SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tiesību aktiem, strikti limitējot. Kā rāda prakse 298 SG sanāksmju biežums atkarīgs no prevencijas<br />
gadījumu konstatēšanas biežuma un nepieciešamības uz tiem reaģēt, taču, no cita viedokļa raugoties,<br />
šāda pieeja varētu pavērt iespēju nemotivētiem SG dalībniekiem neziņot SG par savā profesionālajā<br />
darbībā konstatēto prevencijas gadījumu, atstājot to bez reakcijas. Viens no risinājumiem varētu būt<br />
prevencijas un PPL piemērošanas dinamikas izpēte attiecīgajā novadā, pamatojoties uz kuru varētu<br />
prognozēt nepieciešamo sanāksmju biežumu, taču nav šaubu, ka šis jautājums ir diskutabls. SG<br />
dalībnieku deleģēšanai jāpievērš īpaša rūpība, lai tajā iekļautie speciālisti un amatpersonas būtu<br />
motivēti strādāt prevencijas jomā, nevis formāli piedalītos SG darbā. Veidojot SG, būtu jāveltī<br />
pienācīgs laiks un rūpība deleģēto SG pastāvīgo dalībnieku apmācībai par prevencijas jomas<br />
prioritātēm, par darba formām SG ietvaros un komunikāciju ar potenciālo vai esošo kaitējuma<br />
nodarītāju un cietušo. SG dalībniekiem ir pilnībā jāizprot Prevencijas vadības sistēma gan valstī<br />
kopumā, gan attiecīgā novada ietvaros, jāpārzina PPL sistēma un iespējas, ko tā sniedz, veicot viņu<br />
tiešos profesionālos pienākumus, ne vien strādājot SG. Starpinstitūciju grupas tiesiskais regulējums<br />
būtu veidojams tā, lai atsevišķas darba formas būtu individualizējamas uz vietas novados, pieskaņojot<br />
tās attiecīgā vietā esošajām prioritātēm un iespējām. Jo sevišķi tas attiecināms uz Neformālās<br />
ietekmēšanas metodēm/līdzekļiem, kurus zema riska prevencijas gadījumos varētu piemērot SG,<br />
iesaistot to īstenošanā ne tikai potenciālo vai esošo kaitējuma izdarītāju, bet arī cietušos un plašāku<br />
sabiedrību. Neformālās ietekmēšanas līdzekļu daudzveidība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik<br />
ieinteresēta konkrētā pašvaldība būs preventīvā darbā un prevencijas līdzekļu daudzējādībā. Dažādos<br />
novados tie var atšķirties, mainīties gan saturiski, gan kvantitatīvi, tos var izveidot dažādu projektu<br />
ietvaros un tie var darboties limitētā laika periodā, piemēram, līdz brīdim, kamēr pašvaldībai ir<br />
līgums ar attiecīgajiem speciālistiem u.tml. Tomēr būtiski atzīmēt, ka Neformālo metožu jeb līdzekļu<br />
esamība konkrētā pašvaldībā darbam ar zema riska prevencijas gadījumiem būs liels atbalsts valsts<br />
izveidotajai Prevencijas vadības sistēmai, jo PPL nav iespējams paredzēt pilnīgi visiem dzīves<br />
gadījumiem, pretējā gadījumā prevencijas sistēma izplūst, paliek sarežģīta visiem tās spēlētājiem un<br />
nesasniedz savu mērķi.<br />
Starpinstitūciju grupas uzdevums ir nodrošināt prevencijas vadību vietās, kur rodas prevencijas<br />
gadījumi (a), sniegt profesionālo atbalstu pašvaldību Sociālajiem dienestiem, veicot ģimenes risku un<br />
vajadzību novērtējumu (b), iespējams, piemērot atsevišķus PPL bērniem un vecākiem (c), kā arī<br />
piemērot t.s. Neformālās metodes zema riska prevencijas gadījumos (d). Kā redzams (skatīts shēmas<br />
Nr.1, Nr. 2 un Nr.3), SG faktiski ir prevencijas gadījumu šķirošanas mehānisms, kas izvērtē visus<br />
prevencijas gadījumus, par kuriem iegūst informāciju, un izlemj, cik kaitīguma katrā no prevencijas<br />
298 I.Kronberga, Ž.Zarmatēns: „Bērniem draudzīga tiesiskā vide Latvijā: fokusā – likumpārkāpumu prevencija”, 60.lpp.<br />
Pieejams: http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas/Berniem_draudziga_tiesiska_vide_LV_1.pdf<br />
[skatīts: 01.11.2012]<br />
98
Change language