brošūra LV - Tieslietu ministrija

iestādei vai komersantam, piemēram, advokātu birojam, lai tas kā uzturēšanas līdzekļu
kreditora un dažkārt parādnieka pārstāvis uzsāk tiesvedību saistībā ar šādiem ārvalsts
pieteikumiem.
Tālāk Regulas Nr. 4/2009 51. panta 2. punkts uzskaita vēl specifiskākas centrālo
iestāžu funkcijas, par centrālās iestādes funkcijas veikt pasākumus – lai vajadzības gadījumā
sniegtu juridisko palīdzību vai atvieglotu tās sniegšanu – šajā materiālā tiks iekļauta
atsevišķa nodaļa – par juridisko palīdzību. Arī centrālās iestādes funkcijai veikt
pasākumus – lai sniegtu ārvalsts pieteicējiem palīdzību bērnu vecāku noteikšanā, ja tas
ir vajadzīgs uzturēšanas līdzekļu piedziņai – piekārsimies nodaļā par juridisko palīdzību,
tomēr attiecībā uz šo funkciju jāatzīmē, ka, ja šīs funkcijas īstenošana nebūs saistīta ar
juridiskās palīdzības sniegšanu bērnu uzturlīdzekļu kreditoram, tad šīs funkcijas izpildīšana
Latvijā izpaudīsies, visticamāk, kā ārvalstī dzīvojošās ieinteresētās puses informēšana
par to, kādā veidā Latvijā var veikt paternitātes noteikšanas testu, un informēšana
par iestādēm, kas Latvijā šādu testu veic. Attiecībā uz paternitātes noteikšanas
testa veikšanu pārrobežu lietās, proti, gadījumos, kad viens – bērna māte, pats bērns
vai potenciālais bērna tēvs dzīvo citā valstī, jāatzīmē Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes
centra darbība. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram ir izveidots sadarbības mehānisms
ar līdzīgām iestādēm citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā rezultātā Valsts
tiesu medicīnas ekspertīzes centrs var efektīvāk, neiesaistot tiesu vai citas iestādes,
nodrošināt paternitātes testa ar DNS metodi veikšanu pārrobežu gadījumos, kad DNS
profili ir jāsaņem vai jānosūta uz ārvalstīm.
Savukārt, par centrālās iestādes funkciju veikt pasākumus – lai veicinātu miermīlīgus
risinājumus, panākot labprātīgu uzturēšanas līdzekļu maksāšanu, vajadzības gadījumā
izmantojot mediāciju, samierināšanu vai līdzīgus procesus – jāmin, ka šīs centrālās
iestādes funkcija būs cieši saistīta ar mediācijas attīstību Latvijā un Mediācijas
likuma pieņemšanu. Šobrīd šī materiāla rakstīšanas brīdī – 2012. gada aprīlī – Latvijas
Regulas Nr. 4/2009 centrālās iestādes praksē vēl nav bijuši šādi gadījumi. Bet, attīstoties
mediācijas ieviešanai Latvijā, ir paredzams, ka uzturēšanas līdzekļu lietas puses var
izvēlēties izmantot pārrobežu mediāciju, lai panāktu labprātīgu uzturēšanas līdzekļu
maksāšanu un miermīlīgus risinājumus. Visticamāk šādos gadījumos Latvijas Regulas
Nr. 4/2009 iestāde nodos pusēm kvalificētu mediatoru kontaktinformāciju, kas varēs
nodrošināt mediācijas pakalpojuma sniegšanu pusēm pārrobežu uzturēšanas līdzekļu
lietā.
Jāuzsver, ka Regulas Nr. 4/2009 centrālo iestāžu sadarbības noteikumi ir ne vien
efektīvs mehānisms privātpersonām, bet arī tiesnešiem un tiesu izpildītājiem, kuru tiesvedībā
vai lietvedībā atrodas attiecīgā pārrobežu uzturēšanas līdzekļu lieta. Tā centrālās
iestādes Regulas Nr. 4/2009 piemērošanai veic atbilstošus pasākumus, ne vien lai pārsūtītu
un saņemtu privātpersonu pieteikumus un sniegtu tām juridisko palīdzību, bet arī
citus Regulas Nr. 4/2009 50. panta 2. punktā minētos pasākumus:
1) lai palīdzētu noteikt parādnieka vai kreditora atrašanās vietu;
2) lai palīdzētu saņemt svarīgu informāciju par parādnieka vai kreditora ienākumiem,
un, vajadzības gadījumā, par citiem finansiāliem apstākļiem, tostarp par
mantas atrašanās vietu;
3) lai atvieglotu nolēmumu par uzturēšanu notiekošo izpildi, arī kavētu maksājumu
gadījumā;
4) lai atvieglotu uzturēšanas līdzekļu maksājumu iekasēšanu un ātru
pārskaitīšanu;
11