Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

kaitējuma nodarītāji tiek izlikti lielākoties no kopējās dzīvojamās platības, bet izlikšanas rīkojums
tiek regulēts 285 ar ģimenes tiesību normām 286 un attiecināms uz vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem.
Tomēr pastāv iespēja ietvert šādu iespēju arī Aizsardzības rīkojumā, piemērojot šo pienākumu tad,
ja konkrētajā gadījumā potenciālie vai esošie kaitējuma draudi ir starp personām, kurām nebūs
ģimenes tiesisko attiecību (tas nebūs vīrs vai sieva), vai arī šī persona būs radinieks - brālis, māsa,
brālēns vai māsīca, tēvs vai māte, vai arī tas būs kāds vardarbīgs paziņa, kurš izmitināts mājoklī.
Viena no problēmām, kas tika konstatēta, piemērojot izlikšanas rīkojumu Somijā –izliktās personas
lielākoties apmetas pie saviem radiniekiem. Ļoti reti notiek apmešanās viesnīcās vai citās telpās,
kas nav dzīvoklis vai dzīvojamā māja – bieži vien šīs telpas ir koplietojamas ar personām, kuru
drošības dēļ potenciālais vai esošais kaitējuma nodarītājs bija izlikts no dzīvojamās platības.
Konstatēti arī tādi prakses gadījumi, kad viena persona ir jāaizsargā no citas, kura nav cietušā
radinieks, bet darba biedrs vai profesionālais partneris, ar ko cietušais lieto kopīgas telpas darbam,
tāpēc „Izlikšanas rīkojumu” vai drīzāk iespēju likt personai (vai personām) atstāt noteikto vietu vai
telpas 287 uz tiesas nolēmumā paredzēto laiku nevajadzētu traktēt ļoti šaurā nozīmē. Ir jāpievērš
uzmanība arī tādam faktoram, ka tiesību akta veids, kura ietvaros tiek regulēta personas izlikšana,
bieži vien nosaka izraidāmo personu loku, lietojot jēdzienu „ģimene”. Tā, piemēram, Lielbritānijā
nav ārkārtas izlikšanas rīkojuma, bet to kompensē Ģimenes tiesību likumā ietvertais plašais
Dzīvojamās platības rīkojuma piemērošanas apjoms – atzīstot par šī tiesību akta tiesisko attiecību
regulēšanas priekšmetu daudz plašāku cilvēku loku kā ģimene tradicionālā izpratnē, bet pieskaitot
plašu personu loku, sniedzot atbildi uz jautājumu – kādas personas varētu dzīvot kopā vienā mājoklī
un kurām varētu būt sarežģītas savstarpējas attiecības – attiecības, kuras varētu būt nepieciešams
regulēt ar tiesas lēmumu 288 .
Tādējādi, Aizsardzības rīkojums ir piemērojams, konstatējot apdraudējuma faktu,
apdraudējuma atkārtošanās varbūtību, apdraudējuma dabu un tā izpausmes formu. Eiropas valstu
praksē dažādiem apdraudējumiem tiek piešķirta atšķirīga nozīme – tā, piemēram, Lielbritānijas
ietvaros ir divas būtiskas atšķirības starp Angliju, Velsu un Skotiju. Proti, ja saskaņā ar Skotijas
tiesību normām 289 vajāšana ir klasificējama vienīgi kā noziedzīgs nodarījums, kas var tikt sodīts ar
285 Autoru piezīme: skatīt sadaļu par Somiju.
286 Likumprojekts Grozījumi Civilprocesa likumā. Pieejams: www.mk.gov.lv/doc/2005/TMlik_090112_GrCPL.27.docx
[skatīts 26.10.2012.]
287 Autoru piezīme: skatīt sadaļā par Lielbritāniju tādus PPL kā Vietas atstāšanas norādījums vai Iejaukšanās rīkojums
vai apmeklēt šīs vietnes: Intervention orders.Pieejams: http://www.legalaid.vic.gov.au/interventionorders.htm [skatīts
25.10.2012.] Dispersal orders. Pieejams: http://www.wlct.org/young-people/linconline/dispersal-orders.htm [skatīts
25.10.2012.]
288 Occupation order. Pieejams: http://www.rcsolicitors.co.uk/chiltern-family-law/violence/guides-3/occupation-of-thehome.htm
[skatīts 27.10.2012.]
289 Criminal Justice and Licensing (Scotland) Act 2010, Article 1 of Section 39 . Passed 30 June 2010. Entered into
force 6 August 2010. Pieejams: http://www.legislation.gov.uk/asp/2010/13/part/2/crossheading/threatening-or-abusivebehaviour
[skatīts 20.08.2012.].
92