Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

19.02.2015 Views

1. Igaunijas tiesiskā regulējuma analīze Sadaļā analizēts Igaunijas tiesiskais regulējums – Saistību tiesību likums 7 (Law on Obligations Act – angļu val.), Civilprocesa likums 8 (Code of Civil Procedure – angļu val.), Kriminālprocesa likums 9 (Code of Criminal Procedure – angļu val.), Policijas un robežsardzes likums 10 (Police and Border Guard Act – angļu val.) un Krimināllikums 11 (Penal code – angļu val.) - un prakse attiecībā uz preventīviem piespiedu līdzekļiem. Papildus Igaunijas pieredzei analizēts arī Vācijas un Austrijas tiesiskais regulējums, jo Igaunijas normatīvo aktu bāze veidota pēc abu valstu parauga. Igaunijā atšķirībā no Somijas preventīvo piespiedu līdzekļu tiesību institūts iekļauts dažādos likumos gan kā materiālas, gan kā procesuālas tiesību normas. Ar tiesisko regulējumu tiek nosegts viss tiesisko attiecību segments, kuros privātpersonai būtu nepieciešama preventīva tiesību aizsardzība. Ar šo līdzekļu palīdzību personai tiek uzdots rīkoties likumā noteikto uzvedības noteikumu ietvaros. Igaunijas tiesiskais regulējums atbilst Igaunijai saistošajai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Igaunijā nav arī šaubu par šī regulējuma nepieciešamību un nozīmi cilvēka tiesību aizsardzībā, tomēr šobrīd tiek apšaubīta šo līdzekļu reālā efektivitāte. 12 Ja to vērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses viedokļa, tad tiek apšaubīta šo tiesību aizsardzības līdzekļu atbilstība Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 13. pantam, kas nosaka, ka ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas konvencijā, tiek pārkāptas, ir nodrošināta efektīva aizsardzība valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus. Ikviena nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā privātpersonai ir tiesības uz iepriekš minētajā konvencijā noteikto aizsardzību. 13 Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepārprotami norādījusi, ka tiesības jānodrošina nevis teorētiski vai iluzoriski, bet praktiski un efektīvi, 14 tādējādi tiesību aizsardzības iespējai vienmēr 7 Law of Obligations Act. Passed 26 September 2001. Entered into force 1 July 2002. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 8 Code of Civil Procedure. Passed 22 April 1998. Entered into force 1 September 1998. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 9 Code of Criminal Procedure. Passed 12 February 2003. Entered into force 1 July 2004. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 10 Police and Border Guard Act.Passed 6 May 2009. Entry into force 1 January 2010, partially 1 January 2012. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 11 Penal code. Passed 6 June 2001. Entered into force 1 September 2002. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 12 Human rights in Estonia 2010. Annual Report of the Estonian Human Rights Centre, 2011, p.15., 16. Pieejams: http://humanrights.ee/wp-content/uploads/2011/09/aruanne2010-en-3.pdf [skatīts 08.08.2012.]. 13 Skat., piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā: 28957/95 Christine Goodwin v. The United Kingdom, para.111. 14 Skat., piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi lietās: 6289/73 Airey v. Ireland, para.24; 41211/98 Iovchev v. Bulgaria, para.142. 8

jābūt “efektīvai” kā praksē, tā teorijā, 15 tieši tajā nozīmē, ka tās realizēšanu nedrīkst nepamatotā veidā traucēt valsts iestāžu vai amatpersonu darbība vai bezdarbība. 16 Preventīvie tiesību līdzekļi Igaunijā tika iekļauti normatīvajos aktos 2006. gadā, reaģējot uz Eiropas Padomes aicinājumu radīt juridiskus instrumentus, lai mazinātu vardarbību ģimenē (domestic violence – angļu val.). 17 Igaunija, atšķirībā no citām valstīm (Vācijas, Austrijas, Norvēģijas, Zviedrijas u.c.), 18 darbības, kuras ierobežo aizsardzības rīkojums, vēl nav kriminalizējusi kā atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu (criminalising stalking – angļu val.). 1.1. Preventīvo piespiedu līdzekļu veidi Saistību tiesību likuma 1055. panta pirmā daļa nosaka, ka miesas bojājuma, veselības apdraudējuma, personīgas dzīves neaizskaramības gadījumā vai arī citu personīgo tiesību gadījumos, var tikt piemērots aizliegums tuvoties konkrētajai personai (restraining order – angļu val.), regulēta uzturēšanās kopīgā dzīvojamā platībā vai komunikācija (tikties un sazināties (ar telefona, mobilā telefona, interneta utt. palīdzību) vai arī līdzīgi piespiedu līdzekļi. Līdzīgi arī Vācijā tiesa var izdot aizsardzības rīkojumu saistībā ar vardarbību, draudiem un uzmākšanos pamatojoties uz Pārkāpumu novēršanas likuma (German Protection From Violence Act (GewSchG)) 1. pantu un Civilkodeksa 19 1666. pantu. Tiesa var aizliegt kontaktēties, apmeklēt darba vietu vai dzīvesvietu u.tml. 20 Tāpat arī Austrijā civilprocesā Ģimenes tiesa var aizliegt kontaktēties (zvanīt, satikt, sūtīt vēstules utt.), apmeklēt konkrētas vietas utt. 21 Ģimenes tiesību likuma (Family Law Act – angļu val.) 23. pants detalizētāk atrunā, kā tiek risināts gadījums, ja tiesa noteikusi pienākumu laulātajiem dzīvot atsevišķi uz laiku, kas noteikts aizsardzības rīkojumā. 22 Īpašumtiesības un lietošanas tiesības tiek ņemtas vērā, pieņemot lēmumu par laulāto dzīvošanu šķirti. Vācijā tiesa, pamatojoties uz Civilkodeksa 1361b. pantu un Partnerattiecību likuma 14. pantu, var ierobežot vainīgās personas tiesības uzturēties kopīgā 15 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 31333/06 McFarlane v. Ireland, para. 114. 16 Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā: 21987/93 Aksoy v. Turkey, para. 95. 17 Memorandum to the Estonian Government Assessment of the progress made in implementing the 2004 recommendations of the Commissioner for Human rights of the Council of Europe. Strasbourg, 11 July 2007, CommDH(2007)12. Pieejams: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1163131 [skatīts 08.08.2012.]. 18 International Stalking Legislation. Pieejams: https://www.stalkingriskprofile.com/what-is-stalking/stalkinglegislation/international-legislation [skatīts 08.08.2012.]. 19 German Civil Code. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/englisch_bgb/englisch_bgb.html [skatīts 08.08.2012.]. 20 Domestic violence: your rights. Protection provided by the police, criminal law, and civil law. Bigkordinierung, Berlin, 2010. - p.16. 21 Violence against women: Good practices in combating and eliminating violence against women. UN Division for the Advancement of Women. Vienna, 2005. - p.9. Pieejams: http://www.un.org/womenwatch/daw/egm/vaw-gp- 2005/docs/experts/logar.dv.pdf [skatīts 07.08.2012.]. 22 Family Law Act Act. Passed 18 November 2009. Entered into force 1 July 2010. Pieejams: http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.]. 9

jābūt “efektīvai” kā praksē, tā teorijā, 15 tieši tajā nozīmē, ka tās realizēšanu nedrīkst nepamatotā<br />

veidā traucēt valsts iestāžu vai amatpersonu darbība vai bezdarbība. 16<br />

Preventīvie tiesību līdzekļi Igaunijā tika iekļauti normatīvajos aktos 2006. gadā, reaģējot uz<br />

Eiropas Padomes aicinājumu radīt juridiskus instrumentus, lai mazinātu vardarbību ģimenē<br />

(domestic violence – angļu val.). 17 Igaunija, atšķirībā no citām valstīm (Vācijas, Austrijas,<br />

Norvēģijas, Zviedrijas u.c.), 18 darbības, kuras ierobežo aizsardzības rīkojums, vēl nav<br />

kriminalizējusi kā atsevišķu noziedzīga nodarījuma sastāvu (criminalising stalking – angļu val.).<br />

1.1. Preventīvo <strong>piespiedu</strong> līdzekļu veidi<br />

Saistību tiesību likuma 1055. panta pirmā daļa nosaka, ka miesas bojājuma, veselības<br />

apdraudējuma, personīgas dzīves neaizskaramības gadījumā vai arī citu personīgo tiesību<br />

gadījumos, var tikt piemērots aizliegums tuvoties konkrētajai personai (restraining order – angļu<br />

val.), regulēta uzturēšanās kopīgā dzīvojamā platībā vai komunikācija (tikties un sazināties (ar<br />

telefona, mobilā telefona, interneta utt. palīdzību) vai arī līdzīgi <strong>piespiedu</strong> līdzekļi. Līdzīgi arī<br />

Vācijā tiesa var izdot aizsardzības rīkojumu saistībā ar vardarbību, draudiem un uzmākšanos<br />

pamatojoties uz Pārkāpumu novēršanas likuma (German Protection From Violence Act<br />

(GewSchG)) 1. pantu un Civilkodeksa 19 1666. pantu. Tiesa var aizliegt kontaktēties, apmeklēt darba<br />

vietu vai dzīvesvietu u.tml. 20 Tāpat arī Austrijā civilprocesā Ģimenes tiesa var aizliegt kontaktēties<br />

(zvanīt, satikt, sūtīt vēstules utt.), apmeklēt konkrētas vietas utt. 21<br />

Ģimenes tiesību likuma (Family Law Act – angļu val.) 23. pants detalizētāk atrunā, kā tiek<br />

risināts gadījums, ja tiesa noteikusi pienākumu laulātajiem dzīvot atsevišķi uz laiku, kas noteikts<br />

aizsardzības rīkojumā. 22 Īpašumtiesības un lietošanas tiesības tiek ņemtas vērā, pieņemot lēmumu<br />

par laulāto dzīvošanu šķirti. Vācijā tiesa, pamatojoties uz Civilkodeksa 1361b. pantu un<br />

Partnerattiecību likuma 14. pantu, var ierobežot vainīgās personas tiesības uzturēties kopīgā<br />

15 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 31333/06 McFarlane v. Ireland, para. 114.<br />

16 Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā: 21987/93 Aksoy v. Turkey, para. 95.<br />

17 Memorandum to the Estonian Government Assessment of the progress made in implementing the 2004<br />

recommendations of the Commissioner for Human rights of the Council of Europe. Strasbourg, 11 July 2007,<br />

CommDH(2007)12. Pieejams: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1163131 [skatīts 08.08.2012.].<br />

18 International Stalking Legislation. Pieejams: https://www.stalkingriskprofile.com/what-is-stalking/stalkinglegislation/international-legislation<br />

[skatīts 08.08.2012.].<br />

19 German Civil Code. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/englisch_bgb/englisch_bgb.html [skatīts<br />

08.08.2012.].<br />

20 Domestic violence: your rights. Protection provided by the police, criminal law, and civil law. Bigkordinierung,<br />

Berlin, 2010. - p.16.<br />

21 Violence against women: Good practices in combating and eliminating violence against women. UN Division for the<br />

Advancement of Women. Vienna, 2005. - p.9. Pieejams: http://www.un.org/womenwatch/daw/egm/vaw-gp-<br />

2005/docs/experts/logar.dv.pdf [skatīts 07.08.2012.].<br />

22 Family Law Act Act. Passed 18 November 2009. Entered into force 1 July 2010. Pieejams:<br />

http://www.legaltext.ee/en [skatīts 07.08.2012.].<br />

9

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!