SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija SabiedriskÄs droÅ¡Ä«bas piespiedu lÄ«dzekļu ... - Tieslietu ministrija
6.4.2. Ātrās reakcijas metodes Ātrās reakcijas PPL var būt nepieciešamība noteikt gadījumos, kad nekavējoties nepieciešama intervence, lai apturētu kādas personas rīcību, kas jau rada kaitējumu citas personas interesēm vai arī visas pazīmes liecina, ka šāds reāls kaitējums var iestāties jebkurā mirklī. Pētījuma veikšanas gaitā secināts, ka šādas metodes pastāv gan Somijā, gan Lielbritānijā. Ātrās reakcijas PPL tiek noteikti vai nu uz laiku līdz 3 mēnešiem, vai arī līdz brīdim, kamēr tiesa piemēro citu PPL, kas risina problēmu ilgākā laika posmā. Ātrās reakcijas metodes īstenojamas pārsvarā no divu iestāžu puses – ja informācija par šādas reakcijas nepieciešamību nonāk policijā vai prokuratūras iestādē. Paralēli tam ir jāpastāv arī iespējai, ka tiesa pati var rosināt piemērot ātrās reakcijas PPL. Kā noskaidrots pētījumā, lielākā daļa informācijas par ātrās reakcijas nepieciešamību nonāk tieši policijā. Ātrās reakcijas PPL ir piemērojams divos gadījumos – ja ir jānosaka aizliegums sazināties un tuvoties (a); ja personai, kas rada draudus, jāliek nekavējoties atstāt mājokli vai citas telpas (b). Šajā gadījumā ļoti būtiski ir saprast Starpinstitūciju grupas (SG) lomu. Faktiski informāciju par nepieciešamību piemērot ārkārtas PPL var saņemt ne tikai jau pieminētā tiesa, policija vai prokuratūra. Minēto informāciju var saņemt, piemēram: jebkura SG iekļautā institūcija – Valsts probācijas dienests no saviem klientiem, Sociālais dienests no riska ģimenēm un psihologiem, Bāriņtiesa jebkuras izskatāmās lietas ietvaros, Nevalstiskās organizācijas, kas strādā atbalsta sniegšanas jomā vardarbībā cietušajiem vai bērniem, Bērnu un jaunatnes centra speciālisti, Izglītības iestādes (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes vai skolas), Ģimenes ārsti u.tml. Minētā iemesla dēļ ir jānosaka kārtība, kā šīs iestādes novada informāciju līdz policijai, lai policija, balstoties uz attiecīgās iestādes informāciju, varētu izvērtēt – ir vai nav jāpiemēro ārkārtas PPL. Ja situācija ir bīstama kāda cilvēka drošībai, savlaicīgi nepieņemtam lēmumam par ārkārtas PPL piemērošanu var būt ļoti kaitīgas sekas, kas saistītas ar iespējamiem kaitējumiem personu veselībai un dzīvībai. Tāpēc šajos gadījumos būs situācijas, ka lēmums par PPL jāpieņem dažu stundu laikā, un nav iespējas gaidīt līdz nākamai starpinstitūciju grupas sanāksmei un pieņemt lēmumu tur. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka augstāk skartajam aspektam ir liela nozīme, jo bieži vien cietušie meklē palīdzību tieši kādā nevalstiskā organizācijā vai pie psihologa, vai ārsta, kurus ieteikuši draugi vai paziņas, bet baidās paši bez citu atbalsta iet uz policiju, lai uzrakstītu iesniegumu par viņu dzīvē notiekošo, ar mērķi panākt policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu iejaukšanos 280 . Tāpēc, veidojot Latvijas tiesisko regulējumu PPL jomā, ir jāparedz, ka policija informāciju par PPL nepieciešamību var saņemt no pašas apdraudētās vai iespējami apdraudētās personas (a) vai arī no citas valsts vai pašvaldību iestādes, vai nevalstiskas organizācijas (b). Gadījumos, ja šīs iestādes vai organizācijas rīcībā ir informācija, kas dod pamatu uzskatīt, ka jāpieņem lēmums par 280 Sīkākai informācijai par šādas rīcības nepieciešamību skatīt pētījuma sadaļas par Igaunijas un Somijas pieredzi. 86
ārkārtas PPL, tās ziņo par situāciju valsts policijā, izklāstot sava ziņojuma iemeslus un sniedzot argumentus, kāpēc ārkārtas PPL nepieciešams. Policija, saņemot informāciju par ārkārtas PPL nepieciešamību no iestādes vai organizācijas, pārbauda šo informāciju (dokumentus vai arī pārliecinās par situāciju uz vietas) un tajā pašā dienā, bet ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem – 1) piemērot ārkārtas PPL, nosakot potenciālajam vai esošajam kaitējuma izdarītājam attiecīgo ārkārtas PPL un liekot viņam uz noteiktu laiku atstāt mājokli vai vietu, kurā tas atrodas un rada draudus vai nodara kaitējumu; nosaka netuvoties konkrētai personai uz noteiktu laiku. Pēc tam, kad policija pieņēmusi šādu lēmumu, tiek gatavots policijas iesniegums tiesai par nepieciešamību piemērot kādu no t.s. parastajiem PPL. Ārkārtas PPL darbojas līdz brīdim, ko noteikusi policija PPL vai līdz brīdim, kamēr tiesa pieņem lēmumu par PPL piemērošanu. Lai būtu iespējams rīkoties apdraudētās personas interesēs un patiesi gādāt par šīs personas drošību, policijas noteiktajam PPL termiņam vajadzētu sakrist ar brīdi, kad tiesa piemēro PPL vai atceļ to. Izņēmums varētu būt, ja pati apdraudētā persona lūdz tiesai atcelt policijas piemēroto PPL un tiesai lūdz nepiemērot PPL. Tomēr šādi gadījumi būtu jāizvērtē rūpīgi, ņemot vērā, ka pastāv iespēja, ka kaitējuma nodarītājs vai persona, kas rada draudus konkrētās personas drošībai, varētu būt iebiedējusi aizsargājamo personu. Ārkārtas PPL stājas spēkā uzreiz pēc tam, kad policija ir pieņēmusi lēmumu par tā piemērošanu, un nav pārsūdzams. Potenciālais vai esošais kaitējuma izdarītājs, kā arī aizsargājamā persona tālāk var vērsties tiesā, kurā policija iesniegusi materiālus par tālākā lēmuma pieņemšanu; 2) konstatējot, ka dotā situācija neatbilst ārkārtas PPL piemērošanas apstākļiem, policija nepiemēro PPL un iestādes vai organizācijas ziņojumu par PPL nepieciešamību konkrētajai personai iesniedz Starpinstitūciju grupai (SG). Starpinstitūciju grupa, uzaicinot ziņojuma iesniedzēju organizāciju vai iestādi (ja tā nav vietējās SG sastāvā), vai, ja nepieciešams, uzklausot potenciālo aizsargājamo personu un potenciālo vai esošo kaitējuma izdarītāju, pieņem lēmumu par to, vai – a) SG var piemērot potenciālajam vai esošajam kaitējuma izdarītājam PPL, kuru piemērošana ir pašas SG kompetencē; vai b) SG gatavo motivētu iesniegumu tiesai par nepieciešamību piemērot SG parastajā likumā noteiktajā kārtībā; vai c) SG pieņem lēmumu, ka PPL piemērošana šajā gadījumā nav nepieciešama. Šādā gadījumā SG nonākušajām ziņām ir informatīvs raksturs un šī informācija var tikt ievadīta prevencijas informācijas sistēmā, kā tāda, kas var palīdzēt izsekot personu uzvedības evolūcijai nākotnē. Ārkārtas PPL piemērošana - aizliegums sazināties un tuvoties - nozīmē, ka potenciālā vai esošā kaitējuma nodarītājam tiek uzlikts par pienākumu atturēties no saziņas ar konkrēto personu (cietušo) jebkurā no iespējamiem saziņas veidiem, tai skaitā – tiekoties fiziski, sazinoties ar tehnisko līdzekļu palīdzību (telefons, fakss, internets, sociālie tīkli, vēstules u.c.). Nosakot personai aizliegumu tuvoties, faktiski personai tiek uzlikts pienākums turēties no personas tādā atstatumā, lai nebūtu iespējams sazināties nedz verbāli, nedz ar sejas mīmiku, nedz zīmēm. Ja, piemērojot ārkārtas 87
- Page 36 and 37: var jebkurā laikā, pat pēc tam,
- Page 38 and 39: Izsekošana nozīmē ilgtermiņa da
- Page 40 and 41: nepilngadīgo tiesiskos regulējumu
- Page 42 and 43: ūt spēkā 140 uz laiku: ne mazāk
- Page 44 and 45: īkojumu 150 , kas aizliedz atbild
- Page 46 and 47: BDR pārskatīšanu 157 . Bērna dr
- Page 48 and 49: 2012.gada 18.oktobrī Lielbritānij
- Page 50 and 51: vislabāk norāda uz sistēmas darb
- Page 52 and 53: informāciju ir iespējams izmantot
- Page 54 and 55: personai, kurai ir 16 vai vairāk g
- Page 56 and 57: Justīcijas likums 188 , bet Soda p
- Page 58 and 59: 4. Tiesiskais regulējums Skotijā
- Page 60 and 61: noteiktajam, uz bērnu var attiekti
- Page 62 and 63: orderis ir spēkā 22 dienas, bet B
- Page 64 and 65: Vienošanos var slēgt arī ar vec
- Page 66 and 67: Aizliegumā var norādīt, piemēra
- Page 68 and 69: un aizskaršanu - kā pirmā reakci
- Page 70 and 71: 5. Tiesiskais regulējums Bulgārij
- Page 72 and 73: saņemt atbalstu un palīdzību, k
- Page 74 and 75: cietušajam svešu personu puses, k
- Page 76 and 77: tiesībām un brīvībām, un tie v
- Page 78 and 79: Lielbritānijā visbiežāk piemēr
- Page 80 and 81: individuālas reakcijas modelēšan
- Page 82 and 83: pieeja varētu radīt sarežģījum
- Page 84 and 85: konkrētām fiziskām personām kai
- Page 88 and 89: PPL, policijai ir pamats uzskatīt,
- Page 90 and 91: nodarītāja viedokli (b) vai cietu
- Page 92 and 93: kaitējuma nodarītāji tiek izlikt
- Page 94 and 95: Par tiesas izdota Aizsardzības rī
- Page 96 and 97: iskus un piepildot drošības vajad
- Page 98 and 99: tiesību aktiem, strikti limitējot
- Page 100 and 101: 7. Noslēguma secinājumi 1. Lai PP
- Page 102 and 103: 10.2. Par Ātrās reakcijas PPL pā
- Page 104 and 105: 8. Izmantoto avotu saraksts Grāmat
- Page 106 and 107: 26. Crime in England and Wales, 201
- Page 108 and 109: line;%20filename=Summary.pdf&SSURIs
- Page 110 and 111: 76. Code of Civil Procedure of Esto
- Page 112 and 113: 106. Eiropas Cilvēktiesību tiesas
- Page 114 and 115: Shēma 2 Informācijas aprite starp
- Page 116 and 117: Shēma 4 Preventīva rakstura līdz
- Page 118 and 119: Shēma 6 Preventīvo piespiedu līd
- Page 120 and 121: Shēma 8 Jaunā un vecā AUR sistē
6.4.2. Ātrās reakcijas metodes<br />
Ātrās reakcijas PPL var būt nepieciešamība noteikt gadījumos, kad nekavējoties nepieciešama<br />
intervence, lai apturētu kādas personas rīcību, kas jau rada kaitējumu citas personas interesēm vai<br />
arī visas pazīmes liecina, ka šāds reāls kaitējums var iestāties jebkurā mirklī. Pētījuma veikšanas<br />
gaitā secināts, ka šādas metodes pastāv gan Somijā, gan Lielbritānijā. Ātrās reakcijas PPL tiek<br />
noteikti vai nu uz laiku līdz 3 mēnešiem, vai arī līdz brīdim, kamēr tiesa piemēro citu PPL, kas<br />
risina problēmu ilgākā laika posmā. Ātrās reakcijas metodes īstenojamas pārsvarā no divu iestāžu<br />
puses – ja informācija par šādas reakcijas nepieciešamību nonāk policijā vai prokuratūras iestādē.<br />
Paralēli tam ir jāpastāv arī iespējai, ka tiesa pati var rosināt piemērot ātrās reakcijas PPL. Kā<br />
noskaidrots pētījumā, lielākā daļa informācijas par ātrās reakcijas nepieciešamību nonāk tieši<br />
policijā. Ātrās reakcijas PPL ir piemērojams divos gadījumos – ja ir jānosaka aizliegums<br />
sazināties un tuvoties (a); ja personai, kas rada draudus, jāliek nekavējoties atstāt mājokli vai<br />
citas telpas (b). Šajā gadījumā ļoti būtiski ir saprast Starpinstitūciju grupas (SG) lomu.<br />
Faktiski informāciju par nepieciešamību piemērot ārkārtas PPL var saņemt ne tikai jau<br />
pieminētā tiesa, policija vai prokuratūra. Minēto informāciju var saņemt, piemēram: jebkura SG<br />
iekļautā institūcija – Valsts probācijas dienests no saviem klientiem, Sociālais dienests no riska<br />
ģimenēm un psihologiem, Bāriņtiesa jebkuras izskatāmās lietas ietvaros, Nevalstiskās organizācijas,<br />
kas strādā atbalsta sniegšanas jomā vardarbībā cietušajiem vai bērniem, Bērnu un jaunatnes centra<br />
speciālisti, Izglītības iestādes (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes vai skolas), Ģimenes ārsti<br />
u.tml. Minētā iemesla dēļ ir jānosaka kārtība, kā šīs iestādes novada informāciju līdz policijai, lai<br />
policija, balstoties uz attiecīgās iestādes informāciju, varētu izvērtēt – ir vai nav jāpiemēro ārkārtas<br />
PPL. Ja situācija ir bīstama kāda cilvēka drošībai, savlaicīgi nepieņemtam lēmumam par ārkārtas<br />
PPL piemērošanu var būt ļoti kaitīgas sekas, kas saistītas ar iespējamiem kaitējumiem personu<br />
veselībai un dzīvībai. Tāpēc šajos gadījumos būs situācijas, ka lēmums par PPL jāpieņem dažu<br />
stundu laikā, un nav iespējas gaidīt līdz nākamai starpinstitūciju grupas sanāksmei un pieņemt<br />
lēmumu tur. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka augstāk skartajam aspektam ir liela nozīme, jo bieži<br />
vien cietušie meklē palīdzību tieši kādā nevalstiskā organizācijā vai pie psihologa, vai ārsta, kurus<br />
ieteikuši draugi vai paziņas, bet baidās paši bez citu atbalsta iet uz policiju, lai uzrakstītu<br />
iesniegumu par viņu dzīvē notiekošo, ar mērķi panākt policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu<br />
iejaukšanos 280 .<br />
Tāpēc, veidojot Latvijas tiesisko regulējumu PPL jomā, ir jāparedz, ka policija informāciju<br />
par PPL nepieciešamību var saņemt no pašas apdraudētās vai iespējami apdraudētās personas (a)<br />
vai arī no citas valsts vai pašvaldību iestādes, vai nevalstiskas organizācijas (b). Gadījumos, ja šīs<br />
iestādes vai organizācijas rīcībā ir informācija, kas dod pamatu uzskatīt, ka jāpieņem lēmums par<br />
280 Sīkākai informācijai par šādas rīcības nepieciešamību skatīt pētījuma sadaļas par Igaunijas un Somijas pieredzi.<br />
86