brošūra LV - Tieslietu ministrija
brošūra LV - Tieslietu ministrija
brošūra LV - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. Vienoti nolēmuma atzīšanas un izpildes<br />
noteikumi uzturēšanas līdzekļu lietās un<br />
nolēmuma spēks citā dalībvalstī<br />
6.1. Vispārīga informācija<br />
Jau minēts, ka apstāklim, vai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts piemēro Hāgas<br />
Protokolu, ir liela ietekme attiecībā uz uzturēšanas saistību lietā pieņemta nolēmuma<br />
atzīšanu un izpildi citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tā, ja nolēmums uzturēšanas saistību<br />
lietā pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī, kurai ir saistošs Hāgas Protokols, šāds<br />
nolēmums ir automātiski atzīstams un izpildāms citās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez<br />
īpašas nolēmuma atzīšanas un izpildāmības pasludināšanas procedūras. Ja nolēmums<br />
uzturēšanas saistību lietā pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī, kurai nav saistošs<br />
Hāgas Protokols, šāds nolēmums ir pakļauts izpildāmības pasludināšanas procedūrai,<br />
kuru no vienas puses reglamentē Regulas Nr. 4/2009 noteikumi un no otras attiecīgās<br />
Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvie akti. Šāds sadalījuma atkarībā no tā, vai valstij<br />
ir vai nav saistošs Hāgas Protokols, pamatā ir tas, ka valstīs, kuras piemēros Hāgas Protokolu,<br />
rezultāts uzturēšanas līdzekļu piedziņas lietās būs vienāds, jo normatīvie akti, ko<br />
šīs valstis piemēro būs vieni un tie paši atbilstoši Hāgas Protokolā noteiktajai piesaistei,<br />
kas, savukārt, ļauj šo valstu grupai savā starpā attiekties no nolēmumu, kas pieņemti citā<br />
šīs grupas valstī, izpildāmības pasludināšanas nepieciešamības un ar to saistītās kontroles<br />
nepieciešamības pār citas valsts nolēmumu. Ja valstij vai valstīm nav saistošs Hāgas<br />
Protokols, tās nevar panākt vienādu rezultātu uzturēšanas līdzekļu piedziņas lietās, jo<br />
piemēro dažādus normatīvos aktus, un līdz ar to saglabājas nepieciešamība saglabāt<br />
zināmu kontroli izpildāmības pasludināšanas veidā par citā valstī pieņemtu nolēmumu.<br />
Kā norāda britu autors P. R. Beaumont šādam sadalījumam dažāda “ātruma celiņos”<br />
atkarībā no tā, vai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts piemēro vai nepiemēro<br />
Hāgas Protokolu, ir vairāk gan pamatā politiski apsvērumi, nekā tiesiska<br />
nepieciešamība. Vēl vairāk, norāda P. R. Beaumont, būtiskās atšķirības starp šiem dažāda<br />
“ātruma celiņiem” ir vairāk redzamas, nekā reālas, izņemot sabiedriskās kārtības<br />
atrunu, jautājumi saistībā ar klasiskajiem neatzīšanas pamatiem attiecībā uz “ātro celiņu”<br />
ir pārvietoti uz izpildes sadaļu, t.i., tie ir “pārvietoti” tikai laikā – vienu procesuālo<br />
stadiju vēlāk. P. R. Beaumont arī uzsver, ka galvenā problēma pārrobežu uzturēšanas<br />
līdzekļu lietās ir nevis, kā panākt uzturēšanas līdzekļu nolēmuma izpildāmības pasludināšanu,<br />
bet gan kā panākt pašu izpildi.*<br />
* Beaumont, P.R., McEleavy P.E., Private International Law. Edinburg: W.Green, 2011, p.905<br />
29
Change language