brošūra LV - Tieslietu ministrija

Starptautisko privāttiesību konferences ietvaros izdevās panākt Hāgas Protokola noteikumus,
kas apmierina Eiropas Savienību.*
Neskatoties uz nosaukumu, Hāgas Protokols un Hāgas Konvencija ir divi pastāvīgi
tiesību instrumenti, kuri valstīm, kas to vēlas, ir jāratificē atsevišķi, lai tie kļūtu šīm
valstīm saistoši. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ietvaros, izstrādājot Hāgas
Protokolu, bija diskusijas par to, vai Hāgas Protokolu nevajadzētu nosaukt par “konvenciju”,
tādejādi uzsverot tā neatkarīgo dabu. Tomēr dažādu apsvērumu dēļ, tai skaitā
arī tādēļ, ka Hāgas Protokola noteikumi zināmā mērā korelē ar Hāgas Konvencijas noteikumiem
un tos papildina, tika pieņemts lēmums saglabāt nosaukumu “protokols”.**
Jāatzīst, ka, izstrādājot Regulu Nr. 4/2009, savā ziņā piemērojamā likuma jautājums
bija sensitīvs daudzām Eiropas Savienības dalībvalstu delegācijām, tādēļ Regulā
Nr. 4/2009 tika pieņemts risinājums, izmantot jau Hāgas Starptautiskās privāttiesību
konferences ietvaros panāktos rezultātus. Tādēļ Regulas Nr. 4/2009 15. pants vienkārši
paredz, ka uzturēšanas saistībām piemērojamos tiesību aktus nosaka saskaņā ar Hāgas
2007. gada 23. novembra Protokolu par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību
aktiem dalībvalstīs, kurām attiecīgais instruments ir saistošs. Arī šajā 15. pantā parādās
Eiropas Savienības dalībvalstu nespēja līdz galam vienoties par piemērojamiem tiesību
aktiem. Proti, Apvienotā Karaliste, Regulas Nr. 4/2009 izstrādes gaitā uzstāja, ka tā neiestāsies
Regulā Nr. 4/2009, ja tai būs jāpiemēro ārvalsts likums, tādēļ arī Regulas
Nr. 4/2009 15. panta formulējums ir šāds. Sekas, kas rodas, ja nepiemēro Hāgas Protokolu,
ir apskatītas sadaļā par ārvalsts nolēmumu atzīšanu un izpildi. Šeit vienkārši varam
piebilst, ka to Eiropas Savienības dalībvalstu, kas nepiemēro Hāgas Protokolu, tiesas
nolēmumi ir pakļauti sarežģītākam atzīšanas un izpildāmības pasludināšanas
mehānismam.
Jāuzsver, ka Hāgas Protokols nosaka piemērojamos tiesību aktus tikai un vienīgi
uzturēšanas saistībām. Hāgas Protokols nenosaka piemērojamos aktus tām attiecībām,
no kurām uzturēšanas saistības izriet – ģimenes, vecāku un bērnu, laulības vai radniecības
attiecībām.*** Tādējādi Hāgas Protokols neparedz, ka tas ir piemērojams arī
attiecībā uz, piemēram, paternitātes vai laulības spēkā esamības apstrīdēšanu, ja šāds
jautājums rodas prasībā, kuras galvenais priekšmets ir uzturēšanas līdzekļu piedziņa.
Šādos gadījumos tā būs iesaistītās valsts izvēle, vai piemērot Hāgas Protokolu arī
attiecībā uz paternitātes vai laulības spēkā esamības apstrīdēšanu, ja šāds jautājums
rodas prasībā, kuras galvenais priekšmets ir uzturēšanas līdzekļu piedziņa, vai arī
attiecībā uz paternitātes vai laulības spēkā esamību piemērot pašai savas kolīziju
normas.****
* Beaumont, P. International Family Law in Europe – the Maintenance Project, Hague Conference and the EC:
Triumph of Reverse Subsidiarity. The Rabel Journal of Comparative and International Private Law, Band 73,
2009, p.519-521
** Skat. Hāgas 2007. gada Protokola par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem Izskaidrojošo
ziņojumu. Pieejams: http://www.hcch.net/upload/expl39e.pdf [skat.10.04.2012], 7. lpp.
*** Skat. arī Hāgas Protokola 11. pantu, kas paredz to, ko nosaka ar šiem piemērojamiem tiesību aktiem, t.i., kādus
uzturēšanas saistību aspektus regulēs piemērojamie tiesību akti.
**** Skat. Hāgas 2007. gada Protokola par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem Izskaidrojošo
ziņojumu. Pieejams: http://www.hcch.net/upload/expl39e.pdf [skat.10.04.2012.], 10. lpp.
25