SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
tiesību aktiem, strikti limitējot. Kā rāda prakse 298 SG sanāksmju biežums atkarīgs no prevencijas gadījumu konstatēšanas biežuma un nepieciešamības uz tiem reaģēt, taču, no cita viedokļa raugoties, šāda pieeja varētu pavērt iespēju nemotivētiem SG dalībniekiem neziņot SG par savā profesionālajā darbībā konstatēto prevencijas gadījumu, atstājot to bez reakcijas. Viens no risinājumiem varētu būt prevencijas un PPL piemērošanas dinamikas izpēte attiecīgajā novadā, pamatojoties uz kuru varētu prognozēt nepieciešamo sanāksmju biežumu, taču nav šaubu, ka šis jautājums ir diskutabls. SG dalībnieku deleģēšanai jāpievērš īpaša rūpība, lai tajā iekļautie speciālisti un amatpersonas būtu motivēti strādāt prevencijas jomā, nevis formāli piedalītos SG darbā. Veidojot SG, būtu jāveltī pienācīgs laiks un rūpība deleģēto SG pastāvīgo dalībnieku apmācībai par prevencijas jomas prioritātēm, par darba formām SG ietvaros un komunikāciju ar potenciālo vai esošo kaitējuma nodarītāju un cietušo. SG dalībniekiem ir pilnībā jāizprot Prevencijas vadības sistēma gan valstī kopumā, gan attiecīgā novada ietvaros, jāpārzina PPL sistēma un iespējas, ko tā sniedz, veicot viņu tiešos profesionālos pienākumus, ne vien strādājot SG. Starpinstitūciju grupas tiesiskais regulējums būtu veidojams tā, lai atsevišķas darba formas būtu individualizējamas uz vietas novados, pieskaņojot tās attiecīgā vietā esošajām prioritātēm un iespējām. Jo sevišķi tas attiecināms uz Neformālās ietekmēšanas metodēm/līdzekļiem, kurus zema riska prevencijas gadījumos varētu piemērot SG, iesaistot to īstenošanā ne tikai potenciālo vai esošo kaitējuma izdarītāju, bet arī cietušos un plašāku sabiedrību. Neformālās ietekmēšanas līdzekļu daudzveidība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ieinteresēta konkrētā pašvaldība būs preventīvā darbā un prevencijas līdzekļu daudzējādībā. Dažādos novados tie var atšķirties, mainīties gan saturiski, gan kvantitatīvi, tos var izveidot dažādu projektu ietvaros un tie var darboties limitētā laika periodā, piemēram, līdz brīdim, kamēr pašvaldībai ir līgums ar attiecīgajiem speciālistiem u.tml. Tomēr būtiski atzīmēt, ka Neformālo metožu jeb līdzekļu esamība konkrētā pašvaldībā darbam ar zema riska prevencijas gadījumiem būs liels atbalsts valsts izveidotajai Prevencijas vadības sistēmai, jo PPL nav iespējams paredzēt pilnīgi visiem dzīves gadījumiem, pretējā gadījumā prevencijas sistēma izplūst, paliek sarežģīta visiem tās spēlētājiem un nesasniedz savu mērķi. Starpinstitūciju grupas uzdevums ir nodrošināt prevencijas vadību vietās, kur rodas prevencijas gadījumi (a), sniegt profesionālo atbalstu pašvaldību Sociālajiem dienestiem, veicot ģimenes risku un vajadzību novērtējumu (b), iespējams, piemērot atsevišķus PPL bērniem un vecākiem (c), kā arī piemērot t.s. Neformālās metodes zema riska prevencijas gadījumos (d). Kā redzams (skatīts shēmas Nr.1, Nr. 2 un Nr.3), SG faktiski ir prevencijas gadījumu šķirošanas mehānisms, kas izvērtē visus prevencijas gadījumus, par kuriem iegūst informāciju, un izlemj, cik kaitīguma katrā no prevencijas 298 I.Kronberga, Ž.Zarmatēns: „Bērniem draudzīga tiesiskā vide Latvijā: fokusā – likumpārkāpumu prevencija”, 60.lpp. Pieejams: http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas/Berniem_draudziga_tiesiska_vide_LV_1.pdf [skatīts: 01.11.2012] 98
gadījumiem ir, kam kaitējums varētu būt nodarīts vai kam tas jau ir nodarīts (skatīt shēmu Nr. 9), un tikai pēc šī izvērtējuma lemj, kā rīkoties ar potenciālo vai iespējamo kaitējuma radītāju un personu, kura varētu ciest vai jau ir cietusi no šī kaitējuma. Šāda darba organizācijas forma ļauj ekonomēt tiesas resursus, iesaistot tiesu tikai tādu lēmumu pieņemšanā, kur tas patiešām ir nepieciešams. Kā redzams, piedāvātā Prevencijas vadības sistēma pieļauj, ka tikai gadījumos, kad tiek piemērots PTPAL, persona tieši vēršas tiesā. PPL piemērošanas gadījumos persona tieši tiesā nevēršas, bet informācija par Prevencijas gadījumu SG nonāk caur tās dalībniekiem un citām SG sadarbības institūcijām, kas parasti ir iekļautas paplašinātajā SG sastāvā. Starpinstitūciju grupas dalībniekiem – Valsts policijai un prokuroriem – ir atšķirīgs tiesiskais statuss, nekā pārējiem SG dalībniekiem. Šis statuss saistīts ar šo institūciju speciālistu profesionālo pienākumu specifiku un tas paredz, ka rīkojoties ārkārtas situācijās, kad nekavējoties jāreaģē personu drošības interesēs, prokurors un Valsts policijas darbinieks varēs tieši vērsties tiesā ar lūgumu piemērot personām Ātrās reakcijas PPL – Aizliegumu sazināties un tuvoties vai Pienākumu atstāt mājokli vai citas telpas. Būtisks ir jautājums par to, vai persona var vērsties SG ar lūgumu citai personai, potenciālajam vai esošajam kaitējuma izdarītājam, piemērot PPL. Ir pamats uzskatīt, ka šāda kārtība nebūtu attīstāma, jo tas SG no profesionāļu grupas pārvērstu par institūciju, kas veiktu regulāru saraksti ar iedzīvotājiem, atbildētu uz sūdzībām un iesniegumiem, kā rezultātā šis institūts tiktu birokratizēts, tādējādi zaudējot savu sākotnējo jēgu. Personas ar jebkāda satura iesniegumiem var vērsties pašvaldībā, Bāriņtiesā, Sociālajā dienestā, Valsts un pašvaldības policijā un citās iestādēs vai institūcijās, kuru speciālisti tiek iekļauti SG sastāvā, lai veicot preventīvo funkciju savu tiešo pienākumu ietvaros, gūtu profesionālu platformu tieši prevencijas funkcijas īstenošanai starpinstitucionālā vidē. Proti, SG ir speciāli radīta multidisciplināra sadarbības platforma starp iestādēm un institūcijām, lai dažādu iestāžu speciālisti kopīgi varētu veikt prevencijas funkciju. 99
- Page 48 and 49: 2012.gada 18.oktobrī Lielbritānij
- Page 50 and 51: vislabāk norāda uz sistēmas darb
- Page 52 and 53: informāciju ir iespējams izmantot
- Page 54 and 55: personai, kurai ir 16 vai vairāk g
- Page 56 and 57: Justīcijas likums 188 , bet Soda p
- Page 58 and 59: 4. Tiesiskais regulējums Skotijā
- Page 60 and 61: noteiktajam, uz bērnu var attiekti
- Page 62 and 63: orderis ir spēkā 22 dienas, bet B
- Page 64 and 65: Vienošanos var slēgt arī ar vec
- Page 66 and 67: Aizliegumā var norādīt, piemēra
- Page 68 and 69: un aizskaršanu - kā pirmā reakci
- Page 70 and 71: 5. Tiesiskais regulējums Bulgārij
- Page 72 and 73: saņemt atbalstu un palīdzību, k
- Page 74 and 75: cietušajam svešu personu puses, k
- Page 76 and 77: tiesībām un brīvībām, un tie v
- Page 78 and 79: Lielbritānijā visbiežāk piemēr
- Page 80 and 81: individuālas reakcijas modelēšan
- Page 82 and 83: pieeja varētu radīt sarežģījum
- Page 84 and 85: konkrētām fiziskām personām kai
- Page 86 and 87: 6.4.2. Ātrās reakcijas metodes Ā
- Page 88 and 89: PPL, policijai ir pamats uzskatīt,
- Page 90 and 91: nodarītāja viedokli (b) vai cietu
- Page 92 and 93: kaitējuma nodarītāji tiek izlikt
- Page 94 and 95: Par tiesas izdota Aizsardzības rī
- Page 96 and 97: iskus un piepildot drošības vajad
- Page 100 and 101: 7. Noslēguma secinājumi 1. Lai PP
- Page 102 and 103: 10.2. Par Ātrās reakcijas PPL pā
- Page 104 and 105: 8. Izmantoto avotu saraksts Grāmat
- Page 106 and 107: 26. Crime in England and Wales, 201
- Page 108 and 109: line;%20filename=Summary.pdf&SSURIs
- Page 110 and 111: 76. Code of Civil Procedure of Esto
- Page 112 and 113: 106. Eiropas Cilvēktiesību tiesas
- Page 114 and 115: Shēma 2 Informācijas aprite starp
- Page 116 and 117: Shēma 4 Preventīva rakstura līdz
- Page 118 and 119: Shēma 6 Preventīvo piespiedu līd
- Page 120 and 121: Shēma 8 Jaunā un vecā AUR sistē
gadījumiem ir, kam kaitējums varētu būt nodarīts vai kam tas jau ir nodarīts (skatīt shēmu Nr. 9), un<br />
tikai pēc šī izvērtējuma lemj, kā rīkoties ar potenciālo vai iespējamo kaitējuma radītāju un personu,<br />
kura varētu ciest vai jau ir cietusi no šī kaitējuma. Šāda darba organizācijas forma ļauj ekonomēt<br />
tiesas resursus, iesaistot tiesu tikai tādu lēmumu pieņemšanā, kur tas patiešām ir nepieciešams. Kā<br />
redzams, piedāvātā Prevencijas vadības sistēma pieļauj, ka tikai gadījumos, kad tiek piemērots<br />
PTPAL, persona tieši vēršas tiesā. PPL piemērošanas gadījumos persona tieši tiesā nevēršas, bet<br />
informācija par Prevencijas gadījumu SG nonāk caur tās dalībniekiem un citām SG sadarbības<br />
institūcijām, kas parasti ir iekļautas paplašinātajā SG sastāvā. Starpinstitūciju grupas dalībniekiem –<br />
Valsts policijai un prokuroriem – ir atšķirīgs tiesiskais statuss, nekā pārējiem SG dalībniekiem. Šis<br />
statuss saistīts ar šo institūciju speciālistu profesionālo pienākumu specifiku un tas paredz, ka<br />
rīkojoties ārkārtas situācijās, kad nekavējoties jāreaģē personu drošības interesēs, prokurors un Valsts<br />
policijas darbinieks varēs tieši vērsties tiesā ar lūgumu piemērot personām Ātrās reakcijas PPL –<br />
Aizliegumu sazināties un tuvoties vai Pienākumu atstāt mājokli vai citas telpas.<br />
Būtisks ir jautājums par to, vai persona var vērsties SG ar lūgumu citai personai, potenciālajam<br />
vai esošajam kaitējuma izdarītājam, piemērot PPL. Ir pamats uzskatīt, ka šāda kārtība nebūtu<br />
attīstāma, jo tas SG no profesionāļu grupas pārvērstu par institūciju, kas veiktu regulāru saraksti ar<br />
iedzīvotājiem, atbildētu uz sūdzībām un iesniegumiem, kā rezultātā šis institūts tiktu birokratizēts,<br />
tādējādi zaudējot savu sākotnējo jēgu. Personas ar jebkāda satura iesniegumiem var vērsties<br />
pašvaldībā, Bāriņtiesā, Sociālajā dienestā, Valsts un pašvaldības policijā un citās iestādēs vai<br />
institūcijās, kuru speciālisti tiek iekļauti SG sastāvā, lai veicot preventīvo funkciju savu tiešo<br />
pienākumu ietvaros, gūtu profesionālu platformu tieši prevencijas funkcijas īstenošanai<br />
starpinstitucionālā vidē. Proti, SG ir speciāli radīta multidisciplināra sadarbības platforma starp<br />
iestādēm un institūcijām, lai dažādu iestāžu speciālisti kopīgi varētu veikt prevencijas funkciju.<br />
99
Change language