SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Par tiesas izdota Aizsardzības rīkojuma pārkāpumu visās šajā pētījumā analizētajās Eiropas<br />
valstu tiesību normās ir paredzēta kriminālatbildība. Adekvāts sods par Aizsardzības rīkojuma<br />
nosacījumu pārkāpšanu būtu naudas sods, <strong>piespiedu</strong> darbs vai īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku<br />
līdz 1 gadam. Jāņem vērā, ka Aizsardzības rīkojums var tikt piemērots kā papildus aizsardzības<br />
līdzeklis cietušajiem vai lieciniekiem, vai citām personām, ja pret personu (vainīgo) ir bijis<br />
ierosināts kriminālprocess, tā ir notiesāta Krimināllikumā un Kriminālprocesa likuma noteiktajā<br />
veidā un kārtībā. Sevišķi svarīgi tas var būt gadījumos, ja vainīgajam ir piemērots sods bez<br />
izolācijas no sabiedrības, bet ne mazāk svarīgi tad, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu,<br />
jo pat no ieslodzījuma vietas tā var mēģināt ietekmēt cietušo un citas personas. Saprotams, ka,<br />
piemērojot Aizsardzības rīkojumu, ir jābūt iepriekš aprakstītajam pamatojumam. Šī iemesla dēļ<br />
būtu nepieciešams apsvērt, vai tiesai ir jāparedz iespēja pašai rosināt Aizsardzības rīkojuma<br />
piemērošanu gadījumos, ja cietušais vai liecinieki cieš no bailēm vai draudiem par iespējamu<br />
vajāšanu pēc notiesājoša sprieduma. Tā, piemēram, Lielbritānijā tiesa var noteikt Aizsardzības<br />
rīkojumu arī tajos gadījumos, ja persona (tiesājamā) netiek atzīta par vainīgu un neatkarīgi no<br />
nodarījuma, par kuru persona tika tiesāta.<br />
6.5. Starpinstitūciju grupa un preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu piemērošanas kārtība<br />
Preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu (PPL) institūta nošķiršana no juridiskās atbildības veidiem<br />
neapstrīdami ir viens no izaicinājumiem. Lai izprastu Starpinstitūciju instrumenta lomu preventīvo<br />
<strong>piespiedu</strong> līdzekļu piemērošanas sistēmā, ir jānoskaidro PPL vieta kontekstā ar Latvijas tiesību<br />
sistēmā sastopamiem atbildības veidiem – civiltiesisko, administratīvo un krimināltiesisko. Ja<br />
pieņemam, ka atsevišķu indivīdu tiesību un interešu prettiesiski un kaitīgi aizskārumi izpaužas<br />
uzvedībā, kas vērsta būtībā arī pret sabiedrības kopdzīves interesēm, ir iespējams secināt, ka PPL<br />
sistēmas darbības mērķis ir novērst vai pēc iespējas mazināt jau notiekošas vai ļoti iespējamas<br />
antisociālas 291 uzvedības kaitīgo ietekmi. PPL sistēmā ietvertie ietekmēšanas līdzekļi ir civiltiesiska<br />
rakstura, kaut arī iziet ārpus tradicionālās civiltiesiskās atbildības jēdziena izpratnes. Proti - PPL<br />
gadījumā persona netiek saukta pie atbildības, lai tai piemērotu sankcijas, bet ar attiecīgas<br />
kompetentas iestādes vai institūcijas lēmumu personai tiek norādīts uz vēlamo uzvedības modeli<br />
sabiedrībā vai uzvedības modeļa nepieciešamību attiecībā uz atsevišķām personām. Ja saistībā ar<br />
personas uzvedību otrai personai ir nodarīti zaudējumi, tādā gadījumā tie ir atlīdzināmi civiltiesiskā<br />
kārtībā. Preventīvo raksturu nosaka fakts, ka PPL gadījumā personai ir jāatlīdzina ne tikai radītie<br />
zaudējumi vai kaitējums, bet arī jāuzvedas noteiktajā veidā, lai kaitējums netiktu nodarīts atkārtoti.<br />
291 Antisociāla uzvedība – uzvedība, kas tieši vērsta pret atsevišķu indivīdu tiesībām un likumiskajām interesēm, bet<br />
caur to netieši ietekmē arī sabiedrības drošību kopuma.<br />
94
Change language