SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
cietumsodu uz laiku līdz 15 gadiem, tad Anglijā un Velsā 290 par šādu darbību var piemērot arī<br />
aizsardzības rīkojumu, bet, ja tas radījis nopietnas sekas, var piemērot cietumsodu līdz 6 mēnešiem,<br />
naudas sodu, vai abus.<br />
Arī nepieciešamo pierādījumu apjoms Aizsardzības rīkojuma piemērošanas pamatošanai<br />
Eiropas valstīs ir pieļaujams dažāds. Lielākoties likumdevējs nenosaka minimālus vai obligātus<br />
nosacījumus, lai noteiktu aizsardzības pasākumus kādai personai. Proti – lēmums par to, vai<br />
personai ir jāpiemēro Aizsardzības rīkojums vai nav, ir tiesas kompetencē. Tiesa lemj par<br />
Aizsardzības rīkojuma piemērošanu tajos gadījumos, kad ir jānovērš pretlikumīgas darbības, kas<br />
vērstas uz kaitējuma nodarīšanu konkrētas personas dzīvībai vai veselībai, tai skaitā situācijā, kad ir<br />
pamats uzskatīt, ka iespēja, ka šādi draudi tiks īstenoti, ir reāli. Ja tiek pieņemts lēmums par<br />
personas izlikšanu no dzīvojamām vai citām telpām, ir jākonstatē šādu apstākļu augsta iespējamība<br />
vai tāda pati bīstamības pakāpe un būtisks apdraudējums aizsargājamās personas (vai personu)<br />
dzīvībai, veselībai vai citām brīvībām. Tomēr ir būtiski nepārvērtēt šajā gadījumā nepieciešamo<br />
pierādījumu apjomu, jo jāņem vērā svarīgs faktors – šajā gadījumā nav runa par kriminālsoda<br />
piemērošanu, tāpēc nevietā ir pieprasīt virkni izziņu, veikt neskaitāmas liecību pārbaudes vai likt<br />
iespējamai aizsargājamai personai uzrādīt tiesai kā obligātas draudu vēstules un citus rakstveida<br />
pierādījumus. Aizsardzības rīkojuma mērķis nav sodīt likumpārkāpēju par izdarīto<br />
nelikumīgo darbību, bet pasargāt cietušo no bailēm, draudiem un iespējamas vardarbības vai<br />
tādu draudu atkārtošanās.<br />
Aizsardzības rīkojumam ir jābūt pārsūdzamam augstākā tiesas instancē, proti, ja par<br />
Aizsardzības rīkojuma piemērošanu nolēmumu pieņem rajona (pilsētas) tiesa, tad tas pārsūdzams<br />
attiecīgajā apgabaltiesā, un tās lēmums ir galīgs. Lielākajā daļā pētīto Eiropas valstu Aizsardzības<br />
rīkojuma izdošanu var pārsūdzēt 10 - 30 dienu laikā no tā izdošanas dienas. Aizsardzības rīkojums<br />
stājas spēkā ar brīdi, kad tas izdots. Tiesa ar šo rīkojumu uzaicina iepazīties tiesas telpās vai<br />
iepazīstina, nosūtot nolēmuma kopiju pa pastu gan personai, kam uzlikti pienākumi Aizsardzības<br />
rīkojumā, gan cietušajam.<br />
Aizsardzības rīkojuma pārkāpšanu vislabāk var kontrolēt pati cietusī persona – cietušajam ir<br />
jāziņo policijai par ikvienu gadījumu, kad rīkojumā ietvertie nosacījumi tiek pārkāpti. Minētā<br />
iemesla dēļ tiesas nolēmuma saturs un gaidāmās rīcības modelis no cietušā puses viņam ir rūpīgi<br />
jāizskaidro – cietušajam ir jāapzinās, kādas situācijas var iestāties Aizsardzības rīkojuma darbības<br />
laikā, un jāzina, kā rīkoties šajās situācijas, kur un pie kā vērsties. Ja personai (cietušajam) ir<br />
nodarīts zaudējums ar rīcību, kas izpaudusies kā uzmācīga uzvedība vai vajāšana, viņam ir jāpastāv<br />
iespējai vērsties tiesā, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību par nodarīto kaitējumu.<br />
290 Protection from Harassment Act 1997. Entered into force 21 March 1997 Pieejams:<br />
http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1997/40/contents [skatīts 09.08.2012.]<br />
93
Change language