Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu ... - Tieslietu ministrija

PPL, policijai ir pamats uzskatīt, ka nepieciešams konkrēto atstatumu norādīt metros, tad policija
var izvirzīt šādus nosacījumus.
Ja personai, kas rada draudus, ir jāliek nekavējoties atstāt mājokli vai citas telpas – tas
nozīmē, ka personai ir jāatstāj kopīgais mājoklis (ja persona dzīvo kopā ar cietušo vai pie viņa) vai
citas telpas, piemēram, darba telpas, kur ir kopīga uzņēmējdarbība, individuāla darbnīca u.tml. Šo
nosacījuma daļu nevajadzētu saprast pārāk šauri. Var būt arī situācijas, kad personai tiek uzlikts
aizliegums uzturēties ne vien vietā, kur persona tieši dzīvo, bet arī vietās, kur tā uzturas pietiekami
regulāri – tie var būt dažādi interešu klubi, mākslinieku darbnīcas, pašvaldību izveidoti jaunatnes
vai dienas centri un tamlīdzīgas vietas. Jāņem vērā arī tāds faktors, ka mājokļa atstāšana var tik
noteikta personām, starp kurām nav ģimenes tiesisko attiecību (tas nav laulāts pāris) vai arī šī
persona ir radinieks - brālis, māsa, brālēns vai māsīca, tēvs vai māte, vai arī kāds vardarbīgs paziņa.
Jāņem vērā, ka PPL – atstāt mājokli vai citas telpas – nav domāts, lai risinātu cilvēku starpā
ieilgušas un neatrisinātas problēmas – tas dod tikai noteiktu laiku drošībā, lai šos jautājumus
atrisinātu. Šis PPL nekādi neskars īpašuma tiesiskās attiecības vai pienākumus, kas izriet no saistību
tiesībām (piemēram, īres līgumi), tāpat tie nerisinās hipotēku saistību jautājumus vai to, kam
jārūpējas par bērnu. Lai risinātu šos jautājumus, ir piemērojamas citas tiesību normas, kas
paredzētas Civillikumā, Civilprocesa likumā, Komerclikumā un citos tiesību aktos. Ja persona ir
izlikta (piemērots PPL) no mājokļa uz laiku, jo rada draudus citu drošībai, tā paliek īpašnieks mājai
vai dzīvoklim; tai saglabājas pienākumi, kas saistīti ar savu ģimenes locekļu uzturēšanu, komunālo
maksājumu segšanu u.c. Ja persona, ar kuru ir noslēgts līgums par dzīvojamo telpu īri, ir kļuvusi par
PPL subjektu un tai nav atļauts uzturēties un atgriezties šajā mājoklī noteiktu laiku, tai saglabājas
pienākums maksāt īres maksu izīrētājam, kā arī komunālos maksājumus. Tas pats ir gadījumos, kas
attiecināmi uz citām telpām – persona saglabā savus no saistību tiesībām izrietošos pienākumus, ko
tā uzņēmusies pirms PPL piemērošanas.
Tādējādi, veidojot Latvijas PPL sistēmu, būtu nepieciešami vismaz divi veidi ārkārtas PPL -
aizliegums sazināties un tuvoties un pienākums atstāt mājokli vai citas telpas. Nav šaubu, ka tiesību
jaunrades procesā (veidojot „Prevencijas likumu” vai likumu „Par PPL piemērošanu”), ir jādomā arī
par šo PPL nosaukumiem – tiem nevajadzētu būt gariem un sarežģītiem, nosaukumi jāveido īsi un
saturīgi. Tāpēc, iespējams, būtu lietderīgi šos ārkārtas PPL dēvēt par „Izlikšanas rīkojumu” un
„Ātro aizsardzības rīkojumu” vai citā saprotamā veidā.
88