19.02.2015 Views

brošūra LV - Tieslietu ministrija

brošūra LV - Tieslietu ministrija

brošūra LV - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2. Regulas Nr. 4/2009<br />

terminoloģija un darbības joma<br />

Regulā Nr. 4/2009 tiek lietots Latvijas tiesību sistēmai neraksturīgs termins – “uzturēšanas<br />

līdzekļi”/“uzturēšanas saistības”. Ar šo terminu tiek apzīmētas visa veida<br />

uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku un bērnu attiecībām,<br />

laulības vai radniecības attiecībām. Šis termins ietver arī Latvijas tiesību sistēmai neraksturīgas<br />

uzturēšanas saistības, kas pastāv citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram,<br />

starp brāļiem un māsām vai starp partneriem. Latvijas tiesām, piemērojot Regulu<br />

Nr. 4/2009, var dažkārt nākties izskatīt dažādas prasības par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.<br />

Minētais ir iespējams, jo, piemērojot Hāgas Protokolu, uz kuru ir atsauce Regulas<br />

Nr. 4/2009 15. pantā, Latvijas tiesām var nākties piemērot ārvalsts likumu. Tāpat Latvijas<br />

materiālajās tiesību normās – Civillikumā – uzturēšanas līdzekļi tiek apzīmēti atšķirīgi,<br />

atkarībā no tā, no kādām attiecībām rodas pienākums tos maksāt. Ja pienākums rodas<br />

no vecāku bērna attiecībām iepretim bērnam, Civillikumā lietots termins “uzturlīdzekļi<br />

bērnam”. Ja maksāšanas pienākums rodas no laulāto attiecībām, Civillikumā lietots termins<br />

“līdzekļi laulātā uztura vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”*. Ja<br />

pienākums rodas no vecāku bērna attiecībām iepretim vecākam/vecvecākam, Civillikumā<br />

tiek lietots termins “apgādāšanas pienākums”**. Tādējādi arī Latvijas tiesību sistēmā<br />

rodas nepieciešamība apzīmēt šos dažādos uzturēšanas līdzekļu veidus ar vienu terminu,<br />

kad nepieciešams aptvert visus uzturēšanas līdzekļu veidus kopumā.<br />

Pēc šiem vārdiem par Regulā Nr. 4/2009 lietoto terminoloģiju ir jau nojaušama Regulas<br />

Nr. 4/2009 darbības joma. Regulas Nr. 4/2009 1. pants “Darbības joma” paredz,<br />

ka šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku<br />

un bērnu attiecībām, laulības vai radniecības attiecībām. Regulas Nr. 4/2009 preambulas<br />

11. apsvērums paskaidro, ka šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj visas uzturēšanas<br />

saistības, kas izriet no ģimenes, vecāku un bērnu, laulības vai radniecības attiecībām,<br />

lai tādējādi nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem uzturēšanas līdzekļu<br />

kreditoriem, un ka šajā regulā jēdzienu “uzturēšanas saistības” būtu jāinterpretē autonomi.<br />

Tādējādi, Regula Nr. 4/2009 vienlīdz attiecas uz visiem uzturēšanas līdzekļu kreditoriem,<br />

vienīgi attiecībā uz bērnu uzturlīdzekļu kreditoriem ir paredzēti labvēlīgāki un<br />

dāsni bezmaksas juridiskās palīdzības noteikumi. Jāatzīst, ka šī ir Regulas Nr. 4/2009<br />

būtiska atšķirība no iepriekš minētās Hāgas Konvencijas, kas, galvenokārt, centrējas uz<br />

bērnu uzturlīdzekļu kreditoriem un ierobežotā apjomā uz laulāto uzturēšanas līdzekļiem.<br />

Tikai ar deklarāciju Hāgas Konvencijas dalībvalstis var deklarēt, ka tās paplašinās Hāgas<br />

Konvencijas piemērošanu uz citām uzturēšanas līdzekļu saistībām.<br />

* Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz turpmāk lietot terminu “līdzekļi laulātā<br />

iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai”.<br />

** Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz turpmāk lietot terminu “uzturlīdzekļi<br />

vecākam”.<br />

7

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!