19.02.2015 Views

brošūra LV - Tieslietu ministrija

brošūra LV - Tieslietu ministrija

brošūra LV - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

veiktu izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, tomēr citās valstīs līdzīgām iestādēm<br />

tas varētu būt nepieciešams, jo tās pieņem atsevišķus lēmumus par izmaksāto<br />

uzturēšanas līdzekļu piedziņu no parādnieka. Tomēr, kā izriet no Hāgas Konvencijas Izskaidrojošā<br />

ziņojuma, Hāgas Konvencijas izstrādāji uzskatīja, ka šādas valsts iestādes<br />

visticamāk lēmumu pret uzturēšanas līdzekļu parādniekiem par viņu vietā izmaksāto<br />

uzturēšanas līdzekļu piedziņu vēlēsies pieņemt savā jurisdikcijā un pēc tam, meklēs, kā<br />

panākt šādu lēmumu izpildi citā valstī, kur dzīvo parādnieks. Tādēļ jau Hāgas Konvencijas<br />

ietvaros tika izlemts, ka šādas valsts iestādes nebūtu jāiekļauj jēdzienā “kreditors”<br />

attiecībā uz pieteikumiem, kuru mērķis ir nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu<br />

pieņemšana citā valstī.*<br />

Regulas Nr. 4/2009 64. panta 2. punktā noteiktais izriet no valsts iestāžu būtības,<br />

proti, tas nosaka, ka valsts iestāžu tiesības rīkoties tādas personas vārdā, kurai pienākas<br />

uzturēšanas līdzekļi, vai prasīt atlīdzību par maksājumiem, kas kreditoram ir izmaksāti<br />

uzturēšanas līdzekļu vietā, nosaka tiesību akti, kas nosaka attiecīgās valsts iestādes<br />

darbību.<br />

Regulas Nr. 4/2009 64. panta 3. punkts nosaka, ka valsts iestādes var censties panākt<br />

atzīšanu un izpildāmības pasludināšanu vai prasīt izpildīt:<br />

a) nolēmumu, kas pieņemts par parādnieku pēc valsts iestādes prasības atlīdzināt<br />

maksājumus, kas ir izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā;<br />

b) nolēmumu, kas pieņemts gan par kreditoru, gan parādnieku, ciktāl tas attiecas<br />

uz maksājumiem, kas kreditoram ir izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā.<br />

Uz Latvijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju attieksies (b) apakšpunkts,<br />

jo Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nepieņem atsevišķu nolēmumu pret uzturlīdzekļu<br />

parādnieku, kas noteiktu šī parādnieka pienākumu atlīdzināt no Uzturlīdzekļu<br />

garantiju fonda izmaksātos uzturlīdzekļus. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija<br />

šajos gadījumos darbojas uz likuma pamata un tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu<br />

piedziņu, kas pieņemts starp kreditoru un parādnieku, pamata.<br />

Tomēr nevar izslēgt, ka Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīšanai<br />

un izpildāmības pasludināšanai vai izpildei neienāk Regulas Nr. 4/2009 64. panta<br />

3. punkta (a) apakšpunktā minētie nolēmumi, proti, nolēmumi, kas pieņemti par parādnieku<br />

pēc valsts iestādes prasības atlīdzināt maksājumus, kas ir izmaksāti uzturēšanas<br />

līdzekļu vietā. Pie kam šādi nolēmumi var būt saistīti ne vien ar uzturlīdzekļiem bērnam,<br />

bet arī ar citiem uzturēšanas līdzekļu veidiem.<br />

Regulas Nr. 4/2009 64. panta 4. punktam ir tehnisks raksturs, tas paredz, ka valsts<br />

iestādes, kas prasa nolēmumu atzīt un pasludināt tā izpildāmību vai prasa nolēmumu<br />

izpildīt, pēc lūguma dara pieejamus visus vajadzīgos dokumentus, kuri apliecina saskaņā<br />

ar Regulas Nr. 4/2009 64. panta 2. punktu tām piešķirtās tiesības, un to, ka kreditoram<br />

ir izmaksāti maksājumi.<br />

* Hāgas 2007. gada 23. novembra konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas<br />

līdzekļu pārrobežu piedziņu Izskaidrojošais ziņojums. Pieejams: http://www.hcch.net/upload/expl38e.pdf<br />

[sk.10.04.2012.],116. lpp.<br />

39

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!