinkots: materiāls ar cinkotas virsmas pārklājumu 

piemērots tērauda profilu un līstprofilu, kā 

arī valcēto jumtu ražošanai. Pārklājuma garantija 

ir 10 gadi. 

Detalizētāka informācija: www.toode.lv 

Foto no TOODE arhīva 

54 


55

Tehnoloģijas 


«Kamēr Latvijā prevalēs zemākā cena 

materiālu izvēlē un būvdarbu izmaksās, 

nekas labs nav gaidāms. Nereti, interesējoties 

par būvmateriāliem, tostarp arī 

profilētām metāla loksnēm jumtiem un 

fasādēm, tiek pieprasīta informācija tikai 

par cenu, nenoskaidrojot produktu 

tehniskos parametrus. Tas nozīmē, ka 

vaicātājam piemērots būtu jebkas, kas 

vien atbilst jēdzienam «zema cena»,» 

atzīst Corus Building Systems vadītājs 

Jānis Griķis. 

Turpinājumā Jāņa Griķa viedoklis par 

dažiem metāla jumtu segumiem, to 

cenu un montāžu. 

«Pasaulē pazīstamā tērauda ražotāja 

Tata Steel apakšstruktūra Corus Building 

Systems Nordic ir kvalitatīvu metāla 

jumta segumu un fasāžu elementu 

ražotāja un piegādātāja Ziemeļeiropas 

Līgatnes pamatskolas sporta zāle: sienām 

Sandwich profili, jumtam nesošā profila klājs. 

Vai iespējams lēti iegādāties 

kvalitatīvu metāla jumtu? 

ZS Sinķi angārs graudu un tehnikas glabāšanai: 

jumts ar pretkondensāta pārklājumu. 

un Centrāleiropas reģionam. Latvijā 

no Corus Building Systems Nordic 

produktiem tapušas industriālā sektora 

ēkas, piemēram, noliktavas, angāri, 

ražotnes, dažādu funkciju ēkas lauku 

saimniecībās, tirdzniecības centri. 

Profilēto un ar polimēru pārklāto skārda 

elementu izvēles procesā viens no svarīgākiem 

uzdevumiem ir izprast faktorus, 

kas ietekmē gatavā produkta cenu. Viens 

no tiem – nominālais biezums (jo plānāks 

materiāls, jo lētāks), otrs – noturību 

pret koroziju nodrošinošā cinka pārklājuma 

slāņa biezums. Baltijas apstākļos 

cinka pārklājumam jābūt 200–350 g/m 2 

jeb 17–35 mikroni biezam. Lielākā daļa 

patērētāju savā izvēlē definē vienu parametru, 

proti, polimēru pārklājuma veidu 

(poliesters un dārgāki pārklājumi). Tas 

būtu tas pats, kas izvēlēties auto tikai 

pēc cenas un krāsas. 

Metāla jumta un fasāžu elementiem, 

kas pārklāti ar polimēru pārklājumiem, 

ir divas garantijas – funkcionālā un 

polimēra pārklājuma garantija. Polimēra 

pārklājuma garantija garantē tā 

stabilitāti un krāsu toņa nemainīgumu 

noteiktā laika posmā. Vislētākajam 

«poliestera» pārklājumam nepaaugstināta 

vides piesārņojuma apstākļos tā ir 

aptuveni 10 gadu. Funkcionālā garantija 

nozīmē materiāla spēju pasargāt ēku 

no apkārtējās vides iedarbības, – CBS 

produktiem tā parasti nav mazāka par 

60 gadiem. 

Jaunums Corus produktu klāstā ir profilēta 

metāla jumta seguma plātnes ar 

pretkondensāta pārklājumu. Higroskopiskais 

materiāls akumulē ūdens pilienus, 

neļaujot veidoties kondensāta 

pilieniem, produkts izmantojams gan 

neapkurināmos angāros, gan privātmāju 

jumtiem.» 

Informācija par 

SIA Corus Building Systems 

produktiem: www.cbsnordic.lv 

56 


57

Tehnoloģijas 

Dakstiņu 

kvalitātes 

testu poligoni 

visā pasaulē 

«Stereotips par dakstiņu smagumu ir 

plaši izplatīts. Dakstiņi ir smagāki nekā 

citi klājumi, taču jumta seguma svars 

nav noteicošais faktors, jo lielākā uzmanība 

jāpievērš jumta konstrukcijas 

noturībai pret dažādu ārējo faktoru 

radītajām slodzēm: vēju, sniegu, tai 

jāspēj noturēt arī cilvēka svaru jumta 

tīrīšanas laikā. Dakstiņu izmantošana 

jumta segumam palielina kopējo slodzi 

tikai par 10 procentiem. Ja konstrukcija 

ir tik vāja, ka nespēj noturēt dakstiņu 

svaru, pastāv risks, ka tā nespēs noturēt 

arī sniega svaru,» stāsta Vladislavs 

Gorovojs, Monier B2B tirdzniecības 

pārstāvis, un turpina izsmeļoši atbildēt 

uz jautājumiem par dakstiņiem, ar 

tiem saistītajiem mītiem un kvalitātes 

kontroles poligoniem. «Dakstiņi ir sarežģīti 

ieklājami, tie ir dārgi – lūk, divi 

maldīgi priekšstati. Betona, arī neglazētie 

māla dakstiņi iekļaujas demokrātisko 

cenu būvmateriālu kategorijā, un 

ar to ieklāšanu profesionāļi labi tiek 

galā. Izmantojot zemsegumu, dakstiņu 

segums veidojams uz ļoti lēzeniem 

jumtiem, kuru slīpums ir 14 grādi, bez 

zemseguma minimālais dakstiņu jumta 

slīpuma leņķis ir 22 grādi. 

Tehnoloģiski pareizi ieklāts jumts ir 

noturīgs pret vēja slodzēm, paviršāk 

montētam jumtam, iespējams, vētra 

varētu noraut kādu dakstiņu, bet nerodas 

tā dēvētais buras efekts, kad tiek 

norauts viss jumta segums. Stiprināšanas 

tehnoloģija ir modernizēta, kļuvusi 

vienkāršāka, garantējot lielāku jumta 

seguma drošību un noturību. 

Monier dakstiņu izmēģinājumu un testu 

poligoni izvietoti visās galvenajās 

klimatiskajās zonās – Skandināvijas 

ziemeļos, Meksikas dienvidu tuksnešos, 

Āzijā, Ziemeļamerikā –, lai novērotu 

konkrēto laika apstākļu un vides 

ietekmi uz jumta segumu vairāku gadu 

garumā. Dakstiņu demojumtiem tiek 

veikts monitorings, testējot vēja cirkulāciju 

zem jumta, laika apstākļu, sniega, 

smilšu, netīrumu iedarbību un citus 

faktorus. Iegūtie dati tiek apstrādāti un 

kalpo par bāzi ražošanas tehnoloģijas 

un materiāla sastāva uzlabošanai. Monier 

ražo vairāku kategoriju dakstiņus, 

katrai klimatiskajai zonai produktu tehnoloģiskie 

parametri ir atšķirīgi. Latvija 

ietilpst Ziemeļvalstu reģionā kopā ar 

Skandināvijas valstīm, un Monier Latvijas 

tirgū piedāvā atbilstošas kategorijas 

dakstiņus.» 

Plašāka informācija: www.monier.lv 

MONIER Group publicitātes foto 

58 

Latvijas Būvinženieru savienība



Pats labākais 

notiek šodien 

SIA Inženieru birojs Būve un forma inženiere būvkonstruktore Inese Survilo ir tik 

aizņemta, ka laiku sarunai atrodam nevis klātienē, bet interneta vidē. Atbildes uz 

jautājumiem atnes e-pasts. 

Kas ietekmējis jūsu dzīvi? 

Viss, ar ko cilvēks savā dzīvē saskaras, 

viņu kaut kādā mērā ietekmē un maina. 

Bērnībā tā ir ģimene – attiecības un gaisotne 

mājās, iespaidi bērnudārzā. Skolā 

biju gandrīz teicamniece. Ļoti labi atceros 

savu pirmo skolotāju, to, kā vēlējos 

viņai līdzināties. Bērnībā faktiski visas 

vasaras pavadīju laukos, vēroju dabu, 

vajadzēja arī palīdzēt lauku darbos. Es 

iemīlēju dabu un visu dzīvo, kas ir apkārt. 

Man agri radās interese par dažādiem 

mehānismiem, bija vēlme papētīt 

tuvāk, kas tur ir iekšā. Gadījās, ka sabojāju 

vecmammas pulksteņus, knibinājos 

gar mammas adāmo mašīnu vai brāļa 

magnetofonu. Droši vien tāpēc arī profesiju 

izvēlējos tādu vīrišķīgu. Tad sekoja 

studijas LLU. Pasniedzēji tobrīd šķita 

kā tādi zināšanu etaloni. Tas tik bija 

laiks! Katru dienu braucu ar vilcienu uz 

Jelgavu. Muku no biļešu kontrolieriem. 

Diezin vai tagad es ko tādu darītu. Pēc 

studijām dzīve kļuvusi nopietnāka, tajā 

aizvien lielāku vietu ieņem darbs, mazliet 

iezogas arī tāda kā rutīna. 

Kas jūsos ir no tēva, kas – no mammas 

un kas – no latviešu sievietes? 

No mammas manī ir tiekšanās pēc 

skaistuma. No tēva esmu mantojusi 

rakstura asāko pusi. Kā latvietei man 

raksturīgs strādīgums un pacietība. Es 

ļoti lepojos, ka esmu latviete. 

Kas dzīvei piešķir kaifu? 

Domāju, ka tas ir skaistums, pēc kā tiecos. 

Tā sajūta, kas atnāk pie manis kā 

atklāsme: jā, tas ir tieši tas, kā dēļ ir 

vērts dzīvot! Katrā dienā var atrast kaut 

vai kripatiņu skaistuma. Tas viss ir tepat 

apkārt un sasniedzams. Tikai jāpavēro. 

Kas patlaban visvairāk nodarbina 

prātu? 

Tie ir mūžsenie jautājumi. Kāds ir 

cilvēka dzīves uzdevums? Ko mums 

ir mācījuši lielie Skolotāji? Ar kādu 

mērķi viņi pie mums ir nākuši? Pasaulē 

iestājies tāds kā pārmaiņu laiks, 

parādījušās jaunas vēsmas. Daži pēta 

ledus kristālus, daži domā, kā kļūt bagātākiem. 

Mani aizrauj domas un dvēseles 

pasaule. Tas, ka esmu inženiere, 

nenozīmē, ka mani neinteresē filozofiski 

un garīgi jautājumi. Man patika kāda 

skolotāja teiktais: attīstīt tikai prātu, bet 

dvēseli atstāt novārtā ir kā airēt laivu 

ar vienu airi – tu domā, ka ej uz mērķi, 

bet patiesībā virzies prom no tā. Apziņa 

paplašinās, tikai attīstot abus. 

Vai zināt, kāda negribētu būt? 

Pavisam noteikti negribētu būt slinka, 

kašķīga, skaudīga egoiste. 

Kas ir pats skaistākais uz zemes? 

Domāju, ka mīlestība. Skaistā ir ļoti 

daudz. Mūsu planēta ir ļoti skaista. Ar 

vienu dzīvi noteikti nepietiktu, lai to 

apskatītu un izbaudītu visu tās brīnišķo 

daudzveidību. Arī cilvēku veidotie 

meistardarbi mākslā, arhitektūrā. Attiecības 

starp cilvēkiem. 

Ko visbiežāk nesaprotat? 

Ai, esmu vēl jauna un daudz ko nesaprotu. 

Piemēram, tos pašus cilvēkus... 

Pietiek vakarā drusciņ paskatīties pārraidi 

Degpunktā vai pavasarī redzēt atkritumu 

kalnus ceļmalās. Ārprāts! Par 

politiķiem nemaz neizteikšos. 

Kādā dzīves posmā gribētos atgriezties? 

Ja man būtu tāds aparātiņš, ar ko varētu 

atgriezties pagātnē, droši vien visas 

pogas jau būtu salauztas. Pārāk bieži 

60 


61



atmiņās atgriežos situācijās pagātnē. 

Vairāk gan tāpēc, ka gribētos daudz ko 

mainīt. Bet tas ir ļoti slikts ieradums. 

Jātiek no tā vaļā, turklāt ātri! 

Cik viegli vai grūti ir izvēlēties, ja saprāts 

saka vienu, bet emocijas ko citu? 

Jā, tad nav viegli. Šis ir viens no sarežģītākajiem 

jautājumiem. Klausīties, ko 

saka tava sirds, ir skaisti un drosmīgi, 

bet, ja tas ietekmē citus, ir jādomā. Kā 

to vērtēs apkārtējie? Kā tas iespaidos 

citus? Negribas būt egoistei. 

Cik svarīga ir uzvara? 

Salda sajūta, bet gaistoša. Ļoti ātri aizmirstas. 

Napoleons noteikti teiktu ko 

citu. 

Kādu sapni vēlaties piepildīt? 

Gribētos iemācīties spēlēt klavieres. Tas 

ir mans bērnības sapnis. Laikam jau šajā 

dzīvē nesanāks. Vienkārši nav laika. 

Vai jūs var nokaitināt? 

Jā, ļoti viegli. Kaut vai, piemēram, 

problēmas ar aprēķinu programmu, 

kaut kas neiet, sabojājies fails – viss, 

esmu ārā no līdzsvara. Ļoti ceru, ka ar 

gadiem kļūšu savaldīgāka. 

Kādas īpašības palīdzējušas sasniegt 

to, ko esat sasniegusi? 

Pacietība, apņēmība, degsme. 

Kas neļauj mest «plinti krūmos»? 

Pašcieņa. Dažkārt es padomāju, kā 

kāds man zināms cilvēks rīkotos konkrētajā 

situācijā. Un, ja viņš to var, vai 

tad es esmu sliktāka? Tas man palīdz. 

Bet ir nācies mest «plinti krūmos». Tas 

ir smagi. 

Kas piesaista darbam? 

Tas ir sava veida radīšanas process. Kā 

dievi no haosa rada teosu, mēs arī no 

nekā veidojam, ražojam kaut ko svarīgu. 

Nu, labi, tas nav teoss un nav arī mākslas 

darbs, bet pats pamats, kodols, kas 

visu satur kopā. Paņemot projektu, var 

redzēt, cik pamatīgs darbs tur ieguldīts. 

Viss sīki, smalki uzzīmēts, pārdomāts, 

rēķināts. Kad tas tiek realizēts dzīvē, ietērpts 

arhitektu izlolotajā veidolā, rezultāts 

gandrīz vienmēr iepriecina. 

Vai ir kas tāds, kas dzīvē pārsteidz? 

Pati dzīve ir pārsteidzoša. 

Kam noteikti nevajadzētu žēlot naudu? 

Labām grāmatām, skaistām kurpēm... 

Lietām, kas sagādā prieku pašai un 

tuvākajiem. 

Vai no krīzes ir kāds labums? 

Jā. Izlasīju daudz grāmatu. Tā ka labums 

noteikti ir! 

Ko jūs teiktu par Inesi Survilo, paskatoties 

uz sevi no malas? 

Tāda emocionāla un jūtīga tā Inese. 

Varētu teikt, ka pārāk jūtīga. Inženiera 

profesijai tā kā drusku nepiestāv. Patīk 

pajokot par dažādām sadzīves situācijām. 

Tajā pašā laikā pret svarīgiem jautājumiem 

izturas nopietni un atbildīgi. 

Vai kādreiz mulstat? 

Ļoti mulstu, ja jāuzstājas auditorijas 

priekšā. Tāpat nepatīk, ja mani slavē 

citu klātbūtnē. 

Vai dzīvi var saplānot? 

Nekad neesmu mēģinājusi un esmu pārliecināta, 

ka neizdotos. Manuprāt, tas 

būtu nepareizi. Sataisīt baigi nopietnos 

plānus un pie tiem turēties kā pie kaut 

kādiem balstiem? Arī visgrandiozākie 

plāni taču sabrūk kā kāršu namiņš. Plāni, 

vēlmes, vajadzības, priekšstati – tas 

viss mainās. Kas ir nozīmīgs šodien, rīt 

varbūt jau vairs nebūs tik svarīgs. 

Kāds patlaban ir tas lielais plāns? 

Šobrīd es vairāk vēroju situāciju, nevis 

plānoju. Tāds ne visai stabils laiks. 

Par pasaules lielajām problēmām 

uztraucaties? 

Jā, it sevišķi pēdējā laikā. Notiek tik 

daudz dabas katastrofu... 

Vai piedalītos pasaules glābšanā? 

Esmu gatava! Kad jāsāk? 

Ko jums visbiežāk saka cilvēki? 

Lai es nestresoju. 

Vai ir kāds brīdis, kad šķiet: viss, 

pietiek, vairs nevar izturēt? 

Jā. Gadās, ka visa enerģija ir iztērēta lielā 

stresā, ja papildus tam vēl notiek kas tāds 

negaidīti slikts, kas izsit mani no līdzsvara, 

nu, tad es ļauju emocijām vaļu. 

Kas ir jūsu atbalsta punkts? 

Tā ir ģimene, man tuvākie cilvēki. 

Kāds ir izdzīvošanas komplekts mūsdienu 

sabiedrībā? 

Mūsdienu sabiedrība ir galīgi izlaidusies. 

Pārsvarā viss balstās uz savu vēlmju 

un vajadzību apmierināšanu. Tas 

skumdina. 

Cik daudz savā pasaulē ļaujat ieskatīties 

draugiem? 

Tādu īstu draugu ir ļoti maz. Ar tiem tad 

arī dalos savā pasaulē, pārdzīvojumos. 

Bet droši vien ir kas tāds, ko neatklāju 

nevienam. Kaut kas ir jāatstāj arī sev. 

Ko darāt, kad ir skumji? 

Ja ir ļoti skumji, tad raudu. Asaras attīra 

dvēseli. Pēc tam kļūst vieglāk. Diemžēl 

astrālais ķermenis joprojām gūst virsroku 

pār mani (jau kopš bērnu dienām). Ja 

es zinātu efektīvu metodi, kā to ierobežot, 

tas būtu brīnišķīgi. Ja asaras nebirst, 

tad uzdziedu. Ne pārāk skaļi. 

Kas jums sagādā mazās dzīves baudas? 

Skaisti mirkļi, kaut kas garšīgs (salds), 

kaut kas spīdīgs vai krāšņs. Skaista 

mūzika. Rīta kafija un laba anekdote. 

Kurā dzīves posmā jutāties vai jūtaties 

vislabāk? 

Man vienmēr licies, ka pagātnē nekā 

forša nav. Vislabāk jūtos tagad, šodien. 

Un loloju cerības, ka viss jaukākais un 

interesantākais vēl ir priekšā. 

Kad jūtaties muļķīgi? 

Ja kaut ko neapdomīgi pasaku (parasti 

diezgan skaļi un drosmīgi) un tikai pēc 

tam saprotu, ka nevajadzēja. Tā man 

bieži vien sanāk citus aizvainot un radīt 

neveiklas situācijas. Parasti jau cieš 

tuvinieki. 

Kā varat iegūt otro elpu? 

Kad jūtos galīgi iztukšota vai negatīvu 

emociju nomocīta, vislabāk atgūstos 

mājās. Varbūt izklausās garlaicīgi, 

bet tā ir mana vieta, tās ir manas sienas, 

mana vide. Viss ir piesātināts ar 

manu enerģiju. Parasti atlaižos gultā, 

ēdu svaigus augļus, paskatos internetā 

kādu joku un cenšos nedomāt par 

problēmām. 

Ko gribētos piedzīvot un izbaudīt? 

Ir tik daudz vietu, kur gribētos pabūt. 

Piemēram, Indija – tik skaista zeme! 

Tik daudz krāšņu tempļu! Gribētos redzēt 

saulrietus Himalaju kalnos. Esmu 

dzirdējusi, ka tie esot fantastiski, neaizmirstami. 

Ļoti patīk kalni. Arī augstceltnes. 

Vēlētos kādreiz uzbraukt kādā 

no pasaules varenākajām augstceltnēm 

un izbaudīt to sajūtu, kā ir palūkoties 

pa 80. stāva logu. Dzīvot gan tur negribētu, 

tikai paskatīties. 

Mārīte Šperberga 

Kaspara Šņores foto 

62 


63

Viedoklis 

Attīstīt vai likvidēt? 

LR Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē Kvalitatīva būvniecība 2020 tika 

formulēti pamatprincipi būvniecības attīstībai, tostarp drošība, vides saglabāšana, 

energoefektīvas būvniecības veicināšana, profesionāla darba kvalitāte, profesionālās 

izglītības un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana. 

Konferencē tika uzsvērts, ka Saeimas 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un 

reģionālās politikas komisijai nododamajā 

jaunajā Būvniecības likuma teksta 

redakcijā būs formulētas prasības būvspeciālistiem 

(projektētājiem, būvinženieriem, 

būvdarbu vadītājiem), kuri tiks 

reģistrēti būvspeciālistu reģistrā. Prasības 

saturēšot informāciju par būvspeciālista 

iegūto vidējo speciālo vai augstāko 

izglītību un iegūto darba pieredzi 

arhitektūras vai būvniecības jomā. 

Konferencē turpinājās ieilgusī diskusija 

par būvspeciālistu sertifikācijas nepieciešamību 

un tā arī nekļuva skaidrs, 

kāpēc līdz ar jaunā Būvniecības likuma 

stāšanos spēkā tiks anulēti 2011. gadā 

noslēgtie valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu 

veikšanas līgumi, ar kuriem būvniecības 

nozares profesionālajām biedrībām 

(tostarp Latvijas Siltuma, gāzes un 

ūdens tehnoloģijas inženieru savienībai 

(LSGŪTIS)) tika deleģēti pienākumi un 

tiesības organizēt būvspeciālistu kvalifikācijas 

celšanu, piešķirt, pagarināt, apturēt 

vai anulēt būvspeciālistu sertifikātus. 

Radās iespaids, ka esošā Būvniecības 

likuma darbības laikā (uz LVS EN ISO/ 

IEC 17024:2003/2005, MK Noteikumu 

par būvprakses sertifikātiem un MK Noteikumu 

par energoauditoriem bāzes) 

iedibinātā būvspeciālistu sertificēšanas 

sistēma traucē būvniecības procesā ie- 

saistītām personām, kuras nevēlas vai 

nespēj atbilstoši pierādīt savu izglītību, 

iegūto darba pieredzi, aktuālās zināšanas 

un paaugstināt savu kvalifikāciju. Esošā 

būvspeciālistu sertificēšanas sistēma 

nevis kavē, bet veicina mūsu speciālistu 

konkurētspēju ārvalstu darba tirgos, jo 

mūsu profesionālajām biedrībām ir dati 

par mūsu sertifikātu atzīšanu ārvalstīs. 

Esošā sistēma nav traucēklis arī ārvalstīs 

sertificētu speciālistu profesionālo 

zināšanu apliecinošu dokumentu atzīšanai 

un pielīdzināšanai mūsu valstī. 

Sākotnējie būvniecības tālākās attīstības 

pamatprincipi nevar tikt realizēti, pavājinot 

būvspeciālistu izglītības, zināšanu, 

pieredzes un kvalifikācijas novērtēšanas 

sistēmu, bet gan uzlabojot un pilnveidojot 

to. Būvspeciālistu zināšanu un veikto 

būvdarbu kvalitātes kontrole būtu pastiprināma 

un gadījuma cilvēkiem, kuri 

nonākuši būvdarbu procesā un kuri nedemonstrē 

augstu zināšanu līmeni, savus 

pienākumus veic pavirši un pieļauj rupjas 

kļūdas, sertifikāti būtu anulējami. 

Ir grūti iedomāties, kā, likvidējot esošo 

būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas 

regulāro pārbaužu sistēmu un pieļaujot 

nesertificētu speciālistu līdzdalību 

būvniecības procesā, var cerēt uzlabot 

būvniecības kvalitāti, ēku energoefektivitāti 

un mūsu būvniecības nozares 

konkurētspēju, ja šo mērķu īstenošanai 

nepieciešami aizvien zinošāki, atbildīgāki, 

kvalificētāki speciālisti. 

Neļausim būvniecības tirgū dominēt 

šaurām komerciālām interesēm, kur 

nelielas būvfirmas bez atbilstoši izglītotiem 

un pieredzējušiem, sertificētiem 

darbiniekiem meklē nelegālus ceļus, 

kā apiet speciālistu sertificēšanas sistēmu, 

un savas nezināšanas dēļ piedāvā 

veikt būvdarbus par neadekvāti zemām 

cenām, kropļo būvniecības tirgu, rada 

aizvien jaunas un jaunas nekvalitatīvas, 

energoneefektīvas ēkas. 

Konferencē minētais piemērs par Latvijas 

Nacionālās bibliotēkas (LNB) inženiersistēmu 

neatbilstību mūsdienu 

prasībām faktiski ir klasisks piemērs, kā 

nepietiekamas kompetences speciāliste 

bez atbilstošas pieredzes šādu būvobjektu 

projektēšanā, bez kvalifikāciju apliecinoša 

sertifikāta atļaujas televīzijā publiski 

vērtēt LNB projektu un attiecīgi mulsināt 

sabiedrību. Televīzijas raidījumā izskanējušais 

ieteikums par nakts dzesēšanas 

izmantošanu ir vērtējams kā nekompetents, 

jo LNB ir inženiertehniski sarežģīts 

objekts, kura inženiersistēmu projektu 

izstrādāja mūsu speciālisti ciešā sadarbībā 

ar ASV speciālistiem. Mūsu LNB 

dzesēšanas jaudas pārsniedz 5 MW, kas 

ar nakts dzesēšanu nav kompensējami. 

Aicinu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, 

neiznīcināt esošo būvspeciālistu 

sertifikācijas sistēmu, bet pielikt visas 

pūles, lai attīstītu un pilnveidotu iepriekš 

radīto. 

Arturs Lešinskis, 

Dr. sc. ing., profesors, Latvijas Siltuma, 

gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru 

savienības valdes priekšsēdētājs 


Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā 

partnerība 

valdes priekšsēdētājs, 

Dr. iur., profesors 

Valdis Birkavs: 

«Artura Lešinska «dvēseles kliedziens» 

ir Ekonomikas ministrijas stūrgalvīgās 

un nekonsekventās rīcības rezultāts. 

Par vienīgo attaisnojumu un izskaidrojumu 

tam var kalpot fakts, ka no 22 būvindustrijas 

nevalstiskajām organizācijām 

sertifikācijas likvidēšanu atbalsta tikai 

divas nevalstiskās organizācijas. Šī situācija 

ministrijai rada manevra iespējas. 

Tā vietā, lai meklētu kompromisu un 

uzlabojumus esošajā sertifikācijas sistēmā, 

jau mēnešiem ilgi notiek neauglīga 

diskusija ar vieniem un tiem pašiem 

argumentiem. 

Lai izkļūtu no apburtā loka valdībai un 

Saeimai jāsper trīs soļi. 

1. Jāatbalsta būvinženieru reģistrs un 

jāapvieno tas ar profesionālās kompetences 

atbilstības novērtēšanas 

kārtību. 

2. Skaidri jāpasaka, ka profesionālās 

kompetences atbilstības novērtēšanas 

kārtība ir līdzšinējā sertifikācija, 

tikai uzlabota, un jādefinē priekšnosacījumi, 

kas jāievēro sertifikācijas 

institūcijām. 

3. Jāturpina deleģēt atbilstības novērtēšanu 

– sertifikāciju – nevalstiskām 

organizācijām, kas atbilst MK 

noteiktajiem kritērijiem. 

Būvniekiem ir vienalga, vai politiskā 

izšķiršanās par šādu vai līdzīgu variantu 

notiek valdībā vai Saeimā. Būvnieki 

vēlas saprāta diktētu kārtību gan būvniecības 

nozarē, gan visā valstī.» 

64 


65

Būves Portugālē 

Nākamajā numurā 

Energoefektīva un vidi 

saudzējoša būvniecība 


Abonēšana un reklāmas pieteikšana 

pa tālruni 29256982 vai 

e-pastu: bmp.buvinzenieris@gmail.com 

66

Nr.19 - LBS

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?